Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Aug obligāciju ienesīgums; tirgus kļūst aizvien interesantāks investoriem, bet līdztekus obligāciju emitentiem naudas dārdzība rada papildu riskus, un palielinās saistību neizpildes risks, kuru agri vai vēlu nāksies pieredzēt arī Latvijā.

Kāda ir pieredze, drošības iespējas un izaicinājumi? Šie bija 12. oktobrī notikušās Baltijas kapitāla tirgus konferences Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Edmunda Antufjeva skartie jautājumi. Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Investoru interese – vai runa ir tikai par peļņu?

Britu mārciņas vērtība trešdien svārstījās, sākumā pieaugot pēc Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas solījuma atkāpties, ja parlaments atbalstīs viņas Brexit vienošanos, bet vēlāk samazinoties, savukārt ASV un Eiropas biržu indeksi kritās.

Meja sarunās ar deputātiem apsolīja atkāpties, tiklīdz tiks apstiprināta Brexit vienošanās, bet nenosauca demisijas datumu. Uzreiz pēc šī solījuma pieauga britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru un eiro, bet tā vēlāk kritās, jo Mejas plāns izskatījās nedrošs.

Volstrītas biržu indeksi kritās pēc satraukuma par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos. Investori apsvēra, cik nopietni uztvert ASV 10 gadu obligāciju ienesīguma kraso kritumu, kas tradicionāli ir ekonomikas vājuma pazīme vidējā termiņā un ilgtermiņā.

ASV 10 gadu obligāciju ienesīgums trešdien kritās līdz zemākajam līmenim kopš 2017.gada decembra.

«Pircēji parādījās sesijas otrās daļas laikā,» sacīja «50 Park Investment» analītiķis Adams Sarhans, kurš uzskata tirgus satraukumu par obligāciju ienesīgumu par pārmērīgu.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Volstrītā akciju cenas otrdien kritās, mazinoties investoru cerībām uz atslābumu ASV-Ķīnas tirdzniecības karā.

Eiropā Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi solīdi pieauga, bet Londonas biržas indekss saruka, kad par breksitu nobažījušies investori steidza atgūt nokavēto pēc trīs dienas ilgām brīvdienām Lielbritānijā.

ASV akciju cenas tirdzniecības sesiju uzsāka ar kāpumu, bet tā sauktā obligāciju ienesīguma līknes inversija un satraucoši Vācijas ekonomikas dati noveda līdz šo cenu kritumam.

Ķīnas juaņas kurss pret ASV dolāru samazinājās līdz 7,1722 juaņām par dolāru, kas ir zemākais līmenis kopš 2008.gada.

Juaņas vērtība bija kritusies jau pirmdien pēc pagājušās nedēļas ziņām, ka ASV pacels plānotos muitas tarifus Ķīnas preču importam, atbildot uz Ķīnas noteiktiem tarifiem ASV precēm.

ASV biržu indeksi ceturtdien pārsvarā pieauga, ko veicināja optimisms par ASV-Ķīnas tirdzniecības attiecībām, bet Eiropas biržu indeksu dinamikā bija dažādas tendences pēc bažām par ekonomikas izaugsmi.

Volstrītas indekss «Dow Jones Industrial Average» ceturtdien nedaudz samazinājās, tomēr janvāra gaitā tas ir pieaudzis par 7,2%, kas ir labākais gada sākums pēdējos 30 gados.

Indeksi «Standard & Poor's 500» un «Nasdaq Composite» solīdi pieauga, Volstrītai turpinot priecāties par Federālās rezervju sistēmas (FRS) apdomīgo nostāju monetārās politikas jomā, kas bija ieskicēta trešdien.

ASV uzņēmumu akcijas tirdzniecības sesijas noslēgumā pieauga arī pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps atzinīgi izteicās par «milzu» progresu ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunās, kas pēdējās divas dienas notikušas Vašingtonā.

Londonas un Parīzes biržu indeksi nedaudz pieauga, bet Frankfurtes un Milānas biržu indeksi kritās pēc «Eurostat» publicētiem datiem, ka eirozonas ekonomika 2018.gadā pieaugusi par 1,8% salīdzinājumā ar 2,4% 2017.gadā.

ASV un Eiropas biržu indeksi otrdien kritās, ko noteica bažas par ASV ekonomikas perspektīvu un Itālijas konfliktu ar ES budžeta un nodokļu jautājumā, kamēr investori turpināja izvērtēt Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultātus.

Volstrītā investoru bailes par ASV ekonomikas pieauguma palēnināšanos izraisīja valsts obligāciju cenu samazināšanos, un obligācijām ar 10 gadu dzēšanas termiņu tā īslaicīgi nokritās līdz zemākajam līmenim kopš 2017.gada septembra.

Saruka arī ASV uzņēmumu akcijas, un galvenie ASV biržu indeksi nokritās līdz divu mēnešu zemākajiem līmeņiem. Maijs var noslēgties kā pirmais šī gada mēnesi, kura gaitā Volstrīta piedzīvojusi kritumu.

«Akciju tirgus vilcinās, kamēr obligāciju tirgum, šķiet, ir diezgan spēcīgs uzskats, ka pasaules ekonomika palēninās,» sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

«Arī no psiholoģiskās perspektīvas akciju tirgum maijā ir tendence uz nepietiekamu sniegumu, tāpēc daudzi pircēji vienkārši grib nogaidīt līdz mēneša beigām.»

Volstrītā trešdien atjaunojās akciju cenu kāpums, ko veicināja laba mazumtirgotāju peļņa, investoriem ignorējot brīdinošu ASV valsts obligāciju ienesīguma izmaiņu. Pieauga arī Eiropas biržu indeksi.

Volstrītā kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējās dienas vakaru bija visu tirdzniecības sesijas laiku.

Tendence būtiski nemainījās arī ap tirdzniecības sesijas beigām, kad ASV 10 gadu valsts obligāciju ienesīgums īslaicīgi kļuva mazāks par 2 gadu valsts obligāciju ienesīgumu. Šāda tā sauktā ASV obligāciju ienesīguma līknes inversija agrāk bija notikusi pirms piecām ekonomikas recesijām.

Labi ASV mazumtirgotāju peļņas rādītāji «palīdzēja mazināt bailes par recesiju, kuras iepriekš bija izraisījusi 2 un 10 gadu obligāciju ienesīguma līknes pirmā inversija, jo tie tirgum uzsvēra, ka ASV patērētājs vēl ir labā formā,» savā e-pastā rakstīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs.

Pasaules biržu indeksi trešdien lielākoties kritās, atjaunojoties bažām par tirdzniecības karu pēc mediju ziņām, ka ASV prezidents Donalds Tramps apsver 25% tarifu piemērošanu Ķīnas precēm 200 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Londonas biržas indekss saruka par 1,2%, ko veicināja arī vāji Lielbritānijas rūpniecības dati pirms iespējamas Anglijas Bankas procentlikmju celšanas, un mazākā mērā kritās arī Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi.

Volstrītas indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500» kritās. Indekss «Nasdaq Composite» tomēr pieauga, pateicoties ziņai, ka ASV informācijas tehnoloģiju gigants «Apple Inc.» šā biznesa gada trešajā ceturksnī, kas noslēdzās jūnijā, strādāja ar 11,5 miljardu dolāru (9,7 miljardu eiro) tīro peļņu, kas ir par 32% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada.

«Apple» akcijas cena trešdien pieauga par 5,9% līdz 201,50 ASV dolāriem.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, investoriem bažījoties par ASV dolāra vērtības palielināšanos, augstām naftas cenām, politisko nenoteiktību Vācijā un iespējamu ASV parāda defoltu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā īslaicīgi pārsniedza 80 ASV dolārus par barelu pirmoreiz gandrīz trīs gadu laikā, bet pēc tam kritās.

Volstrītas indeksi stabili kritās pēc ASV finanšu ministres Dženetas Jelenas aicinājuma Kongresam ātri pacelt ASV parāda griestus, lai novērstu ASV valdības defoltu.

"Paredzamas augstākas enerģijas cenas, kas uzkurina inflāciju, un obligāciju ienesīguma palielināšanās, kas apsteidz centrālo banku monetārās politikas pastiprināšanu, ir izraisījušas plašu pārdošanu globālajos akciju tirgos," sacīja IG analītiķis Kriss Bošamps.

Analītiķi saistīja tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu nesamērīgo krišanos ar ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīguma palielināšanos, jo augstākas procentlikmes parasti kaitē tehnoloģiju kompānijām, kad vairāk paļaujas uz parādu, lai finansētu izaugsmi.

ASV biržu indeksi ceturtdien nedaudz pieauga, bet Eiropas biržu indeksi kritās, valdot bažām par neskaidru globālās ekonomikas perspektīvu ASV-Ķīnas tirdzniecības kara apstākļos.

Volstrītas indeksi nedaudz palielinājās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) Ņujorkas filiāles vadītāja Džona Viljamsa izteikumiem, kas deva jaunu signālu, ka ASV centrālā banka šomēnes var pazemināt procentlikmes.

Viljamsa izteikumi arī izraisīja ASV valsts obligāciju ienesīguma samazināšanos un ASV dolāra vērtības krišanos.

Lielbritānijas oficiālā prognozē ceturtdien bija teikts, ka valsts ieslīgs gadu ilgā recesijā, ja tā izstāsies no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās par ekonomiskajām attiecībām nākotnē.

Tirgu analītiķis Favads Razakzada atzīmēja, ka satraukumu par globālo ekonomiku līdz šim ir kompensējuši centrālo banku norādījumi, ka tās nepieciešamības gadījumā iejauksies, lai atbalstītu izaugsmi.

Pasaules biržu indeksi ceturtdien lielākoties kritās, ko noteica investoru reakcija uz atšķirīgām ziņām par uzņēmumu peļņas rezultātiem.

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs rezumēja, ka lielo ASV uzņēmumu peļņas rezultāti 1.ceturksnī bijuši «labi, slikti un neglīti».

Pie «neglītajiem» bija pieskaitāmi rūpniecisko produktu ražotāja 3M rezultāti pēc tā paziņojuma par darbavietu skaita samazināšanu visā pasaulē preču noieta krituma dēļ. Tie veicināja Volstrītas indeksa «Dow Jones Industrial Average» samazināšanos par 0,5%.

«Labo» rezultātu pusē bija uzņēmumi «Microsoft» un «Facebook», kas sekmēja Volstrītas indeksa «Nasdaq Composite» palielināšanos. Trešais Volstrītas indekss «Standard & Poor's 500» tikpat kā nemainījās.

«Tas simtprocentīgi ir saistīts ar peļņu,» sacīja «50 Park Investment» analītiķis Adams Sarhans. «Investori uztver daudz datu, un mēs saņemam dažādus signālus attiecībā uz peļņu, bet tie lielākoties ir pozitīvi.»

ASV biržu indeksi pirmdien kritās, turpinoties investoru bažām par peļņas pieauguma palēnināšanos un gaidāmajām ASV Kongresa starpvēlēšanām.

Eiropas biržu indeksi pieauga, ko daļēji noteica atvieglojums par to, ka Itālija pagājušonedēļ izvairījās no S&P kredītreitinga pazemināšanas.

ASV uzņēmumu akcijas visu mēnesi ir bijušas pakļautas spiedienam, daļēji sakarā ar bažām, ka ASV iziet no peļņas maksimumu perioda, ekonomikai izjūtot Federālās rezervju sistēmas (FRS) paaugstināto procentlikmju slogu.

Analītiķi arī norādīja uz «Bloomberg News» pirmdienas ziņu, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija plāno noteikt jaunus muitas tarifus Ķīnas precēm, ja novembrī paredzētās sarunas starp Trampu un Ķīnas prezidentu Sji Dziņpinu būs neveiksmīgas.

«Tirgus nespēja saglabāt kāpumu attur cilvēkus no tirgus,» konstatēja LBBW analītiķis Karls Heilings, kurš sacīja, ka tramīgumu pastiprinājusi neziņa par drīzajām Kongresa starpvēlēšanām.

Pasaules akciju cenas pirmdien kritās, valdot bažām par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un mazinoties cerībām, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu samazināt procentlikmes.

Volstrītas indeksi, kā arī Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi samazinājās otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

ASV akciju cenas ir kritušās pēc tam, kad visi trīs Volstrītas indeksi pagājušo trešdien noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem saistībā ar pamieru ASV-Ķīnas tirdzniecības karā un cerībām uz FRS monetārās politikas mīkstināšanu.

Piektdien publicētais ASV Nodarbinātības ministrijas ziņojums par ASV tautsaimniecībā nodarbināto skaita ievērojamu pieaugumu jūnijā tomēr ir samazinājis FRS motivāciju pazemināt procentlikmes.

Investoru uzmanība tagad ir pievērsta FRS vadītājam Džeromam Pauelam, kurš šonedēļ sniegs pusgada ziņojumu Kongresā. Investori arī paturēs acīs patēriņa cenu datus, kas ir vēl viens faktors, kuru ņem vērā FRS savu lēmumu pieņemšanā.

Pasaules akciju tirgus trešdien satricināja obligāciju ienesīguma samazināšanās, jo triju centrālo banku lēmumi pazemināt procentlikmes un Vācijas rūpniecības straujais kritums jūnijā pastiprināja investoru bažas par globālās ekonomikas perspektīvu, ieilgstot ASV-Ķīnas tirdzniecības karam.

Volstrītā tirdzniecības sesijas sākumā akciju cenas kritās, bet dienas gaitā sāka pieaugt, Finanšu ministrijas obligāciju ienesīgumam paceļoties no sasniegtā minimuma. Divi no trim galvenajiem Volstrītas indeksiem noslēdza tirdzniecības sesiju ar kāpumu.

Vēl dažu centrālo banku lēmumi pazemināt procentlikmes un vājie Vācijas rūpniecības dati «atgādināja investoriem, ka ekonomikas izaugsme vairākos citos pasaules reģionos vēl arvien ir apdraudēta, kamēr ilgst ASV un Ķīnas tirdzniecības strīds», savā piezīmē sacīja CFRA analītiķe Lindsija Bela.

Lielākā daļa banku akciju bija pakļautas spiedienam. Itālijas «UniCredit» un Vācijas «Commerzbank» akciju cenas krasi saruka pēc brīdinājumiem par zemāku procentlikmju ietekmi. Lielo ASV banku «JPMorgan Chase» un «Wells Fargo» akciju cenas samazinājās par vairāk nekā 2%.

ASV biržu indeksi otrdien samazinājās, ko noteica dažādas tendences uzņēmumu peļņas dinamikā un ekonomikas datos. Eiropas biržu indeksi pieauga, bet britu mārciņas vērtība saruka līdz divu gadu zemākajam līmenim, atsākoties bažām par «smagu» breksitu.

Lielo ASV banku peļņa pārsniedza analītiķu cerības, bet uzsvēra risku, ka gaidāmā ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšana var samazināt peļņu.

ASV mazumtirdzniecības noieta apjoms jūnijā pārsniedza prognozes, liecinot par patērētāju pārliecību. Rūpnieciskā ražošana otrajā ceturksnī tomēr samazinājās otro reizi pēc kārtas, kas atbilst «recesijas» tehniskajai definīcijai šajā nozarē.

Daži analītiķi norādīja uz ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem, kas liecina, ka ASV un Ķīna ir tālu no tirdzniecības vienošanās panākšanas. Citi norādīja uz pirmdien sasniegtajiem ASV biržu indeksu rekordiem, pēc kuriem bija gaidāms kritums.

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien kritās, pieaugot bažām par ASV-Ķīnas tirdzniecības karu pēc ziņām, ka Ķīna varētu ierobežot retzemju elementu eksportu, un bažām par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

Konflikts starp Pekinu un Vašingtonu draudēja tālāk saasināties, Ķīnas valsts medijiem pieminot retzemju elementu eksporta iespējamu pārtraukšanu uz ASV kā Ķīnas prettriecienu tirdzniecības karā. Retzemju elementi ir būtisks resurss viedtālruņu, militārās aparatūras un citu svarīgu preču ražošanā.

Ķīnas valsts laikraksts «Global Times» savā ievadrakstā brīdināja, ka «ASV nožēlos,ka piespiedušas Ķīnu rīkoties ar retzemju elementiem».

«Tiek uzskatīts – ja ASV aizvien vairāk slāpē Ķīnas attīstību, Ķīna agri vai vēlu izmantos retzemju elementus kā ieroci,» vēstīja laikraksts.

«Spreadex» analītiķis Konors Kempbels atzina šos draudus par katalizatoru trešdienas kritumam biržās, nosaucot retzemju elementus par Ķīnas «ne pārāk slepenu ieroci tirdzniecības karā».

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Pasaules akciju tirgi trešdien pieredzēja ievērojamus kritumus, ko noteica bažas par globālo ekonomiku pēc nelabvēlīgiem Ķīnas un Vācijas ekonomikas datiem un ASV obligāciju ienesīguma rādītājiem.

Volstrītas indekss «Dow Jones Industrial Average» kritās par 3,1%, kas ir lielākais tā kritums šogad. Eiropas vadošo biržu indeksi saruka par vairāk nekā 2%.

Ķīnas rūpniecības preču izlaide sasniedza 17 gadu zemāko līmeni, bet Vācijas ekonomikas izaugsme 2.ceturksnī palēninājusies līdz 0,4%.

ASV 10 gadu obligāciju ienesīgums uz īsu brīdi kļuva mazāks par divu gadu obligāciju ienesīgumu, un tas gadu desmitiem ir bijis ticams recesijas priekšvēstnesis.

«Mums ir jauna brīdinājuma gaisma uz ekonomikas problēmu tablo,» sacīja ING analītiķi. «Tirgus ir satraukts par recesiju.»

Ekonomisti vairākus mēnešus ir brīdinājuši, ka ieilgušais ASV-Ķīnas tirdzniecības karš grauj kapitālieguldījumus un nomāc globālo noskaņojumu.

Eiropas akciju tirgos ceturtdien turpinājās kritums, investoriem tikpat kā atmetot cerību uz ASV-Ķīnas tirdzniecības kara drīzām beigām, bet Volstrītā akciju cenas lielākoties pieauga, pateicoties solīdiem ekonomikas datiem.

Bažas par ASV-Ķīnas tirdzniecības konfrontāciju trešdien bija papildinājušas satraukumu par globālās ekonomikas izaugsmes stāvokli, un tas noveda līdz ievērojamiem kritumiem akciju biržās.

Par gaidāmu recesiju trešdien liecināja arī tas, ka ASV 10 gadu obligāciju ienesīgums uz īsu brīdi kļuva mazāks par divu gadu obligāciju ienesīgumu.

Ceturtdien ASV 30 gadu obligāciju ienesīgums saruka līdz visu laiku zemākajam līmenim, savukārt 10 gadu obligāciju ienesīgums nokritās līdz trīs gadu zemākajam līmenim, bet pēc tam nedaudz pacēlās virs tā.

Ilgtermiņa obligāciju ienesīguma krišanās tiek uzskatīta par indikatoru tam, ka samazinās pārliecība par ekonomikas izaugsmi vidējā un ilgtermiņā, un tā ir notikusi pirms vairākām pēdējām recesijām.

Biržu indeksi otrdien pieauga ASV, bet kritās Eiropā un Āzijā, ASV Baltajam namam paužot pretrunīgas vēstis par iespējamām tirdzniecības sarunām ar Ķīnu nedēļas nogalē paredzētajā G20 samitā Argentīnā.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien bija noraidoši izteicies par tirdzniecības vienošanās panākšanu ar Pekinu G20 samitā. Investorus tomēr iedrošināja Baltā nama ekonomikas padomnieka Lerija Kadlova otrdienas optimistiskie izteikumi par šādas vienošanās iespējamību.

«Ir laba iespējamība, ka mēs varam panākt vienošanos, un viņš ir tai atvērts, tomēr ir jāizpilda zināmi nosacījumi, ir jāmaina zināmas lietas,» teica Kadlovs Baltā nama preses konferencē.

«Nav daudz optimisma par reāli nozīmīgu ilgstošu vienošanos, bet tirgus tagad skatās uz vismaz simboliskas vienošanās iespējamību, kas īsti nerisina ilgtermiņa problēmas,» sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

Akciju cenas pasaulē ceturtdien kritās, augošām bažām par inflāciju aizēnojot optimismu par gaidāmu spēcīgu ekonomikas atveseļošanos.

Visi trīs galvenie Volstrītas Indeksi saruka, un kritās arī Eiropas un Āzijas biržu indeksi. Samazinājās arī naftas cenas.

"Neņemot vērā piesardzību pēc nesenās [ASV Finanšu ministrijas obligāciju] ienesīguma palielināšanās, akciju cenu kāpumam traucēja arī (..) lielākoties neiedvesmojoši ekonomikas dati un uzņēmumu peļņas ziņojumi," konstatēja "Charles Schwab" piezīmē akciju tirgum.

Bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā negaidīti pieaugaa par 13 000. Pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā palielinājies līdz 861 000 salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļas koriģētajiem datiem 848 000 apmērā.

Jaunu mājokļu būvprojektu skaits janvārī ASV saruka pirmoreiz piecu mēnešu laikā, lai gan būvatļauju skaits pieauga.

Pasaules biržu indeksi pirmdien kritās, Ķīnai ar muitas tarifu piemērošanu ASV precēm atbildot uz ASV plāniem piemērot tarifus gandrīz visam Ķīnas importam.

Sevišķi strauji kritās akciju cenas Volstrītā, valdot bažām, ka gadu ilgais ASV-Ķīnas tirdzniecības konflikts var tālāk saasināties.

Indekss «Nasdaq Composite» piedzīvoja šī gada lielāko kritumu pēc Ķīnas valdības paziņojuma, ka tā no 1.jūnija piemēros muitas tarifus ASV precēm 60 miljardu dolāru (53,4 miljardu eiro) vērtībā, šādi reaģējot uz Vašingtonas plāniem tarifus piemērot gandrīz visam Ķīnas importam.

Ķīnas valdība norādīja, ka tā piemēros muitas tarifus no 5% līdz 25% vairākām ASV ražotām precēm.

Jaunākais sarunu raunds starp Vašingtonu un Pekinu piektdien noslēdzās bez vienošanās, un ASV prezidents Donalds Tramps no 10% līdz 25% paaugstināja muitas tarifus Ķīnas precēm 200 miljardu dolāru vērtībā. Turklāt Tramps devis rīkojumu sākt procesu, lai noteiktu jaunus muitas tarifus Ķīnas precēm vēl 300 miljardu dolāru vērtībā.