Investors

Biržu indeksi pārsvarā krītas, naftas cenas pieaug

LETA/AFP, 23.10.2018

Foto: SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien pārsvarā kritās, jo investoru entuziasms Āzijā neizplatījās uz Eiropu un Volstrītu, kur biržu indeksus ietekmēja ģeopolitiskas bažas.

Eiropas biržās tirdzniecības sesijas sākumā akciju cenas pieauga, bet vēlāk kritās pēc tam, kad Itālijas valdība, atbildot uz Eiropas Savienības (ES) kritiku saistībā ar tās budžeta plāniem, solīja saglabāt ieplānoto valsts tēriņu pieaugumu un rūpīgi ievērot savus noteiktos deficīta mērķus.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgākajām valūtām pieauga, investoriem reaģējot uz ģeopolitisko saspīlējumu, īpaši saistībā ar reakciju uz saūdarābu žurnālista Džamala Hašogi slepkavību.

«2019.gada budžeta deficīts 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā ir griesti, ko mēs stingri esam apņēmušies ievērot,» žurnālistiem norādīja Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte pēc tam, kad valdība Briselei bija nosūtījusi atbildes vēstuli.

Konte arī uzsvēra, ka Itālija paliks gan ES, gan eirozonas sastāvā. «Itālijai nepastāv iespējas izstāties no ES, izstāties no Eiropas vai eirozonas,» sacīja Konte.

Četru lappušu garajā Eiropas Komisijai (EK) nosūtītajā vēstulē Itālijas valdība gan atzina, ka tās budžets neatbilst ES stabilitātes un izaugsmes pakta normām.

Reaģējot uz Itālijas populistu valdības plāniem palielināt budžeta deficītu, starptautiskā kredītreitingu aģentūra «Moody's» piektdien samazināja Itālijas kredītreitingu par vienu pakāpi.

Itālijas reitings ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā tika samazināts no «Baa2» līdz «Baa3». Reitingam tika noteikta stabila nākotnes perspektīva.

«»Moody's« ir pazeminājusi Itālijas kredītreitingu līdz vienai pakāpei virs spekulatīvā statusa, bet aģentūra pacēla tā nākotnes perspektīvu no negatīvas līdz stabilai, tāpēc investori nebaidās par jaunu pazeminājumu tuvākajā termiņā,» atzīmēja «CMC Markets UK» tirgus analītiķis Deivids Medens.

Volstrītā indekss «Nasdaq Composite» pieauga, palielinoties tehnoloģiju kompāniju akciju cenām, bet indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500» saruka, turpinot pagājušonedēļ piedzīvoto kritumu.

«Spartan Capital» eksperts Pīters Kardillo sacīja, ka to noteica ģeopolitiskas bažas un drīzās ASV Kongresa starpvēlēšanas.

«Situācija ar Saūda Arābiju var būt problēma,» teica Kardillo, atsaucoties uz diplomātisko konfliktu saistībā ar žurnālista Hašogi nāvi Saūda Arābijas konsulātā Stambulā. «Un starpvēlēšanu tuvošanās arī izraisa nenoteiktību.»

Naftas cenas Londonas un Ņujorkas biržās nedaudz pieauga.

Eiro vērtība pret ASV dolāru un britu mārciņas kurss pret dolāru saruka, bet dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien pieauga par 0,05 dolāriem līdz 69,17 dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 0,05 dolāriem līdz 79,83 dolāriem par barelu.

ASV biržu indekss «Dow Jones Industrial Average» pirmdien kritās par 0,5% līdz 25 317,61 punktam, indekss «Standard & Poor's 500» saruka par 0,4% līdz 2755,88 punktiem, bet indekss «Nasdaq Composite» pieauga par 0,3% līdz 7468,63 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien kritās par 0,1% līdz 7042,80 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 0,3% līdz 11 524,34 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,6% līdz 5053,31 punktam. Milānas biržas indekss FTSE MIB kritās par 0,6% līdz 18 966,22 punktiem.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien kritās no 1,1511 līdz 1,1466 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret dolāru samazinājās no 1,3066 līdz 1,2967 dolāriem par mārciņu, bet dolāra vērtība attiecībā pret jenu kāpa no 112,50 līdz 112,81 jenai par dolāru.