Jaunākais izdevums

Vairākos pasaules reģionos sāk piezagties bažas par pietiekamām pārtikas piegādēm. Tas savukārt jau veselām valstīm liek domāt par savu izejvielu krājumu papildināšanu, liecina pieejamā informācija.

Pandēmijai vēršoties plašumā, eļļu uz oglēm uzlējis Krievijas nesenais lēmums, ka tā tomēr ierobežos savu kviešu eksportu. Tāpat līdzīgs lēmums, kas skar rīsu piegādes, bijis no Vjetnamas, un attiecīgus soļus spērusi arī Kazahstāna. Notiekošais starptautiskajā ziņu telpā tādējādi arvien skaļāk liek piesaukt tādu terminu kā "pārtikas protekcionisms".

"Financial Times" (FT) raksta, ka rezultātā pagaidām tādas valstis kā Alžīrija, Maroka un Filipīnas sākušas palielināt savas pārtikas izejvielu rezerves. Turklāt lielos pārtikas importētājus nervozus darot arī tā saucamais pudeles kakla efekts. "FT" ziņo, ka, piemēram, Francijā, kas arī ir liela kviešu eksportētāja, visā loģistikas ķēdē vērojams darbinieku iztrūkums, kas raisot jautājumus par stabilām izejvielas piegādēm no šīs valsts. Ja nav īsti skaidrs par to, kas novāks ražas un kad tiks piegādātas kravas, ir tikai saprotams, kādēļ lielie importētāji raugās uz visiem citiem iespējamiem avotiem, kur sev nodrošināt dzīvošanai izšķirīgas izejvielas.

Arī, piemēram, Ēģipte nupat atklājusi, ka palielinās savas pamata pārtikas preču rezerves, raksta "finance.yahoo.com". Ēģipte ir pasaulē lielākā kviešu importētāja (un būtisku daļu no tiem tā saņem no Krievijas), un liela daļa no šīs valsts iedzīvotājiem ir atkarīgi no valsts subsidētiem pārtikas produktiem, kuru vidū ir maize un makaroni.

Katrs par sevi

Pircēju bariem pasaulē un kā šobrīd var novērot – arī veselām valstīm - pandēmijas panikas iespaidā dodoties uz tirgus plačiem iepirkt makaronus un citus nepieciešamo pārtikas preču kalnus, biržā visai strauji augusi kviešu cena.

Pārtikas krāšana novedusi pie krietni dārgākiem kviešiem  

Pārtikas preču pirkšanas trakums apvienojumā ar protekcionismu var novest pie augstākām cenām,...

Kviešu piegāžu līgumu cena ASV un Eiropā kopš marta vidus ir pieaugusi aptuveni par 10% līdz 15%. Savukārt Vjetnamas rīsu cena, kas ir šī tirgus etalons, kopš gada sākuma palielinājusies par 14%. Tādējādi daudziem par šādiem pirkumiem jāmaksā vairāk laikā, kad nauda maciņos strauji kļūst vai draud kļūt mazāk.

Apvienoto Nāciju apkopotie dati liecina, ka pasaulē kviešu uzkrājumi šobrīd gan ir visai lieli. Proti, tie 2019. un 2020. gada ražas sezonā varētu būt 277 miljonu tonnu apmērā, kas būtu par 3% vairāk nekā ir piecu gadu vidējais rādītājs. Līdzīgi esot arī ar rīsu uzkrājumiem – to pasaules noliktavās esot tik daudz, lai pietiktu četru mēnešu patēriņam, ziņo Apvienotās Nācijas.

Neskatoties uz to, ja ir kādi tālāki eksporta aizliegumi un izmisīgi mēģinājumi iegādāties pārtikas izejvielas, situācija tāpat var kļūt krietni drūmāka. "Mēs varam radīt krīzi tur, kur patiesībā nav nekādas krīzes," "FT" stāsta "International Food Policy Research Institute" analītiķis Džo Glaubers, kas agrāk bija galvenais ASV Lauksaimniecības departamenta ekonomists.

Mūsdienās pārtikas ražošanai un piegādēm ir ļoti globalizēta daba. Pamatā tas nozīmē, ka šādas izejvielas no viena reģiona, ko varētu saukt par "maizes klēti", tiek pārvietotas uz citu reģionu, kur tās tiek patērētas. Tiesa gan, ja ne tikai patērētājus, bet veselas valstis sāk pārņemt panika, ka tām tuvākajos mēnešos varētu neizdoties nodrošināt pietiekamas pārtikas piegādes, ko var papildināt informācija par kravu plūsmas traucējumiem, tas šajā tirgū var novest pie pārmērīgas pirkšanas, kas savukārt jau nozīmētu ļoti augstas un "volatīlas" cenas un, iespējams, pilnvērtīgu pārtikas krīzi.

Pārtikas inflācija

Proti, būtiska problēma šādām valstīm jau uz tā lielo izaicinājumu fona var parādīties pārtikas inflācija, kurai palielināties daļēji liek gan augošs valstu pārtikas protekcionisms, gan tā pati "pandēmiskā" pircēju interese par pamata pārtikas produktiem. Var spekulēt - ja pārtikas inflācija dažviet sāk pieaugt nekontrolēti, var krist režīmi un sabrukt sabiedrības.

"Ja valdības ierobežo pārtikas plūsmu, var notikt sliktākais. Visi mēri, kas vērsti pret brīvo tirdzniecību, būs neproduktīvi. Eksporta aizliegumi mūsu skatījumā ir kļūda. Valstīm vajadzētu ļoti uzmanīgi izvērtēt situāciju un turpināt tirdzniecību," spriedis Apvienoto Nāciju FAO (UN Food and Agricultural Organization jeb FAO) galvenais ekonomists Maksimo Torero.

Uzmanība pagaidām tiek vērsta uz to pašu Krievijas rīcību. Maskava noteikusi, ka tā aprīļa-jūnija periodā maksimāli eksportēs septiņus miljonus tonnu ar kviešiem. Tā, ierobežojot savu kviešu eksportu, nodrošina, ka daļa no tiem paliks valstī, kam attiecīgi vajadzētu nozīmēt zemāku vietējo cenu. Zināmas korekcijas ieviesuši arī notikumi valūtu frontē. Piemēram, eiro cena rubļos kopš februāra vidus sarukusi par piekto daļu (krītošas vietējās valūtas cena nav vien Krievijas problēma). Tas nozīmē, ka Krievijas lauksaimniekiem izdevīgāk ir eksportēt. Tiesa gan, Krievija tāpat grib nodrošināt, ka krīzes laikā šīs valsts kvieši paliks vietējā tirgū.

Šādu dažu pārtikas izejvielu eksportētājvalstu rīcību var uzskatīt par zināmu apdrošināšanu. "FT" piebilst, ka pagaidām tā ir vairāk simboliska, lai gan, neskatoties uz to, tas tāpat ir sācis satraukt lielos pārtikas importētājus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas krāšana novedusi pie krietni dārgākiem kviešiem

Jānis Šķupelis, 31.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas preču pirkšanas trakums apvienojumā ar protekcionismu var novest pie augstākām cenām, kas pasaulē var radīt papildu izaicinājumus.

Pircēju bariem pasaulē pandēmijas panikas iespaidā dodoties uz veikaliem iepirkt makaronus un citus nepieciešamo pārtikas preču kalnus, biržā visai strauji augusi kviešu cena. Rezultātā tā kopš marta vidus ASV preču biržā palēkusies jau gandrīz par 17% līdz 5,8 ASV dolāru atzīmei par bušeli. Aptuveni par 10% - līdz 190 eiro par tonnu - kviešu cena pusotras nedēļas laikā palēkusies arī Euronext biržā Parīzē. Pēdējās nedēļas aug arī rīsu cena. "Bloomberg" raksta, ka no Taizemes nākošo rīsu cena kopš janvāra palēkusies par 14%.

Katrā ziņā visam pa virsu pārtikas krīze nebūtu joks – dažkārt tas pats nosacīti nesen piedzīvotais Arābu pavasaris tiek sasaistīts tieši ar pārtikas cenu palielināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules bagātākajā daļā pandēmijai komplektā nākusi interesanta parādība – cilvēki pieņēmušies svarā, kam pašam par sevi, laikam ejot, var būt būtiska negatīva ietekme uz sabiedrības veselību un tādējādi – arī ekonomiku.

Piemēram, "Bloomberg" izceļ, ka pandēmija padziļinājusi gan finansiālo, gan veselības nevienlīdzību. Daudzi cilvēki pandēmijas apstākļos, iespējams, daudz biežāk atrodoties ledusskapja tuvumā, mēdzot ēst gan vairāk, gan neveselīgāk. Rezultātā arī Apvienotās Nācijas steigušas bridināt – ja pasaulē riski no neveselīgas ēšanas netiks apkaroti, tad ar to saistītā maksa veselībai nākamajos 10 gados viena gada laikā var pārsniegt 1,3 triljonus ASV dolārus.

"Recesijas iespaidā cilvēkiem būs mazāki ienākumi. Tādējādi liela daļa pāries uz lētāku, mazāk veselīgu pārtiku, kas varētu palielināt liekā svara un aptaukošanās līmeņus," teikuši organizācijas ekonomisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ekonomika laižas ziemas miegā, lai strauji mostos

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 09.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai apdzēstu jaunāko koronavīrusa ugunsgrēku, Latvija un citas Eiropas valstis atkal ir spiestas ierobežot nozares, kas ir atkarīgas no cilvēku spējas satikties un runāt vienam ar otru klātienē.

Tāpēc ir neizbēgama ekonomiskās aktivitātes samazināšanās 4. ceturksnī. Patēriņa cenās šie notikumi daļēji atspoguļojas jau šobrīd, jo pasaules tirgi jau ņem vērā pandēmijas otrā viļņa efektus. Paralēli turpinās arī pavasarī notikušās straujās ekonomikas "atdzišanas" ietekme uz Latvijas darba tirgu un atsevišķu nozaru uzņēmumu cenu politiku.

Tāpēc oktobris bija jau otrais mēnesis, kad cenu līmenis saglabājās nemainīgs attiecībā pret iepriekšējo periodu. Parasti cenas oktobrī aug diezgan strauji, jo šajā laikā mēdz sadārdzināties apģērbs, kā arī pārtika un bezalkoholiskie dzērieni. Pēdējos desmit gados pārtika oktobrī caurmērā sadārdzinājās par 0,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, bet apģērbs un apavi - pat par 1,7%. Pēdējie kļuva dārgāki arī šogad (+3,1%), bet pārtika šī gada oktobrī kļuva par 0,1% lētāka. Transports mēneša griezumā kļuva par 1,1% lētāks, bet mājokļa uzturēšana - par 0,3%. Tāpēc deflācija gada griezumā padziļinājās līdz 0,7%. Produktu grupu datos nav redzami nozīmīgi īslaicīgi efekti, kas varētu izzust novembrī un decembrī, tāpēc deflācija varētu vēl padziļināties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā norisinājies inovāciju konkursa «EIT Jumpstarter» fināls, kurā apbalvoja labākos Eiropas jaunos inovatorus veselības aprūpes, pārtikas un izejmateriālu jomā.

Kopā 18 komandas no 10 valstīm dalījās ar saviem inovatīvajiem risinājumiem un cīnījās par naudas balvām €70 000 vērtībā.

Uzvarētāju laurus kategorijā «Veselība» plūca «iLoF» – risinājums, kas pārbauda Alcheimera pacientus, izmantojot mākslīgo intelektu un fotoniku, lai transformētu nepieciešamo medikamentu noteikšanu katram pacientam klīnisko pētījumu laikā. Pārtikas kategorijā uzvarēja «2BNanoFood», kas nodrošina biosabrūkošus risinājumus pārtikas rūpniecībā, savukārt izejmateriālu kategorijā uzvaru izcīnīja «UP Catalyst» ar savu novatorisko risinājumu sintētiskā grafēna ražošanai.

Konkursa programmu izstrādāja trīs sadarbības organizācijas – «EIT Health», «EIT Raw Materials» un «EIT Food», ko atbalsta Eiropas Inovāciju un Tehnoloģiju Institūts (EIT). Šīs programmas mērķis ir atrast un atbalstīt labākās studentu, zinātņu doktoru, tehnoloģiju entuziastu, kā arī citu speciālistu idejas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 laiks ir mainījis cilvēku paradumus e-komercijā, un pieaugošajam pieprasījumam un klientu prasībām pretī ir jāliek efektīvs piegādes ātrums un pēc iespējas plašāks preču sortiments.

Tāds ir kopīgais secinājums pēc radošās konferences “Loģistika e-komercijā”, kuru izdevniecība Dienas Bizness organizēja sadarbībā ar VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva, SIA Rimi Latvia, tirdzniecības centru internetā 220.lv un SIA SSI Schaefer.

Pasts e-komercijas laikmetā

Vēl aizvien Latvijas Pasta īpašumā ir pasta nodaļas, kuras izveidotas pirms 100 gadiem, kad valdīja zirgu transports un telegrāfs, tomēr šīs aizpagājušā gadsimta liecības uzņēmumā mudinājušas VAS Latvijas Pasts valdes priekšsēdētāju Mārci Vilcānu domāt par nākotni.

Patlaban vairs tikai daži sūta vēstules papīra formātā, toties teju katrs ir iegādājies preci internetā, un nereti to piegādā Latvijas Pasts. Uzņēmums pēdējos gados ir atdzimis jaunā veidolā kā e-komercijas loģistikas realizētājs, un šī joma ik dienu piedāvā jaunus izaicinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Klientiem nogādās drošu pārtiku

Anda Asere, 09.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Kedeon Solutions" risinājumu testē pieci pārtikas piegādes uzņēmumi un ir uzsāktas sarunas ar vairāk nekā 40 uzņēmumiem; divu mēnešu laikā plānots to piedāvāt tirgū.

Šobrīd piegādes biznesā ienāk daudzi uzņēmumi, kas iepriekš ar to nav nodarbojušies, un arī lielie spēlētāji pie lielas noslodzes sadarbojas ar partneruzņēmumiem vai individuāliem kurjeriem. Šādos apstākļos, jo īpaši karstā vasarā, rodas jautājums, vai pārtika ir droša ēšanai.

"Ja piegādes laikā ir nepareiza temperatūra un pircējs saņem bojātu ēdienu, tas var ne tikai slikti ietekmēt uzņēmuma reputāciju, bet arī apdraudēt patērētāja veselību. Visā pasaulē gada laikā aptuveni 600 miljoni cilvēku saslimst un 420 tūkstoši nomirst bojātas pārtikas dēļ. Varētu domāt, ka tas notiek tikai neattīstītās valstīs, bet pat Amerikā gada laikā četri tūkstoši cilvēku nomirst šāda iemesla dēļ. Nevienam nevajadzētu mirt bojātas pārtikas dēļ, taču, redzot pārtikas piegādes pakalpojumu attīstību, risks arvien palielinās. Visiem uzņēmumiem, kas veic pārtikas piegādi, vajadzētu sekot līdzi pareizai uzglabāšanai un pārtikas drošumam. Es pieļauju, ka ar laiku kontrole šajā piegādes posmā kļūs obligāta," spriež Reinis Skorovs, SIA "Kedeon Solutions" dibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar strauji augošo pieprasījumu pēc pārtikas un saimniecības preču iegādes attālināti, palielinājies arī jaunu tirgus spēlētāju skaits - šajā segmentā ienācis arī pārtikas preču interneta veikals Partikasprodukti.lv, informē tā dibinātāji Kaspars un Kristers Gulbji.

"Ideja par pārtikas un saimniecības preču e-veikalu ar piegādi un mājām un birojiem radās, sekojot tirgus aizvien augušajam pieprasījumam un liekot lietā mūsu ilggadējo pieredzi pārtikas nozarē. Tā kā abi ar mūsdienu tehnoloģijām esam uz "tu", šis šķita tikai loģisks solis. Aktīvi strādājam pie tā, lai ik nedēļu papildinātu un paplašinātu Partikasprodukti.lv preču sortimentu, turklāt uz citu līdzīgu e-veikalu fona atšķiramies ar zemāku minimālā groza summu, piegādes ātrumu, kā arī ar iespēju izveidot savu iepirkumu sarakstu un iepirkties, izmantojot viedtālruni. Ticam, ka arī pašreizējās konkurences apstākļos tirgū aizvien ir vieta jauniem spēlētājiem," komentē uzņēmēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Pārtikas inovāciju hakatonā aktualizē pasaulē karstākās tēmas

Anda Asere, 18.02.2020

Maija Kāle, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā padomniece (no kreisās) un Liene Briede, "EIT Food" vadītāja Latvijā un Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas projektu vadītāja.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajās dienās pārtikas nozares inovāciju hakatonā "Future of Food" dalībnieki meklē jaunas idejas ilgtspējīgiem risinājumiem pārtikas nozarē un labākās idejas prezentēs jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferencē "TechChill".

Hakatonu organizē Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, "EIT Food" kontaktpunkts Latvijā, Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrika un Nīderlandes Karalistes vēstniecība Latvijā. Kā liecina organizatoru rīcībā esošā informācija, šis ir pirmais šāda veida un mēroga pasākums Latvijā. Līdzīgu pasākumu organizēja IT klasteris, bet tas bija vairāk saistīts ar IT risinājumiem.

"Mūsu gadījumā izvirzītās tēmas ir daudz plašākas. Mūsu mērķis nav piesaistīt tikai mazos vai jaunuzņēmumus, bet ideju autorus, kuri pasākuma laikā var satikt līdzīgi domājošos un varbūt izveidot jaunu komandu, kā arī gūt būtiskas zināšanas no mentoriem un ekspertiem," saka Liene Briede, "EIT Food" vadītāja Latvijā un Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas projektu vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējais uzņēmums "LifeTree Cheese" ražo dažādus fermentētus produktus no Indijas riekstiem; pircēju vidū vegāni, cilvēki ar piena nepanesamību un dzīvnieku draugi.

Šobrīd uzņēmums piedāvā vairākus fermentētu Indijas riekstu produktus: kamambēra alternatīvu "Kamamvērts", fetas siera alternatīvu "Veta", rikotas alternatīvu "Vicotta", kūpinātu sieru ar čili pārslām "Asais dūms", krēmsiera tipa Indijas riekstu smēriņus, kā arī dažādu garšu "nesviestu".

Populārako produktu vidū ir "Kamamvērts", smēriņi ar piedevām un "Vicotta". Jaunie produkti - "Asais dūms" un "Veta" - piedāvājumā ir vien dažas nedēļas, tāpēc vēl pa agru spriest, taču atsauksmes ir ļoti pozitīvas. Pircēju interese ir diezgan augsta, cilvēki ir atvērti jaunām garšām, kas ļoti priecē," teic Svetlana Šaguna, "LifeTree Cheese" vadītāja.

"Viss aizsākas ar interesi par augu valsts produktu lietošanu ikdienā. Dažiem mūsu ģimenē ir laktozes nepanesamība un manā dzīvē ienāca bērniņš, kuram tika atklāta dažādu produktu grupu nepanesīmība. Izrādījās, ka lielākā daļa no tām ir dzīvnieku izcelsmes. Tā sākas mūsu aizraujošs ceļojums augu valsts ēdienu pasaulē," stāsta S. Šaguna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esošie ierobežojumi tirdzniecībā, kas stājas spēkā pirmdien, varētu saglabāties 2-3 nedēļas, pirmdien intervijā Latvijas Radio pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš norādīja, ka esošā sistēma varētu strādāt 2-3 nedēļas, lai pagūtu novērtēt jauno prasību ietekmi uz epidemioloģisko situāciju, proti, vai esošā sistēma strādā, bet pēc tam varētu pāriet uz drošas tirdzniecības koncepta ieviešanu neatkarīgi no veikala piedāvātā sortimenta.

"Nav jau starpības, ko mēs pērkam - vai tā ir pārtika, vai tās ir citas preces. No tā jau bīstamība nerodas. Bīstamība rodas no tā, ja mēs nenodrošinām pienācīgu distancēšanos veikalā. Tam, ko mēs tirgojam, nav sazobes ar inficēšanos," uzsvēra Endziņš.

Tāpat viņš minēja, ka jaunās prasības tirdzniecībā vērtējamas gan pozitīvi, gan arī nedaudz negatīvi.

"Tas, ka valdība ir apstiprinājusi šo drošas tirdzniecības konceptu, ir absolūti pareizi. Šis koncepts tika izstrādāts ciešā sadarbībā ar mums - LTRK. Tik tālu viss ir labi un pareizi. Nepareizs, manuprāt, ir sagatavošanās termiņš, kas tika dots tirgotājiem, proti, piektdien šīs prasības tika pieņemtas, bet no šodienas tās jau ir jāievieš, bet par šo prasību neievērošanu var aizvērt ciet veikalu. Tā nav laba pārvaldība," sacīja Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laikā e-komercijas platformas, jo īpaši pārtika, plaukst un pielāgojas milzīgam pieprasījuma pieaugumam, tam cenšas pielāgoties arī loģistikas sektors, taču spēcīgas izaugsmes periods beidzies biroju tirgiem.

Tā secināts nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Colliers International" apskatā par Centrālās un Austrumeiropas valstu valdību pasākumiem ārkārtas situācijā un nekustamā īpašuma sektora prognozēm.

"Baltijas valstis, tāpat kā citas Centrālās un Austrumeiropas reģiona valstis, reaģē uz Covid-19 ietekmi un valdību veiktajiem pasākumiem, lai atbalstītu ekonomisku un mazinātu izraisīto negatīvu ietekmi. Šobrīd vissmagāk ir skartas mazumtirdzniecības (izņemot pārtikas un dzērienu tirdzniecību un farmāciju) un viesmīlības nozares (viesnīcas, restorāni un kafejnīcas), līdzīgi kā citās Eiropas valstīs. Nekustamā īpašuma tirgus lielākoties reaģē ar sabremzēšanos un plānu parskatīšanu, taču ir tirgus spēlētāji, kas izmantos šo situāciju savā labā," norāda "Colliers International" Baltijas reģiona vadošais partneris Deniss Kairāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

PVD konstatējis vispārējās higiēnas prasību pārkāpumus Baltic Restaurants Latvia restorānā Liepājā

LETA, 28.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šodien ir veicis pārbaudi "Daily" pusdienu restorānā Liepājā, Ziemeļu ielā 19, kurā ēdināšanas pakalpojumus nodrošina SIA "Baltic Restaurants Latvia", un konstatējis vispārējās higiēnas prasību, kā arī citus ar ēdiena gatavošanu un izsniegšanu saistītus pārkāpumus, informēja PVD pārstāve Ilze Meistere.

Pārbaude restorānā veikta pēc tam, kad tika saņemta informācija par vairākiem saslimšanas gadījumiem uzņēmumā "Lauma Fabrics", kura darbinieki ēduši "Daily" restorānā.

PVD ir paņēmis pārtikas produktu un nomazgājumu paraugus laboratoriskajai izmeklēšanai. To rezultāti varētu būt zināmi ne ātrāk kā nākamās nedēļas vidū, teica Meistere.

Viņa norādīja, ka pagaidām nav zināms, vai cilvēku saslimšanu izraisījusi pārtika. PVD atgādina, ka epidemioloģisko izmeklēšanu, lai noskaidrotu saslimšanas cēloņus, veic Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Jau ziņots, ka Liepājā ar akūtu zarnu infekciju saslimuši 70 cilvēki, kuri ēduši "Baltic Restaurants Latvia" pusdienu restorānā, kas atradies uzņēmuma "Lauma Fabrics" teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vadītāju atlases īpatnības valsts kapitālsabiedrībās

Aiga Ārste - Avotiņa, "Amrop" vadošā partnere, 28.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos pāris gados aktivitāte valsts sektorā vadošu darbinieku, jo īpaši padomes locekļu, atlases procesos ir ievērojama. Nav šaubu - atlases process valsts un privātā sektorā būtiski atšķiras.

Atlasot kandidātus valsts iestādēm, jārēķinās ar pastiprinātu interesi no medijiem un visām ieinteresētajām pusēm, ir jābūt gataviem diezgan lielam birokrātiskam slogam, lai pamatotu katru darbību un lēmumu, pēc iespējas mazinot emocionālo un subjektīvo pieeju visa procesa gaitā. Procesam jābūt ne vien labi pārdomātam, bet arī detalizēti aprakstītam un caurspīdīgam, lai katram būtu iespēja rast pamatojumu, kāpēc kandidātu vērtējums ir tāds un ne citādāks, kāpēc viens kandidāts tiek virzīts tālāk, bet cits - paliek aiz strīpas.

Katram ir tiesības uz šīm atbildēm. Bieži dzirdam, ka procesam ir jāatbilst "korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem". Ko tie sevī ietver? Gribētos izcelt trīs būtiskus aspektus - komunikāciju, konfidencialitāti un procesa caurspīdīgumu. Komunikācijai jābūt pārdomātai, ievērojot visstingrākos konfidencialitātes principus attiecībā uz kandidātiem, kas pieteikušies atlases konkursā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizētajā konkursā "Ideju kauss" saņemtas 217 idejas, no kurām 109 izvirzītas otrajai kārtai.

Biznesa ideju autori 26. septembrī uzsāks sešu nedēļu mācību ciklu pieredzējušu pasniedzēju vadībā, lai turpinātu attīstīt savu biznesa ideju.

"Gandrīz puse jeb 48 no konkursa otrajai kārtai izvirzītajām biznesa idejām ir saistītas ar informācijas tehnoloģiju jomu, kas saskan ar LIAA stratēģiju arvien lielāku uzsvaru likt uz augsto tehnoloģiju uzņēmumu attīstību," norāda LIAA Inovāciju motivācijas programmas vadītāja Sarmīte Karlsone.

Savukārt 11 biznesa idejas ir saistītas ar pārtikas ražošanu un ēdināšanas pakalpojumiem, bet trešā populārākā kategorija ar 9 biznesa idejām ir izklaide un atpūta. Vēl otrajai kārtai izvirzītas biznesa idejas, kuras saistītas ar dažādu iekārtu ražošanu, lauksaimniecību, transportu, apģērbu un tekstila izstrādājumu ražošanu, izglītību, vides risinājumiem un citām jomām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centros, kas lielāki par 7000 kvadrātmetros, no šodienas ir jābūt uzstādītai elektroniskajai apmeklētāju plūsmas uzskaites iekārtai, pavēstīja Ekonomikas ministrijā.

Tā ir vienīgā drošas tirdzniecības koncepta prasība, kas stājas spēkā šonedēļ. Pārējās prasības tirdzniecības vietās stājās spēkā pagājušajā nedēļā.

Jau vēstīts, ka valdība 5.februārī vienojās, ka no pirmdienas, 8.februāra, būs pastiprinātas drošības prasības tirdzniecībā un paplašināta preču pieejamība klātienē. Papildu drošības prasības, tostarp, samazinot maksimālo pircēju skaitu tirdzniecības vietās, noteiktas veikaliem, tirdzniecības centriem ar platību 1500 kvadrātmetru un tajā esošiem vismaz pieciem tirgotājiem vai pakalpojuma sniedzējiem, kā arī prasības attiecas uz tirgiem iekštelpās.

Drošākas tirdzniecības nosacījumi tirdzniecības vietām noteikti, balstoties uz vairākiem pamatprincipiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandināvijas pārtikas zīmols "Entis" radījis glutēna, sojas un bezlaktozes proteīna pulveri - alternatīvu sūkalu proteīna maisījumiem, kura sastāvā ir gan augu daļiņas, gan malti circeņi.

Ar jauno produktu uzņēmums vēlas iekarot vispasaules tirgus un mainīt cilvēku attieksmi pret kukaiņu izmantošanu pārtikā.

"Mūsu mērķis ir pacelt proteīna pulverus nākamajā līmenī. Circeņu pulveris būtiski uzlabos līdzšinējos uzturvērtības rādītājus - tas bagātīgi satur B12, dzelzi, cinku un šķiedrvielas, ko līdz šim uztura bagātinātajos bija grūti atrast pienācīgā daudzumā. Tāpat pulveris izceļ zirņu un ķirbju aminoskābju profilu, ko izvēlējāmies pievienot receptei," skaidro uzņēmuma izpilddirektors Samuli Taskila.

Viņš piebilst, ka proteīna uztura bagātinātāju vidū, galvenokārt, dominē sūkalu proteīns, ko izgatavo no piena. Taču uzņēmums vēlējies radīt produktu, kas nesatur pienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ražotāju pārtikas produktu īpatsvars ir vislielākais tieši svaigo produktu kategorijā, tādēļ "Maxima Latvija" rosina atbalstīt vietējos ražotājus, samazinot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi visām svaigo pārtikas produktu grupām, t.sk. svaigai gaļai, zivīm, olām un piena produktiem, vienlaikus saglabājot samazināto PVN arī Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem.

"PVN likmes samazināšana vietējo ražotāju produkciju padarīs ne tikai lētāku un pieejamāku iedzīvotājiem, bet arī palīdzēs ražotājiem saglabāt apgrozījumu, turpināt sekmīgu darbību un nodrošināt darba vietas.

Turklāt pārtika Latvijā joprojām veido proporcionāli ļoti lielu ikdienas izdevumu daļu un vairāk nekā puse jeb 63% iedzīvotāju šobrīd meklē veidus, kā tērēt mazāk, tāpēc PVN samazinājums arī citiem pārtikas produktiem sniegtu iespēju būtiski uzlabot iedzīvotāju pārticību un ekonomisko situāciju," uzskata "Maxima Latvija" vadītājs Viktors Troicins.

PVN un līdz ar to arī cenu samazinājums Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām ir veicinājis cilvēku paradumu ēst veselīgāk. Līdz ar PVN likmes 5% apjomā ieviešanu 2018. gada sākumā, par vairākiem desmitiem procentu ir audzis šīs kategorijas pieprasījums, informē V. Troicins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai ražotspēja būs tikpat stipra kā ražotgriba?

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 05.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaides samazināšanās augustā par 2,7% salīdzinājumā ar jūliju ir nepatīkams pārsteigums globālo tendenču kontekstā.

Taču Igaunijas dati, kur ražošana augustā mēneša griezumā samazinājās par 3,2%, bet gada griezumā pat par 6,4%, bija brīdinājums. Latvijā kritums augustā gada griezumā ir tikai 1,5%. Ir jābūt piesardzīgiem, izdarot secinājumus uz atsevišķu mēnešu datu bāzes. Turklāt jāņem vērā, ka vīruss varētu būt “izšūpojis” no ierastā ritma atvaļinājumu grafikus, tas var izskaistināt vai aptumšot atsevišķu vasaras mēnešu rezultātus, neko nepavēstot par lielajām ekonomikas tendencēm.

Runājot par galvenajām Latvijas rūpniecības nozarēm, mēneša laikā aina nav daudz mainījusies. Lielāko pozitīvo ietekmi uz rūpniecību rada kokapstrāde (+6,9% gada griezumā), pārtika spēlē tai ierasto ražošanas stabilizētāja lomu (-0,8%), savukārt inženierijas nozarēs (metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika) aina ir krasi atšķirīga dažādos sektoros, bet kopumā labvēlīga uz kopējā fona. Vēl nav pieejama pilna aina par apstrādes rūpniecības 3. ceturkšņa datiem, taču nav lielu bažu par septembra skaitļiem – ja būtu notikusi kāda liela ķibele, par to jau būtu zināms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (Par cilvēcīgu Latviju, KPV LV) priekšlikums vērt vaļā visus veikalus ir bezatbildīgs, piektdien valdības un tās partneru veidojošās Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sēdē atzina veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Jau vēstīts, ka ekonomikas ministrs otrdien, 23.februārī, Ministra kabineta un Krīzes vadības kopsēdē rosinās paplašināt pašreiz noteikto pāreju tirdzniecības vietu atvēršanai, piedāvājot drošas tirdzniecības modeli attiecināt uz visām tirdzniecības vietām un pilnībā atteikties no preču sarakstiem.

Nākamnedēļ aicinās atvērt visus veikalus  

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs otrdien, 23.februārī, Ministra kabineta un Krīzes vadības kopsēdē...

Pavļuts šādu priekšlikumu nodēvēja kā bezatbildīgu. "Tas nav virziens, kurā doties. Nedrīkst šādi operēt ar sabiedrisko domu, jo ir skaidrs, ka nevar vērt vaļā pilnīgi visu tirdzniecību," uzsvēra veselības ministrs.

Pavļuts secināja, ka šis ir kārtējais gadījums, kad valdībai jāmācās "runāt vienā valodā".

Vitenbergs iepriekš atzīmēja, ka ir pagājušas divas nedēļas, kopš atsevišķos veikalos ļauts atteikties no preču sarakstiem, lentēm un ierobežojošām barjerām, vienlaikus tirdzniecības vietām nosakot papildu drošības prasības un pastiprinot to kontroli.

"Situāciju esam izvērtējuši, ieviestais drošas tirdzniecības princips ir sevi attaisnojis. Tirdzniecības nozares uzņēmēji ar izpratni attiecas pret visiem valdības lēmumiem un rīkojas sociāli atbildīgi pret saviem klientiem, darbiniekiem un sabiedrību kopumā. Tāpēc esmu gatavs rosināt priekšlikumu par visu veikalu atvēršanu," pauda ministrs.

Vitenberga ieskatā, ļaujot strādāt visām tirdzniecības vietām, tiks panākta labāka klientu plūsmas sadalīšana un distancēšanās normu ievērošana, kā arī tas mazinās reģionālo nevienlīdzību un konkurences priekšrocības atsevišķiem komersantiem.

"Pārejas periods bija nozīmīgs solis pareizā virzienā, lai dotu iespēju pakāpeniski pāriet uz ilgtermiņa risinājumu drošai tirdzniecībai, kā arī mainīt sabiedrības iepirkšanās paradumus," teica Vitenbergs.

Jau vēstīts, ka no 8.februāra ir pastiprinātas drošības prasības tirdzniecībā un paplašināta preču pieejamība klātienē. Papildu drošības prasības, tostarp, samazinot maksimālo pircēju skaitu tirdzniecības vietās, noteiktas veikaliem, tirdzniecības centriem ar platību 1500 kvadrātmetru un tajā esošiem vismaz pieciem tirgotājiem vai pakalpojuma sniedzējiem, kā arī prasības attiecas uz tirgiem iekštelpās.

Drošākas tirdzniecības nosacījumi tirdzniecības vietām noteikti, balstoties uz vairākiem pamatprincipiem.

Pirmkārt, visās tirdzniecības vietās jānodrošina efektīvāka apmeklētāju plūsmas kontrole un ļoti stingras fiziskās distancēšanās prasības.

Otrkārt, pastiprināta tirgotāju atbildība un pienākumi apmeklētāju plūsmas kontrolei, nosakot atbildīgo personu un ieviešot iekšējās kontroles sistēmu epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai tirdzniecības vietās vai tirdzniecības centros.

Treškārt, mārketinga aktivitāšu aizliegums, kas veicina cilvēku pulcēšanos tirdzniecības vietās.

Ceturtkārt, pastiprināta kontrole un noteikta atbildība par epidemioloģiskās drošības pasākumu neievērošanu.

No 8.februāra tirdzniecību klātienē ar visu preču sortimentu var nodrošināt veikali, kuros pārtika veido ne mazāk kā 70% no preču sortimenta, kā arī veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta. Darboties varēs arī grāmatnīcas. Klātienes tirdzniecība pilnā apmērā notiek aptiekās, tostarp veterinārajās aptiekās, optikas veikalos un degvielas uzpildes stacijās.

Tāpat paplašināts klātienē nopērkamo preču klāsts tirdzniecības vietās - klātienē nopērkamo preču klāsts papildināts ar stādiem, dēstiem, sīpoliem, gumiem un sēklām, substrātiem, mēslošanas līdzekļiem, kaļķošanas materiāliem un augu aizsardzības līdzekļiem, elektropreču aksesuāriem, līdzekļiem dezinsekcijai un deratizācijai.

Iepriekš klātienē varēja iegādāties pārtikas preces, higiēnas preces, pirmās nepieciešamības saimniecības preces, mobilo telefonu priekšapmaksas kartes, tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to šķidrumus, dzīvnieku barību un preces, preses izdevumus, sabiedriskā transporta biļetes, mutes un deguna aizsegus un individuālos aizsardzības līdzekļus, mājražotāju lauksaimniecības produkciju, kā arī ziedus.

Vienlaikus distances tirdzniecībā nav ierobežojumu.

Ziņots arī, ka prasība tirdzniecības centros, kas lielāki par 7000 kvadrātmetriem, uzstādīt elektronisko apmeklētāju plūsmas uzskaites iekārtu, stājās spēkā 15.februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Skolēnu mācību uzņēmumu radītās biznesa idejas

Ilze Žaime, 09.12.2019

Huntion izveidotāji - paši mednieki - radīja pirmo aproci, kas signalizē medniekam par dzinēja tuvošanos, mazinot iespējamos riska faktorus, Cena - ap 30 EUR

Foto: ILZE ŽAIME

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aproces medniekiem, videi draudzīgs putekļu sūcējs, mēslojums kapsulās augiem - šīs un daudzas citas biznesa idejas skolēnu mācību uzņēmumi (SMU) prezentēja "Citā Bazārā", kas aizvadītās nedēļas nogalē notika tirdzniecības centrā "Domina Shopping".

Pasākumā piedalījās 270 skolēnu mācību uzņēmumi (SMU), kas sevi pierādījuši kā labākie 400 komandu konkurencē. Kopumā 2018./2019. mācību gadā Latvijā ir reģistrējušies vairāk nekā 1200 skolēnu mācību uzņēmumu.

Interesantākās biznesa idejas Db.lv ieskatā skatieties galerijā!

SMU programma ir īpaši 4.-12. klašu skolēniem veidota mācību metode un iespēja skolēniem, praktiski darbojoties, apgūt sava uzņēmuma izveides un vadīšanas prasmes, radīt produktus un piedāvāt tos saviem potenciālajiem klientiem. Izglītības un zinātnes ministrija ir atzinusi šo mācību metodi un rekomendē to izglītības iestādēm kā uzņēmējspēju attīstošu un pilnveidojošu mācību metodi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Iedzīvotāji gatavi atbalstīt vietējos uzņēmējus, bet vērtē cenas

Lelde Petrāne, 22.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Absolūts vairākums Latvijas iedzīvotāju (94%) ir pārliecināti, ka sabiedrībai būtu jāatbalsta krīzē nonākušos uzņēmējus, iegādājoties Latvijā ražotas preces, liecina "Swedbank Finanšu institūta" pētījums.

Atsaucoties uzņēmēju un valdības aicinājumiem, iedzīvotāji ir gatavi biežāk nekā iepriekš iegādāties vietējās izcelsmes preces, iepirkties vietējos veikalos un mudina līdzīgi rīkoties arī savus draugus un paziņas. Tomēr 65% aptaujāto atzīst, ka priekšroku Latvijas precēm un pakalpojumiem vairumā gadījumu dod tad, ja cena būtiski neatšķiras vai tā ir zemāka nekā ārvalstu ražojumiem.

Kā atklāj pētījums, 89% iedzīvotāju jau šobrīd regulāri piedomā, lai viņu iepirkumu grozā nonāktu vietējo ražotāju produkcija. Skaidri redzams, ka Latvijas iedzīvotāji emocionāli jūtas līdzatbildīgi par iespējami ātrāku ekonomikas atveseļošanos – pārliecinošs vairākums aptaujāto (96%) uzskata, ka šī mērķa sasniegšanai patērētājiem ir jāatbalsta vietējie ražotāji un pakalpojumu sniedzēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kā uzņēmēji plāno nākamā gada budžetu

Māris Ķirsons, Anda Asere, 20.10.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: pixabay.com

2021. gads daudziem uzņēmumiem būs izaicinājumu pilns laiks – kā uzdevums ar daudziem nezināmajiem, kuru risināšanā būs jāspēj ātri reaģēt uz radušos situāciju, tomēr ir uzņēmumi, kuri plāno lielākus ienākumus un investīcijas ražotnēs.

"Politiķi rāda, ka 2021. gads ir absolūti prognozējams, taču ne Latvijas, nedz arī ārvalstu uzņēmēju pusē šādas pārliecības nebūt nav, taču tas jau nenozīmē patēriņa neesamību,” vērtē asociācijas Latvijas mēbeles prezidents un SIA Marks M īpašnieks Juris Griķis.

Viņš nezinot, kur Latvijas politiķi redzot IKP pieaugumu 2021. gadā 5% apmērā, kaut arī pats vēlētos iekšzemes kopprodukta pieaugumu par 10%. “Strādājam tikai uz pasūtījumiem, bet tie pārskatāmi īstermiņā, jo ir sava veida panika, kura tad arī rausta ekonomiku, tas nozīmē saraustītas piegādes, ko bizness izjūt,” tā J. Griķis.

Viņaprāt, pašreizējā situācija ir pielīdzināma tādam gadījumam, kad jārisina vienādojums ar vairākiem nezināmajiem, kuri var mainīties. “Viens liels nezināmais ir potenciālo pircēju uzvedība ne tikai Latvijā, bet visās Eiropas valstīs, otrs ir katras valsts vai pat atsevišķa reģiona ieviestie koronavīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi, trešais – piegāžu jautājumi gan izejvielām, gan gatavajiem izstrādājumiem klientiem ārvalstīs,” uz lūgumu nosaukt svarīgākos nezināmos atbild J. Griķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad e-komercijas spēlētājs 1a.lv plāno palielināt apgrozījumu par 10% un aptuveni 20% no tā veido Ziemassvētku laika pirkumi novembrī un decembrī.

Aptuveni 50% pircēju ir pēdējā brīža laimes meklētāji un apmēram tikpat savus pirkumus plāno laikus. 1a.lv vadītājs un SIA Mobilukss valdes loceklis Ģirts Siliņš novērojis, ka prātīgo pircēju skaits katru gadu pieaug par aptuveni par 2 līdz 4%.

Pērn vasarā vietējo internetveikalu 1a.lv nopirka skandināvu Kesko grupa, kam pieder arī būvniecības preču lielveikali K-Senukai.

"Ir dzirdēti stāsti, ka, apvienojoties lieliem uzņēmumiem, vienā no tiem sākas haoss, bet tas galīgi nav mūsu gadījums. Mēs ātri pielāgojamies jauno īpašnieku prasībām, pārveidojām procesus un viss norit tikpat mierīgi kā visus iepriekšējos 17 gadus," viņš uzsver.

Līdz ar apvienošanos 1a.lv sortimentu papildina būvmateriāli un apdares materiāli, kas esot liels atspaids apgrozījumā un peļņā. Ar laiku šī spēlētāja sortimentā varētu parādīties arī pārtika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Dzelteno zirņu proteīna ražotnē Jelgavā investēs 75 miljonus eiro

Anda Asere, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divi Latvijas lauksaimnieku kooperatīvi – VAKS un LATRAPS – kaldina plānus pirmajai dzelteno zirņu proteīna ražotnei Austrumeiropā.

75 miljonus eiro vērto dzelteno zirņu olbaltumvielu izolāta ražotni Jelgavā paredzēts sākt būvēt 2021. gadā. Tiks radītas 65 jaunas darbavietas rūpnīcā, un pie pilnas noslodzes uzņēmuma apgrozījums būs aptuveni simt miljoni eiro gadā.

Jauno uzņēmumu ASNS Ingredient iniciējuši divi Latvijas lauksaimnieku kooperatīvi – VAKS un LATRAPS. Vaicāts par sadarbību šajā projektā, VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons atbild vienkārši: “Laba iespēja Latvijas lauksaimniekiem būt pasaules tirgū ar inovatīvu produktu.”

SIA ASNS Ingredient vadītājs Raivis Zabis teic, ka tad, ja ir globāls mērķis, ko var īstenot šeit, ir tikai normāli un pareizi, ka nozares spēlētāji apvieno savu pieredzi un zināšanas, lai radītu kaut ko paliekošu. Ideja par šādu projektu radās aptuveni pirms gada. “Lai saprastu, vai mēs to varam un kas mums sanāk, ir veikti pietiekami lieli priekšdarbi – esam pārbaudījuši tehnoloģisko procesu gan laboratoriski, gan uz rūpnieciskām iekārtām reālā ražošanas ciklā, iegūstot vēlamos gala rezultātus, ko dodam testēt lielajām pārtikas grupām. Process ir sācies. Ja viss notiks, kā plānots, 2022. gada otrajā pusē varētu palaist pirmo zirņu proteīna ražošanas līniju. Šī būs pirmā šāda veida ražotne Austrumeiropā. Tuvākais līdzinieks ir neliels uzņēmums Dānijā, kas arī atrodas attīstības stadijā,” saka R. Zabis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds vegāns Lielbritānijā vērsies Nodarbinātības tribunālā, kura lēmums varētu kļūt par paraugu citiem. Tribunālam būs jāpieņem lēmums, vai vegānisms ir jāaizsargā ar likumu, ziņo BBC.

Jordi Casamitjana informē, ka atlaists no darba labdarības organizācijā "League Against Cruel Sports", jo publiskojis informāciju, ka tā pensiju kapitālu iegulda uzņēmumos, kas iesaistīti izmēģinājumos ar dzīvniekiem.

Vīrietis apgalvo, ka ir saņēmis netaisnīgu sodu un lēmums viņu atlaist no darba pieņemts vegānisma dēļ.

Savukārt "League Against Cruel Sports" komentē, ka vīrietis atlaists no darba par rupju pārkāpumu.

Tomēr tas neapstrīd, ka vegānisms būtu jāaizsargā, norāda BBC.

Tagad Nodarbinātības tribunālam jāizlemj, vai vegānisms ir "filozofiska vai reliģiska pārliecība".

J. Casamitjana sevi raksturo kā ētisko vegānu un rīko kampaņas, lai savu vēstījumu nodotu citiem. Viņa uzskati ietekmē lielu daļu viņa ikdienas dzīves. Piemēram, viņš izvēlēsies iet ar kājām, nevis brauks ar autobusu, lai izvairītos no kukaiņu un putnu notriekšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru