Foto

Bīstamākā un vardarbīgākā pilsēta pasaulē

Lelde Petrāne, 08.04.2013

Mirušas sievietes ķermenis nozieguma vietā San Pedro Sula. Viņa nogalināta ar trim šāvieniem galvā.

Foto: REUTERS/SCANPIX

Jaunākais izdevums

San Pedro Sula tiek uzskatīta par Centrālamerikas valsts Hondurasas rūpniecisko galvaspilsētu, kā arī par visbīstamāko un vardarbīgāko pilsētu pasaulē.

San Pedro Sula, kas ir valsts otra lielākā pilsēta aiz Tegusigalpas, ar 169 slepkavībām uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju par pasaulē vardarbīgāko pilsētu atzīta otro gadu pēc kārtas. Likumi ļauj civiliedzīvotājiem savā īpašumā turēt līdz pat pieciem ieročiem, turklāt valsti pārpludinājuši nelegālie ieroči.

Reuters fotogrāfs ieradies pilsētā, kad gaisa temperatūra sasniegusi 40 grādus pēc Celsija ēnā un karstums bijis nospiedošs. Kā raksturojis kāds žurnālists, kurš atspoguļo noeziegumus, San Pedro Sula ir kā lielveikals tiem, kuri meklē bīstamus stāstus.

Mediju pārstāvji devušies uz vietējās slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Tā bijusi pilna ar cilvēkiem, ap kuriem skraidījušas medmāsas un ārsti. Taču bijis acīmredzams, ka nepietiek ne medicīnas darbinieku, ne materiālu, lai visiem palīdzētu. Pacienti klieguši un smaka bijusi drausmīga.

Iestājusies nakts, un ieradušies arvien vairāk un vairāk pacientu ar vardarbīgiem ievainojumiem, lielākā daļa - ar šautām brūcēm. Daži sašauti nejauši, citi - apzināti.

Kā situāciju raksturo Reuters fotogrāfs, medicīnas darbiniekiem lielākā daļa medicīnas preču jāpērk pašiem, maksājot no savām kabatām, bet pacientiem jānes marli un apsējus.

Vēlāk fotogrāfs aizvests uz slimnīcas morgu. Normālā situācijā visi, kuri gājuši bojā noziedzības rezultātā, tiek nogādāti Sabiedrības ministrijas morgā, taču, tā kā tas ir pārpildīts, līķus sāk turēt slimnīcu morgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Pētījums: Digitālās dzīves kvalitātes ziņā Latvija atpaliek no abām pārējām Baltijas valstīm

LETA, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija digitālās dzīves kvalitātes indeksā ierindojusies 27.vietā starp 85 pasaules valstīm, šai ziņā atpaliekot no Igaunijas un Lietuvas, kuras ieņem attiecīgi 13.un 21.vietu, liecina privātuma aizsardzības kompānijas "Surfshark" pētījums.

Valstis salīdzinātas pēc interneta cenu pieejamības, interneta ātruma un stabilitātes, kiberdrošības, elektroniskās infrastruktūras, elektroniskās valsts pārvaldes pakalpojumiem un citiem kritērijiem.

Par valsti ar visaugstāko digitālās dzīves kvalitāti 2020.gadā atzīta Dānija, tai seko Zviedrija, Kanāda, Francija, Norvēģija, Nīderlande, Lielbritānija, Izraēla, Japāna un Polija. Vācija ierindota 16.vietā, ASV - 22.vietā, Ķīna ieņem 38.vietu, bet Krievija - 42.vietu. Savukārt pēdējā desmitniekā dilstošā secībā ir Libāna, Kenija, Bangladeša, Nepāla, Šrilanka, Nigērija, Gvatemala, Pakistāna, Alžīrija un Hondurasa.

Latvija līdz ar Lietuvu atzīmēta kā viena no 13 valstīm, kuras šogad negaidīti pārspējušas prognozējamo digitālās dzīves kvalitātes līmeni kiberdrošības un interneta cenu pieejamības ziņā. Vienlaikus pētnieki secina, ka kopumā laba interneta cenu pieejamība negarantē augstu digitālās dzīves kvalitāti valsts iedzīvotājiem. Abas pārējās Baltijas valstis saņēmušas ļoti augstu novērtējumu tieši kiberdrošības jomā - Lietuva ierindojas 3.un Igaunija - 4.vietā, bet Latvija ieņem 20.vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vislabākā dzīve gados veciem cilvēkiem ir Norvēģijā, bet Latvija globālā pētījumā par vecu cilvēku dzīves apstākļiem ierindojas 35.vietā, gada laikā pakāpjoties par desmit pozīcijām.

ANO Iedzīvotāju fonda un starptautiskās organizācijas HelpAge International veiktajā globālajā novecošanās indeksā izvērtēta gados veco cilvēku dzīves kvalitāte 96 valstīs.

Pētījumā izvērtēti kritēriji četrās jomās - ienākumu drošība, veselības aprūpe, personīgās iespējas un vides apstākļi.

Vislabākie dzīves apstākļi iedzīvotājiem vecumā virs 60 gadiem ir Norvēģijā, Zviedrijā, Šveicē, Kanādā un Vācijā, savukārt vissliktākie apstākļi gados veciem cilvēkiem starp apskatītajām valstīm ir Afganistānā.

Latvija pētījumā ierindojas 35.vietā. Visaugstāko pozīciju - 14.vietu - Latvija ieņem pēc gados veco cilvēku izglītības un nodarbinātības iespējām, bet pēc ienākumu stabilitātes Latvija ierindojas 32.vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Rocket Bean Roastery Latvijas Nacionālā kafija

Laura Mazbērziņa, 18.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls db.lv viesojas kafijas grauzdētavā un kafejnīcā «Rocket Bean Roastery», lai iepazītos ar Latvijas Nacionālās kafijas tapšanas procesu.

Specialty kafijas būtība ir augsta kvalitāte un pilna kontrole pār ražošanas procesu, sākot no kafijas audzēšanas un beidzot ar tās pareizu grauzdēšanu. Kafijas pupiņas «Rocket Bean Roastery» iepērk no plantācijām Centrālamerikā, Latīņamerikā, Āfrikā un Indonēzijā, kā arī citām eksotiskām vietām, kuras paši grauzdētavas saimnieki regulāri apciemo jaunu kafijas garšu meklējumos.

Specialty kafijas ražošanai ir iespējams sekot līdzi no paša pirmā brīža. Ap 80% kafijas tiek audzēta nelielās audzētavās, divu līdz piecu hektāru platībā. Kafijas ražošanā netiek izmantota dabu piesārņojoša ķīmija un vidi noplicinošas tehnoloģijas. Kafijas ķirši tiek vākti ar rokām, pareizajā brīdī izvēloties pilnīgākās gatavības ogas. Tad tās tiek tīrītas, šķirotas un apstrādātas. «Rocket Bean Roastery» iepērk zaļas kafijas pupiņas un grauzdē tās tepat, Miera ielā, pēc savām receptēm. Dažādām kafijas šķirnēm un pat valstīm, kurās kafija aug, ir atšķirīga garšu buķete, stāsta Ancis Romanovskis, «Rocket Bean Roastery» grauzdētavas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuri kandidāti būs spējīgi izsmelt, šī gadu tūkstoša lielākās krīzes radītās sekas?

Kopš Saeimas vēlēšanām ir pagājušas teju divas nedēļas, bet valdības veidotāji nav tikuši tālāk par ķebli. Par ķebli un to, uz cik kājām tam labāk būt - trim vai četrām. DB ierosina vairāk runāt par darāmo. Jo mums ir sapnis kā teiktu Martins Luters Kings. Sapnis, lai ministru neizvēlētos kādu pirts sarunu laikā, un, cerams, ka augstāk par viņa vai viņas “politisko cenu”, tiktu vērtētas kompetences. Lai būtu analizēti (vai vismaz izlasīti) nacionālās attīstības plāni un tiktu saprasts, ka viss iepriekš uzrakstītais kara ekonomikā īsti neder. Ja Eiropas Komisāru (EK) kandidātus jau tradicionāli “cepina” ar sarežģītiem jautājumiem par nozari, kas tiks pārraudzīta, tad Latvijā pagaidām šāda prakse nav. Ministram jābūt nevis ērtam, bet vērtam. Vērtam ar pieredzi nozarē, zināšanām, izpratni un prasmi vadīt lielu kolektīvu, ne tikai belašu ēstuvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vairāk nekā trešdaļa uzņēmumu kļuvuši par ekonomiskās noziedzības upuriem

Žanete Hāka, 31.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

37% uzņēmumu un juridisko personu pasaulē ir kļuvuši par ekonomiskās noziedzības upuriem, liecina PwC jaunākais pētījums par globālo ekonomisko noziedzību.

25% atzīst, ka ir kļuvuši par kibernoziegumu upuriem.

PwC veiktajā pētījumā secināts, ka zādzība joprojām ir visizplatītākais ekonomiskās noziedzības veids, kā norāda 69% aptaujāto. Tai seko publisko iepirkumu krāpniecība – 29%, kukuļošana un korupcija – 27%, kibernoziegumi – 24%, grāmatvedības uzskaites krāpniecība – 22%. Pārējo noziegumu skaitā ir cilvēkresursu krāpniecība, naudas atmazgāšana, intelektuālā īpašuma vai datu zādzība, hipotēku krāpniecība un nodokļu krāpniecība.

Ir grūti noteikt ekonomiskās noziedzības radīto tiešo zaudējumu precīzu apjomu. 20% noziedzības upuru uzskata, ka ekonomiskās noziedzības finansiālā ietekme uz to pārstāvētajām organizācijām pārsniedz 1 miljonu ASV dolāru. 2% upuru, kuri pārstāv 30 organizācijas, katrs uzskata, ka šī ietekme pārsniedz 100 miljonus ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LTV: Drošības naudu par Rimšēviču iemaksājis uzņēmējs Andris Kreislers

LETA, 20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanas 100 000 eiro drošības naudu viņa atbrīvošanai iemaksājis ar būvniecības jomu saistītais uzņēmējs Andris Kreislers, liecina Latvijas Televīzijas (LTV) rīcībā esošā informācija.

Kreislers LTV ne apstiprināja, ne arī noliedza, ka būtu iemaksājis drošības naudu par Rimšēviču.

Saskaņā ar Rimšēviča sacīto viņš ar Kreisleru devies vienā no minētajiem braucieniem makšķerēt uz Kamčatku.

Kā ziņots, Rimšēvičs tika aizturēts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktā kriminālprocesa ietvaros. Piektdien Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veiktas kratīšanas.

Rimšēvičs tiek turēts aizdomās kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Iepriekš preses konferencē KNAB priekšnieks Jēkabs Straume paziņoja, ka konkrētajā kriminālprocesā figurē divas personas - augsta Latvijas Bankas amatpersona un kāda fiziska persona, bet kukuļa apmērs ir vismaz 100 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žurnālists un publicists Lato Lapsa saņēmis ziņas, ka Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes 3. nodaļā par viņa sarakstīto grāmatu "Hiēnu banda. 1. daļa" ir sākts kriminālprocess Nr. 18100004723 un ka pašlaik tā ietvaros notiek aktīvas "izmeklēšanas" darbības, informē L.Lapsa.

"Man ir patiess gandarījums par to, ka grāmatā „Hiēnu banda” publiskotie fakti un dokumenti ir izrādījušies prokuroru mantijās un policistu mundieros tērptajai hiēnu bandai tik nepatīkami un neciešami, ka ir pieņemts lēmums par kriminālprocesa sākšanu. Uz to, cik sāpīga noziedzīgajam astoņkājim ir grāmatas „Hiēnu banda” izdošana un un tajā publicētie fakti un dokumenti saistībā ar maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības krimināllietas aizkulisēm, jau norādīja decembra vidū Jura Stukāna vadītās LR Prokuratūras un Armanda Ruka vadītās Valsts policijas kopīgi izplatītais paziņojums, kurā tika izteikta asa nepatika par „iejaukšanos izmeklēšanā” (kaut patiesībā lieta jau tiek izskatīta tiesā un nekāda izmeklēšana tajā jau sen nenotiek)," norāda L.Lapsa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kozlovskis: Finanšu trūkuma dēļ patruļdienests un konvojs drīz būs tikai «uz papīra»

Dienas Bizness, 04.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sliktā finansiālā nodrošinājuma dēļ policijas patruļdienests un konvojs drīz būs tikai «uz papīra», iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis pauda LNT raidījumā 900 sekundes.

Pērnā gada dati liecina, ka no darba Valsts policijā aizgājuši vairāk nekā simts cilvēki, savukārt darbā pieņemti – aptuveni divdesmit policisti. Tādējādi policistu rindās veidojas būtisks darbinieku iztrūkums, atklāja R. Kozlovskis.

Iekšlietu ministrs norādīja, ka tādēļ kā savu svarīgāko uzdevumu viņš ir izvirzījis valdībā apstiprināt Valsts policijas attīstības koncepciju, kuru plānots valdībā izskatīt maijā. Koncepcijā tiktu iezīmēti policijas attīstības virzieni, kā arī spriests par nodrošinājuma jautājumiem.

R. Kozlovskis arī norādīja – ja šajā virzienā netiks strādāts, pasliktināsies situācija uz ielām, proti, augs noziedzība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Uzņēmējs Andris Kreislers: cilvēku «izsūtīšana» uz Dreiliņiem ir noziedzība pret pilsētu

Uldis Andersons, 02.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šobrīd gandrīz 10 tūkstoši Rīgas iedzīvotāju gaida rindā uz pašvaldības un sociālajiem dzīvokļiem, un esam gatavi atteikties arī no viņiem, izsūtot viņus, piemēram, uz Dreiliņiem. Negribas lietot skaļus vārdus, bet ir jāsaka ļoti skaļi, ka tā ir noziedzība pret pilsētu. Un šeit nav runa par kādu konkrētu cilvēku, bet par valdošo mūsu sabiedrības vadībā – par ārējo cilvēka telpu, kas nodrošina mūsu vajadzības un pieprasījumu, bet diemžēl ar cilvēka iekšējo telpu un arī ar sabiedrības iekšējo kodolu vairs nav sabalansēta,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka uzņēmējs Andris Kreislers.

Savā laikā aktīvais būvuzņēmējs un tikpat aktīvais politikas veidotājs pēdējos gados visai maz sniedz intervijas, ievērojami retāk ir pamanāms publiskajā telpā, medijos.

«Mums ir jāskatās uz labajiem piemēriem. Piemēram, Hundertwasser ēkas, kas Austrijā ir viens no tūristu apmeklētākajiem objektiem, – maz ir to, kas zina, ka tās ir sociālās ēkas. Ļoti labs piemērs!

Berlīne jau 80. gados aicināja uzņēmējus atgriezties centrā un pat piešķīra dažādus atvieglojumus, lai tikai viņi veidotu un attīstītu savu biznesu tur, lai tikai centrs neizmirtu. Pilsēta nav pilsēta, ja tajā nekūsā dzīvība, ja vecie cilvēki nedzīvo kopā ar jaunajiem, nerāda savu piemēru, ja nav tās labās vides, kur būt kopā ar jauno paaudzi. Mums nekas tāds kardināls pat nav jāmaina, vienkārši ir jāskatās, kur jāpieliek enerģija,» skaidro A. Kreislers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ar izglītojošu akciju informēs par izvairīšanos no iesaistīšanās finanšu un ekonomiskajos noziegumos

Žanete Hāka, 18.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 17. oktobrī, Finanšu izlūkošanas dienests (FID) uzsāk izglītojošu akciju «Zini naudas li(ī)kumus!», lai informētu uzņēmējus un sabiedrību par izvairīšanos no iesaistīšanās finanšu un ekonomiskajos noziegumos, un pareizo rīcību dažādās situācijās.

Akcijas digitālajā spēlē var pārbaudīt zināšanas par biežākajiem riskiem gan uzņēmējiem, gan plašākai sabiedrībai.

FID priekšniece Ilze Znotiņa: «Iemesli, kāpēc cilvēki iesaistās riskantos darījumos, ir dažādi. Tā var būt apzināta rīcība, tiecoties pēc ātras peļņas, vai neapzināta rīcība, kas balstīta tiesību aktu nezināšanā. Kampaņu rīkojam, lai uzņēmēji un sabiedrība iemācās atpazīt «sarkanos karogus» un savas nezināšanas dēļ neiesaistās organizētajā noziedzībā. Mēs vēlamies vairot sabiedrībā izpratni, ka tolerance pret noziegumiem arī ir nepieļaujama, jo tā mēs apzogam paši sevi un citus līdzcilvēkus. Digitālā spēle un citas mūsu aktivitātes ir pirmie soļi, ko Finanšu izlūkošanas dienests sper, lai vairotu izpratni un veicinātu neiecietību pret tiem, kuri ļaunprātīgi izmanto Latvijas finanšu sistēmu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Latvija zaudē piecas pozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā

Žanete Hāka, 28.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2016.-2017. gadam Latvija ierindota 49. vietā starp 138 apsekotajām pasaules ekonomikām, informē Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Pēc kāpuma no 52. uz 42. pozīciju 2014.-2015. gadā, un zaudētajām divām vietām, ieņemot 44. pozīciju 2015.-2016. gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šis Latvijai ir bijis kritums par piecām vietām. Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama 35. vietā, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās 36. pozīcijas. Savukārt Igaunija arī šogad saglabājusi 30. pozīciju.

Tāpat kā divus iepriekšējos gadus arī šogad līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā ieņem Šveice, kurai seko Singapūra un ASV. Ceturto pozīciju šogad ieņem Holande, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās piektās vietas. Savukārt 2015.-2016. gada ziņojuma ceturtajā vietā esošā Vācija ir noslīdējusi uz 5. vietu. Sestajā vietā šogad atrodas Zviedrija, kas tai ir kāpums no 9. vietas 2015.-2016. gadā. Līdzīgu kāpumu piedzīvojusi arī Lielbritānija - no 2015.-2016. gada ieņemtās 10. vietas šogad pakāpjoties uz septīto pozīciju. Pasaules konkurētspējīgāko valstu 2016.-2017. gada pirmo desmitnieku noslēdz Japāna, Honkonga un Somija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma (The World Economic Forum WEF) Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2014-15 Latvija ierindota 42.vietā starp gandrīz 150 apsekotajām pasaules ekonomikām. Šis Latvijai ir kāpums par 10 vietām salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, informēja Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Ilgtspējīga biznesa centra direktors Dr Arnis Sauka.

Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama vietu augstāk nekā Latvija, savukārt Igaunija ieņem augsto 29.vietu, pakāpjoties no 32.vietas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā saglabā Šveice, kurai līdzīgi kā 2013-14 gadā seko Singapūra. Uz trešo vietu ir pakāpusies ASV, kurai seko Somija, Vācija, Japāna, Honkonga, Holande un Apvienotā Karaliste. Pasaules konkurētspējīgāko valstu desmitnieku noslēdz Zviedrija.

Globālās konkurētspējas indeksa ziņojuma datus par Latviju ieguva un iesniedza oficiālais indeksa partneris Latvijā - SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrs. «Atbilstoši globālās konkurētspējas ziņojumam par visproblemātiskākajiem faktoriem biznesa veikšanai Latvijā 2014-15 gadā atzīta neefektīva valdības birokrātija, kam seko nodokļu likumdošana un pārvalde, pieeja finansējumam, korupcija un salīdzinoši slikti izglītots darba spēks,» galvenās tendences skaidro A. Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādai jābūt izaugsmes stratēģijai pēc Covid-19?

Guntars Krols, EY partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs, 02.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija, līdzīgi kā citas krīzes, ir pārvērtusi tās biznesa dienaskārtības lietas, kuras agrāk tika uzskatītas par vēlamām kaut kad nākotnē, par jautājumiem, kurus vajadzēja izdarīt vakar.

Krīze ir atsegusi uzņēmumu vājās puses – pārāk lielas saistības, pārāk nedrošu naudas plūsmu, pārāk zemu uzņēmumu pašu kapitāla līmeni, pārāk jūtīgu pieprasījumu vai pārāk lielu paļāvību uz noteiktu produktu vai pakalpojumu. Līdztekus krīze ir kalpojusi, kā katalizators pārmaiņām, kuras jau uzņēma gaitu pirms pandēmijas, proti, vispārēju digitalizāciju un uzņēmumu darbības daudz plašāku sociālas atbildības izpratni. Precīzi nebūs iespējams prognozēt, cik no COVID-19 laika uzvedības pārmaiņām iesakņosies un cik izgaisīs līdz ar situācijas normalizāciju, taču skaidrs ir viens – krīzei sekos izaugsme, kas visdrīzāk būs nevienmērīga, bet ekonomika un sabiedrība būs mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Dzīvnieku sugas, kuru drīz var nebūt

Jānis Rancāns, 08.11.2012

Sniega leopards (Panthera uncia). Aplēsts, ka brīvā dabā dzīvo no četriem līdz 6,5 tūkstošiem Sniega leopardu. Kritiski apdraudēta ir Sniega leoparda pasuga – Amūras leopards. Patlaban to uz zemeslodes atlicis mazāk nekā piecdesmit.

Foto: AFP/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā Dabas aizsardzības organizāciju federācija Pasaules Dabas fonds izveidojusi sarakstu ar šā gada visapdraudētākajām dzīvnieku sugām.

Dažām no tām, kā, piemēram, Iravadi delfīniem un Kalnu gorillam, populācija mērāma vairākos simtos īpatņu, savukārt Javas degunradžu nebrīvē atlicis tikai četrdesmit.

Pie dzīvnieku izzušanas vainojamas ne tikai cilvēka saimnieciskās darbības sekas, bet arī nelegālā noziedzība. Tā, piemēram, nesen Honkongas varasiestādes aizturēja ziloņkaula un degunradžu ragu kravu 2,2 miljonu ASV dolāru vērtībā.

Pasaules Dabas fonds norāda, ka pasaulē apdraudētas ir arī daudzas citas sugas - sākot no Tasmānijas velna un beidzot ar Sniega leopardu. Uz izmiršanas robežas atrodas arī aptuveni 25 pērtiķu, lemuru un languru sugas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptovalūtas, Bitcoin faktors un to nākotne

Dainis Gašpuitis, AS "SEB banka" ekonomists, 14.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriptovalūtu un Bitcoin vērtība pēdējā gada laikā strauji augusi un tās sākušas nostiprināties kā aktīvu klase, kuru pieņem arvien vairāk investoru un uzņēmumu. Kriptovalūtu nākotne izskatās daudzsološa, taču tām vēl jāpārvar daudzi šķēršļi, pirms kļūt par nozīmīgu finanšu sistēmas daļu.

Pirmām kārtām ir vajadzīga tirgus regulēšana. Tomēr maz ticams, ka neatkarīga kriptovalūta, piemēram, Bitcoin, varētu apdraudēt tradicionālās valūtas. Bet Bitcoin var turpināt attīstīties kā alternatīva tradicionālajiem aktīviem, piemēram, zeltam.

2020. gadā, palielinoties riska apetītei un finanšu tirgiem atgūstoties, vienas no lielākajām ieguvējām bija kriptovalūtas, īpaši Bitcoin. No zem 5000 USD 2020. gada martā Bitcoin cena šī gada aprīlī jau pārsniedza 63000 USD, bet šobrīd jau noslīdējusi līdz nedaudz zem 50000 USD. Papildus spēcīgajai riska apetītei Bitcoin ir guvusi labumu no pieaugošajām bažām, ka masveidīgā naudas drukāšana mazinās tradicionālo valūtu vērtību gan arī, ka atzīti investori un uzņēmumi ir sākuši ieguldīt kriptovalūtās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Europol: futbola spēļu rezultātus Eiropā noteikusi organizētā noziedzība

Jānis Rancāns, 05.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Organizētā noziedzība Eiropā ietekmējusi vismaz 380 futbola spēļu iznākumus, un spējusi nopelnījusi uz tā rēķina aptuveni astoņus miljonus eiro, atklājusi Eiropas Savienības (ES) policijas aģentūra Europol.

Sadarbībā ar organizēto noziedzību, kā arī iepriekš zināmu spēļu iznākumu organizēšanā, vainojami varētu būt aptuveni 425 futbola spēlētāju un nozares pārstāvju no 15 valstīm. Lai panāktu labvēlīgus spēļu iznākumus, kukuļos izmaksāti aptuveni divi miljoni eiro. Europol norāda, ka atklājis apjomīgu e-pastu saraksti starp futbola nozares pārstāvjiem un ar Āziju saistītu organizētās noziedzības grupējumu. Saistībā ar futbola spēļu rezultātu iepriekšnoteikšanu uzsāktas vairākas izmeklēšanas, bet Vācijā apcietināti 14 cilvēki.

Rezultāti iepriekš tikuši noteikti futbola spēlēm starp 2008. un 2011. gadu, tostarp Eiropas Čempionāta un Pasaules Čempionāta kvalifikācijas spēlēs, UEFA Čempionu līgas spēlēs, kā arī vairākām spēlēm Eiropas valstu līgās. Papildus 380 futbola spēlēm Eiropas Savienībā, Europol aizdomīgas likušās arī vēl vismaz 300 spēles Āfrikā, Āzijā, Dienvidamerikā un Centrālamerikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Latvija zaudē divas pozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā, noslīdot uz 44.vietu

LETA, 30.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2015.-2016.gadam Latvija ierindota 44.vietā starp 140 aplūkotajām pasaules ekonomikām.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kad Latvija bija pakāpusies no 52. un 42.pozīciju, šis Latvijai ir bijis kritums par divām vietām.

Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama 36.vietā, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās 41.pozīcijas. Savukārt Igaunija, kura iepriekšējā gadā ieņēma augsto 29.vietu, šogad ierindojas 30.pozīcijā.

Tāpat kā pagājušajā gadā arī šogad līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā ieņem Šveice, kurai seko Singapūra un ASV. Ceturto pozīciju šogad ieņem Vācija, pakāpjoties par vienu vietu, salīdzinot ar pagājušo gadu. Savukārt 2014.-2015.gada ziņojuma ceturtajā vietā esošā Somija ir noslīdējusi uz 8.vietu. Pārējās vietas pirmajā desmitniekā ir sadalītas līdzīgi kā pērn, un tajā joprojām atrodas Holande, Japāna, Honkonga un Zviedrija. Pasaules konkurētspējīgāko valstu 2015.-2016.gada desmitnieku noslēdz Apvienotā Karaliste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad, 20. oktobrī, Rīgā notiks pirmais Ziemeļeiropas drošības tehnoloģiju samits, kas iezīmē zināmu pavērsienu drošības un aizsardzības industrijā. Kaut gan šīs nav pirmais starptautiskais drošības pasākums, tas tomēr atšķiras ar jaunu tendenci – runātāju ģeopolitiskās uzrunas savīt ar vietējās industrijas produktu un pakalpojumu klāstu, un prezentēt tieši vietējās tehniskās spējas. Kaut gan “Nordic SecTech Summit 2022” ir tikai viens pasākums, tas ir daļa no lielākas tendences drošības un aizsardzības industrijas attīstībā, par kuru var teikt, ka 30 gadus pēc neatkarības Latvijā top jauna, aizraujoša, eksportspējīga industrija.

Fiziskās drošības tirgus augs par 62,75 Miljardiem EUR tuvākajos 4 gados

Pasaules tirgus izpētes uzņēmums Technavio ir publicējis 2022.-2026. gada prognozi un analīzi par fiziskās drošības tirgu, kurā prognozēts, ka turpmāko četru gadu laikā tas palielināsies par 62,75 miljardiem euro.

Technavio lēš, ka 33% no šīs nākotnes izaugsmes radīsies Eiropā, un galvenie tirgi ir Apvienotā Karaliste un Vācija.

“Terorisms un noziedzība nav raksturīgi tikai jaunattīstības valstīm; šādu incidentu skaits pieaug arī attīstītajās valstīs,” norāda Technavio. “Tāpēc uzņēmumi, kā arī komerciālie un dzīvojamie kompleksi izmanto fiziskās drošības risinājumus, kas ietver videonovērošanu, piekļuves kontroli un citas drošības tehnoloģijas.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lai cīnītos ar noziedzību, Tallinā iesaka samazināt bāru darba laiku

Gunta Kursiša, 28.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja bāru darbības laiks tiktu samazināts par divām stundām, noziedzības līmenis Tallinas vecpilsētā saruktu vismaz par trešdaļu, citējot kāda policista veiktā pētījuma rezultātus, vēsta Eesti Paevaleht.

Pētījumu veica policists Rando Savickis (Rando Savitski), kas nesen studiju procesa ietvaros izstrādāja pētniecisku darbu, kurā aplūkotas iespējas, kā mazināt noziedzību Tallinas vecpilsētā.

Viņš nosauca trīs rajonus vecpilsētā, kur īpaši būtu nepieciešams samazināt bāru darba laiku. Kā veiksmīgu šādas prakses piemēru, R. Savickis min Austrālijas reģionu Jauno Dienvidvelsu, kurā noziedzības līmenis pēc bāru darba laika samazināšanas par 1,5 – 2 stundām saruka par 37%. Līdzīga situācija vērojama arī Norvēģijā, kur eksperimenta ietvaros izklaides iestāžu darba laiki tika samazināti desmit pilsētās, trijās – bāru darba laiks tika palielināts, bet piecās – vispirms darba laiks tika palielināts un pēc tam – samazināts. Eksperimenta rezultāti liecināja, ka pirmajās desmit pilsētās noziedzības līmenis auga par 16%, bet pilsētās, kur bāru darba laiks tika samazināts, noziedzība samazinājās par 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Gulbenietis stāsta, kā ir strādāt Kotdivuārā

Dienas Bizness, 13.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gulbenietis Gatis Rožlapa strādā latviešu uzņēmumā Kotdivuārā, remontējot tehniku, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Zelta drudža pārņemti, pirms vairākiem gadiem uz Āfriku, Kotdivuāru un Ganu, devās laimes meklētāji no visas pasaules, tostarp arī latvieši. Kā veicās, kā neveicās, bet kādu laiku viņi tur šādi darbojās. Taču drīz vien turp aizvestā tehnika sāka lūzt, bet starp vietējiem nav tādu speciālistu, kas to varētu salabot. Tā latviešiem dzima ideja, ka viņi var piedāvāt tehnikas remonta un apkopes pakalpojumus, kas ir izrādījies daudz ienesīgāks bizness nekā zelta rakšanas process, stāsta medijs. Šovasar strādāt uz Kotdivuāras pilsētu Abidžanu bija devies arī gulbenietis Gatis Rožlapa, kurš jau vairāk nekā 20 gadus strādā par automehāniķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Moneyval nosaka Lietuvai pastiprinātu kontroles režīmu cīņā pret naudas atmazgāšanu

LETA, 08.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Padomes ekspertu komiteja naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumam «Moneyval» noteikusi Lietuvai pastiprinātu kontroles režīmu. Latvijai šādu režīmu «Moneyval» noteica augustā.

«Moneyval» piektdien publiskotā ziņojuma par Lietuvu kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Lietuva saņēmusi vidēju novērtējumu pēc visiem efektivitātes kritērijiem, izņemot starptautisko sadarbību, kurā efektivitāte atzīta par būtisku.

Efektivitāte par vidēju atzīta politikas un koordinācijas jomā, uzraudzībā, preventīvo pasākumu jomā, finanšu izlūkošanā, patiesā labuma guvēju noteikšanā, konfiskācijā, cīņā pret terorisma finansēšanu un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.

Ziņojumā norādīts, ka Lietuvas iestādēm jāuzlabo izpratne par naudas atmazgāšanu un cīņu pret terorisma finansēšanu.

Draudi saistībā ar naudas atmazgāšanu Lietuvai rada korupcija, ēnu ekonomika, organizētā noziedzība un plaši izplatītā skaidras naudas izmantošana, konstatē «Moneyval".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijai jākļūst par bezskaidras naudas valsti

Jeļena Buraja, AS Rietumu Banka valdes priekšsēdētāja, 19.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Duļķainā ūdenī viltotājiem vieglāka dzīve

Valdis Blome, SIA Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs valdes priekšsēdētājs, 15.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik pa laikam informatīvajā telpā pavīd ziņas par apkrāptiem pircējiem, kas mazumtirdzniecībā vai interneta veikalos iegādājušies viltotas preces, piemēram, slavenus modes zīmolus, elektroniku, un sastapušies ar izteiktām kvalitātes problēmām. Tas, protams, izraisa līdzjūtību, taču daudz lielāku iespaidu atstāj augustā lasītā ziņa, ka pērn muitnieki uz Eiropas Savienības (ES) robežām aizturējuši viltotas preces miljards eiro vērtībā.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas gada ziņojumu par muitas pasākumiem, kas veikti intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanai, ES muitas darbinieki 2012. gadā ir aizturējuši gandrīz 40 miljonus produktus, par kuriem radušās aizdomas, ka tie ražoti, pārkāpjot intelektuālā īpašuma tiesības. Pavisam šokējošu iespaidu uz mani atstāja informācija, ko saņēmu Apvienoto Nāciju Eiropas ekonomiskās komisijas (UNECE) kvalitātes infrastruktūras konferences ietvaros.

Saskaņā ar Starptautiskās pretviltojumu koalīcijas (IACC) datiem, pasaules tirdzniecībā viltotu produktu apjoms ir pieaudzis no 5 miljardiem ASV dolāru 1982.gadā līdz aptuveni 600 miljardiem ASV dolāru pašlaik. Tas veido 5-7% no visas globālās tirdzniecības apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru