No 2017. gada 1. janvāra darbu Latvijā pārtrauc uzņēmuma Ekogaisma izdegušo spuldžu atkritumu apsaimniekošanas sistēma, kas veica energoefektīvo un gāzizlādes spuldžu savākšanu no fiziskām un juridiskajām personām un organizēja šo atkritumu pārstrādi, informē uzņēmums.

Ekonomiskās un citas gāzizlādes spuldzes ir uzskatāmas par bīstamajiem atkritumiem. Sajaucot spuldzes ar citiem sadzīves atkritumiem un sasitot, gaismas avota kupolā esošā luminiscējošā gāzveida viela luminafors nonāk atmosfērā. Ņemot vērā, ka luminafors satur dažus miligramus dzīvsudraba, tam lielā daudzumā nonākot atmosfērā, var rasties kaitējums apkārtējai videi un cilvēku veselībai.

Ekogaismas izveidotā spuldžu atkritumu apsaimniekošanas sistēma Latvijā darbojās kopš 2005. gada. Tajā ietilpa vairāk nekā 270 spuldžu savākšanas vietas visā Latvijā − visbiežāk tie bija bīstamo atkritumu savākšanas punkti, kur tiek pieņemti arī citu elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi. Uzņēmuma dibinātāji bija vadošie Eiropas spuldžu ražotāji – Philips, Osram, General Electric un BLV Licht.

Līdz ar aizliegumu tirgotājiem Eiropas Savienībā (ES) no septembra iepirkt pārdošanai 60 vatu (W) kvēldiegu spuldzes, augustā pieprasījums pēc 60W kvēlspuldzēm ir dubultojies, jo daļa iedzīvotāju un uzņēmumu cenšas izveidot šo spuldžu rezerves, vēsta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Šobrīd 60 W kvēlspuldzes ir nopērkamas gandrīz visās tirdzniecības vietās, kurās tiek tirgotas spuldzes. Rimi lielveikalos pieprasījums pēc šīm spuldzēm ir pieaudzis par 45% salīdzinājumā ar jūliju, informē mazumtirgotāja Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere. Trešdien Rimi veikalos bija nopērkamas deviņu veidu 60 W kvēlspuldzes cenu amplitūdā no 19 līdz 89 santīmiem.

Pašlaik 60 W kvēlspuldzes ir nopērkamas arī gandrīz visos Maxima veikalos, un to cena svārstās no 0,19 līdz 0,49 latiem. «Ja vien nesāksies ažiotāža un cilvēki tās masveidā neizpirks, tās pietiks aptuveni 50 dienām,» stāstīja Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš.

Nikolā Tesla intervijā žurnālistiem 1889.gadā esot teicis - viss ir Gaisma un viņš vēlas izgaismot visu planētu Zeme, tam šeit esot pietiekami daudz elektrības. Ir pagājuši nedaudz vairāk kā 130 gadi un šobrīd gluži negaidīti esam nonākuši situācijā, kad visā Eiropā tiek apsvērta gan energoražotāju veida maiņa, gan visdažādākie taupības pasākumi patēriņa un izmaksu mazināšanai. Kā privātpersonas, tā uzņēmumi un valsts iestādes nopietni izvērtē iespējas samazināt elektroenerģijas lietošanu, tai skaitā arī ēku un ielu apgaismošanai… Loģiski, rodas jautājums - laikā, kad tik strauji un neparedzami aug energoresursu izmaksas, vai ierastais mākslīgais apgaismojums kļūs par luksuspreci jeb tomēr varēsim arī turpmāk atļauties kvalitatīvu gaismu mājokļos un darbavietās, svētku rotājumus, ielu un fasāžu izgaismošanu?

Vilnis Burtnieks, Adam Decolight Latvia izpilddirektors, uzskata, ka apgaismojumam tiks piešķirta vēl lielāka nozīme un tas iegūs jaunu vērtību, jo, kas bijis pašsaprotams, ne vienmēr ticis pietiekami novērtēts. Pirmkārt, apgaismojums ir praktiska nepieciešamība ekonomikā – nav iespējama daudzu nozaru pastāvēšana bez kvalitatīvas gaismas, otrkārt, augs sabiedrības izpratne par gaismas sniegto drošības un komforta sajūtu. Līdz ar to tiks meklēti energoefektīvāki, individualizētāki risinājumi un tas notiek jau tagad. Vairākas Latvijas pašvaldības paziņojušas, ka pāriet uz ekonomiskajiem LED gaismekļiem, nomainot iepriekšējos, un to dara arī uzņēmumi. Tā ir pozitīva tendence, un tas nozīmē, ka gaisma būs. Jā, būsim taupīgāki, izmantosim modernākas, energoefektīvākas tehnoloģijas, bet gaismu saglabāsim. Jo gaisma – tās nav tikai dekorācijas un skaistāka vide, tā ir drošība un veselība, labsajūta un pozitīvas emocijas. Labs piemērs ir Tallinas pašvaldības tālredzīgais lēmums - pandēmijas laikā pilsēta apzināti investēja daudz vairāk līdzekļu dažādos gaismas objektos un dekoros, veicinot cilvēkus vairāk pavadīt laiku ārā arī gada tumšākajos mēnešos, kamēr Latvijā “baudījām” komandantstundas mājas režīmā… Un sabiedrība arvien vairāk novērtē dekoratīvā apgaismojuma efektus un to pozitīvo ietekmi uz cilvēku noskaņojumu. Gaisma rada prieku.

Kvēlspuldzes, kuras arvien vairāk piekāpjas cīņā ar energoefektīvākām spuldzēm, tuvāko gadu laikā no veikalu plauktiem pazudīs pavisam. Pirms diviem gadiem stājās spēkā Eiropas Savienības regula, kas paredz pakāpenisku tradicionālo kvēlspuldžu izņemšanu no tirgus.

Turpinot uzsākto kvēldiega spuldžu ražošanas pārtraukšanu, no šā gada septembra Eiropas Savienības (ES) teritorijā uzņēmēji vairs nevarēs ražot un laist tirgū 40W un 25W kvēldiega spuldzes.

Savukārt, iedzīvotāji varēs iegādāties kvēlspuldzes un citas mazāk efektīvās spuldzes, kamēr tās vēl ir pieejamas veikalu plauktos un noliktavās. Regula neuzliek iedzīvotājiem vai arī uzņēmējiem pienākumu nomainīt jau lietošanā esošās spuldzes uz energoefektīvākām spuldzēm, informē Ekonomikas ministrija.

No 2016.gada septembra minimālās ekodizaina prasības caurspīdīgajām halogēnām spuldzēm tiks paaugstinātas līdz B klases normām, tādējādi nevarēs laist apgrozībā arī C klases vecās tehnoloģijas (retrofit) halogēnās spuldzes.

«LED gaismekļi ir tā niša, kur Latvijas uzņēmēji var un spēj iesaistīties lielajā Eiropas tirgū ar šo tehnoloģiju izstrādēm.»

To intervijā DB saka SIA Moduls interjers Projektu nodaļas vadītājs Ingars Ozoliņš.

Nesen tapis atvērts Mārupes Rimi projekts, kas ir lielveikals, kurā izmanto tikai LED apgaismojumu. Vai tā ir tendence?

Tā neapšaubāmi ir tendence. Jā, pilnīgi visur Mārupes Rimi projektā tiek izmantots LED apgaismojums – gan veikala tirdzniecības zālē, gan īrnieku telpās, noliktavās un teritorijā ārpusē. Šis ir pirmais pilnībā ar LED apgaismojumu aprīkotais Rimi veikals Latvijā. Uzņēmums mainīja veikala būvniecības projekta konceptu. Pamatiemesls, kāpēc tas bija jādara, bija uzstādītās jaudas trūkums, taču LED apgaismojuma ieviešana nebija vienīgais energoefektivitātes projektā, kas ļāva ietaupīt jaudu. Bija nepieciešams paveikt ko kardinālu, lai ietaupītu jaudu. Rezultātā tika panākts elektrības ietaupījums, līdz ar to investīcijas pašam Rimi kā attīstītājam atmaksājās. Tomēr jāsaka, ka LED apgaismojumu Rimi veikalos sadarbībā ar Moduls interjers projektu nodaļu sāka ieviest jau 2014. gadā. Taču pilnībā neviens veikals tikai uz LED apgaismojumu vēl līdz šim nebija pārgājis, jo LED tehnoloģijas tam vēl nebija gatavas. Lai gan minētās tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, sākotnēji simtprocentīgas pārliecības nebija. Jo tehnoloģija ir jāpārbauda, pirms varam to pielietot klienta vajadzībām.

No jauna izgudrota LED spuldzīte - šī gaismas avota versija aprīkota ar WiFi, spēj degt vairākās krāsās, taupa enerģiju, kā arī var tikt regulēta ar iPhone vai Android viedtālruņu lietojumprogrammām, vēsta kickstarter.com.

Jaunizgudrotās LIXF spuldzītes var lietot «parasto» spuldžu vietā, papildus iPhone vai Android operētājsistēmas viedtālrunī lejplādējot spuldzītei atbilstošo lietojumprogrammu, ar kuru var regulēt gaismas avota spilgtumu, krāsu, radīt pakāpenisku spuldzes spilgtuma palielināšanos vai samazināšanos, imitējot saullēktu un saulrietu, uzstādīt automātisku spuldzes ieslēgšanos un izslēgšanos. Tajā pašā laikā darbojas arī manuālie, sienā iestrādātie gaismas slēdži.

Izmantojot lietojumprogrammu, spuldzes apgaismojumu iespējams pieskaņot mūzikas ritmam.

Patlaban lietotnes LIFX App bez maksas var lejuplādēt App Store un Google Play veikalos, un izstrādātāji norāda, ka viņu plānos ir radīt arī Windows, Mac un Linux lietojumprogrammas.

Mūs ilgi mocīja doma – kāpēc klienti neizvēlas pašu efektīvāko un kvalitatīvāko risinājumu? – stāsta RCG Lighthouse līdzautors Kaspars Osis.

Sākotnēji nodarbojos ar elektroenerģijas konsultācijām, un vienā brīdī radās skaidrība, ka vajag klientiem palīdzēt vairāk. Iepazinos ar Raitu Bebri, kas ir eksperts LED apgaismojumā, un likām mūsu zināšanas kopā. Izdomājām, ka apgaismojums kā ārpakalpojums varētu sniegt klientam pašu lielāko labumu.

Esam pionieri – ne tikai Latvijā vai Baltijā, bet arī pasaules mērogā. Klienta uzticību iekarot nebija viegli, jo mēs radījām pilnībā jaunu nozari. Elektrība ir pietiekami sarežģīta tēma, un ne visi grib tajā iedziļināties.

Mūsu ideja – klientam uzstādām bez maksas apgaismojumu, kas ir krietni energoefektīvāks un par 70% nogriež esošās apgaismojuma izmaksas. Līgums tiek slēgts uz noteiktu periodu, un tā laikā uzņemamies pilnu atbildību par apgaismojumu. Jau no nākamā mēneša, kad klients redz rēķinā izmaiņas, mēs dalām šo ietaupīto naudu.

Kompānija Philips nākusi klajā ar spuldzēm, kuras iespējams pilnībā kontrolēt ar viedtālruņa palīdzību. Apgaismes ierīces būs pieejamas ekskluzīvi tehnoloģiju kompānijas Apple veikalos Apple Store. To tirdzniecība sāksies ar 30. oktobri.

Philips Hue LED sistēma darbojas izmantojot Wi-Fi bezvadu tīklu. Ar viedtālruņa palīdzību iespējams tās ieslēgt, izslēgt, mainīt spuldžu spilgtumu un krāsu.

Trīs spuldzīšu komplekts kopā ar ierīci, kas tās pievieno bezvadu maršrutētājam, maksā 199 ASV dolārus. Katra atsevišķa spuldzīte maksā 59 ASV dolārus. Apgaismes sistēmu iespējams «darbināt» ar iOS un Android viedtālruņu palīdzību.

Philips uzsver, ka spuldzītes lietotājiem ļaus izbaudīt lasīšanu, atpūtu vai palīdzēs vienkārši radīt noskaņu.

«Sistēma ļauj saglabāt jūsu uzstādījums, kurus var izmantot vēlāk – piemēram, spožāka gaisma, kad bērni pilda mājasdarbus, pieklusināta gaisma, kad tie aizgājuši gulēt. Tāpat iespējams sistēmu uzstādīt, lai tā ieslēdz spuldzes noteiktos laikus,» klāstīja Philips pārstāvji.

Pagājušā gada zagtāko preču topa augšgalā joprojām atrodas stiprie alkoholiskie dzērieni, kosmētika un apģērbi, kā arī pārtika. Taču pērnā gada ceturtā ceturkšņa laikā iezīmējusies jauna zagtāko preču grupa – ekonomiskās spuldzes.

A/s G4S Latvia eksperti šādu tendenci skaidro ar to, ka vecā standarta elektroniskās spuldzes vairs netiek ražotas un turpmāk pārdošanā būs tikai ekonomiskās spuldzes, kuru cena ir ievērojami augstāka.

Kopumā, vērtējot gan pēc intensitātes, gan pēc zagtāko preču grupām, zādzību mēģinājumu skaits pērn bijis līdzīgs, kā 2009.gadā. G4S Latvia apkopotie dati liecina, ka vidējā zagto preču summa ir septiņi lati, savukārt apģērbu un aksesuāru veikalos – 27 Ls. Lielākā pērn veiktā zādzības mēģinājuma summa ir 1,19 tūkst. Ls. Jaunākajam aizturētajam ir seši gadi, bet vecākajam – 89 gadi.

Dažādu atkritumu šķirošana Latvijā pēdējos gados kļūst par ierastu ikdienas sastāvdaļu. Papīrs, kartons, plastmasa un stikls tiek šķirots arvien precīzāk un turpina savu ceļu uz pārstrādi. Tā mēs taupām resursus, samazinām piesārņojumu un neradām milzīgus kalnus atkritumu poligonos.

Tieši pēdējais aspekts – poligonu teritoriālais ierobežojums ir faktors, kas kļūst arvien aktuālāks. Pēdējo piecu gadu laikā Getliņos vidēji gadā nonāk ap 280 tūkstošiem tonnu nešķirotu sadzīves atkritumu un, ja nekas apjomos nemainīsies, tuvāko gadu laikā poligons būs pilns.

Jaunu poligonu izveidi sabiedrība neatbalsta, turklāt arī Eiropas Savienība izvirza nosacījumus atbildīgākai atkritumu apsaimniekošanai – Eiropas Padomes direktīva paredz, ka no 2035. gada poligonos drīkstēs apglabāt tikai 10% no visiem radītajiem sadzīves atkritumiem. Ko tas nozīmē ikvienam no mums? Ir pēdējais brīdis sākt šķirot īpaši rūpīgi, lai mazinātu apglabāto sadzīves atkritumu apjomu.Ministru kabineta noteikumi paredz, ka no nākamā gada BIO atkritumu šķirošana kļūst obligāta visā Latvijā.

Darbs mājās ir kļuvis par daudzu cilvēku ikdienu, un šāds strādāšanas modelis bija iecienīts arī pirms pandēmijas. Tāpēc aktuāls ir jautājums – kā iekārtot ergonomisku. ērtu un pievilcīgu biroju savā mājoklī? To lūkosim noskaidrot raksta turpinājumā!

Galdam ir svarīgs pareizais izmērs, forma un aprīkojums

Strādāt pie ļoti neliela biroja galda var būt visai neērti, it īpaši, ja darbam tiek izmantots kas vairāk par datoru un pierakstu blociņu, savukārt pārāk liels galds var neietilpt telpā vai padarīt tās interjeru visai savādu. Tāpēc sākt vajadzētu ar piemērota galda izvēli, pirms tam izmērot, kāds konkrētajā telpā un vietā būtu optimāls galda izmērs.

Ja galdu paredzēts novietot kādā no telpas stūriem, lieliska izvēle ir stūra galds, kas ļauj efektīvi izmantot telpu un rada plašuma sajūtu. Tradicionālajam galdam četrstūra formā savukārt ir kāda cita būtiska priekšrocība, proti, to būs iespējams novietot, kur vien sirds kāro – ja biroja telpas iekārtojumu vairāk vai mazāk regulāri vēlaties mainīt, šī būs pareizā izvēle.

Pagājušās nedēļas beigās Eiropas Komisija atbalstīja regulu par noteiktajām ekodizaina prasībām virzienvērstām gaismas spuldzēm, gaismas diožu spuldzēm un to saistītajām iekārtām.

Latvijas Ekonomikas ministrija norāda, ka Latvija kopumā pozitīvi vērtē Eiropas Komisijas mērķi un atbalstīja regulas apstiprināšanu.

«Ekodizaina prasību ietvardirektīva ievieš nosacījumus un kritērijus, kā noteikt prasības vidi ietekmējošo ražojumu raksturīpašībām, piemēram, enerģijas patēriņam, kā arī pauž nosacījumus šo prasību ātrai un efektīvai īstenošanai,» skaidro ministrija.

Šajā direktīvā ir uzskaitīti ražojumi, ko Padome un Eiropas Parlaments ir norādījuši kā vissvarīgākos, Eiropas Komisijai izstrādājot ekodizaina regulējumus - kā prioritāte minēts apgaismojums mājsaimniecībās un pakalpojumu nozarē. Šajā kategorijā svarīgi elementi ir virzienvērstas gaismas spuldzes, gaismas diožu spuldzes, gaismekļi un citi saistītie piederumi.

Drošības risinājumu kompānijas AS G4S Latvia statistika par aizturētajiem liecina, ka tirdzniecības vietās garnadži pērn visvairāk mēģinājuši zagt dažādas kosmētikas preces. Otra garnadžu iekārotākā prece ir alkohols, savukārt TOP 3 zagtāko preču sarakstu noslēdz pārtikas preces - ikri, desas un siers.

G4S Latvia drošības eksperti norāda, ka pērn samazinājies apģērbu zādzības mēģinājumu skaits. Starp zagtākajām precēm ir arī tabakas izstrādājumi, elektropreces un dažādi aksesuāri.

Kopumā pērn G4S Latvia aizturējusi vairāk nekā 2940 personas, no kurām 65% ir vīrieši un 35% - sievietes.

G4S Latvia drošības eksperti norāda, ka zādzību mēģinājumu statistika joprojām saglabājas augsta, taču tajā pašā laikā šobrīd to skaits saglabājas nemainīgs un krasi nepieaug.

Pērn palielinājies degvielas un krāsainā metāla zādzības mēģinājumu skaits – gan galvaspilsētā, gan reģionos.

Jānis Ābele, AS G4S Latvia Drošības funkciju departamenta direktors, stāstīja: «Zādzību mēģinājumu raksturs likumsakarīgi ir tieši vai netieši saistīts ar ekonomisko situāciju un tendencēm valstī. Piemēram, metāla un degvielas cenu kāpums pērn atspoguļojās arī zādzību statistikā. Ja degviela lielākoties zagta savām vajadzībām, tad dažādi metāla izstrādājumi – ar nolūku tos realizēt metāla uzpirkšanas punktos. Jāmin, ka zādzību riskam pakļautas gan ražotnes un industriāli objekti, gan sakaru tīklu uzņēmumi. Piemēram, vasarā divi nepilngadīgi jaunieši tikai aizturēti par mēģinājumu nozagt krāsaino metālu, nesankcionēti iekļūstot kādas apsargātas rūpnīcas teritorijā.»

Uzņēmums SIA Prima M, kura apsaimniekotajā teritorijā Jūrmalā, Slokas apkaimē, izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, noraida Valsts vides dienesta (VVD) pausto informāciju, ka teritorijā varētu būt atradušies arī bīstamie atkritumi, aģentūrai LETA teica Prima M valdes locekle Lūcija Uzkliņģe.

Viņa uzsvēra, ka šajā teritorijā atradās tikai otrreizējai pārstrādei derīgi materiāli.

«Nevar būt nekādas runas, ka šajā teritorijā atradušies jebkāda veida bīstamie atkritumi. Šajā teritorijā atradās tikai un vienīgi otrreizējai pārstrādei derīgi materiāli - polimēri un citas derīgas izejvielas,» atzīmēja Uzkliņģe.

Viņa arī pauda neizpratni par to, kādā veidā VVD ir atklājis bīstamos atkritumus, iepriekš nesaskaņojot inspektora ierašanos ar uzņēmumu. Uzkliņģe piebilda, ka pēc notikušā ugunsgrēka uzņēmums nav komunicējis ar VVD.

Prima M vadītāja teica, ka šodien ugunsgrēka skarto teritoriju apmeklēs kāds no uzņēmuma pārstāvjiem, lai to apsekotu un varētu izlemt, kādā veidā teritoriju sakopt.

Vairāk nekā ceturtā daļa daudzdzīvokļu māju Rīgā nešķiroja atkritumus, tādējādi maksājot arvien lielākas summas, šo situāciju varēja mainīt ar iedzīvotāju izglītošanu un paradumu maiņu.

To liecina vides pakalpojumu, tostarp atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Clean R veiktais pētījums, iegūto datu analīze un pasākumi. Tā kā Eiropas Savienība ir paredzējusi samazināt atkritumu poligonos noglabājamo apjomu, tad arī Latvijā pakāpeniski tiek paaugstināta dabas resursu nodokļa likme par atkritumu noglabāšanu poligonā (2021. gadā bija 65 eiro/t, 2022. gadā tā jau ir 80 eiro/t, bet 2023. gadā būs 95 eiro/t), un tāpēc visiem arvien lielāks spiediens būs tieši uz atkritumu šķirošanu un izmešanu tikai tiem paredzētos konteineros.

23% nešķiroja

“Aplūkojot Latvijā lielākā māju apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotās ēkas, secinājām, ka daudzu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji atkritumus nešķiro, un tāpēc nolēmām veikt pētījumu par to, kas tad īsti tiek izmests konteinerā un vai, attiecīgo saturu šķirojot, ir iespējams samazināt atkritumu apsaimniekošanas izmaksas ne tikai attiecīgo namu iedzīvotājiem, bet arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam, un lai atbildētu uz jautājumu, ko atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums varētu darīt citādi, lai panāktu iedzīvotāju paradumu maiņu,” pētījuma priekšvēsturi skaidro SIA Clean R Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.

Latvijas mājsaimniecības radījušas 44% no ražošanā un patērēšanas procesā radītajiem atkritumiem, un tas ir otrais lielākais mājsaimniecību radīto atkritumu apjoms Eiropas Savienības valstīs, liecina Eiropas statistikas biroja Eurostat apkopotie dati.

30% no atkritumiem rodas rūpniecības procesa rezultātā, savukārt 26% ir citos sektoros radušies atkritumi. Kopumā 27 Eiropas Savienības (ES) valstīs mājsaimniecības rada vien 23% no visiem atkritumiem, 26% atkritumu rodas ražošanas procesā, bet 50% - citos sektoros, piemēram, zamkopībā, mežsaimniecībā, zvejniecībā, elektronozarē, ūdens piegādē, būvniecībā, pakalpojumu sniegšanā un citur.

Mazākos atkritumu apjomus radījušas tādas ES valstis kā Malta, Kipra un Čehija, bet lielākos atkritumu apjomus – Igaunija, Somija un Austrija.

Somija, Austrija un Zviedrija ierindojas to ES valstu sarakstā, kurās vislielākie atkritumu apjomi radušies rūpnieciskās darbības rezultātā, attiecīgi 61%, 52% un 48% no kopējā atkritumu apjoma. Vislielākais atkritumu apjoms, kas radies citās nozarēs, piemēram, zemkopībā, enerģētikas nozarē un pakalpojumos, ir Bulgārijā (70%), Grieķijā (68%), Rumānijā (65%) un Lielbritānijā (65%). Bulgārijā un Grieķijā lielākos atkritumu apjomus veido ogļu atkritumi, Rumānijā – atkritumi no zemkopības, bet Lielbritānijā – lūžņi un citi aktritumi.

PSIA Jumis šā gada 21.janvārī Siguldas pagasta Zemdegās atklās atkritumu šķirošanas laukumu. Tā mērķis esot veicināt un motivēt iedzīvotājus šķirot otrreiz pārstrādājamus atkritumus, samazinot poligonā deponēto atkritumu daudzumu, kas negatīvi ietekmē gan vidi, gan cilvēku veselību.

Laukums izvietots iedzīvotājiem ērtā un pieejamā vietā, un divas reizes nedēļā tajā būs iespējams bez maksas nodot kartonu, papīru, PET pudeles, polietilēnu, pudeļu stiklu, logu stiklu, metālu, baterijas, akumulatorus, luminiscētās spuldzes un nolietotās elektropreces.

Tas būs atvērts otrdienās no pulksten 14.00 līdz 16.00 un sestdienās no 10.00 līdz 14.00.

«Atkritumu šķirošanai ir ļoti svarīga nozīme, tā palīdz taupīt dabas resursus un saudzēt vidi. Cilvēkiem jāsaprot, ka atkritumi, kuri nonākuši šķirošanas laukumā, kļūst par izejmateriālu un piedzīvo otrreizējo dzīvi, tāpēc ir ļoti vērtīgi,» skaidro PSIA Jumis direktore Karīna Makare. No šķirošanas laukuma tālāk atkritumi tiks nogādāti Eco Baltia grupas uzņēmumā Eko Reverss, kur tos pāršķiros vēlreiz un jau kā tīru un kvalitatīvu materiālu nogādās uz pārstrādes rūpnīcām.

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja ceturtdien, 8 septembrī, akceptēja divus Rīgas domes lēmumprojektus par jaunu atkritumu savākšanas un šķirošanas laukumu izveidi.

«Īstenojot šos projektus, samazināsies apglabājamo atkritumu daudzums, jo sašķirotie atkritumi tiks pārstrādāti. Būtiski ir arī tas, ka vienā no šiem laukumiem, iedzīvotāji varēs bez maksas nodot plastmasas, papīra, stikla un metāla atkritumus, kā arī sadzīvē radušos bīstamos atkritumus,» saka Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.

SIA Clean R Spilves ielā 8E vēlas paplašināt savā rīcībā esošo teritoriju, izveidojot šķiroto atkritumu savākšanas laukumu, kur iedzīvotāji bez maksas varēs nodot sašķirotus sadzīves atkritumus, kā arī mājsaimniecībās radušos bīstamos atkritumus, piemēram, luminiscentās spuldzes un citus dzīvsudrabu saturošos atkritumus, hlorfluorūdeņražus saturošas nederīgās iekārtas, baterijas un akumulatorus.

Nelegālajā atkritumu izgāztuvē Jūrmalā, Slokas apkaimē, kur svētdien, 18. jūnijā izcēlās plašs ugunsgrēks, konstatēti arī bīstamie atkritumi, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Valsts vides dienests (VVD) trešdien saņēmis VVD inspektora ziņojumu par ugunsgrēka vietas apsekošanu, kurā norādīts, ka Jūrmalas nelegālajā atkritumu uzglabāšanas vietā daļēji sadegušajos atkritumos starp sadzīves atkritumiem konstatēti arī bīstamie atkritumi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, saistībā ar atklātajiem faktiem, atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumam, uzdevis VVD ģenerāldirektorei Ingai Koļegovai nodrošināt pilnu situācijas kontroli.

Plašāk par situāciju Jūrmalā K.Gerhards un VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova medijus informēs preses konferencē trešdien, plkst. 13.00.

«Vai tiešām jūs vēlaties, ka jūsu būvgruži un atkritumi nonāk mežā vai kāpās? Jo tieši tur tie nonāks, ja jūs izmantosiet nelegālā biznesa pakalpojumus,» teic SIA Clean R izpilddirektors Valerijs Stankevičs.

Ja sabiedrība vienmēr būtu tik apzinīga kā talku un spodrības dienu laikā, jums laikam būtu mazāk darba?

Tīrs ir nevis tur, kur ik pa laikam sakopj, bet tur, kur nemēslo. Ja cilvēki ikdienā rūpējas par savu apkārtni, tad tur nav vajadzīga talka. Kā tautas saliedēšanas pasākums talka ir pozitīva lieta, diemžēl ir daļa cilvēku, kuri talkas izmanto, lai bez maksas atbrīvotos no saviem atkritumiem un gružiem uz citu rēķina. Mēs to ļoti labi redzam, apsekojot punktu pirms un pēc talkas. Piemēram, ja vieta atrodas tuvu garāžu kooperatīvam, tad mēs zinām, ka talkā vāksim riepas un vecu šīferi no tuvējām garāžām.

Jūs runājat par privātajiem, spontānajiem «cūkotājiem». Bet publiski pieejama tāda šokējoša informācija, ka Rīgā katru gadu atklāj 20 jaunas nelegālās izgāztuves. Tas nav brīnums, jo kādā visiem zināmā sludinājumu portālā intervijas dienā varēja aplūkot 449 sludinājumus par atkritumu izvešanu. Arī ar darba laiku 00 – 24, kas laikam ir būtiski, ja atkritumus tumsā pa taisno ved uz mežu. Te laikam ir runa par veselu nelegālu jeb ēnu rūpalu, jo oficiālu atkritumu izvešanas firmu Latvijā tik daudz vispār nav.

Latvijā aizsāktā atkritumu saimniecības reforma, lai sasniegtu izvirzītos Eiropas Savienības mērķus, prasa samazināt poligonos apglabāto atkritumu apmērus. Viena no iespējām ir daļu no tiem izmantot kā kurināmo siltuma un elektroenerģijas ražošanai, tādējādi samazinot energoresursu importu.

Par to tiks diskutēts 27.aprīlī Dienas Biznesa sadarbībā ar SIA Clean R, AS Eco Baltia un SIA ZAAO rīkotajā konferencē Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu.

Transformācijas jautājumi

“Transformācija no līdzšinējiem 11 atkritumu apglabāšanas poligoniem uz pieciem līdz septiņiem reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas centriem, ko paredz akceptētais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam,” uz jautājumu par būtiskāko nozarē atbild SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņš norāda, ka reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri ne tikai pieņem atkritumus apglabāšanai, bet arī veic to šķirošanu un domā par aprites ekonomikas iedzīvināšanas iespējām arvien lielākai atkritumu daļai.

Lietuvā pēc pusotru gadu ilgiem būvdarbiem šonedēļ sākusi darboties Viļņas atkritumu šķirošanas rūpnīca. Uzņēmumā, kas izmaksājis 34,8 miljonus eiro, tiks šķiroti atkritumi no visa Viļņas reģiona. Tiesa gan, no pašas galvaspilsētas atkritumi uz jauno rūpnīcu pagaidām netiek vesti.

Uzņēmums šķiros visus jauktos sadzīves atkritumus. Pārstrādei derīgā daļa tiks nosūtīta uz rūpnīcām, bet atkritumi ar pienācīgu enerģētisko vērtību tiks šķiroti un pārtaps cietajā kurināmajā.

Valsts enerģētikas koncerna Lietuvos energija Koģenerācijas staciju projektu dienesta direktors Nerijus Rasburskis ziņu aģentūrai BNS pastāstījis, ka šo cieto kurināmo varēs izmantot arī plānotajā Viļņas koģenerācijas stacijā. Atkritumi gan tiks dedzināti tikai vienā no trim spēkstacijas katliem. Iecerēts, ka kurināmais no rūpnīcas nonāks koģenerācijas stacijā pa īpašu slēgtu konveijeru, tā ietaupot transporta izdevumus.

Šobrīd norisinās konkurss, kurā tiek izraudzīts darbuzņēmējs Viļņas koģenerācijas stacijas celtniecībai 300 miljonu eiro vērtībā.

Jūrmalas atkritumu glabātājs, kura apsaimniekotajā teritorijā nedēļas nogalē izcēlās ļoti plašs ugunsgrēks, pieļāvis pārkāpumu, nesargājot teritoriju, otrdien Latvijas Radio stāstīja Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova.

Laukumam vajadzēja būt norobežotam, taču tā nebija, sacīja VVD vadītāja, uzņēmējs laikam paļāvās, ka tur nav ko zagt, tāpēc arī nav vērts sargāt.

VVD par nelegālo atkritumu uzglabāšanas vietu uzzinājis šā gada martā. Dienests secinājis, ka tā nav atkritumu izgāztuve, jo tur glabājušies šķiroti atkritumi bez bioloģiskajiem piemaisījumiem, kas nerada būtisku ietekmi uz vidi, tāpēc nolemts, ka nav nepieciešama zibenīga rīcība un vispirms nolemts skaidrot atkritumu izcelsmi.

Dienestam bijušas aizdomas, ka Jūrmalā esošie atkritumi nelikumīgi ievesti no ārzemēm, kas nozīmētu, ka tie arī jāizved ārā uz ārzemēm. Noprotams, ka VVD vēl nav noskaidrojis atkritumu izcelsmi.