Jaunākais izdevums

Pēc 17. maijā Stokholmā Bite grupas parakstītā līguma ar Ericsson par 5G tehnoloģiju piegādi ir skaidrs, ka jau drīzumā telekomunikāciju kompānijas privātajiem klientiem būs iespēja izmantot visas 5G priekšrocības. Par to, kādas perspektīvas ir biznesam, Dienas Bizness jautāja Bite Latvija ģenerāldirektoram Kasparam Bulam.

Ko nozīmē nupat noslēgtais līgums ar Ericsson? Tās ir 5G apraides kastītes vai arī programmatūra un viņu veselas dienas garumā aprakstītās iespējas, programmatūra un izgudrojumi, tostarp Bites klientiem?

Jā, tie pirmajā mirklī ir dzelži, aprīkojums, kas nodrošinās 5G tīkla radīšanu. Pats līgums ir gan par 5G tehnoloģijas ieviešanu, nodrošināšanu, gan arī esošo iepriekšējo paaudžu sistēmu atjaunošanu uz Ericsson tehnoloģijām. Ericsson kopš 17. maija ir Bites ģenerālais partneris.

Dienas garumā mediju pārstāvjiem Ericsson inženieri stāstīja par tehnoloģijām un iespējām, tostarp par iespējām uzņēmējiem. Kā būs ar šīm tehnoloģijām – ostām, noliktavām, raktuvēm, loģistiku?

Acīmredzami būs nepieciešams laiks, lai kaut vai saprastu, kādas ir jūsu piedāvātās iespējas biznesam. Ericsson jau arī stāstīja, ka pirmie un ātrākie lietošanā ir privātie klienti. To parāda Dienvidkorejas pieredze. Tur hologrammas un virtuālās realitātes pakalpojumi ir populāri un tieši privātajā segmentā. Protams, biznesa pusē ir šo pakalpojumu piedāvātāji, un noteikti viņiem būtu jāreaģē pirmajiem. Privātais klients jau zina, kādēļ vēlas lielāku ātrumu, un iet pie servisa nodrošinātāja to prasīt.

Bite un Ericsson noslēdz līgumu par 5G ieviešanu Latvijā 

IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” un Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotājs “Ericsson”...

Ja runājam par ražošanu, loģistiku, kravu pārvadājumiem – kad un kādi ir 5G risinājumi?

Ražošanā, kravu pārvadājumos un citās nozarēs ar 5G pielietojumiem ārpus privātā klienta sapratnes lietas ir mazliet sarežģītākas. Ir vajadzīgi kompleksi risinājumi, nodrošinot telekomunikācijas, ir vajadzīgi risinājumu izstrādātāji. Proti, Ericsson iedod ideju, piemēru, iespējams, pat paraugu risinājumam, bet tas tik un tā ir jāpielāgo konkrētai ražotnei. Tāpat ir vajadzīga pašvaldību un valsts iesaistīšana šo risinājumu atbalstīšanā. Tas ir par iemeslu, kādēļ sarežģīti risinājumi biznesam nāk otrajā 5G attīstības vilnī.

Kur konkrēti nepieciešama valsts un pašvaldību iesaiste?

Ir jābūt pārraugošai ministrijai vai institūcijai gadījumos, ja runa ir par apgaismojumu, skaitītājiem, apraides frekvencēm vietējiem 5G tīkliem un daudzos citos gadījumos, kad ir runa par regulējumiem valstī vai konkrētā pašvaldībā.

Ericsson rīkoja stundu ilgu prezentāciju par viedpilsētu risinājumiem, bet, ja paraugāmies tepat Rīgā, tad, piemēram, Bolt skūteru nomai vien 5G tīkls nav nepieciešams, pietiek ar esošo apraidi un iespējām. Kur sākas šie kompleksie risinājumi, kur nepieciešams lielāks ātrums?

Runājot gan par viedpilsētām, gan biznesa risinājumiem, ir jāsaprot tā sauktā IoT (Internet of Things) tehnoloģija, ko tā piedāvā. Proti, runa ir par kompleksiem risinājumiem ar lieliem datu apjomiem tiešsaistē un to apstrādi, dodot ātru risinājumu. Piemēram, tepat, Rīgā, varētu būt sistēma vai lietotne, kas braucējam pasaka priekšā, kur ir tuvākā brīvā stāvvieta. Tas nozīmē, ka visām stāvvietām jābūt aprīkotām ar sensoriem, kas nosaka, vai tā ir tukša vai aizņemta, un autovadītājiem ir jādod iespēja lietotnei noteikt savu atrašanās vietu. To zibenīgi salāgo mākoņdatos un dod atbildi, kurp doties, lai veiksmīgi noliktu mašīnu un neriņķotu pa centru vēl un vēl.

Visu interviju lasiet 24.maija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Bite Latvija vēršas tiesā pret SPRK

Db.lv, 28.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators “Bite Latvija” šodien iesniedzis prasību tiesā pret Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK).

Tās pamatā ir lūgums atzīt par prettiesisku SPRK kārtējo termiņa pagarinājumu lēmuma pieņemšanai par atļauju vienas grupas uzņēmumiem “Bite Latvija” un elektronisko pakalpojumu sniedzējam “Unistars” kopīgi izmantot 3,6 GHz frekvenci 5G tīkla un 5G pakalpojumu attīstīšanai. Lēmuma pieņemšanu SPRK nepamatoti pagarina jau trešo reizi, vilcinot pusgada garumā formālas atļaujas izsniegšanu, kam pēc likuma būtu jānotiek viena mēneša laikā.

Ar šādu vilcināšanos SPRK ne vien mākslīgi vājina “Bite Latvija” konkurētspēju, bet arī iesaldē desmitiem miljonu eiro vērtas investīcijas, apdraudot simtiem tūkstošu iedzīvotāju un uzņēmumu iespēju saņemt 5G pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Mainās Bite Latvija vadība

Db.lv, 21.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” jauno izpilddirektoru kļuvis Arūnas Mickevičs (Arūnas Mickevičius), kurš amatā stāsies šī gada jūlija beigās, kad darbu uzņēmumā beigs līdzšinējais tā izpilddirektors Kaspars Buls.

“Mūsu akcionāri ir apņēmušies palikt reģionā un turpināt ieguldīt mūsu biznesā. Diemžēl Kaspars Buls, kurš nerentablu, mazu uzņēmumu pārvērta par ļoti veiksmīgu biznesu, panākot, ka “Bite Latvija” šodien ir viens no vadošajiem darba devējiem Latvijā, pēc 17 uzņēmumā nostrādātiem gadiem ir nolēmis ļauties citiem izaicinājumiem. Visas “Bite Grupas” vārdā es pateicos Kasparam par viņa nozīmīgajiem sasniegumiem,” saka Pranas Kuisis (Pranas Kuisys), “Bite Grupas”, kas kontrolē arī “Bite Latvija”, izpilddirektors.

P. Kuisis piebilst: “Mūsu Latvijas biznesa nepārtrauktība ir ļoti svarīga, un es priecājos, ka “Biti Latvija” turpinās vadīt profesionālis, kurš jau līdz šim darbojies uzņēmumā. Arūnas Mickevičs labi pārzina mūsu biznesu, un es novēlu viņam un viņa komandai veiksmi.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” un Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotājs “Ericsson” noslēguši darījumu par 5G tehnoloģijas ieviešanu Latvijā.

Līgums par sadarbību tika parakstīts 17. maijā, Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Darījums paredz, ka gada laikā “Bite” izbūvēs 200 jaunas 5G bāzes stacijas, nodrošinot 5G tīkla pārklājumu Rīgā, Pierīgā un lielākajās Latvijas pilsētās.

Gada laikā “Bite” izbūvēt kopumā 200 bāzes stacijas, kas aprīkotas ar šo progresīvo tehnoloģiju. Pirmās pilsētas un rajoni, kurās tiks būvētas 5G bāzes stacijas, būs tie, kur novērots visstraujāk augošais pieprasījums pēc mobilā interneta un tīkla noslodze, piemēram, vasaras sezonā vai darba dienu vakaros un brīvdienās Mārupē, Baložos, Ogrē, Ķekavā, Jūrmalā, Carnikavā, Saulkrastos, Zvejniekciemā un Skultē.

“Līdz šim esam daudz strādājuši un veikuši priekšdarbus, lai sagatavotos 5G ieviešanai, piemēram, nodrošinoties ar tai nepieciešamo frekvenču portfeli. Savukārt šī darījuma rezultātā esam ieguvuši starptautiski atzītu un stratēģiski nozīmīgu sadarbības partneri. “Ericsson” ir viens no vadošajiem IKT pakalpojumu sniedzējiem pasaulē ar vairāk nekā 145 gadu “know-how” pieredzi nozarē. Kompānijas portfelis piedāvā tos pakalpojumus, kas atbilst “Bite” vajadzībām, lai nodrošinātu modernu tīkla attīstību un pozitīvu pakalpojumu lietošanas pieredzi klientiem. 5G nodrošinās gan ātrāku internetu, gan zemāku latentāti un daudzas citas priekšrocības. Turklāt runa nav tikai par tās iespējām iedzīvotāju ikdienā, bet galvenokārt tieši biznesa, industriālajos risinājumos izglītībā, satiksmē, zinātnē, veselībā, pilsētvidē, inovācijās, investīciju piesaistē u. tml. Tam būs arī izšķiroša loma, Latvijas ekonomikai restartējoties pēc Covid-19 un ģeopolitisko izaicinājumu radītajām krīzēm,” saka “Bite” vadītājs Kaspars Buls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) rīcība liecina par iespējamu ASV un Latvijas valdības divpusēji noslēgtā līguma par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību pārkāpšanu.

Tā vēstulē, kas adresēta Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), norāda ASV investors "Providence Equity Partners", kuram pieder informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu sniedzējs SIA "Bite Latvija".

"Bite Latvija" pārstāvji norāda, ka, gadījumā, ja netiks rasts risinājums konsultāciju un sarunu ceļā ar Latvijas valdību, ASV investors par stratēģiskās nozīmes infrastruktūras attīstīšanas kavēšanu plāno vērsties Starptautiskajā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrā ar prasību pret Latvijas valsti.

Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka "Bite Latvija" un tās grupas uzņēmuma, elektronisko pakalpojumu sniedzēja SIA "Unistars" galvenais īpašnieks un investors "Providence Equity Partners" šobrīd Latvijā pirmo reizi saskaras ar ārvalstu investoru tiesību aizsardzības pārkāpumiem, neraugoties uz to, ka ASV un Latviju saista ne tikai cieša diplomātisko un ekonomisko attiecību vēsture, bet arī stratēģiska partnerība ģeopolitiskajos jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Bite Latvija prognozē krīzi telekomunikāciju tirgū

Db.lv, 22.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izsoļu noteikumiem savulaik aizliedzot mobilo sakaru operatoram “Bite Latvija” piedalīties 5G attīstīšanai nepieciešamajās 3,6 GHz frekvenču izsolēs, uzņēmums iesniedzis sūdzību SPRK ar lūgumu atcelt 5G frekvenču izsoļu noteikumus un to rezultātus.

Nemainot esošo situāciju, “Bite Latvija” prognozē krīzi telekomunikāciju tirgū, kas būtiski ierobežos konkurenci, atstājot negatīvu ietekmi uz Latvijas tehnoloģisko izaugsmi.

“Bite Latvija” pieder elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs “Unistars”, kuram lietošanā ir vēsturiski, pirms 20 gadiem no valsts iegūta radiofrekvenču spektra josla 3600 MHz jeb 3,6 GHz diapazonā. Šī iemesla dēļ SPRK izsoļu noteikumi liedza “Bite Latvija” piedalīties 2017. un 2018. gada 5G frekvenču izsolēs, un tajās izsolītās 3,6 GHz frekvenču joslas nonāca pārējo divu tirgus spēlētāju lietošanā.

Proti, SPRK izsoļu noteikumi paredzēja, ka, ja uzņēmuma vai tam piederošu uzņēmumu rīcībā jau ir frekvences konkrētajā diapazonā vismaz 100 MHz apjomā, uzņēmums izsolē piedalīties nedrīkst. Šobrīd, lai “Bite Latvija” varētu kopīgi izmantot jau “BITE Grupā” esošās 5G tehnoloģijas ieviešanai nepieciešamās frekvences 3,6 GHz diapazonā, tai ir jāsaņem SPRK atļauja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Šobrīd vērojam trešo cēlienu, kā nogalina telekomunikāciju tirgus konkurenci

Arunas Mickevicius, “Bite Latvija” ģenerāldirektors, 05.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas, kas aizvadītajos gados un šogad vērojams Latvijas telekomunikāciju tirgū, līdzinās traģikomēdijai trīs cēlienos, ja vien tā nebūtu realitāte.

Nevēlēšanās ievērot Eiropas Komisijas ieteikumus 5G ieviešanai, “Centuria” bojāeja un šobrīd – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vilcināšanās pieņemt lēmumu par atļauju mobilo sakaru operatoram “Bite” un elektronisko pakalpojumu sniedzējam “Unistars”, kas ir vienas grupas uzņēmumi, kopīgi izmantot 3,6 GHz frekvenču joslas – jādēvē par trīs cēlieniem. To laikā lēnām tiek apdraudēta 5G ieviešana, nogalināta konkurence, milzīgas investīcijas un Latvijas tehnoloģiskais izrāviens, tā soli pa solim ieviešot tirgū duopola stāvokli.

Raugoties uz 5G tehnoloģijas ieviešanu, Eiropas Savienības (ES) tiesiskais regulējums norāda, ka radiofrekvenču spektra koplietošana un radio tīklu apvienošana ir ne vien atļauta, bet arī veicināma. Tāpat, Eiropas Komisija savās rekomendācijās ir paudusi, ka infrastruktūras koplietošana un kopīgas bezvadu infrastruktūras izvēršana var samazināt infrastruktūras izmaksas, samazināt ietekmi uz vidi, un veicināt nākamās paaudzes mobilo sakaru tīkla izvēršanas tempu, pārklājuma palielināšanu un pakalpojumu efektivitāti. Turklāt Eiropas Elektronisko sakaru kodeksā norādīts, ka ES valstīm ir ne tikai jāatļauj radiofrekvenču koplietošana, bet arī uzlikts par pienākumu aktīvi veicināt dalīšanos ar pieejamajiem frekvenču resursiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Bite 5G tīkla attīstībā plāno investēt 70 miljonu eiro

Db.lv, 17.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” nākamo trīs gadu laikā plāno investēt vairāk nekā 70 miljonus eiro, izbūvējot vairākus simtus 5G bāzes staciju Rīgā un lielākajās Latvijas pilsētās.

Izsolē 16.decembrī “Bite” iegādājās augšupielādē 723-733MHz un lejupielādē 778-788MHz frekvenču joslas 700MHz diapazonā, kas ir populārākā frekvence Eiropā 5G tīkla izbūvei. Spektra lietošanas tiesības “Bitei” piešķirtas uz 40 gadiem. Iepriekš šī frekvence tika izmantota digitālās televīzijas apraidei, bet tagad tā tiek izmantota progresīvākām tehnoloģijām - 4G un 5G tīkla nodrošināšanai. Pateicoties tam, ka 700 MHz frekvence spēj raidīt 5G signālu daudz plašākā teritorijā, “Bite” spēs nodrošināt spēcīgus IoT, NR-Voice, uRLLC un eMBB pakalpojumus.

“Pandēmijas laikā mēs redzam, cik nozīmīgu lomu spēlē tieši IKT un telekomunikāciju nozares. Attālināts darbs un mācības, jaunu tiešsaistes pakalpojumu radīšana un nodrošināšana ir radījusi vēl lielāku pieprasījumu pēc ātras un efektīvas datu pārraides. Ik gadu datu patēriņš ierīcēs aug vidēji par 50%, bet pēdējos gados šis rādītājs aug par 83% ik gadu. Visticamāk, jaunie sabiedrības paradumi, kas transformējušies digitalizācijas paātrinājuma dēļ, neizzudīs. Nav noslēpums, ka IKT un telekomunikāciju sektors ir tie, kuri bruģē ceļu inovācijām, kas galu galā ir investīciju magnēts un attīstības dzinulis. Tāpēc 5G infrastruktūra būs vitāli svarīga ekonomikas restarta laikā, uz ko arī “Bite” fokusēsies nākotnē,” norāda “Bite” vadītājs Kaspars Buls, papildot, ka patstāvīgu 5G tīkla ieviešanu šajā frekvencē uzsāks jau 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas telekomunikāciju un mediju uzņēmums “Bite grupa” par jauno grupas vadītāju iecēlis Pranas Kuisis (Pranas Kuisys), kurš stājas jaunajā amatā 1.jūnijā.

Pranas Kuisis pievienojās “Bite grupai” 2010. gadā, bet 2020. gadā tika paaugstināts par tās meitasuzņēmuma “Bitė Lietuva” izpilddirektoru. Kusis turpinās vadīt gan “Bitė Lietuva”, gan “Bites grupas” uzņēmumus.

“Bite grupas” valdes priekšsēdētājs Tonijs Bols ziņo, ka bijušais izpilddirektors Ņikita Sergijenko tiks iecelts par priekšsēdētāja vietnieku un pievienosies “Bites grupas” valdei. Bola kungs pateicas Ņikitam par veiksmīgo grupas uzņēmumu vadību pēdējo sešu gadu laikā.

ASV investīciju fonds “Providence Equity Partners” ir globāls privātā kapitāla uzņēmums, kas pārņēma “Bite grupu” 2015. gadā. To galvenais mērķis ir investīcijas medijos, komunikācijās, izglītībā un tehnoloģijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Bite Latvija bāzes stacijas aprīko ar Ericsson tehnoloģijām

Db.lv, 30.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot mobilo sakaru tīkla attīstības stratēģiju un investējot vairāk nekā 70 miljonus eiro, IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” šogad uzsācis pakāpenisku uzņēmuma bāzes staciju aprīkošanu ar modernākajām Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja “Ericsson” tehnoloģijām.

Vietās, kurās "Bite Latvija" bāzes stacijas ir aprīkotas ar jaunākās paaudzes tehnoloģijām, tiks būtiski veicināta tīkla kapacitāte, palielinot mobilā interneta ātrumu par 30%, bet pārklājumu - par 10%.

Līdz 2022.gada beigām ar "Ericsson" tehnoloģijām kopumā plānots modernizēt 120 "Bite Latvija" bāzes stacijas, kas atrodas lielākajās Latvijas pilsētās - Rīgā, Ventspilī, Jēkabpilī, Jelgavā, Tukumā, Siguldā un citās blīvi apdzīvotās vietās, kur ir ne vien augsts mobilo datu patēriņš, bet arī liels skaits tīklam pieslēgto ierīču.

"Bite Latvija" ģenerāldirektors Arunas Mickevicius norāda, ka visas bāzes stacijas, kas šobrīd tiek modernizētas, ir piemērotas un atbalsta gan 4,5G+, gan 5G tehnoloģijas. Jaunās paaudzes tīkls nodrošinās labāku pakalpojumu klientiem, kā arī ļaus samazināt elektronenerģijas patēriņu, tā veicinot videi draudzīgāku risinājumu izmantošanu mobilo sakaru tīkla infrastruktūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju kompānijas "Bite" un "Tele2" paziņojušas par atteikšanos no plāniem kopīgi attīstīt sakaru tīklus Latvijā un Lietuvā, kā iemeslu minot abu valstu regulatoru prasības.

"Mēs sākām kopīgu tīklu veidošanu, lai samazinātu izmaksas un ietekmi uz vidi, kā arī paātrinātu 5G tīkla ieviešanu. Kopīga tīkla attīstīšana būtu nodrošinājusi vēl labāku pārklājumu klientiem, jo tiktu izmantotas nevis viena, bet divu operatoru bāzes stacijas," skaidroja "Bite Lietuva" vadītājs Prans Kuisis.

Reģistrēts Bite Latvija un Tele2 kopuzņēmums Centuria 

Pagājušajā nedēļā reģistrēts mobilo sakaru operatoru SIA «Bite Latvija» un SIA «Tele2»...

Paziņojumā arī norādīts, ka pasaulē pašlaik plaši tiek izmantota prakse, kad vairāki operatori kopīgi investē tīklā. Vienlaikus Kuisis atzina, ka Eiropas Komisijas pozīcija bijusi labvēlīga, tomēr tika izvirzīti "ierobežojoši nosacījumi".

"Neskatoties uz ievērojamiem "Bite" un tās partneru centieniem, mēs neesam spējuši vienoties par ekonomiski un tehnoloģiski ilgtspējību modeli pēc tam, kad regulatori aizliedza kopīgu frekvenču izmantojumu," klāstīja "Bite Lietuva" vadītājs.

2019.gadā "Bite Lietuva" un "Tele2" izveidoja kopuzņēmumu "Centuria", lai izveidotu kopīgu tīklu Latvijā un Lietuvā. "Bite" grupā ietilpstošais uzņēmums "Bite Latvija" arī bija iesaistīts "Centuria" darbībā.

Latvijā reģistrētais uzņēmums "Centuria" tika likvidēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Bite nākamo trīs gadu laikā Latvijā plāno ieguldīt 50-70 miljonus eiro

LETA, 20.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Bite" nākamo trīs gadu laikā Latvijā plāno ieguldīt 50-70 miljonus eiro, sacīja mobilo sakaru operatora "Bite Latvija" izpilddirektors Arūns Mickevičs.

Viņš norādīja, ka konkrētais ieguldījumu apmērs būs atkarīgs no cenu līmeņa, sadarbības ar tīkla infrastruktūras piegādātājiem un pamatā būs saistīts ar 5G tīkla attīstību.

"Turpināsim pārdot televīzijas (TV) pakalpojumus, ko mēs darām sadarbībā ar "Go3". Tāpat 5G tīkls dos mums iespēju daudz labāk konkurēt ar optisko tīklu pakalpojumu sniedzējiem. Mūsu klientiem tās visas būs ļoti praktiskas lietas," norādīja Mickevičs.

Tāpat viņš norādīja, ka biznesa klientiem kompānija plāno nodrošināt būtiski jaudīgāku internetu birojos, kad vienlaicīgi jānodrošina daudzi interneta pieslēgumi. "Mēs to spējām nodrošināt arī iepriekš, bet ne tik lielos apjomos, kā paši būtu vēlējušies. Līdz ar 5G attīstību šīs barjeras tiks noņemtas un mēs labāk varēsim konkurēt arī šajā segmentā," pauda Mickevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” vairāk nekā septiņas reizes palielinājis pārdošanas speciālistu komandu, kas uzņēmumā ilgtermiņā turpinās strādāt tikai attālināti no jebkuras vietas Latvijā, tai pieaugot līdz 100 darbiniekiem.

Uzņēmumā norāda, ka tas ir ne tikai veids, kā mazināt bezdarba līmeni reģionos, bet arī veidot iekļaujošāku darba vidi.

Pērn vasarā “Bite” aizsāka pilotprojektu, sniedzot iespēju pārdošanas speciālistu komandai, kas sastāvēja no 13 cilvēkiem, strādāt tikai attālināti. Komanda uzrādījusi veiksmīgus rezultātus, tāpēc aizvadīto mēnešu laikā tā paplašināta un tagad ietver jau 100 darbiniekus, pilotprojektam pārtopot par pastāvīgu daļu no darba attiecību modeļa kompānijā “Bite”. Kopsummā šobrīd jau 60% no “Bite” tele pārdošanas speciālistiem strādā tikai attālinātā režīmā no jebkuras vietas Latvijā. Vienlaikus uzņēmumā norāda, ka šobrīd, saglabājoties nedrošai epidemioloģiskajai situācijai, arī citas amata pozīcijas strādā tā saucamajā hibrīda režīmā, tomēr tieši pārdošanas speciālisti nākotnē turpinās darbu tikai attālināti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Trīs jūru iniciatīvas valstis Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījušas 1,96 miljardus eiro

Db.lv, 22.06.2022

20. un 21. jūnijā Rīgā tika aizvadīts Trīs jūru iniciatīvas (3JI) biznesa forums, kurš pulcēja 12 3JI reģiona valstu līderus, iniciatīvas stratēģiskos partnerus, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvjus.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ārvalstnieki šobrīd ieguldījuši 11,39 miljardus eiro, liecina Lursoft apkoptā informācija. No tiem 1,96 miljardus eiro veido Trīs jūru iniciatīvā esošās valstis.

Trīs jūru iniciatīva dibināta 2016.gada 25. augustā, apvienojot tajā 12 Eiropas Savienības valstis, kas ģeogrāfiski novietotas starp Adrijas, Balto un Melno jūru, – Austriju, Bulgāriju, Čehiju, Horvātiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Rumāniju, Slovākiju, Slovēniju un Ungāriju.

Lursoft dati rāda, ka šo valstu ieguldījums Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos kopš 2016.gada audzis par 82,13%.

Infografiku skatiet šeit.

Visstraujāk šajā periodā palielinājies ieguldījumu apjoms no Čehijas, kamēr lielākais kritums reģistrēts Slovākijas ieguldījumos. Vienlaikus jānorāda, ka šajā periodā par 37% sarucis gan ieguldītāju skaits, gan arī to uzņēmumu skaits, kuru pamatkapitālos personas no Trīs jūru iniciatīvas valstīm veikušas ieguldījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā šī rīta notikumus Ukrainā, “Tele2” uz laiku atceļ viesabonēšanas maksu zvaniem un mobilajam datiem, atrodoties Ukrainā.

Tas nozīmē, ka “Tele2” klienti mobilos sakarus Ukrainā var izmantot bez papildu maksas. Tāpat visiem “Tele2” un “Zelta Zivtiņas” klientiem starptautiskie zvani uz Ukrainu ir bez maksas.

Maksa par viesabonēšanas pakalpojumiem un starptautiskajiem zvaniem uz Ukrainu tiks kompensēta visiem “Tele2” klientiem – gan privātpersonām un biznesa klientiem, gan priekšapmaksas karšu lietotājiem.

“Mēs esam liecinieki notikumiem, kas demokrātiskā un brīvā pasaulē ir neaptverami. Sastopoties ar šiem milzīgajiem izaicinājumiem, palīdzēsim klientiem uzturēt kontaktus ar saviem tuviniekiem,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

“Tele2” kompensāciju par mobilo sakaru izmantošanu Ukrainā un starptautiskajiem zvaniem uz Ukrainu automātiski piemēros mobilo sakaru rēķinam mēneša beigās. “Zelta Zivtiņas” priekšapmaksas karšu lietotājiem tiks aktivizēti bezmaksas sakari Ukrainā un zvaniem uz Ukrainu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” aizvadīto 12 mēnešu laikā atbalsta programmās darbiniekiem investējis aptuveni 1,75 miljonus eiro.

Visvairāk ieguldīts lojalitātes programmā darbiniekiem, viņu ģimenēm un draugiem, iemaksās 3. pensiju līmenī, kā arī veselības apdrošināšanā.

Kā norāda Endija Kaševska, “Bite” Klimata kontroles vadītāja, mūsdienās darbinieku motivācijas un lojalitātes stiprināšanai vairs nepietiek ar atbilstošu atalgojumu un standartizētiem ieguvumiem, tāpēc uzņēmums regulāri meklē arī alternatīvus risinājumus.

Būtiskas investīcijas novirzītas darbinieku profesionālās izaugsmes veicināšanā, nodrošinot apmācību iespējas vai līdzmaksājumu dažādiem kursiem kvalifikācijas celšanai, valodu apguvei, kā arī seminārus par tādām tēmām kā naudas pārvaldība, stresa vadīšana u.c. Tāpat ieguldījumi veikti komandu saliedēšanas pasākumos un darbinieku aprīkošanā ar jaunākajām tehnoloģijām, kas nepieciešamas ikdienas darba veikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) biedru sapulcē piektdien par LDDK prezidentu ievēlēts zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Karavela" valdes loceklis un līdzīpašnieks Andris Bite, sociālajā vietnē "Twitter" informē Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Bite nomainīs Vitāliju Gavrilovu, kurš LDDK prezidenta amatā bija kopš 1998.gada.

Kariņš izsaka pateicību Gavrilovam par līdzšinējo sadarbību un ieguldījumu sociālā dialoga sekmēšanā un Latvijas tautsaimniecības attīstībā.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone aģentūrai LETA sacīja, ka prezidenta vēlēšanās bija divi kandidāti - Gavrilovs un Bite, un Bite saņēmis vairāk balsu.

Meņģelsone stāstīja, ka Bites redzējums par veicamajiem uzdevumiem LDDK prezidenta amatā saskan ar LDDK vidējā termiņa un ilgtermiņa virzienu, kura galvenais mērķis patlaban ir novērst kara Ukrainā un energoresursu cenu krīzes ietekmi uz Latvijas uzņēmumiem, kā arī novērst traucējumus, kurus rada pārrāvumi piegāžu ķēdēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Daļai uzņēmumu ziemas pārdzīvošanai valsts atbalsts būs izdzīvošanas jautājums

LETA, 23.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļai uzņēmumu nākamās ziemas pārdzīvošanai fiskālā palīdzības no valsts būs izdzīvošanas jautājums, otrdien "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") rīkotajā diskusijā par uzņēmēju izaicinājumiem un praktisku palīdzību energoresursu un ģeopolitikas krīzes apstākļos teica Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

Viņš stāstīja, ka uzņēmēji bija pieraduši, ka "gāze tai trubā ir", un nevarēja iedomāties, ka tās vairs nebūs vai arī tās cena pieaugs padsimt reizes vai par vairākiem simtiem tūkstošiem eiro mēnesī.

Bite norādīja, ka, piemēram, SIA "Karavela", kurā viņš ir līdzīpašnieks, izdevumi par dabasgāzi mēnesī ir pieauguši 16 reizes.

Viņš skaidroja, ka uzņēmumiem ir vajadzīga palīdzība no valsts, lai izmaksu pieaugums nesasniegtu desmit vai padsmit reizes, bet tikai, piemēram, vienu, divas vai trīs reizes.

"Bez fiskālās palīdzības no valsts mēs neiztiksim. Ja tāda nebūs, daļai uzņēmumu tas būs izdzīvošanas jautājums, savukārt citi izies no krīzes, bet ļoti vāji," uzsvēra Bite.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī darba ņēmējus ideja par saīsinātu darba nedēļu četru darbadienu formātā priecētu, tomēr darba devējiem tā prasītu papildu izmaksas, kas rezultētos konkurētspējas sarukumā, jo īpaši, ja citas Eiropas Savienības dalībvalstis neko tādu ieviest neplāno.

Vēl sekas šādam solim varētu būt arī atsevišķu uzņēmumu slēgšana un jauns papildinājums bezdarbnieku rindām. Turklāt šādas idejas iedzīvināšana valsts mērogā varētu prasīt pat simtiem miljonu eiro lielus papildu tēriņus.

Tādu pozīciju pauž aptaujātie uzņēmēji saistībā ar portālā manabalss.lv sākto parakstu vākšanu iecerei pāriet uz četru dienu darba nedēļu pašreizējo piecu vietā. Pašlaik par šo ieceri parakstījušies nedaudz vairāk kā 9600 cilvēku. Lai to varētu iesniegt Saeimai, ir jāsavāc vismaz 10 000 parakstu. Iniciatīvas autors Denis Meļehovs rosina samazināt patlaban noteikto darba nedēļu (piecas dienas, 40 stundas) uz četrām dienām un 32 stundām, ko piedāvā īstenot, mainot Darba likuma 131. pantu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operatori "Bite Lietuva", "Tele2" un "Telia Lietuva" ieguvuši frekvenču joslas nākamās paaudzes mobilo sakaru tehnoloģiju ieviešanai Lietuvā, liecina Lietuvas Sakaru regulatora (RRT) rīkotās 5G frekvenču izsoles rezultāti.

Izsoles rezultāti vēl oficiāli jāapstiprina RRT.

"Solīšana ir beigusies, komisija ir izraudzījusies uzvarētājus, bet izsole oficiāi beigsies septiņu dienu laikā," ziņu aģentūrai BNS piektdien sacīja RTT direktora vietnieks Augutis Česna.

3,4-3,7 gigahercu (GHz) frekvenci dalīs "Bite Lietuva", "Tele2" un "Telia Lietuva", informēja Česna, piebilstot, ka "Bite Lietuva" būs 3,6-3,7 GHz frekvence, "Tele2" strādās 3,4-3,5 GHz frekvencē, bet "Telia Lietuva" ieguvusi 3,5-3,6 GHz frekvenci.

Šīs frekvences tiks izmantotas nākamās paaudzes 5G radiotīkla ieviešanai un 5G elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai Lietuvā.

Frekvenču izsoles uzvarētājiem no 2023.gada ir jāpiedāvā 5G pakalpojumi vismaz vienā no Lietuvas lielpilsētām un no 2024.gada jāizveido 5G tīkli lielajās pilsētās. Operatoriem no 2025.gada visām mājsaimniecībām jānodrošina iespēja pieslēgties 100 Mbps stacijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir ļoti daudz iespēju, kā audzēt kopējo valsts ekonomiku, un visa pamatā jābūt eksportam, pirmdien, tiekoties ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

Tikšanās tika rīkota, lai pārrunātu nesen amatā ieceltā LDDK vadītāja redzējumu par uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Pēc A. Bites domām nevajadzētu dalīt uzņēmumus pēc to eksportspējas, bet gan jāveicina jebkāda veida eksporta attīstība, jo “tikai ar laiku tas var veidoties par eksportu ar augstu pievienoto vērtību”.

Tikšanās laikā tika runāts arī par Latvijas uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanu. Valsts prezidents atzīmēja, ka valstiskā līmenī nepieciešams domāt par kredītiestāžu savstarpējās konkurences celšanu, lai tādējādi arī veicinātu uzņēmējdarbības vides attīstību. Sarunas gaitā LDDK prezidents informēja E. Levitu par esošajiem izaicinājumiem īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), piesaistot papildu finansējumu no kredītiestādēm. Tāpat A. Bite aktualizēja arī jautājumu par nodokļu politikas pielāgošanu MVU un lielajiem uzņēmumiem pēc to specifikas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #21

DB, 24.05.2022

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija, kā arī Krievijas invāzija Ukrainā ir būtiski mainījusi situāciju Latvijā un Eiropā, tam redzamākā izpausme ir inflācijas vētra, kas vēl tik drīz nenorims, vienlaikus visiem prasot pielāgoties jaunajai, skarbajai realitātei. To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 24.maija numurā lasi:

• Statistika.

Dati par eksporta ienākumu pieaugumu jāvērtē kritiski

• Tēma

Ericsson 5G dos iespēju Bitei lidot ātrāk

Bite 5G biznesam – kā, kad, kāpēc? Intervija ar Bite Latvija ģenerāldirektoru Kasparu Bulu

• Finanses

Faktoringa tirgū Latvija būtiski atpaliek no Baltijas kaimiņiem

Kripto pasaulē dažās stundās no stabilitātes garanta par dārgu joku

• Enerģētika

Jādara viss iespējamais, lai gāzes šoziem pietiktu

• Tūrisms

Tūrisma nozare pamazām atdzīvojas

• Tendences

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Elektrības cena biržā 4000 eiro/MWh "izslēdz" ražotājus

Māris Ķirsons, 17.08.2022

Pie šādas elektroenerģijas cenas nav ekonomiskas jēgas strādāt, saka Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, zivju pārstrādes uzņēmuma SIA Karavela līdzīpašnieks Andris Bite.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas stundas cenai Latvijā sasniedzot Nord Pool biržas griestus - 4000 eiro par MWh -, energoietilpīgi ražotāji ierobežojuši un pat pārtraukuši ražošanu.

To liecina uzņēmēju aptauja. Interesanti, ka bija kompānijas, kuras iedarbinājušas savu elektroenerģijas ģeneratorus, kuri strādā ar dīzeļdegvielu, jo tā sanākot lētāk, nekā izmantot elektroenerģiju par biržas cenu. Tika norādīts, ka šādā ārkārtas situācijā ir nepieciešama valsts iesaiste, jo šādos cenu apstākļos ražošana neesot iespējama, un tās produkcija kļūstot zelta vērtē, vienlaikus šāda situācija radot būtisku kaitējumu Latvijā strādājošo energoietilpīgo uzņēmumu konkurētspējai.

Elektroenerģijas stundas cena Latvijā šovakar sasniegs 4000 eiro par MWh 

17.augusta vakarpusē no plkst.18 līdz 19 (no plkst.17 līdz 18 pēc Centrāleiropas...

Ventspils ražotnē — brīvdiena

«Karavela Rīgas ražotnē darbs notiek plānotajos apmēros, jo ir noslēgts elektroenerģijas piegādes līgums ar fiksēto kwh cenu, savukārt Ventspils rūpnīcā visi strādājošie ir aicināti šodien atpūsties,» situāciju skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, zivju pārstrādes uzņēmuma SIA Karavela līdzīpašnieks Andris Bite.

Viņš norāda, ka Ventspils rūpnīcā darba diena no 17. augusta ir pārcelta uz citu dienu, kura bija paredzēta kā brīvdiena, bet tajā līs lietus un būs adekvāta elektroenerģijas cena. «Zinu, ka vairāki uzņēmumi ir apturējuši ražošanu daļēji vai pat pilnībā, ir uzņēmumi, kuri jau no pulksten 15 apturēja ražošanu un gaida, kad elektroenerģijas cena atkal atgriezīsies kaut kādos saprātīgos rāmjos, lai pēc tad varētu atsākt ražošanu un izpildīt pasūtījumus,» tā uz jautājumu ko dara citi ražotāji, atbild A. Bite. Viņš atzīt, ka pie šādas elektroenerģijas cenas nav ekonomiskas jēgas strādāt.

Pagaidu risinājumi neder ilgtermiņā

«Mēģinājām pusi darba dienas nestrādāt, kaut ko risināt, kādā iecirknī apturot ražošanu, darbiniekiem dodot papildus atpūtas laiku, vienlaikus ir ražošanas posmi, kuros nav iespējams apturēt procesu, piemēram, termiskā apstrāde nav pārtraucama, jo tādējādi tiktu sabojāts produkts utml.,» pašreizējo situāciju rāda SIA Kurzemes Gaļsaimnieks valdes priekšsēdētāja Aksana Jansone.

Viņa atzīst, ka šie ir pagaidu īstermiņa risinājumi, kas ilgtermiņa nav iespējami, jo īpaši, ja elektroenerģijas cenu prognozes nebūt nerāda iepriecinošu ainu. «Ar pagaidu risinājumiem un taupību kaut kā var izlīdzēties kādas dažas stundas vai dienas, bet tas nav iespējams ilgtermiņā,» tā A. Jansone. Viņa atzīst, ka šādai situācijai saglabājoties ilgtermiņā, iespējams, nāksies pārskatīt kādu produktu (kuru cenu (izmaksas) būtiski ietekmē elektroenerģijas cena) ražošanu. «Nav receptes ko darīt un arī pārveidot dienas maiņu par nakts maiņu nav vienkārši, jo nebūs kas strādā,» uz jautājumu par iespējamiem risinājumiem, kur viens no tiem varētu būt pāriešana uz darbu pa nakti, kad biržā elektroenerģijas cenas zemākas, atbild A. Jansone.

Atslēdz vairākus iecirkņus

«Elektrības cenas ir kosmosā, bet arī mūsu iespējas ir ierobežotas, jo produkcijai ir noteikti uzglabāšanas nosacījumi un arī izmantošanas termiņš,» skaidro SIA Gaļas pārstrādes uzņēmums Nākotne valdes priekšsēdētājs Egils Immermanis. Viņš atzīst, ka uzņēmums elektrības cenai tuvojoties 4000 eiro/MWh bija spiests atslēgt vairākus energoietilpīgos iecirkņus, kā rezultātā dažiem cehiem bija mazāks darba apjoms, citi lai atgūtu iekavēto, kas radās atslēdzot elektrības padevi, nāksies strādāt citā laikā, kad elektrības cenas būs atgriezušās saprātīgos apmēros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aptauja: tikai 38% darbinieku darba devējs nodrošina visu nepieciešamo darbam attālināti

Db.lv, 16.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operatora “Tele2” un “Norstat” veiktās aptaujas dati liecina, ka tikai 38% darbinieku darba devējs nodrošina visu kas nepieciešams, lai veiksmīgi strādātu attālināti. Savukārt katram piektajam darbiniekam viss nepieciešamais tiek nodrošināts tikai daļēji.

Atbildot uz jautājumu, kas, strādājot attālināti, pietrūkst visvairāk, 33% strādājošo min ergonomisku darba vietu, bet 32% ilgojas pēc kopīgiem darbinieku pasākumiem. Visvairāk socializēšanās pietrūkst jaunākajai paaudzei, kas ir vecumā no 18 līdz 24 gadiem.

“Kā liecina aptaujas dati, šobrīd darba devējs darbiniekiem pamatā nodrošina datortehniku un mobilos sakarus, lai darbinieks varētu strādāt attālināti, taču ilgtermiņā tas var nebūt pietiekami. Darba devējam ir jādomā gan par ergonomiskas darba vides nodrošināšanu, gan arī citiem labumiem, lai nodrošinātu darbinieku labbūtību, ja darbinieks strādā no mājām. Piemēram, “Tele2” saviem darbiniekiem sadarbībā ar IKEA palīdz iekārtot ērtus mājas birojus, piedāvājot darba galdu, krēslus un apgaismojumu, jo arī pēc pandēmijas beigām darbiniekiem būs iespēja 100 dienas gadā strādāt attālināti,” stāsta “Tele2” personāla vadītāja Aija Bite-Ozere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” biroja darbinieki līdz pat 100 dienām gadā varēs strādāt no jebkuras vietas pasaulē.

Kā atzīst uzņēmumā, šāds lēmums pieņemts, analizējot darba efektivitātes rādītājus un apkopojot darbinieku viedokļus par iekšējo darba organizāciju.

“Tele2” biroja darbinieki jau no pandēmijas sākuma 2020. gada martā strādāja attālinātajā režīmā, bet no šā gada 11. aprīļa uzņēmums pārgāja uz darbu elastīgā režīmā, kas paredz daļu laika pavadīt birojā un daļu laiku strādāt attālināti.

“Jau iepriekš bijām izlēmuši, ka tādā darba organizēšanas formātā, kāds tas bija pirmspandēmijas laikā, mēs birojā vairs neatgriezīsimies. Darbinieki vēlas elastīgu darba režīmu, tādēļ mums birojs kalpos kā atsevišķu svarīgu sapulču un projektu darba grupu tikšanās vieta, kā arī vide, kur kolēģiem socializēties. Tas nozīmē, ka aptuveni 40% no darba laika katrs darbinieks, ja vēlēsies, varēs pavadīt ārpus biroja, strādājot arī no ārzemēm,” stāsta “Tele2” personāla vadības departamenta direktore Aija Bite-Ozere. “Protams, ka darbs elastīgajā režīmā prasa papildu pielāgošanos dažādiem procesiem, piemēram, skaidrus darba principus, kad ir obligātas klātienes tikšanās, un tehnoloģisko nodrošinājumu, lai sapulces var notikt gan attālināti un klātienē, gan abējādi.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar katru gadu īsziņu apjoms samazinās, jo cilvēki arvien vairāk izmanto platformas, kas piedāvā plašākas saziņas iespējas, piemēram, dažādas aplikācijas, intervijā sacīja mobilo sakaru operatora "Bite Latvija" izpilddirektors Arūns Mickevičs.

"Es gan nevaru teikt, ka īsziņu pakalpojums pēc dažiem gadiem būs miris, taču tā izmantošana samazinās. No otras puses pieaug datu pārraide. Īpaši strauji tas pieauga pandēmijas laikā, bet vidējais pieaugums gada laikā ir līdz 40%," pauda Mickevičs.

Savukārt pašreiz balss sakaru apjoms ir vairāk vai mazāk stabils - cilvēki nerunā ne mazāk, ne vairāk kā agrāk.

Vienlaikus Mickevičs norādīja, ka, izplešoties 5G tīklam, paredzams datu lietošanas pieauguma turpmāks kāpums, jo galvenais iemesls tam ir video straumēšana. Turklāt tas ietver gan izklaides pakalpojumus, gan arī biznesa saturu, jo uzņēmējdarbībā pēc pandēmijas daudz ierastāki ir videozvani, izmantojot "Zoom", "MS Teams" vai līdzīgas platformas.

Komentāri

Pievienot komentāru