Mazais bizness

Biznesa ideja: Iedod aukstuma šoku

Linda Zalāne, 24.04.2018

Kristīne Pētersone (pa labi)

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām Latvijā kriosaunas nav savairojušās tik kuplā skaitā kā savulaik solāriji, šīs metodes popularitāte pieaug lēnām

Latvijā krioterapijas pirmsākumi meklējami pirms aptuveni 15 gadiem, kad atvērti pirmie saloni, kur saņemt aukstuma devu.

Gadu gaitā Rīgā tirgus dalībnieku sastāvs ir mainījies, taču skaits – ne. Patlaban ir trīs vietas, kur iespējams uz dažām minūtēm sajust mīnus 130-160 grādu lielu salu. Pēdējos gados šādi centri atvērti daudzviet reģionos.

«Šajā jomā darbojos devīto gadu, un daudzi mani kolēģi ir bijušie klienti, kuriem pašiem iepatikusies procedūra, un viņi saredzēja biznesa iespējas. Domāju, ka reģionos atvērt šādu centru nav viegli, tomēr ir izdarāmi. Lai sāktu, jārēķinās ar 15 līdz 50 tūkst. eiro lielām investīcijām. Šajā summā ietilpst gan pašas saunas iegāde, gan telpu remonts. Summas amplitūda ir tik plaša, jo var iegādāties gan jaunu, gan lietotu tehniku,» skaidro veselības centra Krio (SIA KVK Risinājumi) vadītāja Kristīne Pētersone. Taujāta, kādēļ Latvijā aukstuma terapija vēl nepiedzīvo tādu popularitātes vilni kā savulaik solāriji, viņa spriež, ka bizness ir specifisks un negarantē ātru peļņu. Turklāt šī procedūra vēl aizvien Latvijā ir jaunums, līdz ar to centra vai salona personālam ir jābūt zinošam par aukstuma terapijas iedarbību, kā arī jāmotivē un jāiedrošina cilvēks kāpt iekšā kupolā, kas sola stindzinoši aukstas sajūtas. Emocijas ir dažādas – gan skaļa iekliegšanās, gan pilnīga koncentrēšanās bez jūtu izrādīšanas. Tieši šādi visbiežāk uzvedoties vīrieši, kuri ir arī lojālākie klienti. Viņi apzinās šīs procedūras ieguvumus un to, ka, neslimojot un labi izguļoties, viņi varēs produktīvāk strādāt, viņa spriež.

«Man pašai bija nepieciešamība pēc šīs procedūras, tāpēc radās ideja par to, lai krioterapijas procedūras būtu pieejamas arī ārpus Rīgas, proti, Jelgavā un Dobelē. Nekas tamlīdzīgs iepriekš tur nebija bijis. Biznesa sākšanai ņemts aizdevums mazlietotas iekārtas iegādei Altum starta programmā – piecu tūkst. eiro apmērā, bet salona atvēršanai nepieciešamā summa bija līdz desmit tūkst. eiro,» pieredzē dalās Krio Jelgava un Krio Dobele (SIA Krio I.S.) īpašniece Inese Šķērsta. Viņa atklāj, ka sākt biznesu šajā nišā nebija grūti. Problemātiski bija atrast piemērotas telpas, jo, lai nodrošinātu procedūru, ir nepieciešams šķidrais slāpeklis, kas tiek pildīts lielās tvertnēs, kas apgrūtina piebraukšanu, izkraušanu un pievienošanu kabīnei.

Visu rakstu Iedod aukstuma šoku lasiet 24. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru