Biznesa vieta: Hospitāļu ielā uzņēmumiem jaušams neizmantots potenciāls

Lai gan Hospitāļu ielā nav jaušama centram raksturīgā burzma un duna un vēl nav iemājojis netālās Miera ielas radošums, uzņēmēji atzīst, ka šeit tomēr esot jūtama īpaša aura un uz ielas vērojama dzīves realitāte – arī bezpajumtnieki, kas laiski pavada dienas uz skvēra soliņiem.

Hospitāļu iela nav piemērota klasiskiem veikaliem, jo trūcīgās cilvēku plūsmas dēļ ar tirgošanos šeit neveicoties spīdoši. Lai gan posmā no Ēveles līdz Zirņu ielai ir jūtama cilvēku rosība, DB aptaujātie uzņēmumu pārstāvji atzīst, ka pirmais priekšstats par dzīvelīgo ielu esot mānīgs. Ik dienas daudz cilvēku izkāpjot tramvaja pieturā, kas atrodas ielas sākumposmā, taču tie neesot uzņēmumu potenciālie klienti. Pa Hospitāļu ielu staigājot vieni un tie paši ļaudis – tie, kas šeit dzīvo, un tie, kas dodas darba darīšanās. DB novēroja, ka lielākoties uzņēmumi blīvi iekārtojušies ēkās, kas atrodas tuvāk Ēveles ielas krustojumam, bet pārējā ielas posmā atrodamas dzīvojamās ēkas – cita labā, cita ne tik spīdošā tehniskā stāvoklī.

No eksperimenta līdz biznesam

Pirms pusotra gada Hospitāļu un Ēveles ielas stūrī durvis vēra restorāns International S.V., kas sākotnēji bijis domāts kā eksperiments, lai pēc tam šim konceptam meklētu citu atrašanās vietu Rīgā. «Telpas pieder manu vecāku uzņēmumam, kuram maksāju īri, tādēļ tik droši varēju nodoties eksperimentam, kas nu pāraudzis par veiksmīgu biznesu, un tagad būtu dīvaini meklēt citas telpas,» atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Viktors Ravdive. Padomju laikā šajās telpās atradies gaļas veikals, bet pirms restorāna atvēršanas – lietotu apģērbu bodīte. Uzņēmēju nebaidījis fakts, ka restorāns jāatver telpās, uz kurām cilvēki pirms tam nāca pēc lēta apģērba, nevis nobaudīt gardu maltīti. «Lietoto apģērbu veikalam bija pavisam cita mērķauditorija. Mūsu klienti ir ar vidējiem un augstiem ienākumiem, kuriem atmiņā nav palicis iepriekšējais bizness,» pārliecināts uzņēmējs.

Restorānā tiekot piedāvāti augstākās klases ēdieni no dažādu valstu virtuvēm, bet mazās porcijās, līdz ar to klientiem ir iespēja pasūtīt vairākus ēdienus un samaksāt tikpat, cik līdzīgas klases restorānā par vienu maltīti. Rajons neesot slikts. Klientiem gan jārēķinās, ka vasarā, sēžot uz terases, nebūs baudāms tik ierastais Vecrīgas šikais skats, jo pa Hospitāļu ielu vakaros staigājot arī bezpajumtnieki, kas rajonam piešķir skarbās realitātes dvašu. Divas reizes esot nozagtas arī puķu kastes no terases. Tā esot realitāte, ar ko jāsadzīvo. «Mēs negribam būt dārgs restorāns, bet, lai segtu visas izmaksas, tostarp algotu profesionālu pavāru, cenas pazemināt nevaram. Vidējais klienta čeks ir par 12 latiem,» atklāj uzņēmējs. Restorānā reizi trijos mēnešos tiekot pilnībā nomainīta ēdienkarte, jo pretējā gadījumā būtu grūti pievilināt klientus speciāli braukt šeit ieturēt maltīti. Tas esot dārgs process, bet pie šādas stratēģijas esot jāpieturas, lai veiksmīgi strādātu.

Izglābj terase

Restorāna darbībai par labu nākot fakts, ka klienti, kas iegriežas pirmo reizi, ir patīkami pārsteigti, Hospitāļu ielā ieraugot šādu restorānu. Citādi būtu, ja tas atrastos Vecrīgā. Šis faktors uzņēmuma darbības sākumposmā esot bijis labs reklāmas rīks. Klienti par savu atklājumu pastāstījuši draugiem un paziņām. Kā mīnusu varot minēt, ka restorāns atrodas saules pusē un vasarā iekštelpās esot neiespējami uzturēties. Karstumu nepalīdzot samazināt pat kondicionieris, tādēļ restorāna logiem bijis jāuzlīmē saules starus atstarojošas plēves, kas ir tumšas, un dienas laikā garāmgājēji nemaz nevar redzēt, kas notiek iekštelpās. Tas, kā izrādās, atbaida potenciālos klientus. «Pirmajā vasarā terasi nepaspējām uzbūvēt. Šajā vasarā to izdarījām. Plašā ietve ļāva terasē izvietot 35 sēdvietas, kas ir ļoti daudz. Ja nebūtu terases, tad šovasar noteikti restorānu slēgtu, bet viss izvērtās labi. Līdz ar terases atklāšanu mūs ievēroja arī daudz jaunu klientu, īpaši tuvējo māju iedzīvotāji, piemēram, no Skanstes virsotnēm,» stāsta V. Ravdive.

Hospitāļu ielas ēnas puse arī esot nelielā cilvēku plūsma, turklāt to savā maršrutā neiekļauj tūristi. Nolūkā piesaistīt klientus sākumā ļoti daudz līdzekļu esot bijis jāiegulda reklāmā. Tagad vairs tas neesot vajadzīgs: galvenais esot noturēt reputāciju. «Veidojām analīzi, kur 3500 aptaujātajiem vaicājām, kā viņi par mums uzzināja. Tikai 16% no respondentiem atzina, ka restorānu ieraudzījuši garāmejot. Tas ir ļoti mazs rādītājs. Normāli par restorāniem nejauši garāmgājēji uzzina vismaz 50%,» skaidro uzņēmējs. Visaktīvāk cilvēki nākot ieturēt maltītes vakaros. 70% no visiem klientiem esot vietējie iedzīvotāji, bet 30% – ārzemnieki. «Par vēl viena restorāna atvēršanu Rīgā nedomājam, jo galvaspilsētā ir pārlieku mazs tirgus. Mūsu klientiem patīk, ka atrodamies pilsētas nomalē. Ja atvērtu vēl vienu vietu pilsētas centrā, tad, visticamāk, Hospitāļu ielā esošajā restorānā ievērojami samazinātos klientu daudzums,» skaidro V. Ravdive. Vēl viens pozitīvs faktors, strādājot šajā ielā: ekonomiskie radītāji ir stabili visu gadu un nav jūtama sezonalitāte, kā tas ir citiem restorāniem, kas atrodas, piemēram, Vecrīgā. «Manuprāt, restorānam jāstrādā ar vietējiem klientiem un pēc tam jādomā par tūristu piesaistīšanu. Kopā ar investoriem no Krievijas atvērsim šāda koncepta restorānu Jūrmalā, Bulduros, un arī tur orientēsimies uz vietējiem klientiem. Tas būs liels izaicinājums,» pārliecināts uzņēmējs.

Tuvāk potenciālajiem klientiem

Pirms gada veikala un biroja telpas vienā no Hospitāļu ielas namiem iekārtojis bērnu apģērba zīmols Hebe. «Meklējot piemērotas telpas, izlemt par labu šai ielai noteikti veicināja faktors, ka šeit ir zemāka īres maksa, nekā centrā. Netālu ir arī Rīgas dzemdību nams un Franču licejs, kur ir mūsu tiešā mērķauditorija. Savukārt pa tuvumā esošo zaļo zonu pastaigājas jaunās māmiņas,» visus plusus uzskaita uzņēmuma valdes locekle Inga Blumberga, kura uzsver, ka birojam šīs ielas klusums ir patīkams, bet veikalam varētu vēlēties lielāku cilvēku plūsmu. Lai gan Hebe apģērbi nopērkami arī citos Latvijas ražotāju veikalos, šeit esot vislielākais sortiments. Lauvas tiesa uzņēmuma saražotās produkcijas nonākot ārzemēs. Visvairāk pasūtījumus veicot klienti no Krievijas un Somijas. Veiksmīga sadarbība izveidojusies arī ar veikaliem Dānijā, Zviedrijā, Igaunijā, Anglijā, Islandē un Japānā. «Ārzemēs skatāmies mums līdzīgu zīmolu cenas un piedāvājam nedaudz zemākas, jo tā mēs varam ieiet eksporta tirgos. Latvijas klientiem nodrošinām draudzīgāku cenu politiku, nekā ārvalstu pasūtītājiem,» atklāj I. Blumberga. Protams, esot prieks sagaidīt ikvienu pircēju Hospitāļu ielas veikalā, jo tad varot sajust atgriezenisko saiti. «Pie mums neviens no otra Rīgas gala nebrauc. Pārsvarā ienāk apkārtējo māju iedzīvotāji. Daudzi atgriežas atkārtoti,» novērojusi uzņēmēja. Hebe spērusi arī nākamo attīstības soli un, atverot ražotni Čiekurkalnā, šo procesu vairs neuzticēs citiem vietējiem uzņēmumiem. Tad arī no veikala pazudīšot milzīgie audumu baķi, kas salikti uz grīdas, būšot solīdāks skats.

Runājot par ielas attīstības potenciālu, I. Blumberga izteica cerību, ka blakus varētu iekārtoties vēl kāds bērnu apģērbu ražotājs, jo tad klientiem būšot lielāka motivācija speciāli šeit braukt. Fakts, ka Hospitāļu iela atrodas radošās Miera ielas galā, neesot ļoti jūtams, jo cilvēki tomēr tik tālu neatnākot, taču aura esot īpaša arī šeit. Šāda tipa ielām ļoti piestāvot latviešu ražotāju veikaliņi un bodītes ar māksliniecisku nokrāsu.

Darbnīcai miers tieši laikā

Pirms trim gadiem darbnīcu Hospitāļu ielā atvēris Cinnamons atelier, kur top trikotāžas aksesuāri un apģērbi – cepures, cimdi, šalles un džemperi. Uzņēmuma idejas autore ir apģērbu dizainere un stiliste Antra Hanna Pujēna, kura DB viesošanās dienā bija devusies uz Milānu, lai produkciju prezentētu nozares izstādē. «Meklējot piemērotas telpas darbnīcai, bija svarīgi, lai tās neatrastos pašā pilsētas centra burzmā, tomēr ne nomalē. Hospitāļu iela viennozīmīgi nav veikalu rajons, un garāmgājēji šeit staigā maz. Arī pie mums klienti nāk mērķtiecīgi. Nejauši ieklīst vien retais, bet mums tas nav šķērslis. Šeit ir darbnīca, nevis veikals,» stāsta Cinnamons atelier menedžere Anita Trumpika, kura kā papildu plusu min iespēju uz ielas novietot automašīnu. Reizēm gan gadoties, ka visas vietas aizņemtas, bet darbnīcai varot piebraukt arī no sētas puses. Tas esot ērti arī reizēs, kad tiek atvesti materiāli vai preces. Kā svarīgu faktoru A. Trumpika min apmierinošo darbnīcas īres maksu.

Par spīti tam, ka Hospitāļu iela atrodas nostāk no aktīvās pilsētas centra dunas, šeit esot ļoti laba infrastruktūra – ērti atbraukt gan ar sabiedrisko transportu, gan automašīnu. Netālu atrodas gan bankas, gan pārtikas lielveikals, gan degvielas uzpildes stacija. Visu ar kājām varot izstaigāt.

Hospitāļu ielā iepriecinošs esot skats pa darbnīcas logu, kur paveras zaļā zona – koku iekļauts skvēriņš. «Brīžos, kad acis nogurušas no šūšanas, ir iespēja tās atpūtināt, paskatoties uz šo zaļumu,» stāsta A. Trumpika, kura ievērojusi, ka vasarās skvēriņā uz soliņiem pulcējas dažādu sabiedrības slāņu tuvējo māju iemītnieki, kuri uzvedoties miermīlīgi un draudus neradot arī vakara stundās. Neviens arī darbnīcā nenākot diedelēt naudu.

Visvairāk viesu no Krievijas

Iegriežoties Hospitāļu ielā, nevar nepamanīt restaurēto ēku, kurā kopš 2007. gada saimnieko Autosole Hotel Group piederošā apartamentu viesnīca. Šai viesnīcu ķēdei pieder vēl viena viesnīca Rīgā, trīs – Itālijā un vēl viena Spānijā. «Uzņēmums šo ēku iegādājās 2003. gadā. Pirms tam tajā atradās komunālie dzīvokļi. Divu gadu laikā tos pārbūvēja par viesnīcu, kurā katrs numuriņš ir kā neliels dzīvoklis, kur klientam pieejama arī virtuve. Gluži kā mājās,» stāsta viesnīcas Autosole menedžere Sintija Kūlīte, kura novērojusi: klienti atzinīgi novērtē, ka tepat netālu atrodas restorāns, bet 15 minūšu laikā ar sabiedrisko transportu iespējams nokļūt pilsētas centrā. Visbiežāk klienti viesnīcā apmetoties uz ilgāku laika periodu un 98% no tiem esot no ārvalstīm. Uzņēmums orientējoties uz ilgtermiņa klientiem, kas no ekonomiskā viedokļa esot pareizākais variants. «Mēs esam specifiska viesnīca un mūsu mērķis ir, lai klienti pie mums uzturētos ilgāk un tērētu naudu gan pie mums, gan apkārt esošajos uzņēmumos,» atklāj viesnīcas menedžere.

Visvairāk šeit apmetoties Krievijas un Baltkrievijas iedzīvotāji, kas jau savlaicīgi veic rezervāciju. Piemēram, uz gadumijas brīvdienām viņi jau pieteikuši vizīti septembrī. Turpretim Igaunijas un Lietuvas viesi, kā ierasts, paziņojot par ierašanos pēdējā brīdī.

Vietējie šeit nakšņojot reti, tomēr gadoties. Klienti nomā dzīvokļus uz nedēļas nogali. Reiz viesnīcā esot apmetušies arī ķīnieši, kuri vakarā staigājuši pa Hospitāļu ielas rajonu un apskatījuši īpašumus. «Tā šķiet, ka katru gadu centrs paplašinās un nāk tuvāk arī mums. Ceru, ka šī attīstība ievirzīsies pareizā gultnē un šajā rajonā nesāks būvēt jaunceltnes. No tūrista viedokļa raugoties, šeit trūkst izklaides iespēju. Tepat netālu ir Arēna Rīga un Laimas muzejs, bet ar to ir par maz,» spriež viesnīcas pārstāve. Šis gads viesnīcai bijis veiksmīgs, un apgrozījums pieaudzis vairāk nekā par 5%. Arī nākamais gads peļņas ziņā būšot pozitīvs. Līdz ar Rīgas kļūšanu par Eiropas kultūras galvaspilsētu esot jābūt gataviem apgrozījuma palielinājumam un jāprot izmantot visas iespējas. «Domājam par pārmaiņām, kā klientam uzlabot nakšņošanu pie mums. Pie viesnīcas vasaras sezonā izvietosim galdiņus, kur pasēdēt un pabaudīt kluso atmosfēru. Viesnīcas sēta atrodas ielokā, līdz ar to nav jūtams, kas notiek uz ielas,» stāsta S. Kūlīte.