Bizness un arodbiedrības mūris atvēsina valdību 

Uzņēmēji un arodbiedrība noraida Finanšu ministrijas sagatavoto diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanas projektu, diskusijas sāksies ekspertu līmenī

Māris Ķirsons, 29.6.2015

Tāds ir Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdes rezultāts. Vienošanās netika arī panākta par to, kādai 2016. gadā vajadzētu būt minimālajai mēnešalgai – 360, 367 vai 375 eiro. Šajā kontekstā netika pieminēta ideja, ka nozarēs, kurās ir augsts ēnu ekonomikas līmenis, varētu ieviest augstāku minimālās mēnešalgas līmeni, no kura būtu jāmaksā darbaspēka nodokļi, kā tas jau esot citās ES dalībvalstīs. Tika nolemts, ka par šiem jautājumiem spriedīs atkārtoti jau augustā. Vēl viens karstais kartupelis ir iespējamā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes plānotās samazināšanas (par vienu procentpunktu) atcelšana. Proti, šāda situācija neapmierina pašvaldības, kurām šī nodokļa ieņēmumi rada lauvas tiesu to budžetos, bet to apcirpšana (ja darba algas nepieaug attiecīgā apmērā) spiež meklēt citus ienākumu avotus, piemēram, palielināt nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus, tā Rīgā piemērot lielāku šo nodokli tiem dzīvokļiem, kuros neviens nav deklarēts. Ministru prezidente Laimdota Straujuma atzina, ka par šo jautājumu gaidāmas karstas diskusijas, turklāt varētu būt arī citi risinājumi, samazinot sociālā nodokļa likmi par to pašu vienu procentpunktu.

Viens variants

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē tika vērtēts praktiski tikai viens Finanšu ministrijas izstrādātais priekšlikums, kurš paredz, ka tuvāko gadu laikā neapliekamais minimums 1500 eiro algu saņēmējiem vairs nebūs, mazāku algu saņēmēji to varēs dabūt tikai nākamajā gadā, iesniedzot ienākumu deklarāciju.

Visu rakstu Bizness un arodbiedrības mūris atvēsina valdību lasiet 29. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.

No šīs sadaļas

Valsts kontroles konstatētos trūkumus maksātnespējas jomā centīsies novērst, jo nesakārtota...

Nepamatotu sūdzību iesniegšanu publisko iepirkumu konkursos zaudējušajiem pretendentiem...

Latvijā ir vairāk nekā 470 tūkstoši pensionāru, no kuriem lielākā daļa jeb...

Gaļas ražotāja Forevers uzjundītais skandāls 
rezultējies saprotamākos pārtikas produktu...

Būvniecības valsts kontroles birojs ekspluatācijā pieņems tikai tās publiskās būves, kurām būv
atļauja...

Pavērs iespējas Latvijas dzelzceļa restrukturizācijai; novērsīs diskrimināciju...

Zvērinātu advokātu biroji arī Latvijā varētu sākt strādāt līgumsabiedrības vai SIA statusā...

Viena dalībnieka kapitālsabiedrības atbrīvos no obligātas došanās uz Uzņēmumu reģistru;...

Risinājumu meklēšana vēl tikai priekšā; to izstrādē plāntots iesaistīt arī pasta...

Lai arī atsevišķa lobēšanas atklātības likuma nebūs, tomēr tajā ietvertās normas...