Jaunākais izdevums

Valdības veidošanas sarunas ir nonākušas līdz zināmiem asumiem, jo Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) nav tādu konsultantu, kas pieraduši veidot valdības «aiz kadra», kur tiek bīdītas savas intereses, bet publiski tiek izteikti saukļi par darāmajiem darbiem, šādu viedokli šorīt LTV «Rīta panorāmā» pauda JKP premjera amata kandidāts Jānis Bordāns.

Bordāns apgalvoja, ka JKP rīkojoties citādi, tādēļ esot kļuvusi neērta citām partijām. JKP svarīgākais esot panākt, lai starp potenciālajiem sadarbības partneriem valdītu atklātība un uzticēšanās.

Kā ziņots, JKP kā pirmā piedāvāja nākamās koalīcijas aprises, tajā neiekļaujot Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), un ministru posteņu sadalījumu. Citas «labēji centriskās» partijas JKP piedāvājumu ir uzņēmušas ļoti rezervēti, uzsverot, ka vispirms partijām būtu jāvienojas par darāmo darbu sarakstu, bet amati jādala pēc tam. Bordāns atkārtoti uzsvēra, ka JKP nostāju pret ZZS nemainīšot.

Bordāns domā, ka valdības veidošanas sarunas rit normālā virzienā, visi apspriežot JKP plānu, kas ir vienīgais, kas piedāvāts. Viņš ir pārliecināts, ka, neskatoties uz to, ka partijas ir paudušas skepsi par JKP piedāvājumu, tuvākajās dienās tikšot nonākts līdz tam, ka JKP piedāvājums tiks apspriests pēc būtības.

Politiķis stāstīja, ka JKP esot vēlējusies, lai «līdz aptuveni šodienai» partijas formulē attieksmi pret JKP piedāvājumu, bet tālāk sāktos partiju darbs pie darbu plānu izstrādes konkrētajās nozarēs potenciālo darītāju vadībā.

Skaidrojot jautājumus radījušos aspektus savā piedāvājumā, JKP līderis izteicās, ka ārlietu ministrs piedāvāts nepolitisks, jo viņš neredzot iemeslus, kāpēc šim cilvēkam būtu jābūt politiskam - «ģeopolitiskā situācija vienmēr ir kaut kāda», šodien tā neesot īpaši citādāka kā pirms vairākiem gadiem, bet «Brexit» esot vienkārši vienas valsts izstāšanās no Eiropas Savienības. «Nu un kas?! Latvijas drošību tas neietekmē,» sprieda Bordāns.

Pretēji ierastajam, kad premjera partija kontrolē arī Finanšu ministriju, JKP to piedāvājusi vadīt citam partnerim, «lai piedāvājums būtu visām partijām motivējošs». Savukārt Ekonomikas ministriju piedāvāts vadīt «KPV LV», jo tā priekšvēlēšanu kampaņā lielu uzsvaru likusi uz OIK sistēmas likvidēšanu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vēlas vadīt JKP pati, jo tai ir būtiska loma Eiropas Savienības fondu sadalē un caur to var «pieskatīt» arī Rīgas pašvaldības darbu.

Ja JKP paliktu opozīcijā, tad, pēc Bordāna vārdiem, Latvija iepazītu «reālu opozīciju». JKP šajā laikā krātu spēkus uz nākamo Saeimu. Esam pārliecināti, ka arī šādā gadījumā mūsu vēlētāji nebūtu zaudētāji, izteicās Bordāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Potenciālais nākamās valdības sastāvs varētu būt skaidrs nākamās nedēļas vidū, uzskata premjera amatam nominētais politiķis Jānis Bordāns (JKP).

Bordāns žurnālistiem sacīja, ka nākamnedēļ, 12.novembrī, ar potenciāliem koalīcijas partneriem tiks apriests jautājums par topošās valdības darbu plānu. Savukārt otrdien un trešdien plānots runāt par atbildības jomu sadalījumu un konkrētām personālijām.

Bordāns atkārtoja, ka JKP savā pārziņā vēlētos Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). Starp finanšu ministra kandidātiem Bordāns minēja politiķus Gati Eglīti un Krišjāni Feldmani, iekšlietu ministra amata kandidāti ir Juta Strīķe un Juris Jurašs, bet viens no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata kandidātiem varētu būt Tālis Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bordāns: Manis iecerētā valdība vairs nav iespējama, un prezidentam jārīkojas izšķirīgi

LETA, 14.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība, ko biju iecerējis, pašlaik nav iespējama, žurnālistiem pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni sacīja premjera amatam nominētais politiķis Jānis Bordāns (JKP).

Bordāns domā, ka prezidents rīkosies izšķirīgi, tomēr sarunā ar viņu nav izskanējis iespējama nākamā kandidāta vārds. Bordānam radies iespaids, ka prezidents vēl nav izlēmis, ko nominēs premjera amatam.

Kopumā sarunu ar Vējoni viņš vērtējis kā «cilvēciski atbildīgu», un arī no prezidenta esot sadzirdējis nožēlu par to, ka «neizdevās tas, kas varēja izdoties». Bordāns ir pārliecināts, ka prezidenta lēmumus uzticēt viņam valdības veidošanu nebija mēģinājums kā pirmo nominēt kādu, kam tas varētu neizdoties. «Tas absolūti nebija prezidenta nodoms,» uzsvēra Bordāns, norādot, ka publiskajā telpā šādās spekulācijas esot izskanējušas.

Viņš arī norādīja, ka partiju lēmums izstāties no sarunām bija bezatbildīgs. Pēc Bordāna domām, arī Valsts prezidents par šādu lēmumu bija izbrīnīts. Pagaidām Bordāna nominācija premjera amatam neesot atsaukta, tomēr politiķis norādīja, ka valdība, ko viņš bija iecerējis, pašlaik nav iespējama, jo trīs partijas izstājās no sarunām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta - Ar Abora neslēgs līgumu par Liepājas cietuma būvniecību

LETA, 06.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar būvnieku SIA «Abora» netiks slēgts līgums par Liepājas cietuma būvniecību, piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes žurnālistiem pavēstīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Šādu lēmumu Bordāns pieņēmis, «ņemot vērā apstākļus Latvijas tirgū un to, ka koalīcijā faktiski nav atbalsta finansējuma piešķiršanai būvniecībai,» jo tehniski ticis piedāvāts būvniecību atlikt uz vairākiem gadiem, kas nozīmētu, ka būtu jāsludina jauns konkurss. Bordāns lēmis izsludināt jaunu starptautisku konkursu.

«Tas ir mans kā tieslietu ministra lēmums. Nav pat būtiski, kāds ir valdības lēmums,» sacīja ministrs. "Nevaru galvot, ka pat ideālākais konkurss šo procesu padarīs lētāku. Varbūt tāds brīnums notiks, bet es to noteikti nevaru galvot,» piebilda politiķis. Šā gada sākumā noslēdzās iepirkums par jaunā Liepājas cietuma kompleksa projektēšanu, autoruzraudzību un būvniecību, kurā uzvarēja būvuzņēmums «Abora», kas piedāvāja darbus paveikt par zemāko cenu - 113,6 miljoniem eiro. Būvuzņēmējs «Abora» tika minēts saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Konkurences padomes šo otrdien veiktajām procesuālajām darbībām vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām. Tiesībsargājošās iestādes veica kratīšanas saistībā ar iespējamu kukuļdošanu un būvnieku karteli. Jautājums par Liepājas cietuma būvniecības sākšanas termiņu šodien tika skatīts valdības ārkārtas sēdē, tomēr ministri nespēja vienoties - sākt cietuma būvniecību nākamgad vai atlikt līdz 2022.gadam. Bordāns atteicās komentēt valdības sēdes slēgtajā daļā runāto, bet norādīja, ka Tieslietu ministrija ņems vērā «apstākļus» būvniecības tirgū, tādējādi ar «Abora» netiks slēgts līgums par Liepājas cietuma celtniecību. Pēc tieslietu ministra teiktā, par Liepājas cietuma būvniecību tiks izsludināts jauns iepirkums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Politologs: Lai JKP izveidotu koalīciju bez ZZS, JV un Saskaņas, tai jāspēj parādīt ļoti augsta spēja manevrēt

LETA, 10.10.2018

Jaunās konservatīvās partijas (LKP) valdes priekšsēdētājs, premjera amata kandidāts Jānis Bordāns (priekšplānā) un nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK pārstāvis Gaidis Bērziņš

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Jaunā konservatīvā partija (JKP) spētu izveidot koalīciju bez Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), «Jaunās Vienotības» (JV) un «Saskaņas», kļūstot par koalīcijas vadošo spēku, tai jāspēj parādīt ļoti augsta spēja manevrēt, šādu viedokli pauda politologs Filips Rajevskis.

Līdz ar JKP paziņojumu, ka jaunās valdības izveidē tā neplāno sadarboties ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), iespējamie tālākie koalīcijas modeļi var būt dažādi, skaidroja politologs. «JKP tikpat labi varētu tikt galā arī bez ZZS, JV un «Saskaņas», ar pārējām partijām kopā nodrošinot 58 vietas Saeimā, taču tā ir tikai matemātika, nevis politika,» sacīja politologs.

Eksperts norādīja, ka JKP vēlētāji šādu soli, proti, nesadarbošanos ar ZZS, varētu prasīt, ņemot vērā, ka JKP retorika bija agresīva un ar uzstādījumu, ka viss, ko iepriekšējā valdība darījusi, ir nepareizi. Šī iemesla dēļ zināma loģika JKP solī nesadarboties ar ZZS ir, tomēr atklāts ir jautājums, vai koalīciju spēs izveidot no četriem spēkiem, un šajā ziņā jāparāda ļoti augsta spēja manevrēt, uzskata Rajevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Neviena partija nav piekritusi JKP piedāvātajam valdības modelim

LETA, 17.10.2018

«Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts (no kreisās) un Jaunās konservatīvās partijas valdes priekšsēdētājs, premjera amata kandidāts Jānis Bordāns

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neviena no partijām, kas pašlaik ir iesaistīta valdības veidošanas sarunās, nav piekritusi Jaunās konservatīvās partijas (JKP) piedāvātajam valdības modelim.

Vaicāts par nostāju attiecībā uz JKP piedāvājumu, «KPV LV» līdzpriekšsēdētājs Artuss Kaimiņš sacīja, ka politiskais spēks nekomentē citu partiju paziņojumus. Reizē viņš norādīja, ka JKP solis, nākot klajā ar ministru piedāvājumu, vērtējams kā sasteigts, jo sākumā ir jāizrunā jautājums par veicamajiem darbiem.

Kaimiņš un «KPV LV» Ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems iepriekš pauduši samērā kritisku pozīciju saistībā ar JKP izteikto piedāvājumu, tajā skaitā saņemot aktīvāko biedru atbalstu tam, ka «valdība nav jāveido e-pastā» - atsaucoties uz to, ka JKP savu piedāvājumu bija atsūtījusi elektroniski.

Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšsēdētāja Raivja Dzintara ieskatā, līdz ar «Attīstībai/Par!» pausto noraidījumu nav iespējams izveidot tādu valdību, kas atbilstu JKP piedāvātajam modelim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāņa Bordāna, Jutas Strīķes un Jura Juraša valdības izveidošana ir lielā iespēja. Premjera amats un visas spēka ministrijas tiks koncentrētas vienas partijas rokās. Paradoksāli, bet, neskatoties uz sadrumstaloto Saeimu, tā tiešām ir iespēja, ka tiek izveidots jauns un stabils varas centrs uz nākamajiem desmit gadiem.

Pilnīgi iespējams, ka, zaudētāju partiju deputātiem pārejot uz JKP, jau šajā Saeimā izveidosies «superpartija» ar vairāk nekā 50 deputātiem. Latvijas valsts vara nonāks vienota, specdienestu atbalstīta un ar gribu apveltīta politiskā spēka rokās.

Atšķirībā no Saeimas, specdienestos jefiņu nav. Tur ir «veči» ar pieredzi, kas arī ar bandītiem «risina lietas». Varbūt tiešām labi, ka uz Latvijas simtgadi varu beidzot pārņem «vilkači uzplečos», lai tiktu izbeigta tā valsti iznīcinošā «šļura», no kuras tauta ir ļoti nogurusi pēdējās desmitgadēs. Tiesas mokās ar blēžiem, prokuratūra gadiem velk lietas, un policija neko nevar atklāt. Valsti nesodīti izzog, miljardus brīvi izsaimnieko. Tas beigsies, kungi!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rosinās ar NĪN neapliekamo minimumu noteikt par katru primārajā mājoklī deklarēto

LETA, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrija (TM) rosinās par primāro mājokli nosaukt jebkuru mājokli, kurā ir deklarēti iedzīvotāji, un ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) neapliekamo minimumu 100 000 eiro piemērot nevis tam, bet deklarētām personām, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" atklāja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Viņš skaidroja, ka tas attiektos arī uz izīrētiem dzīvokļiem, atrisinātu komersantu un attīstītāju jautājumus.

Uz katru deklarēto iedzīvotāju šī summa būtu 100 000 eiro. Piemēram, ja mājokļa kadastrālā vērtība ir 300 000 eiro un tajā ir deklarētas divas personas, tām neapliekamais minimums būs 200 000 eiro. Savukārt no 100 000 eiro piemēro arī samazinošo koeficientu 0,2 - attiecīgi tām nodoklis būtu jāmaksā no aptuveni no 10 000 eiro, skaidroja Bordāns.

Šis ir precizētais priekšlikums pēc aizvadītās nedēļas saskaņošanas sanāksmes, skaidroja ministrs, norādot, ka šodien ar to nāks klajā.

Vaicāts, vai koalīcijā tam būs atbalsts, Bordāns prognozēja, ka tagad, kad TM parādījusi faktisko stāvokli, viens pēc otra politiskie spēki nāks klajā ar saviem piedāvājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partiju apvienība «Attīstībai/Par!» (AP) nepieņems «Jaunās konservatīvās partijas» (JKP) piedāvāto valdības modeli, jo nav vienošanās par darāmajiem darbiem, pirmdien pēc apvienības valdes sēdes paziņoja politiskā spēka līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce.

Viņš teica, ka šāds lēmums pieņemts, jo JKP nav sniegusi «reālu piedāvājumu par darāmajiem darbiem». Krēslu sadalījums valdībā ir otršķirīgs solis, sacīja Pūce. Politiķis norādīja, ka vispirms ir jāvienojas par vērtībām, principiem, mērķiem un darāmajiem darbiem.

Vienlaikus AP rosinās sākt sarunas starp sešām partijām par darāmajiem darbiem, uzsvēra Pūce. Politiskais spēks sarunas par paveicamo plāno sākt ar partiju «KPV LV», JKP, nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK), Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un partiju apvienību «Jaunā Vienotība» (JV). Proti, ar visām Saeimā iekļuvušajām partijām, izņemot «Saskaņu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

JKP piedāvā koalīcijas ar KPV LV, AP, VL-TB/LNNK un JV modeli un amatu sadalījumu tajā

LETA, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā konservatīvā partija (JKP) partijām, ar kurām tiekas valdības veidošanas sarunu otrajā kārtā, ir piedāvājusi veidot koalīciju, kurā iekļautos JKP, «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP), apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) un «Jaunā Vienotība» (JV), un amatu sadalījumu tajā.

Kā žurnālistiem pēc tikšanās ar JKP pastāstīja «Jaunās Vienotības» premjera kandidāts Krišjānis Kariņš, JKP piedāvātais valdības modelis iekļauj piecas partijas, tādējādi sarunu otrajā kārtā gūta skaidrība, kā JKP saredz topošo valdību un kādu modeli piedāvā.

«Jaunajai Vienotībai» jaunajā valdībā JKP piedāvā uzņemties atbildību par Tieslietu ministriju un Aizsardzības ministriju.

Kariņš pauda, ka JKP ir izteikusi konkrētu piedāvājumu par atbildības jomas sadalījumu, un JV to apspriedīs pirmdien, 15.oktorbī, partijas sanāksmē.

Pirms tam JKP bija tikusies ar VL-TB/LNNK un arī tai izteikusi piedāvājumu darboties topošajā koalīcijā.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja VL-TB/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars, piektdien notikušajās sarunās JKP esot arī piedāvājusi vienu no iespējamiem modeļiem par atbildības sfēru sadalījumu un veicamajiem darbiem, taču Dzintars piedāvājuma saturu neatklāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

JKP neplāno piedalīties valdības veidošanas darba grupās, ja tur būs ZZS pārstāvji

LETA, 23.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā konservatīvā partija (JKP) neplāno strādāt tematiskajās grupās, ko rosina veidot «KPV LV» un «Attīstībai/Par!», ja tajās darbosies arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji, aģentūrai LETA sacīja JKP valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns.

Bordāns norādīja, ka JKP jau iepriekš piedāvāja par nozarēm diskutēt ekspertu grupās. Tomēr, pēc JKP domām, tas ir jāveic piecu partiju sastāvā, proti, neiekļaujot ZZS. JKP jau iepriekš pauda, ka neredz iespēju jaunajā valdība sadarboties ar ZZS.

JKP arī mudina tikties 13.Saeimā ievēlētos deputātus, lai apmainītos ar domām par jaunās valdības veidošanas procesu. «Vēlamies mainīt līdzšinējo Latvijas politisko kultūru un aicināt uz atklātu un tiešu diskusiju visus Saeimā ievēlētos deputātus no piecām Saeimā ievēlētajām partijām, kuras mēs redzam nākamās koalīcijas kodolā,» paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem pauda Bordāns.

Šāds aicinājums tiekot izteikts, lai kliedētu bažas par savstarpējo neuzticēšanos sarunu procesā un iepazītos ar saviem sadarbības partneriem parlamentā. «Esam optimistiski noskaņoti par kopīgu darbu dažādu Latvijai aktuālu problēmu risināšanai un ticam, ka šī tikšanās palīdzēs ātrāk nonākt pie pozitīva rezultāta,» akcentēja Bordāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien par izglītības ministri ievēlēja Saeimas deputāti un agrāko angļu valodas skolotāju Anitu Muižnieci (JKP), kura amatā nomaina savu bijušo partijas biedreni Ilgu Šuplinsku (JKP).

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns nav tieši paskaidrojis, kāpēc pieņemts lēmums amatā mainīt Šuplinsku, tomēr preses konferencē Bordāns piesauca "sabiedrības intereses". Šuplinska pēc šīs rokādes ir pametusi JKP.

Premjers Krišjānis Kariņš (JV), šodien Saeimā uzrunājot deputātus, teica, ka izglītība ir joma, kur pēdējos divarpus gados ir virzītas samērā ievērojamas reformas. Lielākā no tām esot augstākās izglītības pārvaldības reforma, kuru jaunnedēļ Saeima izskatīs galīgajā lasījumā. Vēl priekšā esot gaidāms darbs pie skolu tīkla reformas un mācību satura reformas.

Kariņš arī pateicās bijušajai izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP), sakot, ka vienmēr pastāvēs pretestība un tai sakarā svarīgs esot dialogs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Jaunās VDD ēkas būvniecība varētu prasīt vairāk nekā 30 miljonus eiro

LETA, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts drošības dienesta (VDD) topošās dienesta ēkas būvniecība bijušā velotreka "Marss" vietā varētu prasīt vairāk nekā 30 miljonus eiro, šorīt intervijā Latvijas Radio pieļāva tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Uz jautājumu, cik naudas no valsts budžeta būtu nepieciešams tērēt jaunās ēkas būvniecībai, Bordāns atbildēja netieši, jo, aizbildinoties ar slepenības statusu, ministrs nevarēja minēt konkrētu summu, bet uz minējumu, ka tie varētu būt 30 miljoni eiro, viņš piebilda, ka minētā summa ir samazināta.

Jau ziņots, ka Bordāns kādā no nākamām koalīcijas sadarbības padomes sēdēm plāno atkārtoti piedāvāt koalīcijas partneriem alternatīvu jaunās VDD ēkas atrašanās vietu, atklāja ministrs.

Viņš atzīmēja, ka jautājums ticis apspriests jau pērn pavasarī, taču tad Tieslietu ministrijas (TM) piedāvātais risinājums esot ticis ignorēts. Tādēļ viņš pauda apņēmību atkal šo alternatīvu piedāvāt, uzsverot, ka tā esot laba gan no organizatoriskā un finansiālā aspekta, gan būtu laba atbilde sabiedrībā izskanējušajam sašutumam par koku izciršanu un tās interesēm atjaunot zaļo zonu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valdība februārī plāno lemt par izejas no Covid-19 pandēmijas stratēģiju

LETA, 01.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība februāra laikā plāno lemt par izejas no Covid-19 pandēmijas pasākumu stratēģiju, izvērtējot visus drošības pasākumus, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc politiķa vārdiem, svarīgi izvērtēt visus drošības pasākumus, lai secinātu, kuri nav pieciešami un var tikt atcelti.

"Mēs vēlamies, lai skaidrība šajā jautājumā būtu līdz ārkārtējās situācijas noslēgumam februāra beigās," norādīja premjers, "nepieciešams iet kopsolī ar saslimšanas un hospitalizācijas gaitu, bet, šķiet, ka pašlaik hospitalizācijas līmenis pie omikrona varianta ir citādāks, nekā pie iepriekšējā dominējošā deltas varianta, un slimnīcas nepildās ļoti strauji." Valdības vadītājs atzīmēja, ka viens no iemesliem tam ir daudzie cilvēki, kas vakcinējās pret Covid-19.

Kariņš norādīja, ka šo piektdien tikšanās laikā Rīgā ar Igaunijas un Lietuvas valdību vadītājiem tiks runāts gan par drošības situāciju, gan par Covid-19 ierobežojumiem. Latvijas premjera mērķis ir pie iespējas saskaņot to, kā visās Baltijas valstīs varētu izskatīties ierobežojumi pēc februāra beigām - šāda mērķa sasniegšanai gan būtu nepieciešams garš process.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Partijas valdības veidošanas iniciatīvu ļauj uzņemties JKP un KPV LV, bet Saskaņu iesaistīt sarunās neplāno

LETA, 07.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parlamentā iekļuvušas partijas valdības veidošanas iniciatīvu sākotnēji grasās ļaut uzņemties populārākajiem politiskajiem spēkiem aiz «Saskaņas» - «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), savukārt «Saskaņu» iesaistīt valdības veidošanas sarunās parlamentā iekļuvušās partijas neplāno, liecina aģentūras LETA aptaujāto politiķu paustais.

Atbilstoši jaunākajiem rezultātiem, «Saskaņa» nākamajā parlamentā iegūs 23 deputātu vietas, «KPV LV» un JKP - pa 16, «Attīstībai/Par» un «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK - pa 13, Zaļo un zemnieku savienība - 11, bet «Jaunā Vienotība» - 8 deputātu vietas.

Gan «KPV LV», gan JKP pauduši gatavību uzņemties valdības vadīšanu. «KPV LV» premjera amata kandidāts Aldis Gobzems uzskata, ka demokrātiski būtu ievērot tradīcijas, piedāvājot «KPV LV» Ministru prezidenta amatu, jo politiskais spēks ir saņēmis vislielāko pilsoņu atbalstu no visām tā dēvētajā centriski labējā jeb latviskā spārna partijām.

Reizē politiķis norādīja, ka politiskais spēks nav nācis politikā, lai dalītu amatus un ka ««KPV LV» reliģija ir savas programmas īstenošana». Viņš vērsa uzmanību, ka ir iespējami vismaz seši jaunās valdības modeļi gan ar, gan bez «KPV LV» līdzdalības. Gobzems gan pauda pārliecību, ka bez viņa pārstāvētā politiskā spēka neesot iespējams izveidot stabilu valdību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ar 61 balsi apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas - «Jaunās Vienotības» (JV) - politiķis Krišjānis Kariņš.

Pret Kariņa valdību nobalsoja 39 deputāti. Kariņa valdības apstiprināšanu vienbalsīgi atbalstīja visas koalīcijas frakcijas, izņemot «KPV LV». No «KPV LV» deputātiem valdības apstiprināšanu atbalstīja 11 deputāti, bet pret nobalsoja Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Pret valdības apstiprināšanu balsoja arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Saskaņa».

Deputāti vairāk nekā trīs stundas debatēja par šo jautājumu. Opozīcija kritizēja valdību, piemēram, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze teica, ka valdība paliks atmiņā ar ministriem un deputātiem, kas aizmirst savus solījumus vai pat netaisās tos pildīt. «Saskaņa» Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins debatēs pauda, ka koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumi bijuši fantastiski, savukārt faktiskā rīcība, kas atspoguļojas deklarācijā, - nožēlojama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VID trīs katoļu baznīcu draudzēs izņēmis vairākus desmitus tūkstošus eiro lielus ziedojumus

LETA, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) kratīšanās trīs Latvijas Romas Katoļu baznīcu draudzēs izņēmis vairākus desmitus tūkstošus eiro lielus ziedojumus.

Tikmēr reaģējot uz kratīšanām Latvijas Romas Katoļu baznīcas dievnamos, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) Garīgo lietu padomē aicinās Valsts ieņēmumu dienestam (VID) skaidrot baznīcās saņemto ziedojumu uzskaites pareizību, informēja ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs.

Bordāns šodien iepazīšanās vizītē tikās ar Rīgas arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču, lai apspriestu valsts un baznīcas sadarbības jautājumus.

Īpaša uzmanība tikšanās laikā veltīta neseniem notikumiem, kas pēc VID iniciatīvas norisinājās vairākās katoļu draudzēs. Ņemot vērā sarunā paustās atziņas, Bordāns aicinās Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) sasaukt viņa vadīto Garīgo lietu padomi, lai VID varētu skaidrot reliģisko organizāciju vadītājiem grāmatvedības dokumentu kārtošanas pareizības jautājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc garām debatēm uzdeva valdībai izstrādāt kārtību, lai pret Covid-19 vakcinētajiem un slimību nesen pārslimojušajiem ļautu klātienē vērot pasaules hokeja čempionātu Rīgā.

Saeima atbalstīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) izstrādāto lēmumprojektu, kas uzdot Ministru kabinetam "nekavējoties izstrādāt kārtību", kādā pasaules hokeja čempionāta spēles klātienē drīkstētu apmeklēt personas, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 un ir pagājis nepieciešamais vairāku nedēļu laiks, lai būtu izveidojusies imunitāte, un personas, kuras var dokumentāri pierādīt Covid-19 pārslimošanu.

Sākotnēji figurēja iecere uz spēlēm ļaut laist arī personas ar negatīviem Covid-19 testiem, kas izsauca vislielāko veselības nozares pretreakciju, jo testi negarantē nesaslimšanu ar Covid-19, taču lēmumā šī personu grupa nebija iekļauta. Čempionāta organizētāji savukārt ir atzinuši, ka tieši personas ar negatīviem Covid-19 testiem tiem būtu visvieglāk pārbaudīt, savukārt mehānismu, kā pārliecināties, ka biļetes pircējs tiešām ir pārslimojis Covid-19 vai pret to vakcinējies, viņiem pašlaik vēl nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pašlaik nav sasaucis valdības ārkārtas sēdi, kurā tiktu lemts par Saeimas uzdevumu valdībai nekavējoties izstrādāt kārtību, lai pret Covid-19 vakcinētie un pārslimojušie cilvēki klātienē varētu skatīties pasaules hokeja spēles.

Kā aģentūru LETA informēja premjera birojā, Kariņš "Saeimas paziņojumu" par skatītāju klātbūtni hokeja čempionātā ar savu rezolūciju ir nodevis Veselības ministrijai (VM).

Atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumam, VM būšot jāizvērtē Saeimas paziņojumā paustais un nepieciešamības gadījumā jāsniedz priekšlikumi valdībai.

Valdības ārkārtas sēde netiek plānota, teiks Kariņa paziņojumā.

Komentējot Kariņa paziņojumu, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Krišjānis Feldmans aģentūrai LETA pauda cerību, ka, ja ne šodien, tad nākamās nedēļas sākumā tomēr sekos vai nu valdības ārkārtas sēde vai arī aptaujas kārtībā tiks pieņemti konkrēti lēmumi, lai izpildītu Saeimas pausto gribu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

JKP kopā ar premjera posteni jaunajā valdībā vēlas atbildēt arī par VARAM un IeM

LETA, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā konservatīvā partija (JKP) jaunajā valdībā sev vēlētos premjera posteni, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra un iekšlietu ministra krēslus, liecina aģentūras LETA rīcībā nonākušais partijas piedāvājums jaunās valdības sastāvam.

Saskaņā ar minēto piedāvājumu apvienībai «Attīstībai/Par!» (AP) tiktu trīs ministrijas - Finanšu ministrija, Labklājības ministrija un Veselības ministrija -, kā arī Saeimas spīkera krēsls, kurā politiskais spēks, pēc neoficiālas informācijas, labprāt redzētu savu premjera amata kandidātu Arti Pabriku.

Vēl trīs ministrijas pienāktos nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK), kura saglabātu kultūras ministra amatu, kā arī tiktu pie Izglītības un zinātnes ministrijas un Zemkopības ministrijas vadības grožiem.

Partijai «KPV LV» JKP iecerējusi atvēlēt ekonomikas ministra un satiksmes ministra krēslus, bet «Jaunajai Vienotībai» (JV) - tieslietu ministra un aizsardzības ministra posteņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visā visumā jaunās valdības aprises jau ir diezgan skaidras, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» sacīja apvienības «Attīstībai/Par!» (AP) līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Viņš teica, ka patiesībā esot tikai viens diskutabls jautājums - «cik ilgs laiks būs vajadzīgs, lai kāds pārskatītu vai nepārskatītu ultimātus un sarkanās līnijas».

Kopumā partijas esot vienisprātis par jaunās valdības darba programmu - «virsrakstiem». Vienlaikus sešos jautājumos esot vēlme iedziļināties vairāk.

Un tādēļ tiek rosināts organizēt ekspertu grupas, kas diskutētu par sešām tēmām - veselības aprūpes reformu, izglītības jomu, tiesiskuma un drošības jautājumiem, transporta un infrastruktūras tēmu, obligātā iepirkuma komponentes problēmas risinājumu un reģionālo reformu.

AP līdzpriekšsēdētājs skaidroja, ka ir piedāvājums AP, Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) un «KPV LV» katrai uzņemties pa divām no šīm tēmām. «KPV LV» tam esot piekritusi, bet JKP vēl nav sniegusi atbildi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lielais risinājums» par Saeimas Prezidiju varētu tikt panākts otrdien, uzskata Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns.

Politiķis žurnālistiem sacīja, ka pagaidām vēl mēģina panākt vienošanos, līdz ar to sīkākus komentārus par iespējamo vienošanos nesniedza.

Pēc JKP politiķu domām, Prezidijā jāstrādā piecām lielākajām Saeimas frakcijām. JKP Saeimas priekšsēdētājas amatam virza Dagmāru Beitneri-Le Gallu.

«Esam izvirzījuši ļoti cienījamu kandidāti, domāju, ka tas būtu visas Latvijas interesēs, ja viņa būtu spīkers,» teica Bordāns. Runājot par pārējiem amatiem Prezidijā, JKP līderis norādīja, ka no izvirzītājiem kandidātiem būs jāizvēlas atbilstošākais.

Komentējot atsevišķu politiķu pausto, ka uz spīkera amatu nevajadzētu pretendēt partijai, kura vēlas savu pārstāvi redzēt premjera amatā, Bordāns norādīja, ka neredz loģiku šādā argumentā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāti 4.augustā lēma no plenārsēdes darba kārtības izņemt vakcinācijas loterijas likumprojektu.

Par likumprojekta izslēgšanu no darba kārtības balsoja 59 deputāti, bet pret šo ieceri bija 28 parlamentārieši.

Likumprojekta izslēgšanu rosināja pieci Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputāti. Plenārsēdē parlamentārietis Krišjānis Feldmans (JKP) skaidroja, ka Veselības ministrija dara visu, lai panāktu lielāku vakcinācijas aptveri, un daudzas ministrijas idejas uzskatāmas par labām un pilnībā akceptējamām, tomēr šī ideja neesot izturējusi JKP vētīšanu. Viņam zināms, ka arī citās frakcijās bijuši papildu jautājumi.

Feldmans pateicās veselības ministram Danielam Pavļutam (AP) par skaidrošanu un šīs "mārketinga idejas" aizstāvēšanu JKP frakcijā, tomēr deputāti ir nosliekušies to neatbalstīt.

Komentāri

Pievienot komentāru