Lielbritānijas karaliene Elizabete II ceturtdien apstiprināja likumu par breksita vienošanos, kas ļaus Apvienotajai Karalistei atstāt Eiropas Savienību (ES) 31.janvārī.

"Viņas majestātes karaliene devusi karalisko apstiprinājumu breksita likumprojektam, kas tādējādi kļūst par breksita likumu," tviterī paziņoja breksita ministrs Stīvs Bārklijs.

Likumprojekts parlamentā tika galīgi apstiprināts trešdien pēc tam, kad parlamenta augšnams - Lordu palāta - atteicās no mēģinājumiem panākt tajā grozījumus.

Parlamenta apakšnams - Pārstāvju palāta - iepriekš trešdien vairākos balsojumos noraidīja visus piecus lordu pieprasītos grozījumus un nosūtīja likumprojektu atpakaļ parlamenta augšnamam, kas piekrita atkāpties no savām prasībām.

Eiropas Parlaments (EP) gatavojas ratificēt breksita vienošanos 29.janvārī, ļaujot Lielbritānijai izstāties no bloka divas dienas vēlāk.

Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona vadītie konservatīvie ceturtdien notikušajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās izcīnījuši pārliecinošu uzvaru, nodrošinot sev absolūto vairākumu un beidzot paverot ceļu Apvienotās Karalistes aiziešanai no Eiropas Savienības (ES).

Saskaņā ar gala rezultātiem pēc biļetenu saskaitīšanas visos 650 vēlēšanu apgabalos, toriji, kas kopumā ieguvuši aptuveni 43,6% balsu, izcīnījuši 365 mandātus, savu pārstāvniecību salīdzinājumā ar iepriekšējo parlamenta sasaukumu palielinot par 48 vietām.

Tikmēr lielākā opozīcijas partija - leiboristi - ar 32,2% balsu izcīnījuši tikai 203 vietas parlamenta apakšnamā, zaudējot 59 mandātus.

Savu pārstāvniecību izdevies ievērojami palielināt arī Skotu Nacionālajai partijai (SNP), kas izcīnījusi 48 no Skotijai atvēlētajām 59 vietām, papildus iegūstot 13 mandātus.

Savukārt liberāldemokrāti, kas iebilst pret izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), vienu mandātu zaudējuši, izcīnot tikai 11 vietas.

ASV un Eiropas fondu biržās akciju cenas otrdien kritās, mazinoties cerībām uz ASV-Ķīnas vienošanos tirdzniecības kara izbeigšanai, bet breksita sarunām starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību (ES) esot tuvu izjukšanai.

Kritums ASV fondu tirgos ilga visu tirdzniecības sesiju pēc Tirdzniecības ministrijas pirmdienas vakara paziņojuma par sankciju noteikšanu pret 28 Ķīnas valsts iestādēm un privātfirmām par līdzdalību musulmaņu minoritāšu, galvenokārt uiguru un kazahu, cilvēktiesību pārkāpumos.

Kritumu sekmēja arī ASV Valsts departamenta otrdienas paziņojums par jauniem ierobežojumiem vīzu piešķiršanā Ķīnas valdības un komunistu partijas amatpersonām, kas vajājušas musulmaņus.

Mediji arī ziņojuši, ka Baltais nams apsver jaunus pasākumus ASV investīciju ierobežošanai Ķīnā.

«Nav laba zīme redzēt šāda veida pasākumu ieviešanu tieši pirms tirdzniecības sarunu atsākšanas,» sacīja «Ventura Wealth Management» analītiķis Toms Kehils.

Akciju cenas pasaulē pirmdien pārsvarā kritās, tirgu dalībniekiem reaģējot uz satraukumu par ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās izredzēm, nemieru atjaunošanos Honkongā, mārciņas vērtības kāpumu un politisko strupceļu Spānijā.

Pēc ievērojamiem kritumiem Āzijas biržās saruka arī akciju cenas Eiropā, un Londonas biržas indekss samazinājās par 0,4%. Arī Volstrītas indeksi lielākoties saruka, atkāpjoties no pagājušajā nedēļā sasniegtajiem rekordiem, bet «Dow Jones Industrial Average» nedaudz pieauga, pateicoties pozitīvām ziņām no uzņēmuma «Boeing».

«Akciju tirgi pārsvarā nonākuši zemākā līmeni, jo tirgu dalībnieki ir uztraukti par ASV-ĶĪnas tirdzniecības attiecībām, kā arī par vardarbību Honkongā,» sacīja «CMC Markets UK» analītiķis Deivids Madens. Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru pieauga, palielinot ārējo spiedienu uz Londonas biržas indeksu, kura veidošanā piedalās vairākas daudznacionālās kompānijas ar peļņu dolāros.

Lielbritānijas parlamenta apakšpalāta - Pārstāvju palāta - trešdienas vakarā atbalstīja likumprojektu, kas dos iespēju bloķēt bezvienošanās breksitu, bet noraidīja premjerministra un Konservatīvās partijas līdera Borisa Džonsona tūlīt pēc tam iesniegto priekšlikumu sarīkot pirmstermiņa vēlēšanas 15.oktobrī.

Ar 327 balsīm par un 299 balsīm pret apakšpalāta trešajā lasījumā apstiprināja likumprojektu, kas ļaus uzdot premjerministram pieprasīt Eiropas Savienībai (ES) breksita atlikšanu līdz 31.janvārim, ja vien parlaments līdz 19.oktobrim nebūs apstiprinājis izstāšanās vienošanos vai arī atbalstījis bezvienošanās breksitu. Par likumprojektu balsoja arī grupa konservatīvo deputātu, kas sadumpojušies pret Džonsona breksita politiku.

Džonsons ir apsolījis, ka Lielbritānija izstāsies no ES 31.oktobrī neatkarīgi no tā, vai ar bloku būs panākta vienošanās par izstāšanās nosacījumiem. Premjers noliedzis, ka vēlētos bezvienošanās breksitu, taču uzstāj, ka no viņa noteiktā termiņa - 31.oktobra - nedrīkst atkāpties, jo valdībai tas ir instruments spiediena izdarīšanai uz ES nolūkā panākt vienošanos.

Šodien Lielbritānijā notiek parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās, kurās, domājams, uzvarēs konservatīvie, taču pēdējo dienu laikā cīņai saasinoties, pašreizējā premjerministra Borisa Džonsona izredzes iegūt pārliecinošu vairākumu vairs nav tik drošas.

Visas britu partijas atzinušas, ka šīs vēlēšanas ir pašas svarīgākās no tām, kas ir saglabājušās pašreizējo vēlētāju atmiņā, un Džonsons aicinājis pilsoņus nodrošināt viņam pietiekamu vairākumu, lai Lielbritānija janvāra beigās varētu beidzot pamest Eiropas Savienību (ES).

Tikmēr lielākā opozīcijas partija - leiboristi - apsolījusi sarīkot vēl vienu breksita referendumu, kā arī apņēmusies īstenot plašu infrastruktūras nacionalizāciju, startējot ar tik radikāli kreisu platformu, kādu briti nav pieredzējuši desmitgadēm ilgi.

Sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums "YouGov", kas spēja precīzi prognozēt 2017.gadā notikušo vēlēšanu iznākumu, izvērtējot situāciju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, vairāk nekā divkārt samazinājusi iepriekš prognozēto sagaidāmo toriju vairākumu no 68 līdz 28 vietām.

Eiropas Savienības (ES) līderiem pulcējoties Briselē uz kārtējo samitu, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers un Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ceturtdien paziņojuši, ka beidzot panākta Brexit vienošanās.

«Mēs esam panākuši lielisku vienošanos, kas atdod kontroli» pār mūsu valsti mūsu rokās, tviterī pavēstījis Džonsons, mudinot Lielbritānijas parlamenta deputātus sestdien paredzētajā ārkārtas sēdē to atbalstīt.

«Kur ir griba, tur ir vienošanās. Mums tāda ir? Tā ir godīga un līdzsvarota vienošanās gan ES, gan Apvienotajai Karalistei, un tas ir apliecinājums mūsu apņēmībai rast risinājumus,» savukārt tviterī paziņojis Junkers.

Viņš arī aicinājis Eiropadomi, kuras sanāksme paredzēta vēlāk ceturtdien, vienošanos apstiprināt.

Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam adresētajā vēstulē Junkers norādījis, ka Džonsons «demonstrējis piekrišanu» saskaņotajam tekstam, kurā pārskatīta iepriekš noslēgtā breksita vienošanās, kuru trīskārt noraidījis Lielbritānijas parlaments.

Lielbritānijas parlamenta apakšnama Kopienu palātas deputāti pirmdien atbalstīja likumprojektu, kas daļēji neievēro pērn ar Eiropas Savienību (ES) noslēgtā breksita līguma nosacījumus, neraugoties uz ES iebildumiem un satraukumu valstī par šādu starptautisko tiesību pārkāpumu.

Kopienu palātas deputāti sākotnējā balsojumā par Lielbritānijas Iekšējā tirgus likuma projektu to atbalstīja ar 340 balsīm par un 263 pret, nodrošinot tā teksta detalizētu izskatīšanu četrās dienās, kuras iekrīt šajā un nākamajā nedēļā.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons pirms tam nosauca šo likumprojektu par "drošības tīklu" pret ES draudiem noteikt muitas tarifus Lielbritānijas iekšējā tirdzniecībā un pat apturēt pārtikas ievešanu Ziemeļīrijā no Lielbritānijas salas.

ES līderi ir noraidījuši šo argumentu un brīdinājuši Džonsonu, ka ir jāievēro saistības, kuras viņš pats uzņēmās pērn noslēgtajā breksita līgumā. ES ir aicinājusi Lielbritāniju līdz septembra beigām izņemt no šī likumprojekta tās daļas, kas neievēro breksita līgumu.

Lielbritānijas premjera Borisa Džonsona valdība ceturtdien paziņoja, ka ierosinās nākamajā pirmdienā parlamentā rīkot otru balsojumu par parlamenta pirmstermiņa vēlēšanu rīkošanu.

Pārstāvju palātas līderis Džeikobs Rīss-Mogs deputātiem pavēstīja, ka iesniegs «priekšlikumu par parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām», par kuru būs jābalso pirmdien. Kā ziņots, Lielbritānijas parlamenta apakšpalāta - Pārstāvju palāta - trešdienas vakarā atbalstīja likumprojektu, kas dos iespēju bloķēt bezvienošanās breksitu, bet noraidīja premjerministra un Konservatīvās partijas līdera Borisa Džonsona tūlīt pēc tam iesniegto priekšlikumu sarīkot pirmstermiņa vēlēšanas 15.oktobrī.

Ar 327 balsīm par un 299 balsīm pret apakšpalāta trešajā lasījumā apstiprināja likumprojektu, kas ļaus uzdot premjerministram pieprasīt Eiropas Savienībai (ES) breksita atlikšanu līdz 31.janvārim, ja vien parlaments līdz 19.oktobrim nebūs apstiprinājis izstāšanās vienošanos vai arī atbalstījis bezvienošanās breksitu. Par likumprojektu balsoja arī grupa konservatīvo deputātu, kas sadumpojušies pret Džonsona breksita politiku.

Neskatoties uz jaunajām domstarpībām, ko izsaucis pretrunīgi vērtētais Lielbritānijas likums par iekšējo tirgu, britu un Eiropas Savienības (ES) delegācijas cer, ka šonedēļ sarunās par abu pušu turpmākajām attiecībām pēc breksita izdosies panākt izrāvienu.

Cenšoties beidzot rast kompromisu, ko līdz šim sešu mēnešu laikā nav izdevies panākt virknē svarīgāko jautājumu, no pirmdienas Briselē pulcēsies liels skaits abu pušu amatpersonu.

Gan Londona, gan Brisele uzstāj, ka vienošanās par jauno brīvās tirdzniecības līgumu jāpanāk līdz oktobra vidum, lai pietiktu laika tā ratifikācijai pirms nākamā gada 1.janvāra, kad līgumam jāstājas spēkā.

Lai gan Lielbritānija ES atstāja jau 31.janvārī, līdz gada beigām ilgst pārejas periods, kura laikā cita starpā jāpanāk vienošanās par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu.

Ja vienošanos neizdosies panākt, abu pušu attiecības tirdzniecībā turpmāk regulēs Starptautiskās tirdzniecības organizācijas (STO) noteikumi.

Lielbritānijas valdība drīzumā nāks klajā ar jaunu breksita vienošanās projektu, otrdien paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

«Mēs nāksim klajā ar ļoti labu piedāvājumu. Mēs to oficiāli iesniegsim pavisam drīz,» intervijā BBC televīzijai paziņoja Džonsons, kurš pašlaik piedalās viņa vadītās Konservatīvās partijas kongresā Mančestrā.

Lielbritānijas un Īrijas mediji ziņoja, ka Džonsons vēlas, lai preču pārbaudes nenotiktu tieši pie Īrijas robežas, kā arī lai būtu brīva lauksaimniecības produktu plūsma.

Spriežot pēc mediju ziņotā, priekšlikums izstrādāts tā, lai paturētu robežu starp Ziemeļīriju un Īriju atvērtu pēc breksita, kuru Džonsons plāno ne vēlāk kā 31.oktobrī.

Īrijas vicepremjers Saimons Kovenijs pauda viedokli, ka Džonsona valdības priekšlikumam nav izredžu.

«Pienācis laiks, kad ES jāsaņem nopietns priekšlikums no Lielbritānijas valdības, ja oktobrī gribam panākt breksita vienošanos,» tviterī paziņoja Kovenijs, piebilstot, ka Īrija un Ziemeļīrija ir pelnījušas ko labāku.

Īrija nākamo divu gadu laikā zaudēs vairāk nekā 70 000 darbavietu, ja notiks «neorganizēts bezvienošanās breksits», piektdien brīdināja Īrijas Centrālā banka.

Ceturkšņa biļetenā banka izklāstīja Īrijas ekonomikas prognozes diviem iespējamiem breksita scenārijiem. "Neorganizēta bezvienošanās breksita gadījumā galvenie kanāli, pa kuriem tiks ietekmēta ekonomika, būs šoks valūtas kursam, tirdzniecībai, patēriņam un investīcijām, kas novedīs pie acīmredzamas ekonomisko apstākļu pasliktināšanās,» norādīja banka.

Ja Lielbritānija un Eiropas Savienība panāks vienošanos, IKP pieaugums 2019.gadā būs 5%, 2020.gadā 4,3% un 3,9% 2021.gadā, prognozē banka. Bezvienošanās breksita gadījumā 2019.gadā IKP pieaugums būs 4,7%, 2020.gadā 0,8%, bet 2021.gadā 1,9%.

Līdz 2021.gada beigām tiks zaudēti aptuveni 73 000 darbavietu bezvienošanās breksita gadījumā, bet bezdarba līmenis 2020.gadā pieaugs līdz 5,8%, savukārt 2021.gadā līdz 6,9%.

ASV akciju cenas trešdien pieauga pēc ASV prezidenta Donalda Trampa optimistiskiem komentāriem par tirdzniecības sarunām ar Ķīnu.

ASV investori lielākoties pievērsa maz uzmanības Pārstāvju palātas uzsāktajai impīčmenta izmeklēšanai pret Trampu. Britu mārciņas vērtība kritās saistībā ar neskaidrību par breksitu, bet naftas cenas samazinājās pēc ziņojuma par ASV naftas rezervju palielināšanos. Trampa asās piezīmes par Ķīnu ANO Ģenerālajā asamblejā otrdien bija viens no ASV biržu indeksu samazināšanās faktoriem. Savukārt trešdien Tramps sacīja, ka tirdzniecības vienošanās ar Ķīnu var tikt noslēgta ātrāk, nekā tika gaidīts. Investori ieņēma nogaidošu nostāju pret uzsākto impīčmenta izmeklēšanu pret Trampu.

Šāda reakcija «vedina uzskatīt, ka tirgus negrasās pārmērīgi uztraukties par izmeklēšanu šajā stadijā, kad [ziņu] virsraksti ir nopietni, bet svarīgu faktu ir maz,» rakstīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs.

Akciju cenas Volstrītā trešdien kritās, jo labi uzņēmumu peļņas rādītāji nekompensēja ASV-Ķīnas tirdzniecības attiecību stāvokli un šaubas par iespēju panākt Brexit vienošanos.

Akciju tirgus analītiķi norādīja uz šaubām pa to, ka Lielbritānijas premjera Borisa Džonsona un Eiropas Savienības (ES) amatpersonu aktivizētajās sarunās var tikt panākta Brexit vienošanās, kas gūtu atbalstu Lielbritānijā.

Tirgus vērotāji arī pieminēja Ķīnas neapmierinātību ar ASV Pārstāvju palātas pieņemtu likumprojektu par Honkongas autonomiju. Ķīnas Ārlietu ministrijas preses sekretārs sacīja, ka ASV vajadzētu «izbeigt iejaukšanos» Ķīnas lietās, un draudēja ar «stipriem pasākumiem» no Ķīnas puses.

Akciju cenas «nav ļoti daudz kritušās, bet vedina mani uzskatīt, ka pagājušās nedēļas eiforija daļēji izplēn», sacīja «FTN Financial» analītiķis Kriss Lovs, minot kā faktoru arī ASV mazumtirdzniecības negaidīto kritumu septembrī.

Ņujorkas biržas indeksi ceturtdien pieauga līdz jauniem rekordiem, uzlabojoties tirdzniecības perspektīvai, mazinoties tirdzniecības saspīlējumam starp ASV un Ķīnu, un ASV Pārstāvju palātai pieņemot jauno brīvās tirdzniecības lūgumu ar Kanādu un Meksiku.

Analītiķi uzskatīja, ka jaunie rekordi arī atspoguļo prognozes, ka ASV Senāts nobalsos pret ASV prezidenta Donalda Trampa atstādināšanu no amata Pārstāvju palātas uzsāktajā impīčmenta procesā. "Tirgus lielākoties ignorēs impīčmentu, tas pievērsīs uzmanību peļņai, procentlikmēm un Federālajai rezervju sistēmai," sacīja "National Securities" galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans. "Tas tā bijis pēdējo divu impīčmentu gadījumā."

"Prezidents, šķiet, varētu piedāvāt pārdot Aļasku atpakaļ Krievijai, un Republikāņu partija tomēr nebalsotu par viņa impīčmentu," asprātīgi sacīja IG analītiķis Kriss Bošamps. Anglijas Banka saglabāja savu galveno kredītlikmi 0,75% līmenī, bet atstāja iespēju to pazemināt nākamgad atkarībā no breksita gaitas. Zviedrijas centrālā banka ceturtdien nolēma paaugstināt bāzes procentu likmi, ņemot vērā inflācijas saglabāšanos tuvu bankas noteiktajam mērķim.

Britu mārciņas vērtība otrdien pieauga līdz piecu mēnešu augstākajam līmenim, valdot optimismam par lūzumu Brexit sarunās, savukārt Volstrītā akciju cenas kāpa, ko veicināja labs uzņēmumu peļņas rādītāju sezonas sākums.

Eiropas Savienības (ES) breksita sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē otrdien pauda viedokli, ka vienošanos ar Lielbritāniju iespējams panākt šonedēļ, bet brīdināja, ka vēl nepieciešamas nopietnas sarunas.

Lielbritānijas un ES amatpersonas pašreiz risina sarunas cerībā panākt vienošanos par izstāšanās nosacījumiem līdz ES samitam, kas sāksies ceturtdien. Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības paredzēta 31.oktobrī.

Mārciņas vērtība pret eiro un ASV dolāru kāpa pēc «ziņām, ka Lielbritānijas un ES sarunu delegācijas ir tuvu breksita vienošanās projektam», sacīja Markets.com galvenais tirgus stratēģis Nīls Vilsons.

Volstrītas galvenie indeksi pieauga par apmēram 1% pēc tam, kad tika publicēti lielākoties labi «JPMorgan Chase», «Johnson & Johnson» un citu uzņēmumu peļņas rādītāji.

ASV biržu indeksi otrdien kritās, Pārstāvju palātas demokrātu kongresmeņiem gatavojoties sākt impīčmenta izmeklēšanu pret ASV prezidentu Donaldu Trampu, un saruka arī Eiropas biržu indeksi.

Britu mārciņas vērtība pieauga pēc Lielbritānijas Augstākās tiesas otrdienas lēmuma, ar kuru nelikumīgu tika atzīts premjerministra Borisa Džonsona lēmums apturēt parlamenta darbu. Šis lēmums samazināja bezvienošanās breksita iespējamību.

Volstrītas indeksi tirdzniecības sesijas sākumā bija palielinājušies, bet vēlāk kritās pēc datu publicēšanas, kas liecina, ka Trampa tirdzniecības karš ar Ķīnu un tarifu celšana grauj ASV patērētāju pārliecību.

Investoru satraukumu pastiprināja arī Trampa runa ANO, kurā viņš ieņēma stingru nostāju pret Ķīnu, un ASV demokrātu kongresmeņu nodoms sākt impīčmenta izmeklēšanu pret Trampu. Par šīs izmeklēšanas oficiālu uzsākšanu paziņoja Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi jau pēc tirdzniecības sesijas beigām.

Īrija ceturtdien aicinājusi Eiropas Savienību (ES) un Lielbritāniju pieklusināt savu retoriku savstarpējos pārmetumos par to, kas vainīgs pēcbreksita tirdzniecības problēmās.

Lielbritānija centusies panākt piekāpšanos no ES pēc tam, kad Eiropas Komisija (EK) pagājušajā mēnesī īsu brīdi gatavojās bloķēt Covid-19 vakcīnu piegādi Ziemeļīrijai.

Eiropas Komisija 29.janvārī pieņēma shēmu Eiropas Savienības rūpnīcās ražoto Covid-19 vakcīnu eksporta kontrolei. EK skaidroja, ka tas nepieciešams, lai nodrošinātu vakcīnu piegādi ES valstīm.

Sākotnējais plāns ietvēra iespēju ES iedarbināt breksita līguma pantu, kas ļautu ierobežot preču plūsmu starp ES dalībvalsti Īriju un Apvienotajā Karalistē ietilpstošo Ziemeļīriju.

Lielbritānija un Īrija strauji un asi reaģēja uz šādu iespējamību, un EK drīz pēc tam no šī nodoma attiecās.

Problēma ir tā dēvētais Ziemeļīrijas protokols, kura mērķis ir saglabāt atvērtu Īrijas robežu, kas ir viens no 1998.gada miera vienošanās nosacījumiem, ar ko Lielbritānijas Ziemeļīrijas provincē tika izbeigta 30 gadus ilgusī starpkopienu vardarbība.

Britu mārciņas vērtība pirmdien kritās pret eiro un ASV dolāru, sākoties nedēļai, kurā Lielbritānijai un Eiropas Savienībai (ES) vajadzētu panākt breksita vienošanos.

Kritās arī akciju cenas Eiropas un ASV fondu biržās, investoriem izvērtējot ASV-Ķīnas daļējo tirdzniecības vienošanos, kas piektdien bija veicinājusi kāpumu akciju tirgos.

Investoru noskaņojums mainījās nedēļas nogalē, analītiķiem fokusējoties uz faktu, ka ar šo vienošanos nav atcelti jau pastāvošie muitas tarifi tirdzniecībā starp abām valstīm. Ja sarunas atkal nonāks strupceļā, tad šogad var tikt ieviesti jauni tarifi.

«»Akciju cenas nekritīs tik daudz, jo ir uzlabojusies tirdzniecības situācija starp Ķīnu un Savienotajām Valstīm,» sacīja «Meeschaert Financial Services» analītiķis Gregorijs Volohins.

«Tomēr pastāv griesti tam, cik augstu tirgus kāps, jo vēl ir jaunu tarifu iespējamība.»

Britu mārciņas vērtība otrdien kritās pēc ziņas, ka Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons plāno ar likumu noteikt, ka pārejas periods pēc breksita nedrīkst stiepties ilgāk par 2020.gada beigām, jo šī ziņa atjaunoja bažas par bezvienošanās Brexit iespējamību.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka par apmēram 1,5%. Tā pagājušonedēļ bija pieaugusi pēc Džonsona pārstāvētās Konservatīvās partijas uzvaras parlamenta vēlēšanās, izcīnot pārliecinošu vairākumu breksita īstenošanai. Eiropas līderi apšaubījuši, vai 2020.gada decembris nav pārāk īss termiņš, lai paspētu noslēgtu visaptverošu vienošanos, un Lielbritānijas lielākā opozīcijas partija leiboristi paziņojuši, ka Džonsona ierosinājums var novest pie tā, ka vienošanās netiek noslēgta.

"Bažas par bezvienošanās Brexit pārejas perioda beigās rada spiedienu uz mārciņu," sacīja valūtu apmaiņas firmas "Caxton" analītiķis Maikls Brauns.

"Plāns pieņemt likumu, lai noteiktu [pārejas periodu], dažiem bija negaidīts un vēlreiz ir radījis bažas par bezvienošanās Brexit," piebilda XTB analītiķis Deivids Čītems.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, atjaunojoties optimismam izteikumiem par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām, un indekss «Standard & Poor»s 500» sasniedza jaunu rekordu.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru palielinājās pēc tam, kad Eiropas Savienība (ES) atbalstīja breksita termiņa pagarināšanu par trim mēnešiem līdz 31.janvārim, pieļaujot Lielbritānijas izstāšanos arī agrāk.

Volstrītas investorus uzmundrināja arī cerības, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien īstenos vēl vienu procentlikmju pazemināšanu.

ASV prezidents Donalds Tramps atkārtoti pauda pārliecību, ka ASV un Ķīna virzās uz daļēju tirdzniecības vienošanos, kuru viņš paredz noslēgt APEC samita laikā Santjago novembra vidū.

«Tirgus šķiet sakām, ka starp centrālās bankas [kvantitatīvo] mīkstināšanu un soļiem uz pietiekamu tirdzniecības vienošanos tarifu kāpšanas apturēšanai pasaules ekonomika grasās stabilizēties,» sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

Pasaules fondu biržās akciju cenas ceturtdien pārsvarā pieauga cerībā uz progresu ASV-Ķīnas tirdzniecības strīdā, savukārt britu mārciņas vērtība palielinājās pēc optimisma par lūzumu breksita sarunās.

Kāpums biržās sekoja ASV prezidenta Donalda Trampa tvītam par piektdien plānotu tikšanos ar Ķīnas vicepremjeru Liu He, kas vairoja cerības uz progresu ceturtdien atsāktajās augsta līmeņa tirdzniecības sarunās. Akciju cenas šonedēļ bija svārstījušās pēc pretrunīgiem ASV un Ķīnas signāliem. Tās kritās pēc ASV paziņojuma par jauniem ierobežojumiem Ķīnas kompānijām cilvēktiesību pārkāpumu dēļ, bet pieauga pēc ziņām par iespēju novērst jaunus muitas tarifus.

«Tas bija brauciens ar karuseli pirms šīm daudz gaidītajām sarunām,» sacīja «National Securities» galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans. «Mēs ceram, ka viņi nonāks pie kādas nelielas vienošanās, kas aicina uz pamieru bez jauniem tarifiem.» Jaunu ASV muitas tarifu Ķīnas preču importam stāšanās spēkā ir paredzēta nākamnedēļ.

Lielbritānijas parlaments balsojumā otrdien atbalstīja pirmstermiņa parlamenta vēlēšanu rīkošanu 12.decembrī, šādi cenšoties rast izeju no politiskā strupceļa, kas izveidojies saistībā ar valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

Priekšlikums par pirmstermiņa parlamenta rīkošanu 12.decembrī tika atbalstīts ar 438 balsīm par un 20 pret.

Premjerministra Borisa Džonsona konservatīvie šobrīd aptaujās ievērojami apsteidz opozīcijas leiboristus, un premjers cer, ka viņam Pārstāvju palātā izdosies nodrošināt vairākumu, lai varētu panākt viņa breksita plānu īstenošanu.

Tā kā Džonsonam nav izdevies panākt solīto valsts izstāšanos no ES līdz 31.oktobrim, viņam jārēķinās ar eiroskeptisko vēlētāju negatīvo reakciju.

Vēlēšanu iznākumam būs nopietnas sekas uz Lielbritānijas breksita procesu, kas aizsakās ar 2016.gada referendumu.

Leiboristi apņēmušies rīkot vēl vienu «tautas balsojumu», bet divas mazākās partijas vēlas breksita procesu pavērst pretējā virzienā.

Lielbritānijas parlamenta apakšpalāta otrdienas vakarā nobalsojusi par to, ka tā apspriedīs likumprojektu, kas bloķēs valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās.

Par to nobalsoja 328 deputāti, bet 301 deputāts bija pret. Starp deputātiem, kas balsoja par, bija arī 21 politiķis no premjerministra Borisa Džonsona vadītās Konservatīvās partijas. Džonsons iepriekš draudēja, ka konservatīvie, kuri pāries opozīcijas pusē, tiks izslēgti no partijas.

Šis balsojums ir trieciens Džonsonam, kurš ir apsolījis, ka Lielbritānija izstāsies no ES 31.oktobrī neatkarīgi no tā, vai ar ES būs panākta vienošanās par izstāšanās nosacījumiem.

Likumprojekts, par kuru parlamenta apakšpalāta balsos trešdien, paredzēs, ka gadījumā, ja līdz 19.oktobrim ar ES nebūs panākta vienošanās par izstāšanās nosacījumiem un to nebūs apstiprinājis parlaments, Džonsonam būs jālūdz ES pagarināt Lielbritānijas izstāšanās termiņu līdz 31.janvārim.

Iespējams, pēc gada jau tiks apspriesta situācija, kad par vienu ASV dolāru var nopirkt vairāk nekā vienu britu sterliņu mārciņu.

Eiro un ASV dolāra paritāti šogad jau sagaidījuši esam. Tiesa gan, no lielajām valūtām kādu šādu paritāšu stāsts ar to var arī nebeigties. Tirgus dalībnieki nu sākuši zīmēt tādu situāciju, ka arī britu sterliņu mārciņas cena kādā brīdī noslīd līdz vienam ASV dolāram.

Straujš mārciņas cenas gāziens tās attiecībās ar ASV dolāru turpinās jau kopš 2021. gada vēlīnā pavasara. Tad par vienu mārciņu varēja dabūt aptuveni 1,42 ASV dolārus. Attiecīgi šī septembra pirmajā pusē tie bija vairs tikai 1,15 ASV dolāri. Šāda valūtu vērtību izmaiņa daļēji rāda to, ko cilvēku masa domā par viena vai otra reģiona ekonomikas izredzēm. Mārciņas ziņā visai interesants varētu būt tas cenas līmenis, pie kura daudzi ir noenkurojuši savus pieņēmumus par daudzmaz normālu tās cenu. Iespējams, ir tā, ka jau ļoti ierasts ir tas, ka mārciņa ir spēcīga valūta.