Jaunākais izdevums

Šā gada sākumā beidzās Brexit pārejas periods, un Lielbritānija ir pilnībā izstājusies no Eiropas Savienības, kas nesis izmaiņas virknē jomu, tai skaitā arī apdrošināšanā.

Daudzos apdrošināšanas veidos tiek norādīta polises darbības teritorija, standarta situācijā tā ir Latvija vai Eiropas Savienība. Tādēļ gadījumos, ja notiek ceļošana uz Lielbritāniju, sadarbība ar šo valsti, biznesa vai cita veida kontakti, kas var skart apdrošināšanas polisē iekļautos riska segumus, ir vērts pārliecināties, kāda ir polises darbības teritorija un vai tā attiecas arī uz Lielbritāniju - valsti ārpus ES, atgādina Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Primāri uzmanība jāpievērš KASKO, kravas, civiltiesiskās atbildības, nelaimes gadījumu, ceļojumu u.c. apdrošināšanas polisēm.

Arī pēc izstāšanās no ES Lielbritānija paliek Zaļās kartes sistēmas dalībvalsts, kurā iekļaujas arī Latvijas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas sistēma jeb OCTA. Tādējādi Latvijas OCTA polišu īpašnieki, izraisot negadījumu Lielbritānijā, saņems OCTA polises aizsardzību, un Latvijas apdrošinātāji izmaksās atlīdzības cietušajiem Lielbritānijā. Tāpat Lielbritānijā ir derīgas arī Zaļās kartes, ja transportlīdzeklim nav OCTA standartlīguma.

Iebraucot Lielbritānijā, uz robežas būtu jāpietiek ar standarta Latvijas OCTA polisi, tomēr nav pilnīgi izslēdzams, ka atsevišķos gadījumos Lielbritānijas robežsargi var lūgt uzrādīt arī Zaļo karti. Tādēļ LAA rekomendē OCTA polisi ņemt līdzi arī drukātā veidā.

KASKO apdrošināšanas polisēs parasti tiek norādīta polises darbības teritorija, piemēram, Latvija, Baltija, ES, NVS valstis. Dodoties uz Lielbritāniju, LAA aicina pievērst uzmanību savas KASKO polises darbības teritorijai, t.i., vai apdrošināšanas segums darbosies konkrētajā valstī, šajā gadījumā Lielbritānijā.

Latvijas valsts izsniegtā Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK) Lielbritānijā turpinās darboties, un Latvijas iedzīvotāji ar to varēs saņemt tādus pašus veselības aprūpes pakalpojumus kā līdz šim.

Uzņēmējiem jāņem vērā, ka biznesa partneri Lielbritānijā var mainīt savus sadarbības nosacījumus, tai skaitā galvojumu, profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas prasības, kravu piegādes utt. Ieteicams detalizēti pārliecināties par visiem Lielbritānijas juridiskā regulējuma un konkrētās sadarbības nosacījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas nozare pirmajā pusgadā ir saglabājusi stabilitāti – lai arī norises ekonomikā ir ļoti svārstīgas, apdrošināšanas nozares kopējais parakstīto prēmiju un aizmaksāto atlīdzību apjoms ir palicis tieši pērnā gada līmenī, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

Kopējais parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms 2021. gada pirmajos divos ceturkšņos ir bijis 276,6 miljoni eiro. Lielākais veids pēc prēmiju apmēra ir veselības apdrošināšana ar 64 miljoniem eiro, kas aizņem 23,2% tirgus un šogad ir piedzīvojusi 9% izaugsmi. Veselības apdrošināšana pandēmijas ietekmē kopumā kļūst populārāka un aug, kas apliecina cilvēku rūpes par savu veselību un to, lai veselības aprūpes pakalpojumi būtu pieejami arī ārpus valsts apmaksātās sistēmas.

Savukārt dzīvības apdrošināšana turpina lēnām kristies (58,7 miljoni eiro prēmijās, -7%), tāpat arī OCTA (39,5 miljoni; -16%). OCTA gadījumā uz tirgus kopējiem apjomiem ietekmi atstāj polišu cenu samazinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas sabiedrību darbības finansiālais rezultāts 2020. gadā ir bijis pozitīvs, visām sešām apdrošināšanas sabiedrībām gadu noslēdzot ar peļņu. Kopējā peļņa 2020. gadā veido 53.4 milj. eiro, kas ir par 22.5 milj. eiro jeb 72.6% vairāk nekā 2019. gadā.

2020. gada beigās.

Tā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati. Latvijā ir reģistrētas sešas apdrošināšanas sabiedrības un apdrošināšanas pakalpojumus sniedz 11 dalībvalstu nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību filiāles. Apdrošināšanas tirgus dalībnieki 2020. gadā prēmijās Latvijā ir parakstījuši 549 milj. eiro, kas ir par 1.8% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Vienlaikus apdrošināšanas atlīdzībās ir izmaksāti 341.8 milj. eiro, kas ir par 6.6% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Nedzīvības apdrošināšanā 2020. gadā prēmijās Latvijā ir parakstīti 410.3 milj. eiro (t.sk. 11.6 milj. eiro parakstīja ārvalstu apdrošināšanas filiāle, kas izbeidza savu darbību 2020. gada trešajā ceturksnī), salīdzinot ar iepriekšējo gadu, prēmiju apjomam samazinoties par 4.9%. Vislielākais prēmiju kritums ir palīdzības (ceļojumu) apdrošināšanā – par 44.6% un OCTA apdrošināšanā – par 17%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas tirgus krīzes vienmēr izjūt ar laika nobīdi, sacīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

"Apdrošinātāji nav izņēmums, un arī mums 2020. ir bijis dīvains gads. Ir gan jāņem vērā, ka apdrošināšanas tirgus krīzes vienmēr izjūt ar laika nobīdi, tādēļ, ja mēs skatāmies uz parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjomiem, tad tirgus joprojām ir "pa nullēm" salīdzinājumā ar 2019.gadu. Tas ir, pateicoties gan nobīdei, gan tam, ka ir atsevišķi apdrošināšanas veidi, kuriem šajā laikā klājas labi. Piemēram, dzīvības apdrošināšanā tās ir mūža pensijas, kur ir labs pieaugums, un tas faktiski izvelk visu dzīvības apdrošināšanas tirgu," teica Abāšins.

Vienlaikus viņš norādīja, ka kritumu ekonomikā klasiski pirmie izjūt transportlīdzekļu apdrošināšanas veidi - gan sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (OCTA), gan brīvprātīgā sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO). Abos šajos apdrošināšanas veidos ir kritums par 10-15%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Apdrošināšanā vakcinētos un nevakcinētos vēl nešķiro

Jānis Goldbergs, Armanda Vilciņa, 28.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Veselības un dzīvības apdrošināšana pēc būtības ir lielākie apdrošināšanas nozares segmenti, to apgrozījums Covid laikā ir audzis. Līdz ar vakcīnu parādīšanos nenoliedzami tām ir liela nozīme, tomēr īpaši apdrošināšanas produkti, kas šķirotu vakcinētos un nevakcinētos, cik zinu, pagaidām nav radīti".

Dienas Biznesam saka Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

Vislielākās negatīvās apgrozījuma izmaiņas apdrošināšanas nozare Covid-19 pandēmijas laikā no 2020. gada pavasara līdz šodienai piedzīvojusi transportlīdzekļu un ceļojumu jomās, bet apgrozījuma pieaugums bijis dzīvības un veselības apdrošināšanā.

Dzīvības apdraudējums tiek vērtēts augstāk

Atbilstoši LAA statistikai par 2020. gadu un 2021. gada pirmo pusgadu, veselības un dzīvības apdrošināšana izaugsmi piedzīvojusi tieši 2020. gadā, līdz ar Covid-19 pirmajiem viļņiem dzīvības apdrošināšanas parakstītās prēmijas augušas kopumā par 8,4%, bet veselības apdrošināšanā par 4,2% pret 2019. gadu. Savukārt jau 2021. gada pirmajā pusgadā izaugsmi saglabā tikai dzīvības apdrošināšana, veselības apdrošināšanas parakstītām prēmijām nokrītot aptuveni 2019. gada līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūža pensijas apdrošināšanā pagājušajā gadā dzīvības apdrošinātāji bruto prēmijās kopumā parakstījuši 59,048 miljonus eiro, kas ir par 44,1% vairāk nekā 2019.gadā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati (FKTK).

Vienlaikus bruto atlīdzībās mūža pensijas apdrošināšanā 2020.gadā dzīvības apdrošināšanas kompānijas izmaksājušas 15,365 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 56,7% salīdzinājumā ar 2019.gadu.

Tostarp, pēc FKTK datiem, "Compensa Life Vienna Insurance Group SE" Latvijas filiāle mūža pensijas apdrošināšanā prēmijās pērn parakstījusi 22,879 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājusi 4,185 miljonus eiro, savukārt "CBL Life" mūža pensijas apdrošināšanā prēmijās parakstījusi 18,146 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājusi 3,261 miljonu eiro.

Tajā pašā laikā "SEB Life and Pension Baltic SE" mūža pensijas apdrošināšanā pagājušajā gadā prēmijās parakstījusi 12,596 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājusi 6,899 miljonus eiro, kamēr "Ergo Life Insurance SE" Latvijas filiāle mūža pensijas apdrošināšanā prēmijās parakstījusi 5,427 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājusi 1,02 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Drošība komercīpašumā: kam pievērst uzmanību, to apsaimniekojot?

BALTA īpašuma apdrošināšana, 02.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īpašuma apdrošināšana ir uzņēmumu saimniecības neatņemama sastāvdaļa, kuras galvenais mērķis ir nodrošināt pārliecību – ja bizness cietīs zaudējumus nelaimes gadījumā, apdrošinātājs būs līdzās no nelaimes atklāšanas brīža līdz veiksmīgai darbības atjaunošanai, aktīvi iesaistoties nelaimes seku likvidēšanā. AAS BALTA Juridiskā īpašuma un garantiju risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Uģis Uškāns norāda – svarīgi jau pirmajā sarunā ar klientu izzināt viņa vajadzības, saprast, kas tieši šim uzņēmumam ir nepieciešams, noteikt prioritātes. Nav divu vienādu uzņēmumu – viss atkarīgs gan no nozares un darba specifikas, gan uzņēmuma izmēra un citiem individuāliem rādītājiem. Tomēr atcerēties dažus padomus par elementāru drošību būs vienlīdz noderīgi ikvienam uzņēmuma īpašniekam, saimniecības vadītājam vai tehniskajam direktoram neatkarīgi no uzņēmuma lieluma un darba specifikas.

Katra trešā ugunsgrēka iemesls ir neatbilstoša elektroinstalācija vai tās nepareiza ekspluatācija. Visos uzņēmumos ir elektroinstalācija – bez tās neiztikt. Tā ir kā zirnekļa tīkls, kas ar laiku apaug ar jauniem pavedieniem. Nepaļaujies uz minimālajām likuma prasībām – regulāri uzaicini elektriķi veikt elektroinstalācijas pārbaudes, īpaši tad, ja uzņēmums aug un attīstās. Pat jauna datora pieslēgšana tīklam var izrādīties pēdējais piliens, izraisot elektroinstalāciju pārslodzi un ugunsgrēku. Pievērs uzmanību pēkšņam elektropatēriņa pieaugumam – tā var būt pirmā pazīme, ka no elektrības vadiem vai elektroiekārtām ir kāda strāvas noplūde vai vadu izolācijas bojājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brexit lielākie izaicinājumi uzņēmējiem būs preču imports un eksports, PVN piemērošana, kvalifikāciju un standartu atzīšana, norāda EY partnere, nodokļu prakses vadītāja Ilona Butāne.

Nākamā gada 1. janvārī, beidzoties Brexit pārejas periodam, Latvijas uzņēmēji sastapsies ar jaunu realitāti attiecībās ar Apvienoto Karalisti. Lai arī izmaiņas nav vērtējamas kā izšķiroši nozīmīgas, tās radīs virkni sarežģījumi un nepieciešamību piemēroties jauniem nosacījumiem.

Viena no būtiskākajām atšķirībām būs preču importa un eksporta kārtība un ar to saistītā PVN piemērošana. Ja līdz šim preces starp Latviju un Apvienoto Karalisti varēja sūtīt vienkārši, uzņēmumiem savā starpā izrakstot rēķinu un transporta pavaddokumentus, un deklarējot savās PVN deklarācijās, tad pēc Brexit pārejas perioda beigām preces būs jāeksportē un jāimportē, norāda I.Butāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot savu darbību apdrošināšanas tirgū, mobilo sakaru operators “Tele2” kā atsevišķu pakalpojumu ieviesis automašīnas tehniskās palīdzības apdrošināšanu jeb SOS palīdzību uz ceļa.

“Tele2” ir pirmais Baltijas valstīs, kas piedāvā šādu pakalpojumu, un tā izveidē ir investēti aptuveni 100 000 eiro. Šī apdrošināšana noderēs ikvienam automašīnas īpašniekam, jo dažādu automašīnas ķibeļu gadījumā varēs saņemt diennakts tehnisko palīdzību jebkurā vietā Baltijā.

SOS palīdzību uz ceļa “Tele2” mobilajā lietotnē var iegādāties ikviens “Tele2” klients, maksājot ikmēneša abonēšanas maksu 1,99 eiro. Apdrošināšanas polisē ietilpst visdažādākā veida tehniskā palīdzība, ja, piemēram, pārplīsusi riepa, iebraukts bedrē vai uzbraukts šķērslim, pārstājis darboties motors, traucēta elektronikas vai akumulatoru darbība u.c.

“Pie šī pakalpojuma izstrādes mēs strādājām ilgu laiku, jo vēlējāmies, lai tas būtu klientiem ērts un vienkāršs lietošanā. Šobrīd klients ar mobilās lietotnes palīdzību šo apdrošināšanas pakalpojumu var ērti pieslēgt un pieteikt palīdzību, kā arī klientam ir iespēja jebkurā laikā no šī pakalpojuma atteikties. Automašīnas īpašniekam vairs nevajadzēs uztraukties, kam zvanīt vai pie kā vērsties, ja atgadījusies tehniska ķibele ar automašīnu uz ceļa. Atliks tikai ieiet “Tele2” mobilajā lietotnē un pieteikt SOS palīdzību uz ceļa, lai meistari jau dotos uz notikuma vietu,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas notiek veselības apdrošināšanā?

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības apdrošināšana ir viens no lielākajiem apdrošināšanas veidiem, kas arī šogad – pandēmijas un ekonomikas krituma laikā – ir spējis saglabāt tirgus apjoma pieaugumu.

Palūkosimies nedaudz dziļāk, kas notiek šajā apdrošināšanas veidā, kādas ir līdzšinējās tendences un nākotnes prognozes.

Pieprasīts pakalpojums

Šā gada deviņos mēnešos kopumā visos apdrošināšana veidos parakstīto prēmiju apjoms bijis 408,4 miljoni eiro, kas ir par 0,1% mazāk nekā pērn. Pašreizējai situācijai tas ir ļoti labs rādītājs – nozare ir spējusi saglabāt pērnā gada apjomus, neraugoties uz kopējo ekonomikas kritumu. Savukārt veselības apdrošināšana līdz ar dzīvības apdrošināšanu ir divi vienīgie lielie apdrošināšanas veidi, kuros bijis pieaugums – tā veselības apdrošināšanā parakstītās prēmijas ir palielinājušās par 5,5%, salīdzinot ar 2019. gadu, un sasniegušas 82,4 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Latvieši biežāk iegulda naudu pensiju fondos, igauņi un lietuvieši – nekustamajā īpašumā

Db.lv, 30.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apmēram puse iedzīvotāju katrā no Baltijas valstīm neveic nekādas investīcijas. Savukārt, izvēloties, kur ieguldīt naudu, igauņi dod priekšroku nekustamajam īpašumam, latvieši – privātajiem pensiju fondiem, bet lietuvieši vienādi iegulda gan nekustamajā īpašumā, gan pensiju fondos, gan uzkrājošā apdrošināšanā, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā ir vismazāk to iedzīvotāju, kuri vispār veic kādas investīcijas – 49% aptaujāto atzīmē, ka viņi kaut kur iegulda naudu. Lielākā daļa (24%) iegulda privātajos pensiju fondos. Otrajā vietā ir uzkrājošā apdrošināšana, ko izvēlas 16% respondentu, bet trešajā – nekustamais īpašums, ko izvēlas 11% aptaujāto.

No tiem Latvijas iedzīvotajiem, kuri veic investīcijas, 60% dara to reizi mēnesī. Gandrīz puse no viņiem ik mēnesi iegulda no 20 līdz 50 eiro, ap 20% – līdz 20 eiro un tikpat daudz – no 50 līdz 100 eiro. Pārējie var atļauties novirzīt investīcijām virs 100 eiro mēnesī.

Igaunijas iedzīvotāji ir visaktīvākie ieguldītāji – tur investēšanas pieredze ir 59% iedzīvotāju. Apmēram trešdaļa dod priekšroku nekustamajam īpašumam. Otrajā vietā ir privātie pensiju fondi, ko izvēlas 26% aptaujāto, bet trešajā – akcijas, kurās iegulda 18% respondentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzvarot Covid-19 pandēmiju, 2022.gadā apdrošināšanas tirgus Latvijā varētu augt par 7-10%, sacīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Vienlaikus viņš minēja, ka 2021.gadā cerēt uz lielu apdrošināšanas apmēru pieaugumu nevajadzētu, taču arī liels kritums, visticamāk, nebūs.

"Līdz šim ekonomikas kritums apdrošināšanas rādītājos vēl īsti nav parādījies, tādēļ var prognozēt, ka ietekme būs jūtama 2021.gadā. Tomēr ļoti daudz ir atkarīgs arī no tā, cik ilgi mums būs ierobežojumi un cik dziļu iespaidu uz ekonomiku tie atstās. Tādēļ 2021.gads būs interesants un vienlaikus arī sarežģīts. Cerēt uz lielu apdrošināšanas apmēru pieaugumu šajā gadā es neiedrošinātos, bet es arī negribētu domāt, ka mēs redzēsim lielu kritumu," teica Abāšins.

Viņa pauda cerību, ka šā gada pirmajā ceturksnī arvien plašāk notiks vakcinēšana, līdz ar to ekonomika arvien vairāk atdzīvosies un atgriezīsies normālākā ritmā. Ja tā notiks, tad gadā kopumā apdrošināšanas tirgus varētu strādāt "pa nullēm" vai pat būs neliels pieaugums, salīdzinot ar 2020.gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Quo Vadis, apdrošināšana Eiropā?

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, 20.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lēmumu pieņēmēju darba kārtībā pašlaik nav likumdošanas aktu projektu, kas paredzētu būtiskas izmaiņas apdrošināšanas nozarē, taču tādi ir Eiropas Savienības institūciju uzmanības lokā.

Briseles varas gaiteņos tiek apspriestas gan izmaiņas apdrošinātāju darbības nosacījumos, piemēram, kapitāla aprēķināšanas prasībās, gan tiek plānota plašāka datu apmaiņu dažādos līmeņos, gan top jauni finanšu rīki un pakalpojumi rūpēs par klientiem. Kurp tad dodas apdrošināšana Eiropā, un kā tas ietekmēs Latvijas apdrošinātājus un to klientus?

Maksātspēja – nesagraut globālo konkurētspēju

Kopš 2016. gada 1. janvāra ES ir spēkā jauns apdrošināšanas nozares uzraudzības regulējums Maksātspēja II režīms (Solvency II), kas ieviesa jauna veida pieeju apdrošinātāju kapitāla prasību aprēķinam un nozares uzraudzībai. Ja agrāk apdrošinātāju obligātā kapitāla prasības bija “plakanas” un izteiktas naudas izteiksmē, piemēram, 5 miljoni eiro, tad Maksātspējas II režīms ieviesa jaunu, uz risku novērtēšanu balstītu pieeju. Tas nozīmē, ka katra apdrošinātāja kapitāla līmenis tiek aprēķināts, ņemot vērā konkrētās kompānijas biznesa modeli, risku pārvaldības modeli, pārapdrošinātāja izvēli un daudzus citus parametrus. Kopumā tas ir daudz precīzāks un atbilstošāks kapitāla noteikšanas modelis, kas piemērojas tirgum un katra tā dalībnieka specifikai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sabiedrībā jāveicina lielāka atbildība pret savu dzīvību

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, 08.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No kā sākas mājas celtniecība? Pareizi, no pamatiem. Tikai komentārs šoreiz būs par mūsu dzīvēm, nevis par inženiertehniskajām būvēm. Par mūsu dzīves būvniecību, kam nav dotas iespējas ne melnrakstam, ne iepriekš saskaņotam projektam. Par to likteņa līklīniju, kuru veidojam ar savām zināšanām, prasmēm un negaidītos pavērsienos iegūtiem puniem, ko saucam par pieredzi.

Viens no nozīmīgākajiem ģimeņu finansiālās drošības instrumentiem Rietumu valstīs ir dzīvības apdrošināšana, kas veido vidēji 58% no kopējā apdrošināšanas tirgus. Latvijā dzīvības apdrošināšana veido vien 25% no kopējā tirgus. Vai mēs esam savādāki ļaudis, nekā “veco demokrātiju” valstīs – veselīgāki, veiklāki vai veiksmīgāki? – domāju, ka nē. Mūsu sabiedrība kopš neatkarības atjaunošanas ir vienīgi nedaudz mazāk pieredzējusi.

Saskaņā ar Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) datiem viens Latvijas iedzīvotājs dzīvības apdrošināšanai gadā tērē caurmērā 70 EUR, kamēr “dzelžiem” – automašīnas un citas tehnikas apdrošināšanai – 200 EUR, aizmirstot, ka aiz tehnikas ir dzīvs cilvēks. Cilvēki mēdz stereotipiski uzskatīt, ka ar viņiem nekas slikts nenotiks, tomēr dzīve ir neprognozējama. Savukārt tehnikai un īpašumiem nav nekādas būtiskākas vērtības, ja aiz tiem vairs nav cilvēka – dzīves drauga un partnera, gādīga vecāka, brāļa vai māsas, apgādnieka. Salīdzinot finanses, kādas Latvijā savas dzīvības apdrošināšanai piešķir viens iedzīvotājs, ar Eiropas valstu vidējo rādītāju, starpība ir teju divdesmit reižu. Vidēji eiropietis dzīvības apdrošināšanai gadā atvēl 1264 EUR. Atbilstoši 2018. gada datiem dzīves līmenis, vērtējot pēc IKP uz vienu personu, Latvijā ir 69% no Eiropas Savienībā vidējā, ar tendenci šai starpībai sarukt. Tā nav ne divkārša, ne trīskārša, kur nu vēl divdesmitkārtīga starpība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz aizejošā gada izaicinājumiem kravu pārvadājumu nozarē - Covid-19 krīzi un strauju Krievijas tranzītkravu kritumu, daudzas Rīgas ostas stividorkompānijas gadu noslēgs ar pozitīviem rādītājiem un kravu apgrozījuma pieaugumu, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Pēc Rīgas brīvostas pārvaldes operatīvajiem datiem pašreiz 19 no 33 ostas kravu termināļiem ir pārkrāvuši vairāk jūras kravu nekā pagājušajā gadā un 4 termināļos kravu apgrozījums ir saglabājies praktiski nemainīgs.

Viens no lielākajiem kravu apjoma pieaugumiem šogad ir bijis uzņēmumā "Extron Baltic".

11 mēnešu laikā terminālī tika pārkrautas 544,1 tūkstotis tonnu kravu, kas ir par 16,7% vairāk nekā pērngad un jau pārsniedz visa 2019.gada kopējo rādītāju. Līdz ar to var droši prognozēt, ka uzņēmums 2020.gadu noslēgs ar ievērojamu kravu apgrozījuma pieaugumu.

Uzņēmums "Extron Baltic" kravu apjomus ir audzējis pastāvīgi, jau sākot ar 2010.gadu. No pavisam mazas stividorkompānijas tas šobrīd ir izaudzis par ievērojamu ostas spēlētāju un pietuvojies pavisam tuvu ostas top 10 kravu termināļiem. Galvenie kravu veidi, ko pārkrauj uzņēmumā, ir metāli, graudaugu kravas un kokmateriāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas apstrādes rūpniecība pagājušo gadu noslēdza ar straujāko ražošanas apjomu pieaugumu pēdējo 22 mēnešu laikā. Kā rāda CSP dati, nozares uzņēmumi decembrī saražoja par 5.1% vairāk nekā gadu iepriekš (pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās).

Tas gan nepalīdzēja izkāpt no mīnusiem 2020. gadā kopumā, kad apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 1.7%. Jāsaka, ražotāji ir apbrīnojami labi tikuši galā ar sarežģīto vīrusa situāciju, secina Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Viņa norāda, ka otrais vīrusa vilnis kopējos ražošanas apjomus nav mazinājis. Tomēr bilde atšķiras, ja skatāmies pa apakšnozarēm. ”Pēdējo mēnešu lieliskais ražotāju sniegums lielākoties turas uz lielākās apakšnozares – kokapstrādes pleciem, bet strauji aug arī virkne mazāku apakšnozaru. Decembrī koksnes un tās izstrādājumu ražošana palielinājās par 17%. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos to sekmēja satrauktie britu uzņēmēji, kas Brexit priekšvakarā turpināja pildīt noliktavas. Straujāk auga tikai mēbeļu ražošana (+22%). Ar diviem cipariem mērāmu izaugsmi gada nogalē uzrādīja arī automobiļu un to (pus)piekabju ražošana, poligrāfija, apģērbu ražošana, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. Tomēr netrūkst apakšnozaru, kuru ražošanas apjomi turpināja sarukt. Joprojām visgrūtākajā situācijā ir iekārtu un ierīču remontētāji un uzstādītāji (-33%). Salīdzinoši lielās apakšnozares – pārtikas ražošana un gatavo metālizstrādājumu – ražošana saruka par 3-4%. Apstrādes rūpniecības kāpumu manāmi ierobežoja arī divciparu kritums dzērienu un tekstilizstrādājumu ražošanā,” secina A.Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksportētāju gads pandēmijā kā amerikāņu kalniņos

Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs, 19.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gads kopā ar pandēmiju uzņēmējiem ir bijis kā brauciens amerikāņu kalniņos. Notikumi tautsaimniecībā cieši sekojoši vīrusa aktivitātes kāpumiem un kritumiem.

Viena no uzņēmumu grupām, kas demonstrējusi teju neticamu spēju pielāgoties, ir eksportējošie uzņēmumi. Pirms gada eksportētāji kā vieni no pirmajiem saņēma vīrusa ietekmes sitienu, vienlaikus gada nogalē Latvijas eksports galvenokārt uz preču vērtības pieauguma rēķina pat sasniedza nebijuši augstus līmeņus.

Kā mūsu eksportētāji izskatās no Altum skatu punkta? Kopš pērnā gada aprīļa Altum eksporta garantijas kļuva pieejamas daudz plašākam eksportētāju lokam. Piemēram, apdrošināt varēja arī darījumus uz Eiropas Savienības un atsevišķām OECD valstīm, kur pirms pandēmijas šo jomu labi nosedza privātie apdrošinātāji un valsts atbalsts tur nebija nepieciešams. Dati rāda, ka pieprasījums 2020. gadā pēc Altum eksporta garantijām ir pārliecinoši trīskāršojies, salīdzinājumā ar 2019. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stājas spēkā vairākas izmaiņas nodokļu jomā, kuras skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus, saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un izmaksātājus, un akcīzes nodokļa maksātājus, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Tostarp no 1.jūlija tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās obligātās iemaksas). Ja darbinieka alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021.gadā - 500 eiro mēnesī, attiecīgi 1500 eiro ceturksnī), darba devējam no saviem līdzekļiem būs jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu).

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam, un paziņos par šīm iemaksām Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

No 1.jūlija no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku darba algām turpmāk ir jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā, proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzoties Lielbritānijas izstāšanās pārejas periodam no Eiropas Savienības (ES), sākot ar 2021.gada 1.janvāri, ES ietvaros mainās pasta sūtījumu apmaiņas nosacījumi ar šo valsti, informē VAS "Latvijas Pasts".

Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotājiem jārēķinās ar izmaiņām, gan saņemot, gan nosūtot pasta sūtījumus uz Apvienoto Karalisti. Saņemot noteiktas vērtības sūtījumus no Lielbritānijas, tiem būs nepieciešama atmuitošana un nodokļu samaksa. Nosūtot vēstuļu korespondences sūtījumus uz Lielbritāniju, izmaiņas pasta tarifos nav paredzētas, taču tās attieksies uz pasta paku sūtījumiem virs 10 kg, kam 21% PVN vietā no nākamā gada tiks piemērota 0% PVN likme.

Ievērojot Lielbritānijas izstāšanos no ES šā gada 31.decembra pusnaktī, ar 2021.gada 1.janvāri arī Latvijas iedzīvotājiem gaidāmas izmaiņas pasta sūtījumu apmaiņā ar šo valsti. Latvijas Pasts aktīvi strādā pie izmaiņu ieviešanas pasākumiem, gatavojot atbilstošus grozījumus uzņēmuma informācijas sistēmās un paziņojumus klientiem pieejamajās lietojumprogrammās, piemēram, pašapkalpošanās vietnē Manspasts.lv, kur klienti paši attālināti var noformēt sūtījumus, un klātienē pasta nodaļās, kā arī apmācot pasta tīkla un Klientu centra darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Potenciālu saslimstības kāpumu plāno novērst ar apsteidzošiem un straujiem drošības pasākumiem

LETA, 07.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rudenī, piedzīvojot saslimstības ar Covid-19 kāpumu, tiks piekopta "ātri ciet - ātri vaļā" stratēģija, strauji ieviešot apsteidzošus pasākumus, lai nepieļautu ilgstoši augstu saslimstību, valdības sēdē, prezentējot Veselības ministrijas plānu rudenim, skaidroja veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) padomnieks Kaspars Bērziņš.

Veselības ministrijas ieskatā ir būtiski savlaicīgi ieviest ierobežojumus, jo, sasniedzot nekontrolējami augstu saslimšanas līmeni, saslimstības kritums notiek lēnām, rezultātā novedot pie vēl lielākiem ekonomiskajiem un sociālajiem zaudējumiem. Tāpēc tiek rosināts savlaicīgi ieviest visaptverošus, vienkāršus, visās nozarēs vienlīdzīgus drošības pasākumus, apsteidzoši pārtraucot saslimšanas pieaugumu, sagaidot saslimšanas kritumu un visaptveroši atceļot ierobežojumus, tādējādi ļaujot sabiedrībai funkcionēt minimālu ierobežojumu režīmā.

Lai savlaicīgi un vispusīgi sagatavotos saslimstības pieaugumam rudenī, Bērziņš iezīmēja kopumā desmit veicamus uzdevumus. To vidū ir mērķis panākt maksimāli plašu vakcinācijas aptveri un nodrošināt nepieciešamo testēšanas kapacitāti. Tāpat uzdevumi paredz nozarēm pilnveidot un izstrādāt epidemioloģiskās drošības pasākumus un izstrādāt plānus darbam ārkārtējās situācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī maija pirmajā pusē turpinās daudzu pasaulē visvairāk izmantoto izejvielu cenu pieaugums.

Piemēram, Ķīnai piegādājamās 62% dzelzs rūdas vērtība, kas ir šī tirgus etalons, maijā vien ir palēkusies par piekto daļu un sasniegusi 215 ASV dolārus par tonnu, kas ir jauns rekords. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma dzelzs rūdas vērtība ir palēkusies jau par 135%, liecina pieejamie dati.

Visi apcer pasaules ekonomikas atveseļošanos pēc pandēmijas, kas sev komplektā jau nes un, visticamāk, turpinās nest milzīgu dažādu izejvielu patēriņu. Lai kaut ko saražotu, parasti nepieciešami metāli – straujāka pasaules ekonomika un, piemēram, infrastruktūras atjaunošana nozīmētu papildu pieprasījumu pēc tērauda, kam savukārt nepieciešama dzelzs rūda. Liela loma vispārējā cenu pieaugumā ir arī valdību un centrālo banku bezprecedenta stimulēšanās pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Igauņu Viveo Health ienāk Latvijā

Anda Asere, 21.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas attālinātas medicīnas un apdrošināšanas jomas jaunuzņēmums "Viveo Health" saskata potenciālu arī Latvijas tirgū.

"Viveo Health" piedāvā veselības apdrošināšanu kopā ar telemedicīnas pakalpojumu. Skaidrojot, ko tas nozīmē, SIA "Viveo Health" vadītājs Normunds Kravalis teic, ka cilvēkiem, kuru veselību darba devējs ir apdrošinājis "Viveo Health", vajadzības gadījumā septiņas dienas nedēļā ir iespēja zvanīt vai rakstīt platformas ārstiem un saņemt palīdzību – konsultāciju, atvērt slimības lapu, izrakstīt recepti zālēm. Tā kā šis pakalpojums ietilpst veselības apdrošināšanas polisē, tas ir bez papildu maksas. Ja nepieciešama palīdzība klātienē, ārsts izlemj, kura speciālista konsultācija vai kādi izmeklējumi vajadzīgi, un izveido pierakstu. "Pacientam atliek vien ierasties uz vizīti vai izmeklējumu," viņš saka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar 2019.gadu, informē Centrālā statistikas pārvalde.

2020.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29,334 miljardi eiro.

2020.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, saruka par 1,5%, savukārt pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem palielinājās par 1,1%.

Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2020.gada laikā pieauga par 0,4%, savukārt pakalpojumu nozaru samazinājās par 4,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē 2020.gadā bija pieaugums par 1,8%, ko galvenokārt ietekmēja produkcijas pieaugums augkopībā un lopkopībā - par 2,8%, mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 1,1%, bet samazinājums par 5,8% bija zivsaimniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tiesiskais nihilisms un cilvēktiesību pārkāpumi Latvijā ir drauds investīcijām

Marks Mandelbaums, advokāts, Vācijas advokātu biroja "Tandler&Partner" partneris, 05.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bažas un satraukumu izraisa mūsu klientu – Vācijas Federatīvās Republikas pilsoņu – tiesību un brīvību pārkāpumi no dažu Latvijas valsts institūciju puses.

Tas ir nesavienojami ar demokrātiskas sabiedrības principiem un perspektīvā var radīt ievērojamu kaitējumu Latvijas investīciju klimatam, ekonomiskām un saimnieciskām attiecībām.

Latvijas valsts vēsturē pēdējā gadsimtā ir diezgan daudz lappušu, kas saistītas ar totalitāro pagātni un neierobežotu visatļautību, tomēr Latvijas tauta to pārtrauca 2004. gada 1. maijā, kļūstot par Eiropas Savienības pilntiesīgu locekli – demokrātisko valstu savienības locekli, kur pirmajā vietā ir liktas personas intereses, cilvēka tiesības un brīvība ar nesatricināmu likuma un kārtības vadību. Tomēr šodien ir jāatzīst, ka ne visiem Latvijā demokrātiskas vērtības ir prioritāras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvijas galvaspilsētā attīstītu uzņēmējdarbībai pievilcīgāku vidi un piesaistītu investorus, Rīgas pilsētas būvvaldē izveidots “zaļais koridors” būvniecības ieceru ātrākai saskaņošanai, informē Rīgas domē.

““Zaļā koridora” principa ieviešana ir būtisks solis paradigmas maiņai būvniecībā, kur Būvvalde būvniecības procesā būs nevis šķērslis, bet tieši palīgs uzņēmējiem. Mazinot birokrātiju un atvieglojot nosacījumus būvatļaujas saņemšanai, dodam investoriem signālu, ka esam gatavi piesaistīt investīcijas Rīgai. Jebkurš solis, kas saistīts ar pilsētvidi un attīstību, ir cieši saistīts ar Būvvaldi. Tāpēc jāturpina darbs, lai padarītu Būvvaldes pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem kvalitatīvākus un ieviest lietotājiem draudzīgākus risinājumus,” Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

Lai ieviestu šādu “zaļo koridoru”, Būvvaldē no novembra sākuma būtiski atvieglota saskaņošanas kārtība jaunu 3. grupas ēku un 2. grupas daudzdzīvokļu ēku virs 100 dzīvokļiem būvniecībai. Ieviestās izmaiņas paredz samazināt arī būvniecības dokumentācijas kopējo saskaņošanas laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada 1. janvāra, pēc Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanās no Eiropas Savienības, mainīsies līdzšinējā Latvijas un AK transportlīdzekļu vadītāju apliecību atzīšana un apmaiņa, informē Satiksmes ministrija.

Izmaiņas neattieksies uz tiem autovadītājiem, kas Latvijā vai AK uzturēsies īslaicīgi (nav pastāvīgie Latvijas vai AK iedzīvotāji vai rezidenti), piemēram, tūristiem vai personām, kas īslaicīgi ceļo darba vajadzībām. Īslaicīgi uzturoties Latvijā vai AK, autovadītāji varēs izmantot derīgas Latvijas vai AK transportlīdzekļu vadītāja apliecības.

Autovadītāji, kas plāno ilgstoši uzturēties Latvijā, AK izdotās un derīgās transportlīdzekļu vadītāja apliecības varēs apmainīt pret Latvijas transportlīdzekļu vadītāja apliecībām. Taču jāņem vērā, ka to varēs apmainīt tikai tad, ja persona pastāvīgi dzīvo Latvijā.

Latvijā spēkā esošais normatīvais regulējums nosaka, ka personām, kuras Latvijā ierodas no ārvalstīm un uzturas Latvijā ilgāk par vienu gadu, transportlīdzekļa vadītāja apliecība ir jāapmaina. Pēc Brexit tas attiecas arī uz AK. Pašreiz izņēmums ir noteikts attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs izsniegtām transportlīdzekļa vadītāja apliecībām.

Komentāri

Pievienot komentāru