Brexit: Latvieši mājās braukt negrasās 

Pastiprinoties migrantu vēlmei kļūt «neredzamiem», latviešu valoda Lielbritānijā izskan aizvien retāk, veicot pētījumu, secinājis Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

Ilze Žaime, 2019. gada 21. oktobris plkst. 10:54

Foto: CHINE NOUVELLE/SIPASCANPIX/LETA

M. Kaprāns 2018.gada sākumā uzsāka pētījumu «Gaidot Brexit: Baltijas migranti Lielbritānijā: adaptācijas stratēģijas un nākotnes scenāriji», kura ietvaros pētnieks tikās ar vairāk nekā 3000 respondentiem - migrantiem Lielbritānijā no Latvijas un Lietuvas, lai noskaidrotu, kā Lielbritānijas iespējamā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) varētu ietekmēt latviešu dzīvi.

Latvieši vidū valdot sajūta, ka Lielbritānija ir ekonomiski atkarīga no migrantu darbaspēka. Cilvēki jūtas nepieciešami un apzinās, ka tikpat, cik viņi paļaujas uz Lielbritānijas ekonomisko situāciju, tās pilsoņi paļaujas uz migrantiem.

Pētījuma dati liecina, ka 48% latviešu un 57% lietuviešu neatbalsta Lielbritānijas izstāšanos no ES, 44% Latvijas un 48% Lietuvas valstspiederīgo sagaida, ka Brexit varētu veicināt negatīvas sekas viņu ikdienā.

Pētījumā aplūkots, kā Baltijas migranti Lielbritānijā cīnās pret Brexit radīto iekšējo trauksmi vai bailēm no negatīvajām sekām, kas varētu stāties spēkā, valstij izstājoties no ES. 79% Latvijas un 75% Lietuvas valstspiederīgo atzīst, ka personīgi vēl nav saskārušies ar Brexit radītām negatīvām sekām, kā arī pauž, ka kopumā nekas būtiski nav mainījies kopš 2016.gada.

Lai gan valstī valda politiska spriedze, iedzīvotāji mēģina, pētnieka vārdiem sakot, deproblematizēt pret imigrantiem vērsto nepatiku.

Nereti latvieši sevi izšķir kā «ideālo» migrantu grupu.

Proti, «ideālie» migranti būtiski neatšķiras no Lielbritānijas pilsoņiem. Viņus var raksturot kā labus darbiniekus, ko novērtē darba vidē, kā iedzīvotājus, kas nedzīvo, pateicoties sociālas sistēmas atbalstam, un kā rūpīgus nodokļu maksātājus.

Līdz šā gada jūlijam 32% latviešu Lielbritānijā jau bija iesnieguši pieteikumus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusam. Formāli šis ir ceļš, ko aizvien vairāk latviešu izvēlas, lai nodrošinātu savas identitātes pamatus, un ir aicināti to darīt arī no valsts pārvaldes puses.

Arī britu pilsonības iegūšana ir otrs ceļš, kā formāli nostiprināt savu identitāti mītnes valstī, taču tas ir gan dārgāks, gan sarežģītāks process. Līdz ar to trīs ceturtdaļas latviešu pauduši, ka neplāno pieteikties Lielbritānijas pilsonībai tuvāko piecu gadu laikā.

Lai gan formāla identitātes jautājuma nokārtošana ir viens no veidiem, kā mazināt uztraukumu un stiprināt iekšējo drošības sajūtu, migrantu vēlme integrēties Lielbritānijas sabiedrībā vājinās.

Jaunākajiem respondentiem nereti piemīt iedomāts «pasaules pilsoņa» statuss. Lai gan Lielbritānijas atstāšana būtu visradikālākais ceļš problēmu gadījumā, respondenti pauž, ka atgriešanās Latvijā vairs nebūtu vienīgā iespēja, ar ko viņi rēķinās. Konkurētspējīgāka iespēja būtu doties uz kādu citu ES dalībvalsti.

Taču jāmin, ka par sava veida paradoksu Brexit mērķim kļūst fakts, ka tieši augsti kvalificēti darbinieki un materiāli nodrošināti migranti varētu būt tie, kas Lielbritāniju pamestu. Tieši mazkvalificēta darba veicēji nereti nesaredz šādu iespēju.

M. Kaprāns min arī kritikas pieaugumu, kas vērsts pret politiķiem un pārējiem Lielbritānijas pilsoņiem.

Salīdzinot ar 2014. un 2015. gadu, cilvēki dedzīgāk steidzas paust negatīvus stereotipus un aizspriedumus pret angļiem.

Šādai attieksmei seko kritika, līdz pat dominējošai pārliecībai, ka Brexit balsojums bijis manipulēts.

Tie Latvijas valstspiederīgie Lielbritānijā, kas jau personīgi novērojuši negatīvas iespējamā Brexit sekas savā ikdienā, galvenokārt kā iemeslus min dzīves apstākļu sadārdzināšanos (60%), britu mārciņas vērtības samazināšanos (57%), neiecietības pret iebraucējiem palielināšanos (55%), darba iespēju samazināšanos (42%) un Lielbritānijas dienestu kontroles pastiprināšanos pret iebraucējiem un viesstrādniekiem (30%).

Rezultātā, salīdzinot ar 2014. un 2015. gadā veiktajiem pētījumiem, latviešu vidū augusi vēlme slēpt savu nacionālo piederību un pastiprinājusies vēlēšanās kļūt «neredzamiem».

Savukārt to respondentu vidū, kas atbalsta Brexit, dzirdams viedoklis, ka mazinoties jaunu migrantu ieceļošanai, varētu mazināties arī konkurence darba tirgū. Neatkarīgi no ikdienas peļņas un iedzīvotāju finansiālā stāvokļa, galveno lomu subjektīvajā apmierinātībā joprojām spēlē apmierinātība ar savu ikdienas nodarbošanos.

Galvenokārt respondentu vidū bijuši vidēji kvalificēta vai mazkvalificēta darba veicēji, kas Lielbritānijā dzīvo kopš 2009. gada vai pārcēlušies turp neilgi pēc krīzes.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 17. oktobris plkst. 16:15

Eiropas Savienības (ES) līderiem pulcējoties Briselē uz kārtējo samitu, Eiropas Komisijas (EK)...

2019. gada 17. oktobris plkst. 7:37

Akciju cenas Volstrītā trešdien kritās, jo labi uzņēmumu peļņas rādītāji nekompensēja ASV-Ķīnas...

2019. gada 17. oktobris plkst. 6:56

Britu izstāšanos no ES daudzi gaida, uzpērkot mārciņas un šīs valsts akcijas,...

2019. gada 16. oktobris plkst. 13:32

Lielbritānijas raidorganizācija «Sky News» izveidojusi ziņu kanālu bez jaunumiem par Brexit, šādi...

2019. gada 14. oktobris plkst. 15:07

Tradicionālajā ceremonijā ar karalienes piedalīšanos pirmdien Lielbritānijas parlaments tika...

Nepalaid garām

«Dažreiz vajadzīga cita perspektīva, kā uz lietām paskatīties,» par savu nesen gūto pieredzi...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu...

«Man šķiet, ka šobrīd Baltija ir pats caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks visā...

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

No šīs sadaļas
2019. gada 19. oktobris plkst. 19:56

Lielbritānijas parlaments sestdien nobalsojis par priekšlikumu, saskaņā ar kuru parlaments nevar...

2019. gada 17. oktobris plkst. 19:22

Eiropas Savienības (ES) 27 dalībvalstu līderi ceturtdien samitā apstiprinājuši no rīta panākto...

2019. gada 17. oktobris plkst. 16:15

Eiropas Savienības (ES) līderiem pulcējoties Briselē uz kārtējo samitu, Eiropas Komisijas (EK)...

2019. gada 16. oktobris plkst. 13:14

Uz Vanšu tilta pie Rīgas pils, divi vīrieši tērpušies mājputnu kostīmos, trešdien...

2019. gada 16. oktobris plkst. 9:00

Jebkuram jaunajam cilvēkam varu ieteikt turēt gaišu skatu, norādīts uz jauno ārstu...

2019. gada 15. oktobris plkst. 13:40

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas...

2019. gada 15. oktobris plkst. 11:47

Neraugoties uz opozīcijas iebildumiem, Jūrmalas dome tomēr plāno par 38 935 eiro...

2019. gada 15. oktobris plkst. 6:44

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien apstiprināja sankciju noteikšanu Turcijas līderiem, atjaunoja...

2019. gada 14. oktobris plkst. 15:07

Tradicionālajā ceremonijā ar karalienes piedalīšanos pirmdien Lielbritānijas parlaments tika...

2019. gada 10. oktobris plkst. 11:51

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien paziņoja, ka nav zinājis par ASV militārās...