Jaunākais izdevums

Eiropas Savienības (ES) priekšlikums ierobežot zvejas iespējas Baltijas jūrā atstās katastrofālas sekas uz Latvijas zvejniecību, vēstulē valsts augstākajām amatpersonām norādījis Latvijas Zivsaimnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Viesturs Ūlis.

Viņš atgādina, ka Eiropas Savienības (ES) komisija gatavojas pieņemt regulu, ar kuru 2024.gadā būtiski tiks ierobežotas zvejas iespējas Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī.

Noteiktie ierobežojumi atstās katastrofālas sekas uz Latvijas zvejniecību un zivrūpniecību, bažas pauž asociācija.

Priekšlikums ar ko 2024.gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un attiecībā uz konkrētām citos ūdeņos piemērojamām zvejas iespējām groza regulu, skaidri parāda ES komisijas nostāju zivju resursu apguvē, kas ir pretrunā ar Starptautiskās jūras izpētes padomes ieteikumu (ICES) un Baltijas jūras konsultatīvās padomes ieteikumu. Neskatoties uz to, bez argumentācijas un pamatojuma, nesaprotamu motivāciju ES komisija izskata iespēju ierobežot zvejas iespējas 2024.gadam, vēstulē skaidro V. Ūlis.

Baltijas jūras centrālās reņģes zvejas iespēju samazinājums atstās katastrofālas sekas uz visu Latvijas zvejniecību, jo ņemot vērā, ka reņģe ir piezveja brētliņu zvejā, zvejniekiem ar tik mazu piezveju nebūs iespēju apgūt brētliņu limitu. Zvejniecības būs jāslēdz, tas nozīmē, ka bez darba paliks ne tikai zvejniecībā nodarbinātie 600 darbinieki, bet tas skars arī zvejas produktu apstrādes sektoru, kurā bez darba var palikt 800 darbinieki.

Netiks gūti ieņēmumi, kas mērāmi vairāku miljonu eiro apmērā, samazināsies iemaksas valsts budžetā, cietīs zivrūpnieki, samazināsies darba vietas. Cietīs arī maznodrošinātie Latvijas, Baltijas un Ukrainas iedzīvotāji, kuri šobrīd brētliņu un reņģi izmanto kā lētāko pieejamo pārtikas olbaltuma vielu avotu.

29.septembrī Lietuvas pilsētā Palangā norisināsies ES komisijas konference, kurā piedalīsies Vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virginijus Sinkevičius un ministri no 8 ES valstīm, kas ieskauj Baltijas jūru.

Latvijas zvejnieki kopā ar Lietuvas, Polijas un Igaunijas zvejniekiem plāno mītiņu, kurā paredzēts izteikt savu neapmierinātību par ES komisijas regulas priekšlikumu, neizvērtējot sociālekonomiskās sekas.

Vēstule nosūtīta Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, Eiropas Komisijas izpildviceprezidentam un Eiropas Savienības komisāram Valdim Dombrovskim, Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai (ZZS), Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV), kā arī Eiropas Parlamentā pārstāvētajiem Latvijas deputātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 0,8%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2023.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 0,4%.

Vienlaikus šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2022.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 0,6%.

2023.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 9,149 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējās pievienotās vērtības izmaiņas (pieaugums par 0,7%) ietekmēja pakalpojumu nozaru pieaugums par 1,2% un ražojošo nozaru samazinājums par 0,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada 2. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 525 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2022. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 163 eiro jeb 12,0 %. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,48 eiro jeb par 13,8 %.

2023. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2023. gada 1. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 4,3 %, bet stundas samaksa – par 14,1 %.

Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 114 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 114 eiro jeb 73,0 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 11,7 %, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu par 0,1 procentpunktu, kas liecina par algoto darbinieku pirktspējas lejupslīdes palēnināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru