Farmaceitisko produktu vairumtirgotājs SIA GlaxoSmithKline Latvia pērn saglabājis savu apgrozījumu aizpagājušā gada līmenī, savukārt uzņēmuma peļņa kāpusi par 11,29%, liecina Lursoft dati.

Gada pārskatā pieejamā informācija liecina, ka pagājušajā gadā SIA GlaxoSmithKline Latvia apgrozījis 17,176 miljonus eiro, savukārt peļņa pēc nodokļiem veidojusi 754,194 tūkstošus eiro.

2013.gads jaunu medikamentu reģistrācijas ziņā bijis viens no veiksmīgākajiem uzņēmuma darbības vēsturē, tādēļ nākotnē SIA GlaxoSmithKline Latvia paredzējis Latvijas tirgū ieviest vairākus jaunus medikamentus.

Ņemot vērā, ka valsts garantētais veselības aprūpes nozares kopējais finansējums nav palielināts, šogad SIA GlaxoSmithKline Latvia paredz apgrozījuma pieaugumu vien 1-2% robežās. Uzņēmums savā vadības ziņojumā norāda, ka vēl aizvien nav notikusi pacientu līdzmaksājuma apmēra atjaunošana 2009.gada līmenī, līdz ar to uzņēmuma ārējā darbības vide neesot vērtējama kā efektīva, ilgtspējīga un paredzama.

Par Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītāju iecelts medikamentu vairumtirgotājas SIA GlaxoSmithKline Latvia (GSK Latvia) valdes loceklis un Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes loceklis Valts Ābols, pastāstīja Veselības ministrijas (VM) pārstāve Agnese Zarāne.

Ceturtdien notikusi slimnīcas dalībnieku sapulce, kurā Ābols apstiprināts par valdes priekšsēdētāju. Konkursā uz vakanto valdes locekļa amatu viņš ieguvis visaugstāko punktu skaitu no visiem pretendentiem.

Ābols jaunajā amatā stāsies 24.martā.

Ābols pēdējos 20 gadus strādājis vadošos amatos farmācijas kompānijā GSK Latvia kā valdes loceklis un ārējo attiecību direktors. Tāpat viņš darbojies kā valdes loceklis Ārvalstu Investoru Padomē un vadījis Veselības darba grupu, kā arī Rīgas Stradiņa universitātē bijis lektors veselības vadības programmā.

No 1998.gada līdz 2013.gadam Ābols bijis uzņēmuma GlaxoSmithKline Latvia vadītājs un valdes priekšsēdētājs.

Nīderlandes un Lielbritānijas pārtikas un sadzīves ķīmijas preču ražošanas uzņēmums «Unilever» pirmdien paziņoja, ka par 3,3 miljardiem eiro iegādāsies Lielbritānijas farmācijas kompānijas «GlaxoSmithKline» (GSK) veselības dzērienu zīmolu portfeli Āzijā.

Šis darījums aptver GSK biznesu «Indijā, Bangladešā un vēl 20 galvenokārt Āzijas tirgos, un saskan ar mūsu stratēģiju, lai palielinātu klātbūtni veselīgo pārtikas produktu kategorijās un augstas izaugsmes tirgos,» skaidro «Unilever».

Uzņēmums norāda, ka GSK veselības dzērienu portfelis pēdējos 15 gados piedzīvojis divciparu skaitlī mērāmu izaugsmi.

«Unilever» pieder vairāk nekā 400 zīmoli, tostarp «Lipton», «Knorr», «Rama», «Dove», «Omo», «Rexona», «Sunsilk», «Lux» un «Cif».

Stājies spēkā Eiropas Komisijas (EK) noslēgtais līgums ar farmācijas uzņēmumiem "Sanofi" un "GSK", kas paredz, ka visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis varēs iegādāties 300 miljonus Covid-19 vakcīnu devu, aģentūru LETA informēja Komisijas pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.

Viņa norādīja, ka rezervētās devas dalībvalstis arī drīkstēs ziedot valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Savukārt abi uzņēmumi arīdzan centīsies ievērojamu daļu no vakcīnām savlaicīgi piedāvāt valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem, izmantojot mehānismu "Covax" jeb "Covid-19 Vaccines Global Access", kas ir vakcīnu pīlārs Covid-19 apkarošanas rīku pieejamības paātrināšanas iniciatīvā. Komisija jau ir parakstījusi līgumu ar "AstraZeneca" un turpina sarunas par līdzīgiem līgumiem ar citiem vakcīnu ražotājiem, kā, piemēram, "Johnson & Johnson", "CureVac", "Moderna" un "BioNTech", ar kuriem ir beigušās izpētes sarunas. Noslēgtais līgums tiek finansēts no Ārkārtas atbalsta instrumenta, kas piešķir līdzekļus tam, lai tiktu izveidots portfelis ar iespējamajām vakcīnām, kam ir dažādi profili un ko ražo dažādi uzņēmumi.

Šodien Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas dalībnieku sanāksmē slimnīcas vadītāja amatā apstiprināts kādreizējais farmācijas kompānijas SIA GlaxoSmithKline Latvia valdes priekšsēdētājs Dins Šmits, informē Veselības ministrija (VM).

Savukārt par slimnīcas valdes locekli iecelta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anda Čakša. Plānots, ka Čakša darbu abu slimnīcu valdēs apvienos.

Jaunās valdes prioritārie uzdevumi būs izstrādāt sabalansētu iestādes budžetu, tādējādi nodrošinot slimnīcas ilgtspējīgu darbību, panākot līdzsvaru starp inovācijām un labi pārbaudītām, izmaksu efektīvām standarta metodēm, informē VM. Tāpat valdei jāīsteno slimnīcas attīstības plāns, nodrošinot infrastruktūras atjaunošanu, lai pacienti varētu ārstēties komfortablās un funkcionālās ēkās.

19.decembrī slimnīcas dalībnieku sanāksmē tika nolemts atstādināt no amata līdzšinējo slimnīcas vadītāju Rūtu Valteri, savukārt valdes locekļi Eva Strīķe un Guntis Bahs atkāpās paši. Līdz jaunas valdes izveidei Strīķe pildīja slimnīcas vadītājas pienākumus, bet Bahs ieņēma valdes locekļa amatu.

Trešdien, 15. aprīlī Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un aptieku tīkls Euroaptieka parakstīs sadarbības līgumu, kas paredz savstarpēji veicināt kvalitatīvu un aptieku tīkla esošajām un nākotnes vajadzībām atbilstošu speciālistu mācību procesu farmācijas jomā, abu pušu savstarpējās publiskās atpazīstamības veidošanu Latvijā un ārvalstīs, kā arī veidot abpusēji sociāli atbildīgas un uz attīstību vērstas aktivitātes, informē RSU pārstāvis Edijs Šauers.

RSU no savas puses līdzdarbosies aptieku tīkla personāla pilnveidē, bet aptieku tīkls savukārt nodrošinās prakses vietas un iespēju studentiem veikt pētījumus. Nākotnē varētu tikt veidots arī stipendiju, balvu un grantu fonds.

RSU jau iepriekš ir izveidojusi sekmīgu sadarbību arī ar citiem uzņēmumiem un institūcijām, piemēram, Organiskās sintēzes institūtu, GlaxoSmithKline, OlainFarm, Grindeks un citiem.

Farmācijas studijas ir vienas no RSU vecākajām un prestižākajām studijām. Augstākā farmaceitiskā izglītība, kurai Latvijā ir atzīmēta 90 gadu jubileja, jau sesto gadu desmitu RSU tiek realizēta atsevišķi – Farmācijas fakultātē.

Eiropas pacientu tiesību pārstāvju grupas un akadēmiķi apsveic Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) lēmumu par gaidāmo atklātumu farmācijas industrijā, kamēr zāļu ražotāju viedokļi par paredzamo jauno kārtību mēdz būt visai atšķirīgi.

Sākums iniciatīvai, kas solās pamatīgi pārmainīt farmācijas pētniecības jomu, ir divu Kopenhāgenas universitātes zinātnieku prasība 2007. gadā EZA atklāt klīniskās izpētes detaļas par divām notievēšanas zālēm, pamatojoties uz bažām, ka tas lietotājiem izraisa pašnāvnieciskas noslieces. Aģentūra to noraidīja informācijas komerciālā jūtīguma dēļ. Tad abi dāņu pētnieki vērsās pie ES tiesībsarga, kas 2010. gadā lēma prasītājiem par labu, notikumu gaitu atstāsta Financial Times.

Tā vietā lai apstrīdētu tiesībsarga lēmumu, EZA 2011. gada sākumā atklāja pirms gadiem prasītos datus. Šim lēmumam bija domino efekta daba, un aģentūra kopš tā laika ir publiskojusi vēl vairākus iepriekš par konfidenciāliem uzskatītus datus. Kad

Otrdien Eiropas akciju tirgus indeksi pieauga, ko lielā mērā veicināja pieprasījums pēc zāļu ražotāju vērtspapīriem, liecina biržu dati.

Eiropas tirgu raksturojošais Stoxx Europe 600 pakāpās par 0,84%, Vācijas DAX 30 – par 0,9%, Francijas CAC 40 – par 0,8%, un arī Lielbritānijas FTSE 100 – par 0,8%.

Vienu no straujākajiem pieaugumiem piedzīvoja GlaxoSmithKline akcijas cena, palielinoties par 4,4%. Cenas pieaugumu veicināja informācija, ka uzņēmums piekritis savu pretvēža medikamentu biznesu pārdot citam nozares dalībniekam – Novartis AG – par 16 miljardiem dolāru. Novartis akcijas cena pakāpās par 2,34%.

Tāpat AstraZeneca akcijas cena palielinājās par 7,63%, ko veicināja ziņas, ka uzņēmums nolīdzis Goldman Sachs un Morgan Stanley, kas konsultēs, ka Pfizer atkal runās par iespējamo kompānijas pārpirkšanu.

Piektdien, 25.septembrī, 19.valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) sēdē tās dalībnieki kā šā gada prioritātes izvirzīja Latvijas ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, darbaspēka pieejamību, izglītības sistēmas attīstību, investīciju drošību un tiesu sistēmas efektivitāti, kā arī maksātnespējas procesa uzlabošanu, informē Valsts kancelejā.

Padome arī atzinīgi novērtēja līdzšinējo pušu sadarbību Latvijas investīciju vides uzlabošanā un pauda gatavību turpināt dialogu arī nākamajā gadā.

Vērtējot 2015.gada panākto progresu, uzņēmēji izteica atzinību par Latvijas ekonomikas izaugsmi par spīti satricinājumiem ārējos tirgos un pieaugošiem ģeopolitiskās vides sarežģījumiem, kā arī uzteica valdības darbu pie pirmās Latvijas ES Padomes prezidentūras organizēšanas un panākto progresu iestāšanas sarunās OECD.

Investori atzina, ka pastāvīgai Latvijas ekonomikas attīstībai un konkurētspējas paaugstināšanai ir ļoti svarīgi turpināt un pabeigt pēdējo gadu laikā izsludinātās reformas. Tostarp, jāturpina visaptverošas reformas izglītības sistēmā, tiesu sistēmā, paātrinot tiesu procedūras un ieviešot noteiktus juridiskus uzlabojumus maksātnespējas jomā. Attiecībā uz veselības aprūpes jomu, investori norādīja uz pārdomātu plānošanu un efektīvu valsts līdzekļu izmantošanu. Tāpat investori akcentēja, ka enerģētikas politika ir viens no uzņēmēju aktuālajiem dienas kārtības jautājumiem, tāpēc apsveicams ir Latvijas progress enerģētikas politikā un enerģijas tirgus liberalizācijas jomā.

Vakar, 5.jūnijā, Ilgtspējas indeksa ietvaros tika apbalvoti 40 Latvijas uzņēmumi, kuri demonstrējuši atbildīgu un tālredzīgu uzņēmējdarbības pieeju un bijuši pietiekami drosmīgi, lai veiktu publisku sava snieguma novērtējumu. Jau otro gadu pēc kārtas augstākos rezultātus sasniedza AS Aldaris un AS Latvenergo.

Šogad Ilgtspējas indeksā novērtējumu pilnībā veica 42 Latvijas uzņēmumi, kas novērtēja savu sniegumu attiecībā uz stratēģisko plānošanu, tirgus attiecībām, darba vidi, attieksmi pret vidi un vietējo kopienu. Dalībnieku vidū arī šogad bija mazs valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību īpatsvars.

«Lai gan indeksa rezultāti apliecina, ka privātā sektora uzņēmumi joprojām ir līderi attiecībā uz stratēģisku un atbildīgu biznesa vadību, tomēr tieši valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām ir svarīgi būt paraugam un demonstrēt atbildīgu pieeju. Mēs joprojām ceram, ka valsts sekmēs plašāku savu kapitālsabiedrību pārstāvniecību arī Ilgtspējas indeksā,» skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, norādot, ka šogad novērtējumu veica tikai 7 valsts kapitālsabiedrības.

Nepietiekamais finansējums un ar to saistītā pakalpojumu neapmierinošā kvalitāte vedina revidēt sabiedriskā sektora funkcijas. Viena no apsveramajām jomām ir medicīna.

Veselības aprūpē pašlaik esam nonākuši kutelīgā situācijā, jo šī nozare prasa pamatīgu naudu, bet par tās atdevi ir kurnēšana. Medicīnas personāls ir pārstrādājies, slikti apmaksāts un masveidā emigrē. Veselības aprūpē ir arī skaidrs – ja tava vajadzība ir nopietna, tad «bezmaksas» pakalpojums izmaksās dārgi, tomēr iznākums būs attāls no garantētā.

Kāpēc tā? No lielās valdības viedokļa atbilde ir skaidra – hronisks investīciju trūkums. Latvijā iedzīvotāji sedz pusi no veselības aprūpes izmaksām ‒ šiem tēriņiem tiek veltīti 3% no IKP, kas ir milzu nauda, ko par «bezmaksas medicīnu» maksā iedzīvotāji. Normālais iedzīvotāju līdzmaksājumu līmenis sistēmā tiek lēsts 15% līdz 20%. Ar 50% veselības aprūpes izmaksu uz privātajiem pleciem mēs esam sasnieguši lūzuma punktu, un pie esošās nodokļu sistēmas (ne-)sekmīguma un nepielūdzamās demogrāfijas es neredzu iespēju līdzšinējā loģikā ieturētam risinājumam.

Latvijas arhitektūras gada balvu 2012 ieguvusi Saldus mūzikas un mākslas skola, kuras projekta autori ir birojs MADE Arhitekti - Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Evelīna Ozola, Uldis Sedlovs un Liena Amoliņa.

Atzinības saņēma Likteņdārza skatu terase, kuras projekta autori ir Didzis Jaunzems un Laura Laudere sadarbībā ar Māru Ābeli un biroju Jaunromāns un Ābele, un Mākslas akadēmijas jaunais korpuss, kura autori ir SZK un partneri jeb Andis Sīlis, Guntis Ziņģis un Pēteris Kļava.

Divas atzinības tika Žaņa Lipkes memoriālajam muzejam, kura projekta autors ir Zaigas Gailes birojs.

Latvijas arhitektūras gada balvas 2012 finālā bija izvirzīts arī GlaxoSmithKline Latvia birojs Rīgā, būvniecības uzņēmuma Samrode biroja ēka Ventspilī, kā arī Ventspils pils interjers un ekspozīcija un Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs Zeimuļs Rēzeknē.

Latvijas reklāmas aģentūras starptautiskā arēnā virza gan vietējos zīmolus, gan veido reklāmas lokāliem pasūtītājiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To trumpis ārvalstu tirgos ir ātrums, salīdzinoši nelielās izmaksas un kvalitatīvais produkts, uzskata aptaujātie uzņēmēji. Latvijas aģentūrām ir salīdzinoši vieglāk konkurēt austrumu tirgos, kur tās izvēlas rietumnieciskā darba stila dēļ, tomēr arī rietumu valstīs izredzes ir, jo pieprasījums pēc radošām idejām un kvalitatīva izpildījuma ir it visur pasaulē.

McCann Worldgroup Latvia jau divdesmit gadus strādā eksporta tirgos – galvenokārt Igaunijā un Lietuvā, bet ir bijuši projekti citās Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs, piemēram, Ungārijā, Polijā, Rumānijā. Reklāmas pakalpojumi ir sniegti arī Azerbaidžānā, Krievijā. «Pārsvarā strādājam ar Latvijas zīmoliem, kurus virzām eksporta tirgos, tomēr ir bijusi arī pieredze ar starptautiskiem uzņēmumiem, piemēram, farmācijas kompāniju GlaxoSmithKline, kam veidojām kampaņu par vakcinēšanos pret hepatītu,» pieredzē dalās reklāmas aģentūras McCann Worldgroup Latvia valdes priekšsēdētājs Ainārs Ščipčinskis.

Vakcīnas izstrādei šogad veltīta milzu enerģija un līdzekļi. Līdz gada beigām, iespējams, vēl dzirdēsim par citiem stāstiem šajā vakcīnas sacensībā no tādiem farmācijas nozares milžiem kā Johnson & Johnson, AstraZeneca, Novavax, GlaxoSmithKline un Sanofi.

Saskaņā ar Pasaules Veselības Organizācijas datiem, visā pasaulē tiek izstrādātas aptuveni 200 Covid-19 vakcīnas. Līdz šim kādu vakcīnu izstrādāšana un testēšana prasījusi gadus, nevis mēnešus. Šāda zibenīga vakcīna ir milzīgs sasniegums, lai gan, protams, ir zināmi jautājumi par dažu to drošību un efektivitāti ilgākā termiņā. Tiesa gan, šobrīd aktuālais vīruss draud nomērdēt gan cilvēkus, gan pasaules ekonomiku. Tas liek pieņemt zināmus riskus.

Daudzmiljardu bizness

Jau agrāk ziņots, ka vakcīnas izstrādāšanas ziņā notiek gluži vai izšķirīga sacensība. Spekulēts, ka tas reģions, kas šo vakcīnu spēs atklāt un izplatīt pirmais, arī ātrāk atjaunos savu ekonomiku un globālo ietekmi. Katrā ziņā šis ir milzīgs bizness, kas potenciāli sola ļoti dāsnu peļņu arī dažiem veiksmīgajiem uzņēmumiem. Ne velti šomēnes vien Moderna akcijas vērtība pieaugusi aptuveni uz pusi. Strauji palielinājusies arī Pfizer akcijas cena, lai gan, piemēram, pagājušās nedēļas sākumā tā uz ziņu fona par efektīvo Moderna vakcīnu pat paklupa. Galu galā – konkurents ir konkurents, un Moderna klāstījusi, ka tās izstrādātās vakcīnas pārvietot un izplatīt varētu būt vieglāk, jo to uzglabāšanai nepieciešama daudz mazāk zema temperatūra, ja salīdzina ar Pfizer un BioNTech vakcīnu.

Veselības aprūpes budžeta plānošanā jāizskauž strausa plānošanas principi, kas degradē kopējo sistēmu un traucē ilgtermiņa plānošanu.

Ekonomiskās krīzes laiks ir beidzies, un veselības aprūpes jomā ir jāatgriežas pie reālas budžeta plānošanas, nevis jāturpina ierastā prakse, kad, apstiprinot veselības aprūpes budžetu, visiem ir skaidrs, ka tā nav pilnā summa, jo pēc pēc laika tiks prasīts papildu finansējums. «Krīzes laikā šāda situācija bija saprotama, tomēr tagad būtu jāatgriežas pie reālas budžeta plānošanas principiem,» DB norādīja Aptieku attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega - Grāpe. Par esošo situāciju visiem ir skaidrs, ka tas vairāk atbilst strausa politikai, bet tā tikai sevi turpinām mānīt, turpina I. Zemdega-Grāpe.

Pēc tam, kad ASV apstiprināts pirmais saslimšanas gadījums ar Ebolas vīrusu, strauji palielinājās to biotehnoloģiju kompāniju akciju cenas, kuras strādā pie medikamentiem cīņai pret vīrusu, liecina MarketWatch dati.

Iespaidīgāko kāpumu piedzīvoja Kanādas uzņēmuma Tekmira Pharmaceuticals akcijas cena – tā pieauga par 24% līdz 26,3 dolāriem. Augustā ASV Pārtikas un medikamentu administrācija sacīja uzņēmumam, ka varētu atļaut izmantot tās izpētes medikamentu TKM-Ebola pacientiem, kas saslimuši ar vīrusu. Medikaments pagaidām ir izstrādes sākuma fāzē, un tiek veidoti klīniskie izmēģinājumi, lai to testētu. Šo medikamentu arī lietoja ASV ārsts Ričards Sakra, kurš nesen tika inficēts ar vīrusu Libērojā, taču pēc atgriešanās ASV un ārstniecības uzsākšanas, atveseļojās.

Straujš kāpums bija BioCryst Pharmaceuticals akcijai – 11% līdz 10,9 dolāriem. Uzņēmums patlaban strādā pie Ebola vīrusa ārstniecības līdzekļa BCX4430 un nesen par to konsultējās ar Pasaules Veselības organizāciju. Tāpat kompānija nesen saņēma papildus valsts finansējumu medikamenta attīstīšanai.

Laikā, kad teju visapkārt runā par ilgtspēju, var rasties priekšstats, ka mēs katrs gan savā, gan savu uzņēmumu ikdienā ievērojam labākās ilgtspējas vadlīnijas un tiecamies būt atbildīgāki, zaļāki un rūpīgāk izturēties pret mūsu nākotni.

Tomēr realitātē redzams, ka tikai neliela daļa uzņēmumu sākuši reālu un nopietnu pārmaiņu procesu un domā tālāk par uzrakstītajām korporatīvās sociālās atbildības politikām. Varētu pat teikt, ka trends šobrīd ir par to domāt un runāt, bet mazāk – darīt. Taču ir skaidrs, ka uzņēmumi, kas nopietni integrē ilgtspējas aspektus savā darbā, ilgtermiņā būs gaismas gadus priekšā konkurentiem. Kāpēc uzņēmumiem ilgtspēja ir interesanta un vai tā vispār atmaksājas?

Rīkoties tā, it kā mēs plānotu šeit palikt

Ilgtspēja īpašu aktualitāti ieguvusi Covid-19 laikā, kad daudz runājam par to, kā pasaules ekonomika atkopsies pēc šīs krīzes un redzam, ka šī ir lieliska iespēja izaugsmi balstīt tieši uz ilgtspējas pleciem. Tomēr sapratne par to, ko tieši tas nozīmē, ir diezgan atšķirīga. Ilgtspējas koncepts sniedzas krietni tālāk par dabai draudzīgu dzīvesveidu un zaļajiem ekoveikaliem. Viena no vienkāršākajām ilgtspējas definīcijām ir: ”Rīkoties tā, it kā mēs plānotu šeit palikt”.

Kompensējamo zāļu saraksts no 1.jūlija ir papildināts ar 46 medikamentiem un 12 medicīnas ierīcēm. Tāpat sarakstā 290 iekļautajiem medikamentiem ir samazinātas cenas par 4% līdz 40%, informē Nacionālā veselības dienesta Sabiedrisko attiecību vadītāja Laura Lapiņa.

Kopumā Kompensējamo zāļu sarakstā no 2013.gada 1.jūlija ir 1471 medikaments un 139 medicīniskās ierīces.

DB jau rakstīja, ka šobrīd Veselības ministrijas vidējā termiņa budžeta plānā 2014.–2015. gadam zāļu kompensācijai ieplānoti 78,4 milj. Ls. «Šogad tie ir 78 milj. Ls, taču NVD datos par aprīļa mēnesi redzams, ka reālais 2013. gada patēriņš bez visu vajadzību noseguma jau ir 81,9 milj. Ls, kā arī vēl 3, 5 milj. Ls lielas parāda saistības par 2012. gada decembri. Līdz ar to vislielākais risks būs, ja netiks veiktas izmaiņas 2014. gada kompensējamo zāļu budžetā tādā apmērā, kas ietvertu vismaz minimālo vajadzību nosegumu – šā gada patēriņš, pacientu skaita pieaugums 4–5% apjomā, kompensācijas procentu atjaunošana 2009. gada līmenī u.c.,» norādīja GlaxoSmithKline Latvia valdes priekšsēdētājs Dins Šmits.

Zāļu tirgus Latvijā būtiski neaug; veselības ministrs bīda reformas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2014. gada pēdējā ceturksnī zāļu lieltirgotavu kopējais zāļu realizācijas apgrozījums Latvijā bija 115,08 milj. eiro, kas ir par 9% vairāk nekā 2014. gada trešajā ceturksnī un par 3% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Zāļu valsts aģentūras dati. Arī pārējos pērnā gada ceturkšņos pieaugums pret 2013. gada attiecīgo periodu bija neliels, gada sākumā pat bija vērojams neliels kritums, liecina statistika. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu datiem, secināms, ka samērā lēna izaugsme vērojama jau kādu laiku. Tiesa gan, arī valsts atvēlētie līdzekļi veselības nozarei, tajā skaitā kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšanai nav kļuvuši ievērojami lielāki.

Lielbritānijas lielākie uzņēmumi pērn pandēmijas negatīvās ietekmes dēļ bija spiesti samazināt savu vadītāju atalgojumu, taču farmācijas kompānijas "AstraZeneca" izpilddirektors Paskāls Sorio spēja ierindoties atalgotāko vadītāju saraksta augšgalā, liecina organizācijas "High Pay Centre" apkopotie dati.

Tie norāda, ka Lielbritānijas lielāko akciju biržā kotēto uzņēmumu vadītāju vidējais atalgojums pērn samazinājās par 17%, ņemot vērā koronavīrusa pandēmijas negatīvo ietekmi uz pasaules ekonomiku.

Taču Sorio pagājušajā gadā spēja nopelnīt 15,45 miljonus sterliņu mārciņu (18,13 miljonus eiro) jeb par pusi vairāk nekā viņa tuvākais sekotājs - kredītreitingu grupas "Experian" vadītājs Braiens Kasins.

Tikmēr visatalgotākā vadītāja pērn bijusi farmācijas giganta "GlaxoSmithKline" izpilddirektore Emma Volmslija, kura nopelnījusi septiņus miljonus mārciņu.

«Arī rietumniekiem tā gadās!» – Apmēram tāda gaisotne šodien valda Ķīnas plašsaziņas galvenajās ziņās. Āzijas lielvalsts jau ilgāku laiku cieš no pašmāju patērētāju neuzticības vietējām pārtikas precēm, sevišķi zīdaiņiem domātajiem piena produktiem.

Nu izrādījies, ka Jaunzēlandē bāzētais piena industrijas gigants Fonterra ir spiests atsaukt vairākas savas zīdaiņu pārtikas eksporta partijas, jo tās ražotnē atklāta baktērija – Clostridium, kas, nokļuvusi produktos, potenciāli var izraisīt botulismu.

Šī biznesa un sabiedrisko attiecību neraža Jaunzēlandes pieniniekiem uzkritusi jau tā sliktā gadā, kad sausuma dēļ cieš šai pasaulē lielākajai piena izstrādājumu eksporta zemei tik nozīmīgā industrija. Piens un tā izstrādājumi ir valsts galvenā eksportprece. Tās apjomi pārsniedz 10 miljardus Jaunzēlandes dolāru (vairāk nekā 4,22 miljardi latu) gadā, teikts Jaunzēlandes Piensaimnieku asociācijas mājaslapā. 95% valstī saražotā piena tiek eksportēti.

Izvērtējot pārdošanas rezultātus un patērētāju viedokli, globālā informācijas un mērījumu kompānija Nielsen par trīs veiksmīgākajiem jaunajiem produktiem 2014.gadā atzinusi SCA Hygiene Products ražoto Zewa Moll Soft & Strong trīs kārtu tualetes papīru, Polven Provansas majonēzi ar tradicionālo garšu, kā arī Rīgas Miesnieka cāļa cepamdesas ar sieru.

Veiksmīgākie jaunie produkti noteikti kopumā 18 produktu grupās. Piena produktu grupā veiksmīgākais produkts ir uzņēmuma Food Union ražotais krējuma zemeņu saldējums no piena un krējuma Pols. Vieglā alkohola grupā – Cēsu alus ražotais alus Miezītis Stiprais 7.1%. Bezalkoholisko dzērienu grupā – Royal Unibrew ražotais minerālūdens Mangaļi Vita Fruit ar zemeņu garšu.

Stiprā alkohola grupā – S.P.I. Group ražotais Rigas Prestige Cuvee bruts dzirkstošais vīns; saldumu grupā – Wrigley ražotā Orbit Melleņu košļājamā gumija; maizes izstrādājumu grupā – Fazer ražotā Druva Klona baltmaize; dzērienu grupā, kas nav gatavi tūlītējai lietošanai (kafija, tēja, kakao) – Mondelez ražotā Jacobs Kronung Harmonious&Smooth maltā kafija.

Aptuveni skaidrs ir tas, ka cīņā ar Covid-19 vīrusu nebūs kāda izšķiroša uzvara un, visticamāk, pasaulei ar šo slimību nāksies sadzīvot vēl ilgi. Līdz ar to jau kādu laiku tiek domāts vēl par citiem medikamentiem cīņā ar minēto vīrusu, tai skaitā tabletēm pret Covid-19.

Līdz šim nosacīti alternatīvas apstiprinātas zāles pret šo vīrusu ir tā saucamais Remdesivirs, kuru ASV uzņēmums Gilead Sciences pārdod ar zīmolu Veklury. Lai gan par šo vēnā ievadāmo zāļu efektivitāti vēl ir diskusijas, to pārdošana Gilead Sciences šogad ir ienesusi papildu trīs miljardus ASV dolāru.

Tomēr Gilead Sciences nav vienīgais uzņēmums, kas šobrīd strādā pie vakcīnām alternatīviem Covid-19 pretlīdzekļiem. Piemēram, finanšu ziņu portāls Barron's mēģina izcelt dažus tādus uzņēmumus, no kuriem visātrāk varētu nākt efektīvas šādas zāles, kuru pārdošana savukārt tiem nestu ievērojamus papildu ienākumus. Nav izslēgts, ka, piemēram, kādas tabletes apēšana daudziem cilvēkiem arī būtu pieņemamāka nekā vakcinēšanās.