Atpūta

Britu žurnāls nodēvē Rīgu par izmirušu spoku pilsētu

LETA, 23.08.2013

sxc

Jaunākais izdevums

Lielbritānijas sociālpolitikas žurnāls The New Statesman Rīgu pasludinājis par izmirušu spoku pilsētu.

Lielbritānijā dzīvojošā poļu tautības raksta autore Agata Pizika Latvijas galvaspilsētu ataino īpaši drūmās krāsās, ziņojot, ka ārpus vecpilsētas Rīga izskatās kā «spoku pilsētas dekorācijas mazbudžeta vesternam», kurā dominē alkohola un lietoto apģērbu veikali.

Atšķirībā no Vecrīgas, kas «tiek apbērta ar valsts naudu», tikai dažu minūšu tramvaja brauciena attālumā valdot cita realitāte, kur redzamas «brūkošas ietves un tukšas koka mājas».

Žurnāls vēsta par masveida emigrāciju no nabadzīgās Latvijas, kurā iedzīvotāji ir «sodīti ar drūmiem labklājības apstākļiem».

The New Statesman plaši raksta par «krievvalodīgo apspiešanu» un pašvaldību vēlēšanās «pārliecinoši uzvarējušo sociāldemokrātu partiju Saskaņas centrs [..], kuru noraida valdošā neoliberāļu un galēji labējo koalīcija».

Pēc raksta autores domām, Latvijā valdošā «pretkrieviskā politika ir aizsegs [..] mēģinājumam attaisnot privatizāciju un taupību». Savukārt fakts, ka Latvijas iedzīvotāji neprotestēja pret taupības pasākumiem, autoresprāt, skaidrojams ar «cinisku manipulāciju ar etnisko dažādību».

No lielās nabadzības, bezdarba un masveida emigrācijas ciešot arī «oficiālā vēsture [..], kas novedusi pie tādiem pasākumiem kā absurdas ikgadējas Latvijas Waffen SS divīzijas pieminēšana».

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

No pretenciozām būvēm draud pārvērsties spoku mājās

Raivis Bahšteins, 02.12.2014

Būvdarbi Strēlnieku ielā.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Jūgendstila dekoratīvās «kūkas» spoguļosies betona un stikla fasādēs – top viesnīcas, ēkas dzīvošanai un darījumiem; nozares eksperti brīdina par spoku namiem, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Gadu desmitiem ierastus tukšumus prestiža rajona namu rindās strauji aizpilda ar pretenciozām būvēm. Nevar nepamanīt sakarību starp šo rosību un termiņuzturēšanās atļauju tirgošanu ārzemniekiem. Taču nekustamā īpašuma iegādes darījuma minimālās summas, par kādu var iegūt termiņuzturēšanās atļauju, uzsišana līdz 250 tūkst. eiro (vairāk nekā 100 tūkst. eiro pieaugums Rīgā un tās reģionā, kā to kopš septembra paredz grozītais Imigrācijas likums), ekspertiem liek bažīties, ka ārvalstnieku interese par jaunajiem projektiem var izrādīties niecīgāka kā samilzušais piedāvājums.

«Klusajā centrā ir skaidri redzams: termiņuzturēšanās atļauju programma bija iedvesusi investoriem cerību, ka viņi var iegūt kādu gandarījumu par ieguldīto naudu,» sarunā ar DB atzīst Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas vadītājs un SIA Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns. «Tas, ka tagad tur varam novērot aktīvu būvniecību, gan ir divus, trīs gadus vecu lēmumu rezultāts. Diemžēl jaunā situācija rāda, ka šie dzīvokļi nevienam nebūs vajadzīgi,» optimistisks nav E. Šīns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

airBaltic paplašinās lidojumus starp Ukrainu un Krieviju caur Rīgu; pēc gaisa telpu slēgšanas pieprasījums varētu augt

LETA, 14.10.2015

Jaunākais izdevums

Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic no septembra beigām jau piedāvā izdevīgus nosacījumus lidojumiem uz Krievijas un Ukrainas galvaspilsētām un norāda, ka ir ērti izmantot Rīgu kā tranzītpunktu lidojumiem no Maskavas uz Kijevu, īpaši pēc tam, kad Ukraina, atbildot uz identisku Maskavas lēmumu, no 25.oktobra slēgs savu gaisa telpu Krievijas aviolīnijām.

Kā aģentūrai LETA skaidro airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags, šajā situācijā varot vilkt paralēles ar situāciju Gruzijas un Krievijas konflikta laikā, kad tika noteikti līdzīgi aizliegumi. Arī tad daudzi pasažieri izvēlējās lidot caur Rīgu. Kopš septembra beigām airBaltic sākusi paplašināt lidojumus starp Krieviju un Ukrainu caur Rīgu.

Jau līdz šim abu valstu iedzīvotāji izmantojuši Rīgu kā tranzītlidostu ceļojumiem gan uz Ziemeļeiropu, gan citiem reģioniem. «Rīga ir tradicionāla pārsēšanās vieta gan Krievijas, gan Ukrainas ceļotājiem,» secina lidsabiedrības pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Stambula pēc teroraktiem pārvēršas par spoku pilsētu

LETA--AFP, 04.07.2016

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Stambula, kas tradicionāli piesaista tūristu tūkstošus, pēc pēdējā asiņainā terorakta tās starptautiskajā lidostā pārvērtusies teju par spoku pilsētu.

Cilvēkiem, kas strādā vēl nesen plaukstošajā tūrisma biznesā, otrdienas terorakti ir kas vairāk par naglu tūrisma industrijas zārkā, kurai grūti laiki bija iestājušies jau iepriekšējo šogad notikušo teroraktu dēļ.

Tūristu iecienītajā Sultanahmetas rajonā restorāni ir tukši, numuriņi pieczvaigžņu viesnīcās pieejami par nepieredzēti lētu cenu.

Rindās pie Sofijas katedrāles laimīgākās dienās šajā gadalaikā bija jāpavada stunda vai pat ilgāk, bet šodien katedrālē var iekļūt bez liekas kavēšanās un apskatīt seno celtni vien pāris citu interesentu sabiedrībā.

Spoku pilsētas noskaņu pastiprina arī tas, ka daudzi stambulieši uz deviņas dienas ilgajām valsts brīvdienām, kas sākās sestdien, devušies uz Bairamu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Riodežaneiro olimpisko spēļu objekti tika uzcelti bez plānošanas

LETA, Zane Atlāce - Bistere, 24.05.2017

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Objekti pirms pagājušā gada Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm tika uzcelti bez plānošanas un pašlaik ir "baltie ziloņi", tiesas sēdē paudis federālais prokurors Leandru Mitidieri.

"Tur nebija plānošanas, kad viņi pretendēja uz rīkošanu. Nebija plānošanas," paudis prokurors. "Šodien tie ir baltie ziloņi. Tagad mums jācenšas saprast kā to padarīt par kaut ko lietojamu."

Riodežaneiro iztērēja aptuveni 12 miljardus dolāru (10,5 miljardus eiro), lai sarīkotu olimpiskās spēles, kuras iespaidoja izdevumu samazināšana, slikts apmeklējums, kā arī ziņojumi par kukuļiem un korupciju objektu būvniecības procesā.

Olimpiskajā parkā, kur ir lielākā objektu koncentrācija, tagad stāv daudzas tukšas arēnas un kopš olimpisko spēļu noslēguma joprojām valda liela nekārtība. Tikmēr Deodoru rajons, kur risinājās 11 dažādas sacensības, ieskaitot BMX riteņbraukšanu, tagad ir slēgts, kaut bija plāns radīt publisku parku ar iespējām peldēt vietējiem iedzīvotājiem, kas pārsvarā ir ļoti nabadzīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Atklāj pirmo britu skolu Latvijā - King’s College

Rūta Cinīte, 28.09.2017

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Šodien, 28. septembrī, Piņķos oficiāli tika atklāta King’s College, Britu skola Latvijā, kas ir pirmā britu izglītības programmas iestāde Baltijas valstīs, informē King’s College, Britu skolas Latvijā sabiedrisko attiecību pārstāve Gita Deniškāne.

Šogad mācības skolā uzsāka 72 bērni vecumā no 3 līdz 10 gadiem un audzēkņu skaits ik gadu pieaugs.

Skolas pirmajā mācību gadā darbu uzsāka septiņi starptautiski pieredzējuši skolotāji un to skaits ar katru gadu palielināsies. Visi skolotāji ir apmācīti Lielbritānijā un angļu valoda ir viņu dzimtā valoda. G. Deniškāne atzīmē - būtiski, ka visiem šiem skolotājiem ir pieredze darbā ar bērniem, kuriem angļu valoda ir otrā valoda. Papildu starptautiskajam mācībspēkam, ar skolēniem strādā klases asistenti, kas pārzina vairākas valodas un latviešu valodas skolotāja. Bērniem tiek piedāvātas arī dažādas ārpusklases nodarbības - valodu apguve, sporta treniņi, mākslas un mūzikas pulciņi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Viedoklis: Kā Brexit maina P2P kreditēšanas likmes un ES stratēģiju

SIA Robocash dibinātājs un ģenerāldirektors Sergejs Sedovs, 31.10.2017

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Ņemot vērā, ka Brexit no politiskās deklarācijas pārvēršas administratīvajā procesā, kļūst acīmredzamas problēmas finansistiem.

Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas (European Central Bank) ziņojumu, tiem, kas vēlas pārvietot uz ES savas operācijas, pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES, būs vajadzīgs laiks, apmēram gads, lai saņemtu licenci. Līdz galam nav skaidra situācija ar ES Vispārīgo Personas Datu aizsardzības regulu (General Data Protection Regulation (EU) 2016/679 (GDPR)), kas stāsies spēkā 2018.gada maijā. Daudz jautājumu ir nodokļu jomā.

Londona – Eiropas vēsturiskais finanšu centrs, tādēļ saišu saraušana ar ES būs sāpīga. Visvairāk neaizsargātas būs fintech kompānijas, kas orientētas uz pārrobežu operācijām. Investorus piesaista britu finansistu augstas kvalifikācijas kombinācija un darba iespējas visā ES teritorijā. Pēc konsultāciju kompānijas FinTech Global datiem, patlaban investīciju apjoms fintech kompānijās, kas bāzējas Londonā, vairākas reizes pārsniedz analoģisku rādītāju citu ES valstu galvaspilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK: Bankās procesi notiek pareizajā virzienā; nerezidentu noguldījumu īpatsvars turpinās sarukt

LETA, 07.11.2017

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Pēdējos divos gados procesi Latvijas komercbankās notiek pareizajā virzienā un nerezidentu noguldījumu īpatsvars turpinās samazināties, šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka būtu nepieciešams, lai bez FKTK banku sektora sakārtošanā aktīvāk iesaistītos arī citas tiesībsargājošās institūcijas, kuras ir par to atbildīgas.

«Ja mēs tikai runātu, maz kas notiktu. No FKTK puses tiek ieguldīts liels darbs, reizēm bankas nākas arī sodīt. Bankas jūt pieaugušo kontroli, arī pats kontroles veids pēdējos divos gados ir radikāli mainījies. Tagadējais nerezidentu noguldījumu apjoma samazinājums līdz astoņu miljardu eiro apjomam jeb 40% no visiem noguldījumiem, ir solis ļoti pareizā virzienā. Vēl neesam galapunktā, neviens arī nevar pateikt, kur ir optimālā robeža. Šī robeža pati sevi parādīs,» skaidroja Putniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Dienvidkorejas sporta būvju krasie pretstati

Lelde Petrāne, 22.01.2018

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

#Tikai aptuveni simts kilometrus no jaunuzbūvētajām ēkām, kas kalpos lielajam sporta notikumam, meklējams pilnīgs pretstats.

No 9. līdz 25.februārim Phjončhanā, Dienvidkorejā norisināsies 2018.gada ziemas Olimpiskās spēles, sportistiem sadalot 102 medaļu komplektus 15 dažādos sporta veidos.

Olimpiskās spēles - dārgs prieks

Tikai aptuveni simts kilometrus no jaunuzbūvētajām ēkām, kas kalpos lielajam sporta notikumam, meklējams pilnīgs pretstats - pamests un aizmirsts savulaik populārs slēpošanas kūrorts. Tas atgādina faktu, ka ziemas Olimpiskajām spēlēm uzbuvēto ēku izmantošana nākotnē joprojām ir neskaidra.

Bijušais slēpošanas kūrorts, kas atrodas netālu no Ziemeļkorejas robežas, durvis slēdza 2006. gadā, esot pieredzes bagātākais visā Dienvidkorejā. Tā noriets saistāms ar slēpošanas popularitātes kritumu valstī un šis fenomens nekur nav zudis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pilna intervija ar Lattelecom Rīgas maratona direktoru: Ceļā uz zeltu

Linda Zalāne, 02.03.2018

Aigars Nords un Elmārs Kehris

Foto: Edijs Pālens/ LETA

Jaunākais izdevums

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pievilināt lielākus kruīza kuģus

Elīna Pankovska, 28.03.2018

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Kruīzu kuģu operatori labprāt kā vienu no mērķiem izvēlas Rīgu; pēdējo gadu tendences rāda, ka arī uzturēšanās laiks krastā palielinās, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kruīzu ceļojumi šobrīd ir viens no straujāk augošajiem tūrisma segmentiem pasaulē, ko ik gadu izmanto aptuveni 23 milj. pasažieru. Tirgus tendences liecina, ka līdz 2030. gadam kruīza pasažieru skaits varētu pieaugt vēl par trešdaļu, atklājot arī jaunus tūrisma maršrutus un tirgus nišas, norāda Rīgas Brīvosta. Tās dati liecina, ka pēdējo gadu laikā Rīgas ostā ir vērojams kruīzu pasažieru skaita pieaugums. Kopumā pagājušajā gadā Rīgu apmeklēja 86 kruīza kuģi, ar kuriem uz galvaspilsētu tika atvesti 87,4 tūkst. pasažieru no vairāk nekā 120 pasaules valstīm Līdz ar to pasažieru skaits, salīdzinājumā ar 2016. gadu, ir pieaudzis par 22,4%. Rīgas Brīvosta norāda, ka ir sasniegts desmitgades pasažieru pārvadājumu rekords.

Komentāri

Pievienot komentāru