Pārtika

Brīvais vilnis: dažiem konservu ražotājiem maijā nāksies doties piespiedu dīkstāvē

LETA, 22.05.2014

Jaunākais izdevums

Zivju konservu ražotājs a/s Brīvais vilnis daļēji atjaunojis šprotu un citu konservu piegādes Ukrainai, savukārt tirgus Krievijā atjaunots gandrīz iepriekšējā līmenī, pateicoties pieprasījumam un rubļa kursa stabilizācijai, atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Vienlaikus viņš norādīja, ka dažiem zivju pārstrādes uzņēmumiem maijā tomēr nāksies doties piespiedu dīkstāvē, gaidot iepriekš saražotās produkcijas realizāciju no pārpildītajām noliktavām.

«Ukrainas tirgus pāris mēnešu laikā mums samazinājās četras reizes - no 10% līdz 2,5%. Tomēr pamazām tirdzniecību atjaunojam, lai gan joprojām ir problēmas ar norēķiniem. Sadarbojamies tikai ar tiem izplatītājiem, par kuriem ir pārliecība, ka tie spēs samaksāt. Pirktspēja Ukrainā joprojām zema, cilvēki pietur naudu. Tikmēr Krievijas tirgus, pateicoties rubļa kursa stabilizācijai, atgriezies ierastajā līmenī - 30% no kopējā realizācijas apjoma,» sacīja A. Babris. Tāpat viņš atzina, ka nav plānots sūtīt lielākus produkcijas apjomus ne uz Krieviju, ne Ukrainu.

«Šis tirgus nedrīkst būt lielāks par 30% no realizācijas apjoma, jo krīzes gadījumos, kāds bija arī šis, vieglāk "pārsviest" produkciju uz pārējiem tirgiem,» atzina uzņēmuma vadītājs.

Jautāts par situāciju zivrūpniecības nozarē kopumā saistībā ar eksporta apsīkumu uz Krievijas un Ukrainas reģioniem, viņš norādīja, ka maijā vairākiem uzņēmumiem tomēr būs jādodas piespiedu dīkstāvē.

«Vairāki Latvijas uzņēmumi Krievijas tirgum ražo produkciju ar privātajām preču zīmēm, līdz ar to joprojām ir problēmas ar noietu un apmaksu. Noliktavas ir pārpildītas, un uzņēmumi mēģina pārdot konservus, lai arī par lētāku cenu. Izskatās, ka jau maijā daudzi apturēs ražošanu, jo nav, kur likt preci. Kamēr noliktavas nebūs iztirgotas, cilvēki atradīsies vai nu bezalgas atvaļinājumā, vai arī ies bezdarbniekos, gaidot, kamēr tirgus atkopsies,» sacīja A. Babris.

Vienlaikus viņš sacīja, ka Krievijas šprotu tirgū atkopšanās pazīmes jau esot vērojamas.

«Pirmie Krievijas tirgus atlabšanas signāli jau ir. Veikali pamazām paceļ cenas, un pieprasījums pamazām palielinās. Latvijas šprotes aizņem 30% Krievijas kopējā šprotu tirgus, un tās ir ļoti pieprasītas augstās kvalitātes dēļ. Ja ilgāku laiku Latvijas šprotes veikalos nav manītas, pircēji ceļ trauksmi un lielveikali spiesti pacelt cenas,» sacīja A. Babris.

Kā ziņots, marta sākumā saistībā ar saspīlēto politisko situāciju Krievijā un Ukrainā, vietējās valūtas grivnas un Krievijas rubļa straujo kritumu Brīvais vilnis apturēja piegādes Ukrainai un samazināja piegādes Krievijai. Gatavā produkcija tika novirzīta uz alternatīvajiem tirgiem, bet ražošanas apjomi netika samazināti.

Savukārt biedrības Rīgas šprotes vadītājs Imants Cīrulis iepriekš norādīja, ka Latvijas šprotu ražotājiem vēl nav sākušās jūtamas problēmas saistībā ar Krievijas un Ukrainas attiecību saasināšanos. Tomēr ilgtermiņā, situācijai paliekot tikpat nokaitētai, varētu nākties sašaurināt gan eksportu, gan arī ražošanu.

Jau iepriekš Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure prognozēja, ka notikumi saistībā ar Ukrainas un Krievijas attiecībām negatīvi ietekmēs Latvijas pārtikas ražotājus, īpaši saistībā ar sadarbības partneru maksātspēju. Līdz ar to krīzes ieilgšanas gadījumā valdībai vajadzētu apsvērt iespēju atbalstīt eksportētājus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Arnolds Babris stāsta, kāpēc kļuva par vienu no a/s Brīvais vilnis akcionāriem

Māris Ķirsons, 26.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvalitatīvu zivju konservu ražošanā Latvijā ir gan iespējas, gan arī izaicinājumi, ko rada gan Latvijas valstī pieņemtie lēmumi, gan arī pasaules ģeopolitiskie notikumi

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs un tagad arī līdzīpašnieks Arnolds Babris. Viņš atzīst, ka zivju pārstrādē ir sava specifika, šogad pieprasījums pēc kvalitatīviem produktiem ļāvis audzēt ražošanas apjomus un līdz ar to arī samazināt zaudējumus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kļuvāt par vienu no a/s Brīvais vilnis akcionāriem?

Tas, ka par uzņēmuma īpašniekiem kļūst tā vadītāji (valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris un valdes loceklis, komercdirektors Māris Trankalis), nav nekas neparasts. Tādi precedenti Latvijā jau ir bijuši, un droši vien, ka tādi būs arī nākotnē. Jāatgādina, ka 2004. gadā bija grūts brīdis uzņēmumam, kas nestrādāja jau vairāk nekā sešus mēnešus. Tad a/s Brīvais vilnis akciju daļa nonāca baņķieru brāļu Belokoņu pārziņā. 2004. gada jūnijā es kļuvu par šī uzņēmuma vadītāju (M. Trankalis vadības komandai pievienojās 2007. gadā). Mums kopā izdevās reanimēt zivju konservu ražotni un saglabāt ražošanu, šodien – 14 gadus pēc šiem notikumiem – rūpnīca turpina strādāt, šobrīd mēnesī tiek saražoti 1,6 līdz 1,7 miljoni konservu kārbu dažādu zivju konservu, no kuriem, protams, lielākā daļa ir šprotes eļļā. Šogad brāļi Belokoņi izdarīja secinājumus, ka zivju konservu ražošana nav viņu biznesa profils, un nolēma fokusēties uz finanšu pakalpojumu jomu, un piedāvāja man un M. Trankalim iegādāties viņiem piederošās šī uzņēmuma akcijas. Rezultātā vairāk nekā 90% a/s Brīvais vilnis akciju nonāca manās un M. Trankaļa rokās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gludināmo dēļu un ārtelpu veļas žāvētāju ražotājs SIA "Brabantia Latvia" Pastendē jaunās iekārtās šogad plāno investēt teju divus miljonus eiro un pieņemt 40 darbiniekus.

"Mūsu princips ir krīzes laikā domāt par izaugsmi, savukārt labajos gados domāt par to, ko darīsim krīzes laikā. Mums ir ļoti laba naudas plūsma un uzkrātās peļņas buferis, ko tagad varam veiksmīgi investēt un domāt, kādi produkti būs pieprasīti pēc krīzes un kā varam turpināt savu izaugsmi," biznesa portālam db.lv norāda Sandis Babris, SIA "Brabantia Latvia" vadītājs.

Saistībā ar nākotnes iecerēm uzņēmums šobrīd piesaista jaunus darbiniekus un plānots, ka līdz gada beigām kolektīvam pievienosies vēl 40 kolēģi. Vaicāts, vai šajā laikā vērojamas kādas izmaiņas cilvēku piesaistē, S. Babris teic, ka nevar teikt, ka tagad šis process būtu grūtāks vai vieglāks nekā pirms krīzes – darbaspēks pēdējos gados kopumā ir grūtāk pieejams un dārgāks nekā agrāk. "Vienlaikus mēs redzam, ka ir daudz darbinieku, kuri novērtē uzņēmuma izaugsmi, stabilitāti, sociālās garantijas, drošu un ergonomisku darba vidi un citus nemateriālos ieguvumus, ko uzņēmums var piedāvāt," viņš norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Brīvais vilnis izveido produktu Āzijas tirgum

Jeļena Šaldajeva, 17.10.2019

Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Arnolds Babris

Foto: Maksims Frederiks Šaldajevs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai noturētu savas pozīcijas tirgū, AS Brīvais vilnis pastāvīgi uzlabo produkcijas kvalitāti un tās daudzveidību, saglabājot ražošanas tradīcijas.

AS Brīvais vilnis uzsāk jaunu ražošanas sezonu ar apņēmību īstenot jaunas idejas. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Arnolds Babris norāda, ka, izstrādājot jaunus produkcijas veidus, tiek ņemtas vērā ne vien garšas īpašības, bet arī ietekme uz veselību. Pateicoties termiskajai apstrādei, konservi nesatur mākslīgos pārtikas produktu konservantus, un uzņēmums nelieto garšas pastiprinātājus.

A. Babris piebilst, ka tiek uzlabota ne vien produkta garša, bet arī tā iepakojums. Brīvais vilnis sadarbībā ar Šveices uzņēmumu O Klein izstrādāja caurspīdīgo vāciņu, kurš nu jau kļūst ļoti populārs un pieprasīts. Plastmasas vāciņu ir vieglāk atvērt, un caur to ir redzams produkts. Kopā ar Vācijas kompāniju Vaidenhamer tika iegūta augstvērtīga plastmasas caurspīdīga konservu kārba, kura ir labāka par stiklu un kurā produkta garša ir labāka nekā jebkurā citā iepakojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zivju pārstrādes uzņēmumam Brīvais vilnis iecelta jauna padome

LETA, 28.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmuma «Brīvais vilnis» akcionāri pirmdien ārkārtas sapulcē iecēla padomi jaunā sastāvā, sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Viņš pastāstīja, ka uzņēmuma padomē ir iecelts Guntis Bergs, Indra Amatniece un Sarmīte Šīne. Jaunievēlētie padomes locekļi kādreiz strādājuši «Brīvajā vilnī», bet pirms izvēlēšanas padomē ar uzņēmumu kādu laiku nav bijuši saistīti.

Babris teica, ka padomes priekšsēdētājs vēl nav zināms, jo «Brīvā viļņa» jaunieceltajiem padomes locekļiem vēl ir savstarpēji jāvienojas par to, kurš no viņiem būs padomes priekšsēdētājs. Taču, visticamāk, tas būs Bergs, pieļāva Babris.

Tāpat «Brīvā viļņa» valdes priekšsēdētājs pastāstīja, ka akcionāru sapulcē nolemts konvertēt «Brīvā viļņa» akcijas uz vārda akcijām. «Tā kā mēs izstājāmies no biržas, izmainījām statūtus un pārejam uz vārdiskām akcijām. Attiecīgi, mēs vairs neturēsim akcionāru sarakstu depozitārijā, bet pie sevis,» sacīja Babris, skaidrojot, ka tādējādi kompānijai nebūs jāmaksā par šo pakalpojumu depozitārijam «Nasdaq CSD».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivsaimniecības nozare valdību neaicinās klāt bēru galdus ražotājiem, tomēr darbu var zaudēt divas trešdaļas ražošanā nodarbināto , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Nozare sagaida, ka attiecības ar Krieviju agrāk vai vēlāk normalizēsies, bet prognozes, kad aizliegums beigsies, izteikt negribu. Cerība nav stratēģija, un nevienam šodien nav pamata būt pārliecinātam par to, kas varētu notikt,» akūto situāciju nozarē pēc tam, kad Krievija oficiāli noteikusi pagaidu embargo visai Latvijas zivju produkcijai, komentē biedrības Latvijas Zivrūpnieku savienība (LZS) prezidents Didzis Šmits. «Pašlaik būtiski uzņēmumiem nodrošināt vadošos speciālistus un tehnologus, lai būtu iespēja pārkārtoties, nepieļaujot, ka darbinieki aiziet no nozares vai pie konkurentiem citur pasaulē,» pamato D. Šmits. Viņš nezina nevienu uzņēmumu, kas pilnībā nolēmis atstāt šo biznesu. «Viens cer, ka atrisināsies krīzes stāsts, cits intensīvi strādā, meklējot jaunus tirgus,» ieskicē LZS vadītājs, piebilstot, ka grūtāk izdzīvot būs tiem, kam nav iestrāžu jaunos tirgos. «Jāatceras, ka Rietumu tirgū neviens plaukts nav tukšs un mūs negaida. Mūsu Karavela gan piebeidza kādu dāņu kompāniju, un tāda pati «asinspirts» sagaidāma ikvienā Vecās Eiropas tirgū,» piebilda D. Šmits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Brīvais vilnis iegulda pusmiljonu eiro jaunā iepakojumā; cer mainīt visu zivju konservu biznesu

Gunta Kursiša, 27.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zivju konservu ražošanas uzņēmums Brīvais vilnis ieguldījis pusmiljonu eiro jauna, caurspīdīga plastikāta konservu iepakojuma izveidē. Uzņēmuma vadītājs Andris Babris norāda, ka nākotnē šis iepakojums «varētu izmainīt visu zivju konservu biznesu».

Tuvākos divus gadus šis iepakojums būs pieejams tikai Brīvajam vilnim, savukārt pēc tam to varēs sākt izmantot arī citi zivju konservu ražošanas uzņēmumi.

«Uzņēmums pirms diviem gadiem sāka darbu pie jaunu zivju konservu iepakojuma veidu meklēšanas, kas patērētājiem dotu iespēju redzēt produkciju, kas atrodas konservos. Šāds lēmums tika pieņemts, jo dažu negodprātīgo uzņēmēju dēļ patērētājiem sāka zust ticība zivju konservu kvalitātei slēgtajās kārbās» stāstīja Brīvā viļņa valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Jaunais iepakojums izveidots, sadarbojoties ar Vācijas ražotāju Weidenhammer Packaging Group GmbH. Jaunu iekārtu iegādei un esošo modernizācijai tika piesaistīts Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas kopējais īpatsvars zivrūpniecības nozarē Latvijā varētu būt apmēram 40%, intervijā aģentūrai LETA sacīja zivju pārstrādes uzņēmuma Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

«Domāju, ka tas [ēnu ekonomikas īpatsvars zivrūpniecībā] ir aptuveni tāds pats kā kopējais īpatsvars valstī - ap 40%,» sacīja Babris. Viņš atzina, ka ir nozares uzņēmumi, kuri nemaksā nodokļus pilnā apmērā, bet to izskaušanas process nevirzās uz priekšu. Nodokļu nemaksāšana uzņēmumiem dod lielākas priekšrocības pašizmaksas samazināšanai nekā efektivitātes paaugstināšana. Valsts pārvaldes uzdevums būtu to visu novērst, taču atbildīgās institūcijas šajā ziņā patlaban neesot uzdevumu augstumos.

Babris uzskata, ka ēnu ekonomika zivrūpniecībā varētu mazināties tad, ja valdība izlemtu Latvijā palielināt neapliekamo minimumu līdz 500 eiro tā vietā, lai celtu minimālo algu, jo tad sadārdzinātos ražošanas izmaksas un uzņēmēji būtu spiesti pacelt cenas. «Ieteiktu nevis palielināt minimālo algu, bet palielināt neapliekamo minimumu līdz 500 eiro, kas būtu tikai korekti. Daudzi līdz ar to izietu no ēnu sektora, reģionos būtu vairāk darbvietu. Tāpat tie 500 eiro tiks iztērēti veikalā un caur pievienotās vērtības nodokli atgriezīsies budžetā. Depresīvie rajoni varētu atdzīvoties, un tas būtu signāls investoriem. Samazinātos plaisa starp nabadzīgajiem un turīgajiem. Uzlabotos maznodrošināto nodarbinātība,» sacīja Brīvā viļņa valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Riga Kayaking" komanda cer, ka ar laiku šī platforma atpūtas ūdens transporta cienītājiem būs tikpat zināma kā "Bolt" un "Uber", lai pārvietotos pilsētā.

"Riga Kayaking" piedāvā platformu "rigakayaking.com", kas apvieno laivu īpašniekus un piedāvā maršrutus, pa kuriem bez gida rīdzinieki un tūristi var iepazīt Rīgu, izmantojot laivas. "Esam radījuši platformu, kur katrs, kurš vien vēlas, Rīgā var ātri tikt pie laivas, izvēlēties maršrutu, kas sakārtoti pēc grūtības pakāpes un garuma, un uzreiz doties izbraucienā. Mūsu misija ir noņemt visus ierobežojumus, lai nokļūtu līdz laivai - neziņu par cenu, maršrutu, drošības jautājumiem, lai kļūtu par ūdens atpūtas transporta "Bolt" vai "Uber"," stāsta "Riga Kayaking" līdzdibinātājs Matijs Babris, kurš šo ideju attīsta kopā ar Andru Martu Babri un Emīlu Krauci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nasdaq Riga valde 6. novembrī nolēma piemērot uzraudzības statusu AS «Brīvais vilnis», liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Birža uzraudzības statusu piemēro saskaņā ar biržas noteikumiem «Par finanšu instrumentu iekļaušanu un tirdzniecību biržas regulētajos tirgos», kas nosaka, ka birža uzraudzības statusu piemēro, ja tiek izteikts emitenta akciju atpirkšanas piedāvājums vai ir publiski paziņots par nodomu izteikt šādu piedāvājumu.

AS «Brīvais vilnis» 6. novembra paziņojumā informē, ka no akcionāra SIA «Mūsu Investīciju Fonds» ir saņemta informācija par to, ka, ņemot vērā, ka ir sasniegts Finanšu instrumentu likuma 66.panta 4.daļas 1.punktā noteiktais slieksnis obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai, šobrīd tiek gatavots obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā tiks izveidots uzņēmēju ombuds, kurš skatītu strīdus par nodokļu administrācijas uzrēķiniem uzņēmējiem, vienlaikus būs iezīmēti gan VID pienākumi sadarbībai ar uzņēmējiem un arī uzņēmēju tiesības sadarbībā ar nodokļu administrāciju.

Tādu ainu Latvijas Darba devēju konfederācijas biedru kopsapulcē – diskusijā Kas būs Latvijas ekonomikas virzītājspēks 2020. gadā? iezīmēja finanšu ministrs Jānis Reirs. Viņš norādīja, ka ir sasniegta pašlaik iespējami augstākā sadarbības pakāpe starp uzņēmējiem un nodokļu administrāciju un ir nepieciešama jauna – augstāka – sadarbības forma. «VID ir godprātīgo uzņēmēju draugs, vienlaikus noteiksim uzņēmēju tiesības sadarbībā ar nodokļu administrāciju un arīdzan šīs iestādes pienākumus sadarbībai ar uzņēmējiem,» skaidroja J. Reirs. Viņš norādīja, ka uzņēmēju ombuda svarīgākais uzdevums būs izskatīt strīdus par uzrēķiniem, kuri pēc pārsūdzības faktiski nokļūst sava veida melnajā kastē, jo teju vai visos gadījumos viss norit vienos vārtos. «Šajā sistēmā būs arī iespējas redzēt katra konkrēta VID darbinieka lēmumus, šo lēmumu tapšanu, virzību un arī gala rezultātu,» skaidroja J. Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa zivrūpniecības uzņēmumu saistībā ar vispārējo situāciju nozarē var neizdzīvot un nav izslēgts, ka uzņēmējdarbību var nākties pārtraukt gan lielākiem, gan mazākiem uzņēmumiem, aģentūrai LETA atzina zivju pārstrādes uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Viņš atgādināja, ka zaudētos realizācijas apmērus Austrumu tirgos zivrūpniekiem līdz šim nav izdevies aizstāt, un uzņēmumiem nācies samazināt ražošanas jaudas. Savukārt dempingu dēļ produkcijas cena ir neadekvāti zema. Tāpēc daļa tirgus dalībnieku nākotnē, visticamāk, pārtrauks uzņēmējdarbību.

Reālistiskākais būs, ka daļa ražotāju pazudīs no tirgus. Neņemos prognozēt, kad tas notiks. Tas ir atkarīgs no tā, kurā brīdī apstāsies finanšu plūsma, sacīja Babris.

Viņš neprognozēja, vai uzņēmējdarbību varētu pārtraukt lielie vai mazie ražotāji, taču neizslēdza gan vienu, gan otru iespēju.

Viss var būt. Neviens neatzīstas, kāds ir viņa faktiskais stāvoklis, pauda Babris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Par zivju pārstrādes uzņēmuma Brīvais vilnis īpašniekiem kļuvuši Māris Trankalis un Arnolds Babris

LETA, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par zivju pārstrādes uzņēmuma «Brīvais vilnis» īpašniekiem kļuvuši kompānijas valdes loceklis un izpilddirektors Māris Trankalis un kompānijas valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris, liecina publiskotais paziņojums Oficiālās regulētās informācijas centralizētās glabāšanas sistēmā.

Paziņojumā teikts, ka SIA «A Corporation» un SIA «Baltic Finance & Capital» ir pārdevušas visas tām piederošās «Brīvā viļņa» akcijas SIA «Mūsu investīciju fonds», kura īpašnieki, pēc «Firmas.lv» datiem, ir Trankalis (50,21%) un Babris (49,79%).

Tāpat «Firmas.lv» informācija liecina, ka «A Corporation» un arī «Baltic Finance & Capital» kopš 2018.gada 24.oktobra pieder Kanādā reģistrētajai kompānijai «Nordburg Nordic L.P.», kuras patiesā labuma guvēji ir Baltkrievijas pilsonis Denis Damme un Ukrainas pilsone Anna Oniščenko.

Savukārt līdz šā gada 24.oktobrim «Baltic Finance & Capital» vienīgais īpašnieks bija «Baltic International Bank» līdzīpašnieks Valērijs Belokoņs, bet «A Corporation» vienīgais īpašnieks bija «Baltic International Bank» līdzīpašnieks Vilorijs Belokoņs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk liels akcents tiks likts uz konkurētspējas celšanu; svarīgs jautājums ir arī ASV un ES brīvās tirdzniecības līgums, kur jābūt atrunām, piemēram, ĢMO jomā

Kopumā ir trīs prioritātes, kamēr Latvija pilda Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidējošās valsts pienākumus, – konkurētspējīga Eiropa, digitālā Eiropa un Eiropas loma pasaulē, tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Lai celtu konkurētspēju, ir paredzēts Junkera investīciju plāns, kam pagājušajā nedēļā tika pieņemts investīciju rāmis, kādos sektoros līdzekļi tiks investēti. Būtiska aktualitāte ir arī vienotais digitālais tirgus. Par šo jomu ir gaidāmas plašas diskusijas, un Eiropas Komisija no savas puses ir apsolījusi koncepcijas sagatavošanu. Plāni par vienoto telekomunikāciju tirgu ir sarežģītāki un gaidāmas debates.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Iecavnieks&Co» pārdošanai pašlaik nav ne konkrētu plānu, ne norunu, reģionālajam medijam Bauskas Dzīve sacījis īpašnieks Arnolds Babris.

Rapšu un linu audzēšanas un pārstrādes uzņēmuma īpašnieks, kuru Bauskas Dzīve sazvanīja biznesa ceļojuma laikā Ķīnā, apstiprināja, ka šogad interesi par Iecavas novada ražotnes iegādi vai investīcijām tajā izrādījuši vairāki pretendenti.

«Kopskaitā interesi par SIA «Iecavnieks&Co» iegādi apliecinājušas ap 20 personu,» pauda A. Babris, «daži pretendenti, viņu vidū Baltkrievijas uzņēmēji, ražotni apskatījuši. Pārdodams ir viss, taču konkrētu norunu līdz šim nav.»

A. Babris atzina – SIA «Iecavnieks&Co» ražošana rit «normāli», taču «gribētos, lai iet labāk».

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināta - Ārlietu ministriju vaino neizdarībā, kuras dēļ uz Ķīnu nav sācies šprotu eksports

LETA/Db.lv, 22.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan jau janvāra sākumā bija jāsākas ilgi plānotajam Latvijas šprotu pirmo kravu eksportam uz Ķīnu, tas joprojām nav noticis. Zivrūpnieki uzskata, ka vainojama Ārlietu ministrijas neizdarība.

«Īsti nezinām, kurš īsti ministrijā vai vēstniecībā ir atbildīgs, tomēr izrādījās, ka laicīgi nav pagarināts līgums, kas noslēgts starp Latviju un Ķīnu zivju tirdzniecības jomā. Diemžēl sarežģītajā situācijā, kad zivrūpnieki paši spējuši atrast jaunu noieta tirgu, bet valsts līmenī atlicis nokārtot tehniskas detaļas, tas nav izdarīts. Vajadzīgais sertifikāts ir, pagarinātā līguma - nav. Tā nav normāla attieksme, ja valsts grib saņemt nodokļus no eksporta,» sacīja Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits.

Savukārt AS Brīvais vilnis vadītājs Arnolds Babris atzina, ka notikušā dēļ uzņēmuma potenciālie zaudējumi ir 250 000 eiro ik mēnesi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Šprotu ražotājiem kritiska situācija: var nākties atlaist visus darbiniekus

Sandra Dieziņa, 07.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šprotu ražotājiem Krievijas un Ukrainas krīzes dēļ vasaras mēnešos būs piespiedu dīkstāve, jau šobrīd darba apjoms ir samazinājies, turklāt netiek izslēgta darbinieku atlaišana.

Daļa uzņēmumu vēl šobrīd lemj, kā rīkoties, lai darbinieki neciestu. Zināms, ka jau šobrīd eksporta problēmu dēļ daļa uzņēmumu strādā nepilnu darba laiku, ražojot produkciju uzkrājumiem.

Plāno samazināt

SIA Gamma – A izpilddirektors Ivars Pūciņš stāsta, ka šobrīd uzņēmumu būtiski ietekmē vairāki faktori – valūtas nestabilitāte NVS valstīs, Ukrainas notikumi un neziņa par turpmāko saistībā ar iespējamām sankcijām. «NVS valstīs un Krievijā vērojama valūtas kursa nestabilitāte. Ukraina šobrīd nav pirktspējīga un strādātspējīga. Visi šobrīd nogaida un ir neziņā par turpmāko. Arī politiķu rīcība nevieš nekādu skaidrību, jo visi tikai domā par divām vēlēšanām, kas tuvojas, nevis par uzņēmējiem,» klāsta I. Pūciņš. Tas viss atstāj ietekmi uz uzņēmumu, kas vasarā plāno pārtraukt darbu uz diviem trim mēnešiem. Šobrīd ir skaidrība, ka jūnijā darbinieki tiks laisti apmaksātā atvaļinājumā, izņemot 7–10% strādājošo, ko nodarbinās remontdarbos, bet jūlijā tiem nāksies pieteikties bezdarbniekos. Kā būs augustā, vēl nav zināms, jo nav iespējas paredzēt notikumu attīstību tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Brīvais vilnis iesniedzis biržā pieteikumu par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus

Žanete Hāka, 14.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Brīvais vilnis» iesniedzis Nasdaq Riga iesniegumu par AS «Brīvais vilnis» publiskajā apgrozībā esošo akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, informē uzņēmums.

2019.gada 28.februārī notika AS «Brīvais vilnis» ārkārtas akcionāru sapulce, kurā tika pieņemts lēmums par AS «Brīvais vilnis» publiskajā apgrozībā esošo akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

2019.gada 25.aprīlī AS «Brīvais vilnis» akcionārs SIA Mūsu investīciju fonds izteica obligāto AS «Brīvais vilnis» akciju atpirkšanas piedāvājumu, kas noslēdzās 2019.gada 24.maijā.

Par akciju izslēgšanu sekos atsevišķs biržas paziņojums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Dienas Biznesa klubā uzņēmēji un Valsts prezidents Bērziņš diskutē par atbildību valsts pārvaldē

Sanita Igaune, 23.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Biznesa kluba 2014. gada sezonas pirmais viesis bija Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš. Neformālā diskusijā par dažādiem ar valsts attīstību saistītiem jautājumiem sarunā ar prezidentu iesaistījās ietekmīgākie Latvijas uzņēmēji - Dienas Biznesa kluba biedri.

Laimdotas Straujumas (V) veidotā un trešdien Saeimas apstiprinātā valdība ir samērīgs risinājums, izraudzītie ministri ir pieredzējuši. Kopumā jāatceras, ka šobrīd valdībā iesaistītās politiskās partijas vairāk raugās uz rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, tāpēc viss būs atkarīgs no īstenotajiem darbiem, jo arī šajos mēnešos pastāv iespējas sevi parādīt, tā Dienas Biznesa rīkotajā Uzņēmēju klubā, kurā ir ietekmīgākie Latvijas uzņēmēji, sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš. Protams, jaunajai valdībai priekšā būs arī grūti risināmi jautājumi un būtu brīnums, ja būtu citādi, tomēr prezidentam ir pārliecība, ka L. Straujuma ir uz rezultātu orientēts cilvēks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Laika josla: Labi iepazīti Krievijas «kalni un lejas»

Raivis Bahšteins, 21.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretdarbība Latvijā ražotajiem zivju konserviem nav pēdējo gadu aktualitāte, bet sava veida tradīcija

Krievijas ekonomiskā pretdarbība zivrūpniekiem turpinās un draud ar vairāku ražotņu slēgšanu, tā DB 3000. numurā 2006. gada 11. decembrī bažīgi sauca nozares uzņēmēji. Pēc deviņiem gadiem zivrūpnieku galvassāpju iemesli ir pārsteidzoši līdzīgi - arī pašlaik mūsu šprotes krievi var meklēt kaut ar uguni, jo ceļu uz veikalu plauktiem tām liegušas ekonomiskās problēmas un sankcijas, kas pārlieku cieši savijušās ar politiskajām. Tolaik secināts, ka noteikto pieļaujamo benzpirēna normu nespēja pildīt pat paši Krievijas ražotāji. «Kā pa kalniem un lejām – Krievijas tirgus vienmēr bijis nestabils, sākot jau ar 1998. gada krīzi. Ar noteiktu periodiskumu ražotājiem, kas vēlas eksportēt uz Krieviju, problēmas rodas neizbēgami. Sadarbība ar Krieviju biznesam vienkārši nozīmē paaugstinātu risku, tas ir jāapzinās,» ar šodienas acīm vērtē AS Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. Runājot par benzpirēna saturu, A. Babrim patīk piesaukt piemēru ar kotleti, kurā benzpirēna saturs ir daudzkārt augstāks nekā bundžiņā šprotu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2015. gada juridiskās personas kavētos nodokļu maksājumus likts atlīdzināt tikai 10 valdes locekļiem

To liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija. Dati būtībā pierāda to, ka 2014. gadā ieviestie nosacījumi – to kopums – nav atbilstošs, lai varētu vērst uzņēmumu nesamaksāto nodokļu parādu piedziņu pret šo kompāniju valdes locekļiem. «Smieklīgi mazs cipars, un domāju, ka šo cilvēku vārdi arī nevienam neko neizteiks,» tā situāciju vērē a/s Brīvais vilnis līdzīpašnieks Arnolds Babris. Viņaprāt, tas ir skaudrs apliecinājums atšķirībai starp vārdiem un darbiem. «Ir pazaudēti ne tikai gadi, ir neiekasēti nodokļi valsts budžetā,» tā A. Babris. Viņaprāt, vēl viena svarīga ninanse ir ne tikai likuma dotās tiesības no valdes locekļa piedzīt valstij nesamaksāto nodokļu parādu, bet arī mantas esamība šiem valdes locekļiem, lai šādus parādus varētu reāli iekasēt, citādi šī norma ir vairāk deklaratīva, nevis reāli strādājoša, jo no tā, kuram nekā nav, arī neko piedzīt nav iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bizness aicina jauno valdību neuzskatīt uzņēmējus par slaucamām govīm

Zanda Zablovska, Rita Jansone, Māris Ķirsons, 05.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bizness aicina jauno valdību domāt par finanšu pieejamību un neuzskatīt uzņēmējus par slaucamām govīm, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nodokļu politikas stabilitāte, investoru aizsardzība, savu interešu aizstāvība starptautiski – šie ir tikai daži no jautājumiem, ko uzņēmēji min kā prioritārus jaunajai valdībai. Arvien skaļāk izskan arī aicinājumi domāt par finanšu pieejamību. Šodien Saeima ārkārtas sēdē lems par uzticības izteikšanu jaunizveidotajam Ministru kabinetam, kuru, tāpat kā līdzšinējo valdību, vadīs Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Raksta tapšanas laikā vēl nebija pieejama jaunās valdības deklarācija – to plānots parakstīt šodien. Iepriekš publiskotā informācija liecina, ka deklarācijas melnrakstā par prioritātēm nosaukta Latvijas tautsaimniecības izaugsme, drošība un iedzīvotāju pārticība. Deklarācijas pamatmērķis ir strauja, bet ilgtspējīga ekonomikas izaugsme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Uzņēmumos būs jāizveido iekšējais trauksmes celšanas mehānisms

Māris Ķirsons, 06.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumos, kur nodarbina vairāk nekā 50 strādājošo, būs jāizveido iekšējais trauksmes celšanas mehānisms, par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam varēs piemērot līdz pat 2000 eiro lielu soda naudu

To paredz Ministru kabineta komitejā izskatāmais Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojekts, par kuru diskusijas notiek jau daudzus gadus.

Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojekta aizstāvji norāda, ka pasaulē daļa korupcijas un krāpniecības gadījumu tiek atklāti, pateicoties trauksmes cēlējiem. Taču, ja ziņotājiem neesot aizsardzības, tad paveroties atriebības iespējas (piemēram, atlaist no darba).

Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji bija pārsteigti par ideju, ka sešu mēnešu laikā būs jāizveido iekšējais trauksmes celšanas mehānisms. «Kārtējais birokrātiskais iemiesojums, kurš nerada ne papildu pievienoto vērtību, ne paaugstina konkurētspēju,» vērtē a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. Viņaprāt, šis ir kārtējais apliecinājums tam, ka ierēdņi vēlas radīt jaunus normatīvus, kuriem var būt pamatīgas blaknes. «Šķiet 2014. gadā iesniedzu ziņojumu par aplokšņu algām konkrētā jomā, bet līdz pat šim brīdim nekas nav noticis,» norāda A. Babris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Babris: Sabiedrība ir nogurusi no pasakām par veiksmes stāstiem

Māris Ķirsons, 18.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nav skaidra un saprotama ekonomikas attīstības modeļa, nav definētas nacionālās ekonomiskās intereses, līdz ar to joprojām turpinās tautsaimniecības sektora samazināšanās

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs un bijušais Satversmes aizsardzības biroja darbinieks Arnolds Babris. Viņaprāt, Latvijā joprojām turpinās hroniska slimība, politiķi un ierēdņi uzskata, ka nauda aug kokos un, lai papildinātu budžetu, pietiek tikai pacelt nodokļus. A. Babris brīnās par politiķu izteikumiem, ka mūsu finanšu sektoram nav vajadzīgs nerezidentu bizness. Viņam prātā nākot, kā 90. gados politiķi stāstīja, ka mums vispār nav vajadzīga ražošana, kā mēs to likvidējām un cik viegli pārdevām cukura nozari. Likvidēt viegli, atjaunot grūti.

Fragments no intervijas:

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

SIA Mūsu investīciju fonds pēc atpirkšanas piedāvājuma būs ieguvis 97,41% AS Brīvais vilnis akciju

Db.lv, 23.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Mūsu investīciju fonds izteiktā AS Brīvais vilnis obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma ietvaros tika piedāvāts atpirkt 81 469 sabiedrības akcijas, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Pēc akciju atpirkšanas piedāvājuma izpildes SIA Mūsu investīciju fonds rīcībā būs 3 019 205 AS Brīvais vilnis akcijas, kas veido 97,41% no sabiedrības pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju skaita.

Db.lv jau rakstīja, ka AS Brīvais vilnis valde 28.februārī sasaukusi ārkārtas akcionāru sapulci, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Sapulcē plānots lemt par AS Brīvais vilnis akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija decembrī nolēma atļaut SIA Mūsu investīciju fonds izteikt AS Brīvais vilnis obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

49,79% SIA Mūsu investīciju fonds pamatkapitāla pieder Arnoldam Babrim, savukārt 50,21% sabiedrības pamatkapitāla pieder Mārim Trankalim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Brīvais vilnis šā gada apgrozījumu un peļņu plāno pērnā gada līmeni

Žanete Hāka, 08.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada finanšu rādītājus AS Brīvais Vilnis plāno noturēt 2014.gada līmenī, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

2014.gadā AS Brīvais Vilnis apgrozījums bijis nedaudz mazāks kā 2013.gadā. Tīrā peļņa tiek plānota lielāka nekā 500 tūkstoši eiro, kas arī ir zemāks rādītājs nekā 2013.gadā.

Galvenais iemesls apgrozījuma un tīrās peļņas samazinājumam ir nestabilā ekonomiskā situācija Krievijā un citās NVS valstīs, skaidro uzņēmums.

Db.lv jau rakstīja, ka pērnā gada deviņos mēnešos AS Brīvais vilnis peļņa sasniegusi 313,7 tūkstošus eiro, kas ir par 45% mazāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. AS Brīvais vilnis saimnieciskās darbības rezultāti, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir mazāk veiksmīgi, jo Krievijas rubļa vērtības krišanās ir atstājusi uz tiem zināmu iespaidu, skaidro uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru