Quantcast
Ražošana

Brīvais vilnis izveido produktu Āzijas tirgum

Jeļena Šaldajeva, 17.10.2019

Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Arnolds Babris

Foto: Maksims Frederiks Šaldajevs

Jaunākais izdevums

Lai noturētu savas pozīcijas tirgū, AS Brīvais vilnis pastāvīgi uzlabo produkcijas kvalitāti un tās daudzveidību, saglabājot ražošanas tradīcijas.

AS Brīvais vilnis uzsāk jaunu ražošanas sezonu ar apņēmību īstenot jaunas idejas. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Arnolds Babris norāda, ka, izstrādājot jaunus produkcijas veidus, tiek ņemtas vērā ne vien garšas īpašības, bet arī ietekme uz veselību. Pateicoties termiskajai apstrādei, konservi nesatur mākslīgos pārtikas produktu konservantus, un uzņēmums nelieto garšas pastiprinātājus.

A. Babris piebilst, ka tiek uzlabota ne vien produkta garša, bet arī tā iepakojums. Brīvais vilnis sadarbībā ar Šveices uzņēmumu O Klein izstrādāja caurspīdīgo vāciņu, kurš nu jau kļūst ļoti populārs un pieprasīts. Plastmasas vāciņu ir vieglāk atvērt, un caur to ir redzams produkts. Kopā ar Vācijas kompāniju Vaidenhamer tika iegūta augstvērtīga plastmasas caurspīdīga konservu kārba, kura ir labāka par stiklu un kurā produkta garša ir labāka nekā jebkurā citā iepakojumā.

Zivju vitamīni no Minhauzena

«Ar vienu zivju konservu kārbiņu nedēļā pietiek, lai piesātinātu ķermeni ar mikroelementiem, kurus satur zivis. Vieni no mūsu veselīgākajiem konserviem ir laša pastēte ar augstu kalcija saturu. Pas- tētē esošais zivju asaku kalcijs ir viegli absorbējams cilvēka organismā, un ar to var aizstāt mākslīgos kalcija preparātus. Pastēti pagatavo, pievienojot asakas, kas termiskās apstrādes rezultātā kļūst mīkstas un viegli pārstrādājas organismā,» skaidro A. Babris.

Uzņēmums izveidojis produktus Apceptas brētliņas burkānu mērcē un Apceptas brētliņas sojas mērcē. Brētliņas sojas mērcē ir Āzijas tirgum orientēts jauns produkts. «Āzijā ir iecienītas saldskābās garšas. Mēs atradām vecajā uzņēmuma paraugu produktu klāstā apceptu brētliņu saldskābā ābolu mērcē, atjaunojām recepti un tagad esam uzsākuši ražot konservus. Zivs apvienojumā ar ābolu mērci rada ļoti interesantu garšu un patīkamu pēcgaršu. Domājam, ka Apceptās brētliņas ābolu mērcē garšos bērniem un tiem, kuriem nepatīk tradicionāli sāļie konservi,» stāsta A. Babris.

Lai uzrunātu bērnus un mainītu viņu priekšstatu par zivju konserviem, Brīvais vilnis sāka ražot Barona Minhauzena konservus, kas ir īpaši pagatavotas, apceptas brētliņas ābolu un tomātu mērcē.

Visu rakstu lasiet 17. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Brīvais vilnis iesniedzis biržā pieteikumu par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus

Žanete Hāka, 14.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Brīvais vilnis» iesniedzis Nasdaq Riga iesniegumu par AS «Brīvais vilnis» publiskajā apgrozībā esošo akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, informē uzņēmums.

2019.gada 28.februārī notika AS «Brīvais vilnis» ārkārtas akcionāru sapulce, kurā tika pieņemts lēmums par AS «Brīvais vilnis» publiskajā apgrozībā esošo akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

2019.gada 25.aprīlī AS «Brīvais vilnis» akcionārs SIA Mūsu investīciju fonds izteica obligāto AS «Brīvais vilnis» akciju atpirkšanas piedāvājumu, kas noslēdzās 2019.gada 24.maijā.

Par akciju izslēgšanu sekos atsevišķs biržas paziņojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums AS "Brīvais vilnis" šovasar paralēli zivju apstrādei ir sācis jaunu darbības virzienu - saldēt ogas, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Viņš teica, ka vasaras mēnešos sezonalitātes dēļ uzņēmums nesaldē zivis. Lai saldētava nestāvētu tukša un saldējamās kameras būtu noslogotas, uzņēmums nolēmis vasarās saldēt ogas. Visa nepieciešamā dokumentācija un sertifikācija, tostarp darbam ar bioloģiskajiem produktiem, šim nolūkam ir nokārtota.

Babris piebilda, ka rudenī saldētavas telpās plānots uzstādīt arī jaunu tehnoloģisko iekārtu saldēto ogu šķirošanai. "Brīvais vilnis" ogas plāno saldēt vien vasarā, kad tās pieejamas arī Latvijas dabā. Tikmēr ziemā, kā ierasts citus gadus, uzņēmums turpinās saldētavās uzglabāt zivis. Tādējādi infrastruktūra būšot efektīvāk noslogota.

Kompānija saldētu ogu realizācijai ir piesaistījusi arī sadarbības partneri, līdz ar to par noieta iespējam nebažījas. "Paši nodrošināsim industriālo platformu, bet tie, kas pārdod un piegādā šo produkciju citiem, mums jau ir atrasti," viņš teica. "Brīvais vilnis" neizslēdz nākotnē uzsākt arī ogu tālāku pārstrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nasdaq Riga šā gada 19. jūnijā pieņēma lēmumu apstiprināt AS Brīvais vilnis pieteikumu 3 099 450 uzrādītāju akciju izslēgšanai no Baltijas Otrā saraksta, par pēdējo akciju kotācijas dienu nosakot 2019. gada 28. jūniju, liecina biržas paziņojums.

AS «Brīvais vilnis» akcionāri 2019. gada 28. februāra ārkārtas akcionāru sapulcē pieņēma lēmumu izslēgt uzņēmuma akcijas no regulētā tirgus. Tika izteikts obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums, kas noslēdzās 2019. gada 24. maijā.

Pēc obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izpildes SIA Mūsu investīciju fonds rīcībā ir 3 019 295 sabiedrības akciju, kas veido 97,41% no sabiedrības pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2015. gada juridiskās personas kavētos nodokļu maksājumus likts atlīdzināt tikai 10 valdes locekļiem

To liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija. Dati būtībā pierāda to, ka 2014. gadā ieviestie nosacījumi – to kopums – nav atbilstošs, lai varētu vērst uzņēmumu nesamaksāto nodokļu parādu piedziņu pret šo kompāniju valdes locekļiem. «Smieklīgi mazs cipars, un domāju, ka šo cilvēku vārdi arī nevienam neko neizteiks,» tā situāciju vērē a/s Brīvais vilnis līdzīpašnieks Arnolds Babris. Viņaprāt, tas ir skaudrs apliecinājums atšķirībai starp vārdiem un darbiem. «Ir pazaudēti ne tikai gadi, ir neiekasēti nodokļi valsts budžetā,» tā A. Babris. Viņaprāt, vēl viena svarīga ninanse ir ne tikai likuma dotās tiesības no valdes locekļa piedzīt valstij nesamaksāto nodokļu parādu, bet arī mantas esamība šiem valdes locekļiem, lai šādus parādus varētu reāli iekasēt, citādi šī norma ir vairāk deklaratīva, nevis reāli strādājoša, jo no tā, kuram nekā nav, arī neko piedzīt nav iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zivju pārstrādes uzņēmumam Brīvais vilnis iecelta jauna padome

LETA, 28.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmuma «Brīvais vilnis» akcionāri pirmdien ārkārtas sapulcē iecēla padomi jaunā sastāvā, sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Viņš pastāstīja, ka uzņēmuma padomē ir iecelts Guntis Bergs, Indra Amatniece un Sarmīte Šīne. Jaunievēlētie padomes locekļi kādreiz strādājuši «Brīvajā vilnī», bet pirms izvēlēšanas padomē ar uzņēmumu kādu laiku nav bijuši saistīti.

Babris teica, ka padomes priekšsēdētājs vēl nav zināms, jo «Brīvā viļņa» jaunieceltajiem padomes locekļiem vēl ir savstarpēji jāvienojas par to, kurš no viņiem būs padomes priekšsēdētājs. Taču, visticamāk, tas būs Bergs, pieļāva Babris.

Tāpat «Brīvā viļņa» valdes priekšsēdētājs pastāstīja, ka akcionāru sapulcē nolemts konvertēt «Brīvā viļņa» akcijas uz vārda akcijām. «Tā kā mēs izstājāmies no biržas, izmainījām statūtus un pārejam uz vārdiskām akcijām. Attiecīgi, mēs vairs neturēsim akcionāru sarakstu depozitārijā, bet pie sevis,» sacīja Babris, skaidrojot, ka tādējādi kompānijai nebūs jāmaksā par šo pakalpojumu depozitārijam «Nasdaq CSD».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Latvijas ražotāji savu produkciju popularizē Berlīnes Zaļajā nedēļā

Žanete Hāka, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 17. līdz 26. janvārim Berlīnē notiek izstāde "Zaļā nedēļa", kurā jau 25.reizi piedalās arī Latvijas ražotāji.

Šogad Latvijas kopstenda platība izstādē ir 110 kvadrātmetri, un tajā savu produkciju rāda un pārdod SIA "Rozīne" ar produktu "Skrīveru mājas saldējums", līdztekus tradicionālajam saldējuma piedāvājot īpašu recepšu saldējumus, tostarp arī ar kaņepēm, SIA "Skrīveru pārtikas kombināts" ar konfektēm "Gotiņa" dažādās versijās, Madonas novada zemnieku saimniecība "Rogas" un tās īpašnieks Sandris Akmans ar biškopības produkciju un dažādos veidos gatavotām ogām. SIA "Plūkt" sagādājis Latvijā vāktas zāļu tējas, individuālais komersants "I.R. Avots" piedāvā medus maisījumus, Talsu novada zemnieku saimniecība "Kurzemnieki" – ābolu, ķirbju un citu augu našķus, bet SIA "Rīta Putni" sagatavojis dažāda veida paipalu olu produkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vīrusa riski var pavērt arī iespējas

Māris Ķirsons, Monta Glumane, Kristīne Stepiņa, Ilze Žaime, 10.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Brīvais vilnis/Māris Ķirsons

Koronavīrusa neprognozējamā, bet straujā izplatība radījusi apjukumu visā pasaulē, uz bremzēm noliekot virkni nozaru, tūrisma jomu teju vai paralizējot. Taču vīrusa radītie riski var pavērt arī iespējas, tostarp analogu izstrādājumu ražošanai un līdz ar to arī investīciju piesaistei Latvijā.

Tā, piemēram, pieprasījuma pieauguma tendenci novērojis zivju konservu ražošanas AS "Brīvais vilnis" līdzīpašnieks Arnolds Babris. "Konservi ir unikāls produkts, kas var tikt ilgstoši glabāts, tāpēc – jo lielākas nepatikšanas, jo vairāk pērk konservus," žurnālam "Dienas Bizness" skaidro uzņēmējs.

"Neatkarīgi no tā, vai kādam tas patīk vai nē, Ķīna ietekmē visu pasauli un lielākā vai mazākā mērā arī visas nozares," tā situāciju vērtē koksnes importa un eksporta SIA "ACA Timber" līdzīpašnieks Armands Apfelbaums.

Viņš norāda, ka Ķīna kā pasaules fabrika ir liels dažādu iekārtu un izejvielu iepircējs visā pasaulē. "Būtībā koronavīruss ne vienu vien ražotāju ir ielicis karantīnas režīmā, kas ir izraisījis ķēdes reakciju," uzsver A. Apfelbaums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmija ir kļuvusi par draudu daudzu uzņēmumu maksātspējai un paaugstinājusi maksātnespējas risku. Situācija raisa jautājumus par to, ko un kā darīt, lai sarežģījumus pārvarētu bez būtiskiem zaudējumiem.

Pēc žurnāla "Dienas Bizness" aptaujāto domām, pašlaik pat vēl neesot iespējams prognozēt reālos postījumu apmērus, jo ir zināmas smagi cietušās nozares – viesmīlība, tūrisms, sabiedriskā ēdināšana, bet mazāk publiski zināms par darbības rādītājiem nozarēs un uzņēmumos, kuri darbu martā un aprīlī turpināja. Arī šie uzņēmumi sajuta pasūtījumu apsīkumu, cenu kritumu un rēķinu apmaksas termiņu pagarināšanos.

"Pašlaik Latvijā ir vairākas krīzes – koronavīrusa, tranzīta un tā dēvētā cīņa par naudas higiēnu. Tā sacīt – trīs vienā, un tāpēc arī kopējā situācija ar daudzu uzņēmumu maksātspēju nav tā iepriecinošākā, un sliktākais scenārijs būtu svētki maksātnespējas administratoriem, kura īstenošanos nevajadzētu pieļaut," situāciju vērtē AS "Brīvais vilnis" līdzīpašnieks Arnolds Babris. Viņaprāt, Latvijā nedrīkst pieļaut maksātnespējas cunami.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Birokrāti rada sev darbu

Māris Ķirsons, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņa ar ēnu ekonomiku nav nesusi manāmus rezultātus. Kāpēc pieņemtie lēmumi nav efektīvi? Kad tiks atzītas vecās kļūdas un kad sāks domāt par labākām alternatīvām?

Dienas Biznesa žurnālists Māris Ķirsons aicināja izteikt savu viedokli AS Brīvais Vilnis līdzīpašnieku Arnoldu Babri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba devēji, kuriem ir vairāk nekā 50 nodarbināto, ir izveidojuši iekšējās trauksmes celšanas sistēmu, par tās atdevi vēl esot grūti spriest

Tā situāciju vērtē aptaujātie.

Vairums uzskata, ka pašlaik, kad ir pagājis tikai viens mēnesis kopš trauksmes celšanas likuma prasību iedarbināšanas, vēl pāragri gaidīt kādus rezultātus, drīzāk tas esot uzskatāms par jauninājuma iedzīvināšanas pirmo posmu. Tiek vērtēts, ka «cāļus skaitīs rudenī», tas nozīmē, ka vērtēt un analizēt varētu tikai pēc 3-6 mēnešiem vai vēl labāk – pēc gada vai diviem.

«Atbilstoši likuma prasībām un Valsts kancelejas izstrādātajām vadlīnijām ir izstrādāta procedūra un izveidota iekšējā trauksmes celšanas sistēma,» skaidroja SIA Rīgas meži Iekšējā audita vadītāja Anda Stīpniece. Uzņēmuma vadība par iekšējā trauksmes celšanas punkta atbildīgo ir nozīmējusi Iekšējā audita vadītāju. «Nekādi papildu izdevumi saistībā ar šo normu ieviešanu nav radušies,» uzsvēra A. Stīpniece. Viņa atgādina, ka uzņēmums noteikumus un procedūru izstrādājis pēc konsultācijām ar Valsts kancelejas atbildīgo speciālisti Inesi Kušķi. «Darbinieki ir informēti par iespējām celt trauksmi. Šāda informācija ir uzņēmuma iekšējā interneta (intraneta) vietnē, kur norādīti gan mani tālruņi, gan e-pasti, kā arī instrukcija, kā un ko darīt,» skaidroja A. Stīpniece. Viņa norāda, ka situācijās, kad kontaktpersona ir komandējumā, atvaļinājumā vai saslimusi, ir paredzēta aizvietošanas sistēma, taču tā atšķiras no aizvietošanas iekšējā audita daļas vadītāja amatā. «Manas prombūtnes laikā šajos sensitīvajos jautājumos aizvietošana ir sarežģīta, tāpēc trauksmes celšanas situācijā informācija nonāktu pie juristiem,» uz jautājumu, kur nonāktu iekšējā trauksmes cēlāja ziņojums, atbild A. Stīpniece. Viņa atzīst, ka pirmajā mēnesī neviens trauksmes celšanas ziņojums nav saņemts, bet ir bijuši jautājumi par izveidoto sistēmu, tās piemērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru