«Visādi rēķinājām, bet nonācām pie secinājuma, ka ekonomiski pamatotu cenu, par kādu iedzīvotājs būtu gatavs pirkt sev veselības apdrošināšanas polisi, mēs nevaram piedāvāt,» intervijā laikrakstam Diena atklājis BTA Insurance Company vadītājs Jānis Lucaus.
Privātpersonu veselības apdrošināšanas tirgus attīstību visos laikos ir bremzējis augsts risks tam, ka apdrošināšanas polises pircējs vēlas maksimāli iztērēt polisē paredzētos labumus arī, ja cilvēkam nav tādas nepieciešamības. Lai nosegtu šos riskus, apdrošinātājam jānosaka tāda polises cena, par kādu cilvēks vairs nav gatavs iegādāties veselības apdrošināšanu. Ja veselības apdrošināšanu pērk uzņēmums, kurā ir vairāki darbinieki, tad tas samazina lielu zaudējumu risku apdrošinātājam, jo pieredze liecina, ka viens darbinieks var iztērēt visus limitus, bet citam darbiniekam nav bijusi nepieciešamība lietot polisi. Tāpēc arī uzņēmumiem veselības apdrošināšanas polises maksā mazāk.
Kā arī Db.lv norādīja BTA pārstāvji, šobrīd par privātpersonu apdrošināšanu cilvēki vienkārši nav gatavi maksāt tik lielas summas, tāpēc, lai privātpersonām piedāvātu pilnvērtīgu veselības apdrošināšanas pakalpojumu par pieņemamu cenu, vēl ir jāizdara liels mājasdarbs.
Tālāk intervijā Dienai, runājot par Latvijas autoceļu tēmu, BTA vadītājs norādījis: «Mēs, kad vien redzam tādu iespēju, tad prasību, kas saistīta ar automašīnas ciestajiem zaudējumiem, regresējam - prasām ceļa apsaimniekotājam un ceļu uzturētājam kompensēt zaudējumus, jo viņiem ir pienākums ceļu uzturēt tādā kvalitātē, lai satiksmes dalībniekiem, pa ceļu pārvietojoties atbilstoši satiksmes noteikumiem, zaudējumi vispār nerastos.»
Jautāts, kā veicas, tiesas ceļā cenšoties piedzīt zaudējumus, J. Lucaus gan atzinis: «Skumji veicas, jo tiesāšanās ilgst gadiem.
To, ka prasītājam ir taisnība, neviens neapstrīd, bet process, kas jāiziet, lai panāktu savu taisnību un vēl iegūtu kompensāciju, ir ļoti garš. Mums ir profesionāli juristi, bet, neraugoties uz to, rūpīgi izvērtējam, kuru prasību regresēt, kuru - ne. Gadiem ilgā tiesāšanās dažu simtu latu dēļ - tāda diemžēl ir Latvijas tiesu sistēmas realitāte.»
Runājot par eiro ieviešanu, J. Lucaus arī stāstījis, ka «kā uzņēmums jau esam gatavi eiro ieviešanai, turklāt esam piedzīvojuši eiro ieviešanu Igaunijā, jo sākām darbu tur laikā, kad Igaunijas nauda vēl bija kronas».
«Domāju, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji jau sastapušies ar eiro, piemēram, pērkot nekustamo īpašumu, ņemot kredītu, tā ka šādā - pieraduma - aspektā pāreja no latiem uz eiro notiks viegli. Mana personīgā pieredze, savulaik dzīvojot un strādājot Tallinā, gan liecina, ka daudzas preces, bet it īpaši pakalpojumi, pēc eiro ieviešanas kļuva dārgāki. Turklāt, ieviešot eiro un noapaļojot cenas, pastāv arī godprātības risks. Visu cieņu igauņiem - pie viņiem cenu pārveide no kronām uz eiro notika godprātīgi. Gan jau daži negodprātības gadījumi bija, bet ne masveidā,» teicis BTA Insurance Company vadītājs.