Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Ārvalstu un vietējie eksperti: pēc vēlēšanām nospraustajam tautsaimniecības kursam jāpaliek nemainīgam.

Ekspertu galvenie ieteikumi gaidāmajiem politikas veidotājiem: jāsamazina budžeta izdevumi, jāizvairās no valsts parāda palielināšanas, jāievēro starptautisko aizdevēju nosacījumi un jāinvestē līdzekļi ražošanā un eksporta veicināšanā.

Tirdzniecība

Saktas puķu tirgus draud sabrukt

Jumts ir katastrofālā situācijā un vēl vienu ziemu tas neizturēs, tā Ingrīda Japiņa.

Investors

Investori vēro situāciju

Situācija Latvijas finansēs saglabājas stabila, līdz ar to arī Latvijas CDS būtiski nemainās. Tomēr vēlēšanu iznākums noteiks, kā tiks turpināta valsts budžeta konsolidācija un ekonomikas konkurētspējas uzlabošana. Tas iespaidos arī Latvijas kredītreitinga nākotnes redzējumu un pēc nākamā gada budžeta izveidošanas – arī pašu reitingu, paredz eksperti.

Gandrīz jebkuram uzņēmumam birojs ir neatņeama sastāvdaļa, kas attiecīgi nozīmē arī neizbēgamus izdevumus. Lai gan priekšvēlēšanu gaisotnē solītas tiek drīzas krīzes beigas, drošāk ir pašiem rūpēties par sevi un izvērtējot «kur ietaupīt» der paskatīties arī uz izdevumiem biroja uzturēšanai.

Lielākā daļa uzņēmēju jau ir izvērtējuši savus telpu nomu līgumus un, iespējams, atraduši izdevīgākus variantus, bet ar nomas maksājumiem iespējas ietaupīt birojā nebeidzas.

Konsultējoties ar biroju vadītājiem, pakalpojumu sniedzējiem un personīgās pieredzes vadīti DB piedāvā 7 veidus, kā iespējams samazināt izmaksas birojā

Un tapa gaisma…

Ja birojā vēl ir «aizķērušās» parastās kvēlspuldzes, šodien ir īstais laiks tās nomainīt uz ekonomiskākām. Atkarībā no spuldžu veida un lietošanas intensitātes apgaismojumam patērējamo elektroenerģijas apjomu iespējams samazināt pat līdz 90 %.

Lauku saimniecību modernizācijas pasākumā iesniegto projektu finansējums jau teju vai izsmēlis kopumā pieejamos 51,5 milj. latu, trijās no deviņām reģionālajām pārvaldēm projektu pieņemšana jau apturēta. Iesniegtie projekti paredz aptuveni 1300 jaunu tehnikas vienību iegādi un 500 fermu, noliktavu un citu būvju celtniecību vai rekonstrukciju.

Intervija

Dombrovskis: nekustamā īpašuma nodokli vajag divkāršot

Lai konsolidētu nākamā gada valsts budžetu, jāpārskata patēriņa un īpašuma nodokļu likmes.

Meža nozare

Kokrūpnieki recesijas apstākļos iemanās gūt rekordpeļņu

Lai arī 2009. gads meža nozares uzņēmumiem iezīmējies ar apgrozījuma kritumu, tomēr daļa kokrūpnieku spējusi būtiski palielināt savu tīro peļņu. «Būvniecība un mēbeļu patēriņš saruka gan Latvijā, gan ārzemēs, bet Latvijas zāģmateriālu ražotāji spēja izmantot lielākajos noieta tirgos radušos unikālo situāciju,» skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

LatRosTrans, pārdodot bufernaftu, ko plāno izspiest no naftas cauruļvada Latvija - Polocka Latvijas teritorijā, varētu iegūt ap 50 miljoniem USD.

Ventspils naftas un Krievijas Transņeftprodukt uzņēmumam LatRosTrans piederošais naftas cauruļvads apstājās 2002. gada 14. decembrī plkst. 7 no rīta naftas trūkuma dēļ no Polockas. Kopš tā laika naftas cauruļvads nefunkcionē, tomēr tajā vēl atrodas tehnoloģiskā nafta (bufernafta) jeb krājums, kas nepieciešams cauruļvada funkcionēšanai. Par to, kas notiek ar šo naftu, kam tā pieder un kādi būs naftas cauruļvada tālākās funkcionēšanas risinājumi, intervijā DB pastāstīja LatRos­Trans valdes loceklis Igors Stepanovs.

Investīcijas

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Ar mērķi ierobežot inflāciju eirozonā Eiropas Centrālā banka (ECB) vakar nolēma palielināt bāzes procentu likmi, kas nosaka Euribor likmju izmaiņas, par 0,25 procentu punktiem, līdz 1,25%.

Tā kā šāds iznākums jau nosacīti ticis gaidīts un līdz ar to ierēķināts, piemēram, kredītu gadījumā visvairāk izmantotajās trīs, sešu un arī 12 mēnešu Euribor likmēs, jaunus tūlītējus pārsteigumus vairs neviens tā īsti negaida. Tomēr banku eksperti pieļauj, ka šis bijis vien pirmais solis tālākam likmju kāpumam, ja inflācija eirozonā turpinās pieaugt.

Valsts naudas trūkumu kompensē ar Eiropas miljoniem

LLU par ES naudu būvēs veterinārmedicīnas klīniku, tā rektors J. Skujāns.

Tekstils

Lauma Fabrics: realizācijas apjomi pieaug

Krievu nacionālā degvīna «Samogon» ražotājs izveidojis «Jelgavas cukuru», lai ražotu cukuru.

Kā liecina Lursoft informācija, uzņēmums Komercreģistrā reģistrēts Rīgā šā gada 8. aprīlī un tā vienīgais īpašnieks ir SIA Istrenka, kam pieder 100% kapitāldaļu. Kompānijas parakstītais pamatkapitāls ir 3000 Ls, bet apmaksātais uz pusi mazāks.

Atkritumu otrā dzīve

Dienas bizness sāk jaunu rakstu sēriju par uzņēmumiem, kas, izmantojot atkritumus, rada jaunus produktus.

Budžets

Budžetā atkal būs jāmeklē, kā ietaupīt

Veidojot 2012. gada valsts budžetu, būs jānodrošina 150 milj. Ls līdz 180 milj. Ls liela budžeta konsolidācija.

Sakari

Baltkom investēšot miljonus

Valsts IT sistēmu uzturēšana izmaksā miljonus, bet kopējas stratēģijas nav, ir bažas par neefektīvu līdzekļu izlietojumu.

Valsts informācijas sistēmu (IS) saimniecībā vēl joprojām ir daudz darāmā. Šobrīd ministrijas savas IS apsaimnieko pēc saviem ieskatiem. Turklāt liela daļa ministriju nemaz nav lietas kursā par padotības iestāžu IS uzturēšanas izmaksām. Tādējādi nav iespējams apzināt kopējo summu, cik daudz ministrijas vidēji gadā tērē IS uzturēšanai.

Gatavi upurēt Vilnīti

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis uzskata, ka būs jāatbalsta KNAB vadītāja Normunda Vilnīša atbrīvošana no amata, ja komisija secinās, ka viņš tam nav piemērots.

Atpūtas un izklaides bizness

Līdzekļu trūkums SIA Primekss, kas patentējis unikālu tehnoloģiju plānu un izturīgu grīdu ieklāšanai, liedzis izplesties ārpus Skandināvijas – bankas aizdevumu liegušas, norādot uz nepietiekamu pašu kapitālu.

«Labs veids uzņēmuma attīstībai ir investīcija tieši uzņēmuma pašu kapitālā. Šī investīcija liks stabilu pamatu straujai attīstībai,» pārliecināts uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Ošlejs, kurš tagad gatavs iekarot citas Eiropas valstis un perspektīvā lūkojas Āzijas virzienā.

Līdzekļi un pūles jāiegulda valsts ilgtermiņa attīstībā

Cilvēki skatās uz īstermiņa risinājumiem, bet valdība šādu greznību atļauties nevar, tā Tele2 vadītājsValdis Vancovičs.

Ierobežojumi strādāt

Trīs gadus pēc darba regulatorā es nedrīkstu strādāt nevienā regulējamā uzņēmumā – ne Latvijas Gāzē, ne Latvenergo, ne kur citur, tā SPRK vadītāja Valentīna Andrējeva.

Ja IKEA un OTTO produkciju no Latvijas mēbeļražotājiem vairs neņems, tūkstošiem cilvēku var zaudēt darbu.

Ja Latvijas valsts meži neatgūs zaudēto FSC sertifikātu, kas apliecina, ka iegūtā koksne atbilst vides prasībām, tad Latvijas mēbeļražotāji var palikt bez miljoniem eiro vērtiem pasūtījumiem un daudziem tas var nozīmēt arī biznesa likvidāciju, atzīst Otto International pārstāvis Jens Skite Hansens.

Iepirkumi

800 tūkstošu konkursā uzvarētāji ar aizmuguri

Piebraucamos ceļus pie izglītības iestādēm Rīgā remontēs vairākas firmas ar «politisku fonu».

Metālapstrāde & Mašīnbūve

Pērn – kritums bezdibenī, nākamgad – izaugsme

Valdība vienojusies galveno uzsvaru 2011.gada budžeta konsolidācijā likt uz akcīzes nodokļa palielināšanu. Tikmēr pārtikas rūpnieki draud uz laiku apturēt ražošanu un rīkot protesta akcijas, to pēc vairāku nozares uzņēmumu lūguma publiski paudis LPUF izpilddirektors Uldis Ronis.

100 milj. Ls avansā

aptuveni tik pērnā gada nogalē pašvaldības saņēmušas kā avansa maksājumus.

Ministrijas ar avansa maksājumiem pašvaldībām uzspodrina ES naudas apguves statistiku.

Zīmols

Fliks darījumu ar airBaltic zīmoliem otrreiz neveiktu

«Tagad, zinot visu politisko fonu, es ļoti nopietni padomātu, vai es vēlreiz veiktu darījumu ar airBaltic zīmolu pirkšanu. Es varētu vienkārši problēmu nolikt valstij kā akcionāram priekšā uz galda,» sacīja airBaltic prezidents un līdzīpašnieks Bertolts Fliks.

Daudzi uzņēmēji DB pauž sašutumu par Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS) - tā «uzkaras», ir lēna, lielai daļai nesaprotama. VID neizdarības dēļ (nereģistrēja laikus EDS) saimnieciskās darbības veicējam Mārtiņam Vanagam tagad ir jāmaina uzskaites sistēma. «Kad sāksies nopietnāks strīds, tad iešu un cīnīšos, jo vainīgs nejūtos, lai arī, iespējams, varēju darboties ātrāk. Nespēju iedomāties, ka līguma reģistrēšana (es esmu SIA valdē, un tur jau man ir EDS, un pieslēdzos kā Mārtiņš Vanags) aizņems divas nedēļas,» tā viņš.

Valsts budžeta konsolidācija var aprīt pasažieru pārvadājumus laukos

Piedāvātais plāns paredz krietni lielāku konsolidācijas apjomu, nekā prasa starptautiskie aizdevēji.

Dabasgāze

Gāzes tirgū krasas pārmaiņas

Cīņā par klientiem E.ON Ruhrgas piedāvā dažādas atlaides, Latvijā līdzīgiem pasākumiem trūkst motivācijas.

Statistika

Mazumtirdzniecībā var redzēt stagnācijas pazīmes

Inflācija un konsolidācijas pasākumi sāk bremzēt mazum­tirdzniecības apgrozījumu.

Eksports

Bez indes visi kukaiņi augšpēdus

SIA Sitno eksportē ekoloģiskus produktus cīņai pret kaitēkļiem.

Vēlētāju uzticība Valdim Dombrovskim 10.Saeimas vēlēšanās ver ceļu kārtējiem taupības cirtieniem, ieskaitot nodokļu celšanu.

2011. gada valsts budžeta konsolidācija varētu notikt uz vairāku nodokļu likmju palielinājuma rēķina, kas jau iezīmēti vairākos dokumentos.

Parīzes autošovā atgriežas optimisms

Autobūves gaidītākais jaunums - septītās paaudzes VW Passat startēs Vācijā un Baltijā jau šogad.

Viedoklis

Politiķiem jāstrādā, lai atveseļotu ekonomiku

Vēlēšanu rezultāti nepārsteidz, taču jaunievēlētajiem politiķiem ir jāizdara pareizie secinājumi attiecībā uz pēdējos pāris gados pieļautajām kļūdām un jāīsteno reformas, kas būtu vērstas uz Latvijas ekonomikas atveseļošanos, uzskata DB aptaujātie uzņēmēji.

Lai gan pozitīvi vērtējams Nodarbinātības valsts aģentūras direktores Baibas Paševicas sacītais, ka «ir jābūt valsts politikai, kas būtu vērsta uz to, lai cilvēki bez darba nebūtu ilgstoši, jo šī tiešām ir lielākā problēma» un «kā vienu no iespējamajiem risinājumiem šajā jomā redzu nodokļu atlaižu piešķiršanu tiem uzņēmumiem, kas pieņem darbā tieši bezdarbniekus», tomēr uzņēmēji vēlētos detalizētāku informāciju.

Latvijā varētu izveidoties piena nozares milzis

Rīgas piena kombināta un Rīgas piensaimnieka apvienošanās dotu labu handikapu eksportā.

ES rakurss

Cīnīsies par lielāku Eiropas kūkas gabalu

Pēc 2013. gada ES fondu finansējums varētu būt pieejams vien atsevišķām jomām.

Darījumi

Rāvis: varētu iepirkties vēl

Uzņēmējs Guntis Rāvis šogad pieļauj vēl viena, divu uzņēmumu daļu pirkšanas darījumus, kas līdzīgi LEC daļu iegādes darījumam.

Īpašums

Pelēkajā komercīpašumu tirgū parādās rozā toņi

Nākotnē baltiešiem var nākties par elektrību maksāt Krievijas diktētu cenu.

Notiekot tik straujai atomelektrostaciju būvniecībai Lietuvas pierobežā, arvien vairāk pieaug bažas, ka Baltijas iecerētie jauno jaudu projekti - gan Visaginas AES, gan Latvijas un Igaunijas projekti var nerealizēties, vai arī dažu gadu laikā izrādīties cenas ziņā nekonkurētspējīgi.

Buksē minerālūdens atjaunošana

Ugunsgrēkā cietušās Stelpes minerālūdens ražotnes atjaunošana nav sākta, jo kavējas nodarīto zaudējumu segšana.

Lai arī SIA Mežotne LDA vadība cerēja skādi novērst un ražošanu atjaunot pāris mēnešos līdz ziemas sākumam, nekas no cerētā nav piepildījies.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšana Latvijā varētu tikt ieviesta no nākamā gada 1. janvāra.

To, skatot Finanšu ministrijā tapušo Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumu, pirmdien nolēma Ministru kabineta komiteja. Tiesa gan, par mantiskā stāvokļa deklarēšanas ieviešanu vēl ir jālemj Saeimai. Iepriekšējo sasaukumu parlamentu dienaskārtībā nulles deklarāciju ieviešanu paredzoši likumprojekti nonākuši jau vairākkārt, taču Saeimai nekad nav izdevies pieņemt attiecīgos likumprojektus arī galīgajā lasījumā - mēģinājumi ieviest fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanu ir cietuši neveiksmi kā 7., tā arī 9. Saeimas laikā.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Dienvidu tilta būves turpināšana liek Rīgas domei nākamo gadu plānot ar 52 milj. Ls budžeta deficītu, ziņo Dienas bizness.

Budžeta deficīts tiek lēsts 13% apmērā no pašvaldības budžeta ieņēmumiem. Viens no Rīgas pilsētas pašvaldības 2011.gada budžeta deficīta iemesliem ir lielās iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, kas Rīgai atņem 41,4 milj. Ls. Iemaksas «samazinās mazākā apjomā nekā pilsētas ieņēmumi,» budžeta projekta paskaidrojuma rakstā norāda Rīgas mērs Nils Ušakovs. 2011.gadā pēc līdzekļu pārskaitīšanas izlīdzināšanas fondā pašvaldības funkciju realizācijas Rīgai palikšot vien 355,9 milj. Ls.

Pie vainas ir arī «līdzfinansējums Eiropas Savienības projektu īstenošanai 43,5 milj. Ls apjomā un pieaugošie maksājumi par uzņemtajām saistībām Dienvidu tilta celtniecības izdevumu segšanai 17 milj. Ls,» viņš turpina. Jāatgādina, ka šogad budžetā Dienvidu tiltam bija paredzēti 8,5 milj. Ls, ar kuriem ne tuvu nebija gana, līdz ar to trešās kārtas darbi Pārdaugavā jau ilgāku laiku apstājušies. Dome plāno, ka darbi atsāksies nākamā gada sākumā.

Lai arī 2010. gada budžeta deficīts būs lielāks nekā plānots, problēmas ar aizdevējiem tas neradīs.

Šādu pārliecību DB pauda finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība), piebilstot, ka Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas noteikto 2010. gada budžeta deficīta griestu – 8, 5 % no iekšzemes kopprodukta – ievērošanu sekmēs arī fakts, ka Latvijas ekonomika no lejupslīdes atguvusies ātrāk nekā tika prognozēts aizpērnā gada beigās.

Valsts kases apkopotie dati liecina, ka pērn valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bijuši 4,607 miljardi Ls, bet izdevumi – 5, 409 miljardi Ls.

Valsts konsolidētā kopbudžeta izdevumi pārsnieguši ieņēmumus par vairāk nekā 802 milj. Ls, taču jāņem vērā, ka pašvaldību konsolidētajā budžetā 2010. gadā bijis 52 milj. Ls liels pārpalikums. Tādējādi konsolidētā kopbudžeta deficītu veido valsts pamatbudžeta un sociālā budžeta deficīts, kas bijis ievērojami lielāks nekā bija paredzēts 2010. gada budžeta likumā, kurā bija plānots, ka valsts budžeta deficīts nepārsniegs 566, 7 milj. Ls.