Budžets

Budžetā maksājamās dividendes samazina tikai dažiem

Madara Fridrihsone, 17.08.2011

Jaunākais izdevums

Valdība piekritusi, ka tiek samazinātas dividendes, ko valsts budžetā par 2010. gadā gūto peļņu maksās Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), Latvijas Gaisa satiksme no dividenžu maksāšanas atbrīvota, savukārt Latvijas Dzelzceļam un Latvijas Valsts radio un televīzijas centram budžetā jāmaksā 90 % no pērn gūtās peļņas.

Visi minētie uzņēmumi, izņemot Latvijas Gaisa satiksmi, nepieciešamību atstāt to rīcībā lielāku peļņas daļu, skaidro ar iecerētajiem investīciju projektiem, šodien ziņo Dienas Bizness.

Tomēr, saskaņā ar valdībā lemto, par pašu nopelnītajiem līdzekļiem investīciju projektu, konkrēti, Biķernieku sporta trases modernizācijas projektu varēs realizēt tikai CSDD. Šai valsts a/s budžetā maksājamā dividenžu daļa samazināta no 90 % uz 64 % no 2010. gada peļņas.

Latvijas Dzelzceļam valsts budžetā būs jāpārskaita 90 % no pērn nopelnītā, taču valdība apņēmusies uzņēmumam piešķirt valsts budžeta dotāciju Šķirotavas stacijas modernizācijai. Savukārt Latvijas Valsts televīzijas un radio centram investīciju projektu īstenošanā, tostarp platjoslas interneta attīstības projekta realizācijā, ar valsts pretimnākšanu samazinātu dividenžu veidā nav izdevies panākt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādas darbības veicamas, lai izmaksātu ārkārtas dividendes?

Andra Rubene, partnere, zvērināta advokāte, komerctiesību advokātu birojs Tark Grunte Sutkiene; Madara Melkerte, juriste, komerctiesību advokātu birojs Tark Grunte Sutkiene., 16.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gada 1. jūlijā apritēs gads, kopš Komerclikums vairs nenosaka dividenžu aprēķināšanas biežumu, tāpēc kapitālsabiedrību dalībnieki un akcionāri (1) var noteikt un aprēķināt dividendes pēc saviem ieskatiem ne tikai ikgadējā kopsapulcē, kurā apstiprina gada pārskatu un lemj par peļņas sadali. Ja sabiedrībai ir iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa, sabiedrības dalībnieki var lūgt valdi sasaukt dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par peļņas izlietošanu. Jāatzīmē, ka līdz 2013. gada 1. jūlijam Komerclikuma noteikumi paredzēja, ka dividendes nosakāmas un aprēķināmas tikai reizi viena kalendārā gada ietvaros.

Līdz ar 2014. gada 16. janvāra grozījumiem Komerclikumā likumdevējs ir ieviesis arī jaunas tiesību institūcijas - ārkārtas dividenžu, izmaksas tiesisko regulējumu, lai vēl vairāk atvieglotu sabiedrību īpašnieku ikdienu. Tas dod iespēju sabiedrībai paredzēt, ka dividendes var noteikt un aprēķināt arī no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām, proti, reizi ceturksnī. Tādējādi ir ļauts sadalīt dividendēs arī sabiedrības tekošā gada peļņu.

Ņemot vērā, ka jaunie noteikumi par ārkārtas dividendēm stāsies spēkā jau pavisam drīz – 2014. gada 1. jūlijā, šajā rakstā skaidrosim, kādas darbības veicamas sabiedrībām, kas vēlēsies tās izmaksāt jau šā gada otrajā pusē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dividenžu efekts uz ilgtermiņa ieguldījumu akcijās ienesīgumu

Ingus Grasis, SEB bankas Private Banking pārvaldes investīciju stratēģis, 08.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aplūkojot pēdējos ilgtermiņa akciju tirgus cenu indeksu grafikus, īpaši pēc šogad augustā un septembrī piedzīvotā straujā krituma, var viegli redzēt, ka akciju tirgus ir tādā pašā līmenī, kā tas bija 1997.gada vasarā. Tas nozīmē, ka akciju tirgus vērtība ir palikusi nemainīga pēdējos 14 gadus (skatīt 1.attēlu), ja par pamatu izmanto, piemēram, 600 Eiropas publisko akciju sabiedrību akciju cenu indeksu Stoxx 600.

Akciju tirgus šajā periodā ir bijis ne tikai ārkārtīgi svārstīgs, piedzīvojot divus lielus satricinājumus – interneta burbuļa pārplīšanu 2000.gadā un globālo finanšu krīzi 2008.gadā, bet arī nav spējis ieguldītājam nodrošināt kapitāla pieaugumu. Pirmā reakcija, aplūkojot grafiku, būtu jautāt, kādēļ vispār investēt akciju tirgū? Tomēr ir jāatceras, ka akciju tirgus kopējo ienesīgumu nodrošina ne tikai akciju cenu pieaugums, bet arī dividendes. Ilgtermiņā dividenžu ienesīgums var ievērojami ietekmēt investora peļņu no ieguldījumiem akcijās.

1.attēls. STOXX Europe 600 akciju tirgus indekss (STOXX Europe 600 price EUR)

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pievilcīgi uzņēmumi, kuros izdevīgi ieguldīt augsto dividenžu dēļ

Žanete Hāka, 04.10.2013

1. FirstEnergy

Dividendes ienesīgums: 6%

Dividendes lielums: 2,2 ASV dolāri

Akcijas cena: 36,93 ASV dolāri

P/E rādītājs: 12,1

Uzņēmuma tirgus vērtība ir 15,4 miljardi ASV dolāru un plānots, ka uzņēmums saviem akcionāriem dividendēs izmaksās 73% no ienākumiem. Analītiķi paredz, ka akcijas cena varētu atkal pieaugt līdz 40,03 dolāriem.

Foto: AFP/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju indeksā Standard&Poor’s 500 iekļauto uzņēmumu skaits, kas maksā dividendes, patlaban sasniedzis 15 gadu augstāko līmeni. Pēc FactSet apkopotajiem datiem, tikai nedaudz virs 80 kompānijām indeksā nemaksā dividendes.

Tādējādi pēdējā laikā dividenžu maksāšana kļuvusi par pievilcīgu dažāda lieluma uzņēmumiem. Tiesa gan, ne visas dividendes ir apjomīgas. No indeksā iekļautajiem 500 uzņēmumiem 99 maksā dividendes ar vismaz 3% ienesīgumu salīdzinājumā ar ASV valdības desmitgadu parādzīmju ienesīgumu 2,66% apmērā. Turklāt parādzīmju ienesīgums šajā gadījumā ir garantēts, savukārt šo uzņēmumu akcijas cenu prognozes liecina par pieaugumu, tādējādi akcionāriem nodrošinot vēl papildus peļņu, ko vēl palielina dividenžu maksājumi.

Daži uzņēmumi, piemēram, ConocoPhilips, var atļauties maksāt investoriem dividendes ar 3,9% ienesīgumu, un tā dividendes apjoms ir starp augstākajiem S&P 500 indeksā, turklāt uzņēmums var atļauties maksāt vēl lielākas dividendēs, jo ir starp pelnošākajiem uzņēmumiem valstī. Pārsteidzošā kārtā dažas kompānijas maksā dividendes arī zaudējot naudu. Piemēram, Windstream, kuru dividenžu ienesīgums ir 12%, izmaksāto dividenžu apjoms vairāk nekā divreiz pārsniedz tās ienesīgumu. Tiesa gan, šāda kombinācija ilgtermiņā nav uzturama, īpaši, ja ekonomika atkal piedzīvo kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LaIPA ar Lattelecom vienojas par atlīdzībām

Žanete Hāka, 04.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) ir panākusi vienošanos ar Lattelecom par maksājamās atlīdzības lielumu izpildītājiem un fonogrammu producentiem par fonogrammu retranslēšanu pa kabeļiem, informē LaIPA izpilddirektore Liena Grīna.

Noslēgtais līgums paredz maksājamo atlīdzību apmērus un termiņus par pašreizējo periodu – no 2013. gada 1. janvāra, savukārt sarunas vēl turpinās, lai vienotos par taisnīgas atlīdzības veikšanu par iepriekšējo periodu.

LaIPA kā izpildītāju un fonogrammu producentu mantisko tiesību pārstāvošā organizācija pēc ilggadējām sarunām, cenšoties panākt vienošanos ar Lattelecom par maksājamās atlīdzības lielumu fonogrammu retranslēšanai pa kabeļiem kā galējo līdzekli līgumu noslēgšanai 2012. gada 19. oktobrī iesniedza prasību tiesā par parāda piedziņu un aizliegumu retranslēt fonogrammas, lai panāktu, ka tiesību īpašnieki saņem taisnīgu atlīdzību, stāsta L. Grīna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Igaunijas samazinātais peļņas nodoklis var rīvēt kantes Latvijai

Māris Ķirsons, 23.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas lēmums regulāro dividenžu izmaksātājiem samazināt uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi no 20% līdz 14% nozīmē, ka ziemeļu kaimiņvalsts pretendēs uz peļņas centra vietu.

Šādu ainu rāda zvērinātu advokātu biroja Lextal Igaunijas partnera Anta Karu dati. Par to, vai šāda Igaunijas atbilde uz Latvijā veikto uzņēmumu ienākuma nodokļa reformu radīs kādu ietekmi, rādīs laiks.

DB jau vēstīja, ka no 2018. gada Latvijā būtībā ir ieviests tieši tāds pats uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) risinājums, kāds tas Igaunijā ir darbojies jau kopš šī gadsimta sākuma. Proti, jaunais uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējums paredz ne tikai lielāku (20%) šī nodokļa likmi salīdzinājumā ar bijušo 15%, bet arī dividendēs nesadalīto peļņu ar uzņēmumu ienākuma nodokli neapliks. Jāņem vērā gan kāda detaļa - šī nodokļa likme, turklāt pēc formulas summa/ 0,8x20% jāmaksā par tiem tēriņiem, kuri pielīdzināmi dividenžu sadalei – par tēriņiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Šī aprēķina formula arī ir radījusi aprēķinu, ka, piemēram, uzņēmums samaksā 100 eiro par pakalpojumu, kas tiek uzskatīts par nesaistītu ar saimniecisko darbību, tad, piemērojot minēto formulu (100 eiro/0,8x20%), iegūstam, ka nodoklis jāsamaksā 25 eiro – tātad UIN likme jau tiek lēsta 25%, kāda tā bija līdz 2002. gadam. Par to, kā šī sistēma darbosies praksē, rādīs nākotne, kurā tad arī tiks pārbaudīts, vai patiešām šī nodokļa likme būs 25% šādos gadījumos. Jāņem vērā, ka par tiem uzņēmumu tēriņiem, kuri tiks pielīdzināti peļņas sadalei, UIN noteiktajā apmērā būs jāsamaksā jau nākamajā mēnesī pēc šo izmaksu rašanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investēšana akcijās, kā brīvo naudas līdzekļu ieguldījumu veids, Latvijā vēl nav sasniedzis tādu popularitātes līmeni kā pie mūsu kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā, tomēr, kā redzam pēc MADARA Cosmetics 2017. gada nogalē veiktā sākotnējā publiskā piedāvājuma (initial public offering jeb IPO), kurā uz akcijām pieteicās vairāk nekā 700 privāto investoru, tendence Latvijā ir pozitīva.

Arī uzņēmumi sāk vairāk domāt par kapitāla tirgus sniegtajām iespējām un arvien biežāk dzirdam par vietējo uzņēmumu akciju publiskajiem piedāvājumiem arī privātajiem investoriem. Runājot par investīcijām akcijās, bieži tiek minēti dažādi riski, piemēram, cenu svārstības, kas ir neatņemama akciju tirgu sastāvdaļa. Tomēr nereti nākas dzirdēt arī dažādus mītus. Apskatīsim 5 populārākos un noskaidrosim – kā tad ir patiesībā?

Pirmais un, iespējams, vispopulārākais mīts ir, ka investēšana akcijās ir kā spēlēt kazino – riskanti un iznākums ir atkarīgs no veiksmes.

Jā, ieguldījums akcijās ir riskantāks nekā, piemēram, konservatīvs ieguldījums nekustamajā īpašumā, jo akciju cena var iet gan uz augšu, gan uz leju. Taču ieguldīšanai akcijās nav nekā līdzīga ar kazino, ja vien akciju tirgū jeb biržā neiemaldās cilvēks ar pāris tūkstošiem, kurš sāk pirkt akcijas, balstot savu lēmumu, uz, piemēram, izskatīgāko uzņēmuma logo vai skanīgāko nosaukumu. Akciju cena biržā tiek noteikta piedāvājuma un pieprasījuma rezultātā, līdzīgi kā Rīgas Centrāltirgū, kur neviens jūnijā nepirks poļu zemenes par 10 EUR/kg. Akciju cena var krist un augt tādu iemeslu dēļ kā: uzņēmuma finanšu rezultāti, panākumi eksporta tirgos, globālās ekonomikas pozitīvi/negatīvi faktori. Dažreiz cena var mainīties arī investoru uzvedības (herd behaviour) dēļ, piemēram, ja konkrētas nozares uzņēmuma cena biržā samazinās, investoriem var rasties sajūta, ka arī konkurenta akciju cena kritīs. Būtiskākā atziņa ir, ka akciju cena nemainās nelabvēlīga horoskopa ietekmē, tāpēc nav jālasa iknedēļas horoskops un jāpēta zvaigžņu stāvoklis, bet gan jāseko līdzi faktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: 2017. gada budžeta jaunā skolas soma un tajā esošie mājasdarbi

Latvijas Bankas ekonomists Guntis Kalniņš, 09.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik pilnā sparā norit nākamā gada budžeta sagatavošanas process. Līdz budžeta projekta iesniegšanai Saeimā 14. oktobrī vēl ir laiks piestrādāt pie detaļām un novērst nepilnības, bet valsts finanšu plānošanā ir novērojamas vairākas pozitīvas iezīmes.

Pirmkārt, minama vēl pērn uzsāktā un šā gada pavasarī veiktā budžeta izdevumu pārskatīšana. Pirms ķerties pie jauna finansējuma meklēšanas un dalīšanas – tika veikta esošā jeb bāzes finansējuma izlietojuma efektivitātes analīze, rodot līdzekļus aktuālāku valsts vajadzību finansēšanai. Latvijas Banka jau vairākkārt norādījusi uz šādu nepieciešamību, un pozitīvi, ka t. s. bāzes izdevumu izvērtēšana beidzot ir aizsākta, turklāt iedibinot to kā pastāvīgu budžeta veidošanas procedūru.

Vajadzību pārskatīšana ir arī labs precedents tam, ka par gadskārtējo budžetu sākam domāt laikus. Meklējumi pēc ielāpiem, ar ko aizlāpīt iepriekš sazīmētās vajadzības, nenovēršami noved pie neilgtspējīgu lēmumu pieņemšanas. Prātīgs saimnieks vajadzības ierobežo pieejamo līdzekļu ietvaros, nepieciešamības gadījumā, atsakoties no mazāk degošiem tēriņiem. Esošo izdevumu pārskatīšana parādīja, ka šāda pieeja var nest augļus un liels uzsvars liekams uz šīs procedūras iestrādāšanos un uzlabošanos. Jo tomēr diez vai atrastie ~60 milj. eiro, kas ir mazāk nekā 1% no budžeta, ir maksimālā summa, ko varētu atrast visās gadu gaitā uzkrātajās izdevumu pozīcijās. Darbs šajā virzienā jāturpina!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvijas dzelzceļam valstij dividendēs būs jāizmaksā 27%

Egons Mudulis, Zanda Zablovska, 10.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dzelzceļa (LDz) vadītājs Uģis Magonis aiz slēgtām durvīm pieņemto valdības lēmumu nodēvē par zelta vidusceļu. Saskaņā ar esošo likumdošanu LDz no 6,16 milj. Ls 2011. gada peļņas dividendēs valstij būtu bijis jāmaksā 90% jeb 5,54 milj. Ls.

LDz gan gribēja paturēt visu peļņu, proti, neizmaksāt dividendēs valstij neko, tomēr jāņem vērā situācija budžetā, pret ko Ldz izturas ar izpratni, skaidroja U. Magonis. Viņaprāt, tas, ka LDz dividendēs būs jāizmaksā 27%, kompānijas investīciju projektus neapdraud, un LDz centīsies paveikt visu iecerēto.

Tā kā valdības sēdes gaitā Finanšu ministrija nevēlējās atklāti apspriest 5,54 milj. Ls vērto dividenžu jautājumu, neskatoties uz Satiksmes ministra Aivja Roņa iebildumiem, to skatīja līdztekus ar valsts budžeta likumprojektu saistītajiem jautājumiem slēgtajā daļā.

Finanšu ministrija iebilda rīkojuma projekta tālākai virzībai, jo tā īstenošana radītu negatīvu ietekmi uz plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem, liecina ministrijas sniegtais atzinums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu ienākuma nodokļa reformu vērtēt vēl ir pārāk agri, jo kopš tās ieviešanas ir pagājuši tikai divi gadi, kas ir pārāk īss laiks, jo vairāk, ja 2018. un 2019. gads bija sava veida pārejas periods.

Tāda aina atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka 2018. gadā spēkā stājās uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma, kuras pamats bija: nemaksā dividendes - nemaksāsi arī uzņēmuma ienākuma nodokli.

Līdz 2019. gada nogalei spēkā bija nosacīts pārejas periods, kad uzņēmumi varēja izmaksāt dividendes, maksājot 10% lielo iedzīvotāju ienākuma nodokli par to peļņu, kura savulaik aprēķināta un par ko samaksāts attiecīgais uzņēmuma ienākuma nodoklis, bet tā netika sadalīta dividendēs. Savukārt, ja līdz 2019. gada nogalei šo iepriekšējos gados (līdz 2018. gadam) nopelnīto, bet dividendēs neizmaksāto vēlāk - 2020. gadā vai vēl tālākā nākotnē - gribēs izmaksāt dividendēs, par to būs jāmaksā divas reizes lielāks iedzīvotāju ienākuma nodoklis nekā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fiskālie noteikumi – ekonomiskās stabilitātes stūrakmens?

Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts un Oļegs, 26.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Spēkā stājas spriedums AKKA/LAA un LNT strīdā par autoratlīdzību

Elīna Pankovska, 25.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas (AT) Senāta Civillietu departaments, izskatot biedrības Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA ) un a/s Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT) kasācijas sūdzības, nolēma atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību lietā.

Līdz ar šo Senāta rīcības sēdes lēmumu stājas spēkā AT Civillietu tiesu palātas pagājušajā gadā pasludinātais spriedums, ar kuru daļēji tika apmierināta AKKA/LAA prasība un no LNT piedzīta autoratlīdzība par muzikālo darbu izmantošanu par laika periodu no 2001.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim 376,89 tūkst. Ls apmērā un atzīts par spēkā esošu abu pušu starpā noslēgto licences līgumu par tiesībām izmantot autoru muzikālos darbus LNT programmās, nosakot šī līguma termiņu līdz šā gada 31.decembrim.

Tāpat spriedumā tika norādīts, ka maksājamās atlīdzības apmērs ir 1,6% no LNT ikgadējiem ieņēmumiem par muzikālo darbu izmantošanu 35% apmērā no kopējā raidlaika. Senāta lēmums nav pārsūdzams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedoklis: Cik asi zobi fiskālās disciplīnas sargam?

Guntis Kalniņš, Latvijas Bankas ekonomists, 15.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopīga fiskālās disciplīnas ietvara veidošana ir ļoti daudzšķautņains jautājums gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (ES). No vienas puses, tā ir politiskā saspēle, kur arī Latvijai jāpieliek pūliņi, lai mūsu balsi Eiropā sadzirdētu un izveidotu mehānismu, kas nodrošina atbildīgu dalībvalstu budžeta politiku.

No otras puses, protams, fiskālās disciplīnas īstenošanu, pirmkārt, jāsāk savās mājās ar pavisam praktisku mērķi – pieejamā naudas apjoma saprātīga tērēšana, lai apmierinātu pēc iespējas vairāk vajadzību un dzīvotu labāk. Šajā rakstā pievērsīšos fiskālās disciplīnas padomes lomai un iespējām uzlabot fiskālo disciplīnu Latvijā un apskatīšu Eiropas Savienības fiskālās padomes līdzšinējo veidošanas gaitu.

Sabiedrībai no publiski pieejamās informācijas, kas mēdz būt arī virspusēja un politiski motivēta, ne vienmēr ir viegli saprast, vai īstenotā budžeta politika patiesi ved uz lielāku labklājību. Turklāt pat politikas īstenotājiem arvien grūtāk ir saprast, vai nosacījumi tiešām tiek izpildīti un cik objektīvi ir Eiropas Komisijas (EK) pieņemtie lēmumi, izvērtējot konkrētu dalībvalstu atbilstību regulās definētajiem atbildīgas budžeta politikas nosacījumiem. Ir vairāki ceļi, kā turpināt attīstības ceļu arī šajos apstākļos: var atņemt valstīm iespējas radoši lavierēt pa disciplīnas kritēriju džungļiem un budžeta lēmumu pieņemšanu centralizēt vai tomēr censties risināt pastāvošā mehānisma problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Piecas kompānijas, kuras maksā bīstami augstas dividendes

Žanete Hāka, 13.11.2013

Chesapeake Granite Wash Trust

Dividendes ienesīgums: 20,6%
Dividendes lielums: 2,67 dolāri
Akcijas cena: 12,97 dolāri
Nozare: Nafta un gāze

Kompānija dara bažīgu tās augstā dividenžu ienesīguma dēļ. Kompānijas kapitalizācija ir mazāka par 600 miljoniem dolāru un publiskajā apgrozībā tā ir tikai kopš 2011.gada nogales. Kaut arī investorus varētu vilināt augstais ienesīgums, akcija varētu būt riskanta. Nesen vērtspapīra cena nokritās līdz gada zemākajam līmenim, un kopš augstākā līmeņa – 20,25 dolāru - sasniegšanas pēdējā gada laikā tā ir par 40% zemāka. Goldman Sachs nesen ir pazeminājis kompānijas reitingu no neitrāls uz pārdot, balstoties uz aplēsēm, ka dividendes mazināsies.

Foto: EPA/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investori vienmēr pievērš uzmanību uzņēmumu maksātajām dividendēm, jo tās rada papildus ieņēmumus ieguldījumu portfelim, tomēr ir gadījumi, kad ieguldījumi dividendes maksājošās kompānijās var neradīt gaidīto rezultātu. Dažas kompānijas maksā dividendes ar neticami augstu ienesīgumu, tādēļ rodas jautājums, vai šīs kompānijas var uzturēt tik augstu ienesīgumu arī nākotnē, raksta portāls 24/7 Wall St.

Investoriem patīk dividendes ne tikai tādēļ, ka tas ir papildu ienākums, bet arī tāpēc, ka tās lielākoties signalizē, ka kompānija ir stabila un atspoguļo potenciālos ienākumus nākotnē.

Augstākais dividendes ienesīgums, ko maksā Dow Jones Industrial Average indeksā iekļautās kompānijas, ir 5%. Tādēļ, vērtējot uzņēmumu, kura dividendes ienesīgums ir divreiz lielāks, var uzskatīt, ka investori uzņemas nopietnu risku. Tas ir tādēļ, ka ir divi varianti, kādēļ ienesīgums ir tik augsts – vai nu kompānija ir pietiekami spēcīga, lai audzētu dividenžu maksājumus, vai arī tās akcijas cenai var gaidīt kritumu. Kaut arī vienmēr ir cerība uz pirmo variantu, biežāk notiek otrais. Jāņem vērā, ka dividendes ienesīgums virs 10% ir pat augstāks nekā ienesīgums, ko investori var nopelnīt ar spekulatīvo obligāciju ieguldījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

15 akcijas ar dividenžu ienesīgumu virs 10%

Žanete Hāka, 25.09.2017

Prospect Capital: 10,7%

Kompānija ar 2,4 miljardu dolāru tirgus vērtību investē dažāda izmēra un izaugsmes etapu uzņēmumos, kā arī darījumos. Kompānijas akcijas cena ir 6,72 dolāri. Nesen uzņēmums pazemināja dividendes apmēru. Eksperti paredz, ka akcijas cena var sarukt līdz 6,5 dolāriem.

Foto: no kompānijas mājaslapas

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav noslēpums, ka investoriem patīk uzņēmumi, kuri maksā dividendes.

Kā liecina statistika, gandrīz puse no kopējās atdeves akciju tirgū veido tieši dividendes, raksta portāls 24/7 Wall St. Daudzi ieguldītāji paļaujas uz dividendēm, lai papildinātu savus ienākumus, aizejot pensijā vai virzoties uz pensijas gadiem. Tāpat dividendes ir lielisks kapitāla avots, ko var ieguldīt tālāk.

Ja investoriem ļoti patīk dividendes, vai tas nozīmē, ka augstāks dividendes ienesīgums ir labāks? Šis jautājums ir sarežģīts, īpaši, ja dividendes ienesīgums ir pārāk augsts, jo dividendes, kuru ienesīgums ir virs 10% var kļūt pārāk riskantas, un šo risku investori ne vienmēr var uzņemties. Jāatgādina, ka 10 gadu ASV valsts obligāciju ienesīgums ir tikai 2,25%, bet vidējais Dow Jones Industrial Average akciju dividenžu ienesīgums bija aptuveni 2,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Baltijas birža

Pērn Rīgas biržā lielākās dividendes akcionāriem ir maksājusi kažokzvēru audzētava Grobiņa

NOZARE.LV, 02.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Rīgas biržā lielākās dividendes par 2012.gadu saviem akcionāriem ir maksājusi kažokzvēru audzētava AS Grobiņa, liecina biržas NASDAQ OMX Riga informācija.

Grobiņa saviem akcionāriem dividendēs izmaksājusi 0,60 latus (0,85 eiro) par akciju.

Otrajā vietā pēc izmaksātajām dividendēm ir AS Latvijas Gāze, kas akcionāriem pērn izmaksājusi 0,50 latus (0,71 eiro) par akciju, bet trešajā vietā ir zāļu ražotāja AS Olainfarm, kas pērn akcionāriem dividendēs izmaksājusi 0,107 latus (0,15 eiro) par akciju.

Dividendes saviem akcionāriem pērn no Rīgas biržā kotētajiem uzņēmumiem ir maksājusi arī AS Siguldas CMAS - 0,10 latus (0,14 eiro) par akciju, AS Kurzemes CMAS - 0,06 latus (0,09 eiro) par akciju, AS Valmieras stikla šķiedra, kas akcionāriem dividendēs izmaksājusi 0,046 latus (0,07 eiro) par akciju, un AS Rīgas kuģu būvētava, kas akcionāriem izmaksājusi 0,01 latu (0,014 eiro) par akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžetā nav naudas jaunu iniciatīvu un vajadzību finansēšanai, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Nozīmīgs jautājums Latvijas attīstības kontekstā ir tas, vai Latvijas valsts spēs saglabāt saprātīgo budžeta politiku, kas ļāva izkļūt no krīzes, un vai valsts spēs neatgriezties pie politikas, kuras dēļ nokļuva krīzē, skaidroja centrālās bankas vadītājs.

Darbs pie nākamā gada budžeta izstrādes ir tikai pašā sākuma stadijā un vēl daudz kas var mainīties un tikt uzlabots, sacīja Rimšēvičs un uzsvēra, ka tieši tāpēc ir svarīgi jau pietiekami savlaicīgi diagnosticēt iespējamos riskus un veikt nepieciešamos soļus, lai izvairītos no riskiem.

Latvijas Bankas prezidenta vērtējumā, pēdējās tendences un publiskie izteikumi rāda, ka situācija ir gana satraucoša. Bažas rada daudzās iniciatīvas, kas prasa papildu budžeta līdzekļus, labi zinot, ka naudas un ienākumu šo solījumu finansēšanai Latvijai nav. «Tā ir rīcība, kas rada bīstamu tendenci un var īsā laika posmā sagraut visus pūliņus, kas līdz šim ieguldīti makroekonomiskās situācijas stabilizēšanā un fiskālās ilgtspējas nodrošināšanā,» brīdināja Rimšēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdošā koalīcija meklē līdzekļus budžeta prioritāšu īstenošanai, ne vien plānojot ieņēmumu palielināšanu, bet arī pētot izmaksu samazināšanas iemaksas, šorīt LNT pastāstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), kā piemērus ietaupīšanas iespējām minot valsts nekustamo īpašumu saimniecības uzlabošanu un ekonomikai veiksmīgākos gados iezīmēto plānu pārskatīšanu.

Straujuma izteicās, ka pašlaik izskanējušās ieceres budžeta ieņēmumu palielināšanai esot vēl tikai plāni un nevarot teikt, ka vienošanās par tām jau ir panāktas. Politiķe taisnojās, ka pamatnodokļus koalīcija negrasoties celt, bet lielāki varētu kļūt nodokļi patēriņam - degvielas un alkohola akcīze, par ko gan arī vēl esot jāvienojas gan partijām savstarpēji, gan ar sociālajiem partneriem. Darbā pie nākamā gada budžeta tiks veidotas vairākas sīkākas darba grupas, lai analizētu konkrētus jautājumus, strādātu ar sociālajiem partneriem u.tml.

Otrs darba virziens ir izmaksu samazināšana, proti, tiekot analizēti visu ministriju tēriņi, lai atrastu mazāk lietderīgas budžeta pozīcijas, kuras novirzīt citiem mērķiem. Premjere kā piemērus ietaupīšanai minēja valsts nekustamā īpašuma racionālāku izmantošanu un 2013.gadā iezīmēto plānu pārskatīšanu, jo togad šķitis, ka tautsaimniecība ies uz priekšu straujāk un dažādiem mērķiem piešķirtas lielas summas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvija nav Kipra, tā ir vēl labāka

Tatjana Lutinska, juridiskā uzņēmuma Prime Consulting Starptautiskās nodokļu un korporatīvās plānošanas nodaļas vadītāja, 31.10.2012

Tatjana Lutinska, juridiskā uzņēmuma Prime Consulting Starptautiskās nodokļu un korporatīvās plānošanas nodaļas vadītāja.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pēc dažiem mēnešiem stāsies spēkā grozījumi Latvijas likumdošanā, kas paredz starptautiskajiem holdingiem maksimāli labvēlīgu režīmu. Uz pozitīvo cerību fona parādās vairāku «ekspertu» viedokļi – no pesimistiskiem saistībā ar Latvijas perspektīvām pārvērsties par «jauno Kipru», līdz paniskiem – «valsts pārvērtīsies par ārzonu, kas pilna ar netīru kapitālu». Taču patiesībā ir citādi: Latvijai ir radusies pienācīga iespēja piesaistīt sev tūkstošus investoru, kā to jau ir izdarījusi Kipra, Malta, Luksemburga un citi kaimiņi Eiropā.

Grozījumi likumā «Par uzņēmumu ienākuma nodokli», kas stāsies spēkā 1. janvārī, paredz starptautiskajiem holdingiem ieviest labvēlīgāku nodokļu režīmu. Līdz ar to Latvijai, kas jau kopš deviņdesmito gadu sākuma ir iemantojusi visas postpadomju telpas reģionālā banku centra statusu, ir radušās visas iespējas vēl vienam izrāvienam finanšu pakalpojumu eksporta attīstīšanā.

Kā «bonuss» likuma grozījumiem ir kļuvusi arī beidzot ratificētā vienošanās ar Krieviju – nozīmīgāko ekonomisko partneri NVS valstīs – par dubulto neaplikšanu ar nodokļiem: oktobra sākumā prezidents Putins parakstīja Valsts domes pieņemto likumu. Šī vienošanās paredz samazināt vai atcelt nodokli, kas tiek ieturēts, izmaksājot no Krievijas uz Latviju dividendes, procentus, autortiesības un maksājumus par starptautisko pārvadājumu veikšanu. Ir iekļauta iespēja Krievijā ierēķināt Latvijā jau nomaksāto nodokli, kā arī daudz citu atvieglojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisti šobrīd neatbalsta PVN likmes samazināšanu pārtikai, bet ideju ieviest t.s. «tauku» nodokli vērtē kā apspriežamu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana pārtikai šobrīd būtu kategoriski nevēlama, jo tādā veidā būtiski samazinātos valsts budžeta ieņēmumi. Valstī, kur nodokļu iekasēšana nav optimāla un iedzīvotājiem ir tendence nemaksāt nodokļus, PVN ir viens no nedaudzajiem nodokļu veidiem, no kura ir grūti izvairīties. Uzlabojot nodokļu iekasēšanu un maksāšanas disciplīnu citās kategorijās, ilgākā termiņā varētu domāt arī par PVN pakāpenisku samazināšanu pārtikai, DB skaidro Nordea ekonomikas eksperts Gints Belēvičs.

Nākotnē PVN likmes samazināšana pārtikai vai daļai pārtikas produktu būtu pieļaujama, tomēr tā būtu jāskata kontekstā ar kopējo nodokļu politiku un to, kā padarīt Latvijas nodokļu sistēmu progresīvāku, līdzīgās domās ir SEB bankas ekonomists Edmunds Rudzītis. Savukārt patlaban PVN likmes samazināšana pārtikai, arī pēc viņa domām, diezin vai būtu pareizais solis, ņemot vērā budžeta iespējas, jo šāds solis nozīmētu PVN nodokļu ieņēmumu samazinājumu, bet tas automātiski nenodrošinātu arī pārtikas preču cenu krišanos par tādu pašu procentu. «Tādējādi PVN likmes samazināšana nozīmē mazākus ieņēmumus budžetā, bet patērētājs šo PVN likmes samazināšanu neizjustu pilnībā, turklāt šajā gadījumā lētākas pārtikas preces būtu arī sabiedrības turīgākajam slānim. Līdz ar zemāku PVN gan varētu sagaidīt pārdoto pārtikas preču apjomu pieaugumu, tomēr šis pieaugums procentuāli būtu mazāks nekā cenu izmaiņas, turklāt PVN samazināšana visai pārtikai var sekmēt tādu pārtikas produktu iegādi, kuri nav uzskatāmi par veselīgiem pārtikas produktiem,» klāstīja E. Rudzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Pirms samazini darbinieku skaitu, uzraksti stāstu

Sanda Straumane, advokāte, ZAB RSP un Partneri (Rödl & Partner) partnere, 04.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbinieku skaita samazināšanu uzņēmumi nereti izvēlas gadījumos, kad tiek veikta biznesa optimizācija vai uzsākta izmaksu taupīšanas politika. Katram ir savi iemesli, kāpēc tiek pieņemts lēmums šķirties no daļas darbinieku, un ne vienmēr darba devējam šāda lēmuma pieņemšana ir viegls solis.

Darba likums attiecībā uz darbinieku skaita samazināšanu izvirza dažādus noteikumus un nosacījumus, tajā skaitā paredzot, ka iemesls uzteikumam var būt tikai neatliekami saimnieciska, tehnoloģiska, organizatoriska vai līdzīga rakstura pasākumi uzņēmumā un nevis darbinieka spējas vai uzvedība.

Darbinieku atlaišana reizēm sev līdzi nes arī konflikta situācijas, kuru dēļ darbinieks dodas uz tiesu ar pārliecību, ka ir atlaists nepamatoti. Tiesu kompetencē nav iejaukties uzņēmēja biznesā un padziļināti vērtēt visus apstākļus, iemeslus un uzņēmēja lēmumus, kas saistīti ar uzņēmuma darbību, tā nākotnes vīziju un plāniem. Lielāka uzmanība tiek pievērsta tam, lai darbinieku skaita samazināšanas process un darba līgumu uzteikšanas kārtība ir veikta atbilstoši Darba likumā noteiktajam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Microsoft palielina dividendes

Žanete Hāka, 17.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IT uzņēmums Microsoft palielinājis savas ceturkšņa maksājamās dividendes apjomu par 11%, kā arī mainījis valdi, ievēlot divus jaunus valdes locekļus, raksta MarketWatch.

Microsoft informē, ka tā dividenžu maksājumi palielināsies no 28 centiem par akciju līdz 31 centiem par akciju. Uzņēmums jau vairākus gadus pēc kārtas septembrī ziņo par dividendes palielināšanu. Pērn dividendes maksājums bija 23 centi.

Uzņēmums norādījis, ka augstākas dividendes ir vēl viens apliecinājums, ka kompānija pilda solījumu palielināt kapitāla atdevi akcionāriem.

Microsoft arī ziņo, ka valdei no 1.oktobra pievienosies Kraft Foods finanšu direktore Terija Lista-Stolla un Visa vadītājs Čārlzs Šarfs. Tādējādi valdē strādās 12 cilvēki, jo diviem līdzšinējiem valdes locekliem beidzas pilnvaru termiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedoklis: Zemo procentu brīvpusdienas: kā procentu izdevumu ietaupījums ietekmējis valsts budžetu?

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 29.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau ilgstošu laiku centrālās bankas īsteno monetāro politiku, kuras rezultātā aizņēmumu procentu likmes daudzās attīstītajās valstīs bijušas ļoti zemas. Ieguvēji no šādiem apstākļiem ir ne tikai uzņēmumi un mājsaimniecības, kuru aizņēmumi investīcijām un patēriņam kļuvuši lētāki, bet arī attiecīgo valstu valdības.

Arī tām līdzekļu aizņemšanās izmaksas un parāda uzturēšanas izdevumi ir ievērojami mazinājušies.

Latvija arī nav bijusi izņēmums. Valdības obligāciju procentu likmju samazinājums atspoguļojies arvien mazākos valsts konsolidētā kopbudžeta (VKKB) procentu izdevumos - 2016. gadā sasniedzot zemāko līmeni kopš ekonomiskās krīzes.

Jautājums, kā izmantoti budžeta ietaupījumi, kas radušies no zemākiem procentu izdevumiem - interesants bijis vienmēr, taču īpaši aktuāls tas kļūst situācijā, kad tiek apsvērta iespēja procentu likmes palēnām kāpināt.

Eiro zonas gadījumā gan vēl ir nedaudz pāragri piesaukt virzību prom no zemajām procentu likmēm. Īpaši paturot prātā to, ka gaidāmās vēlēšanas vairākās eiro zonas valstīs var vairot politisko neskaidrību un visai ātri pasliktināt trauslo ekonomisko izaugsmi. Tomēr situācija citviet pasaulē, kur runas par procentu likmju celšanu realizējušās arī darbos (piemēram, ASV), liek uzdot jautājumus arī par situāciju Latvijā. Piemēram, kāda ir bijusi zemo procentu likmju ietekme uz Latvijas budžetu? Vai, likmēm augot, nesaskarsimies ar pārmērīgu budžeta deficītu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) redzeslokā nonākušas personas, kuras, iespējams, veic akciju izkrāpšanu no biržā AS «Nasdaq Riga» tirgoto uzņēmumu akciju īpašniekiem, informē FKTK.

Akcijas tiek izkrāptas no īpašniekiem, kuri savas akcijas nav dereģistrējuši un kuriem tās aizvien glabājas «Nasdaq CSD SE» (iepriekšējais nosaukums – Latvijas Centrālais depozitārijs) Sākotnējā reģistrā, piedāvājot no šādiem īpašniekiem atpirkt akcijas pat par vairākas reizes zemāku cenu nekā to patiesā tirgus vērtība.

FKTK rūpējoties par ieguldītāju aizsardzību un finanšu instrumentu tirgus uzticamību, brīdina par iespējamu krāpšanas shēmu un aicina uzņēmumu akciju īpašniekus īpaši uzmanīgi izvērtēt šādus akciju pārdošanas piedāvājumus, pirms tam noskaidrojot attiecīgās akciju sabiedrības akcijas cenu biržā. Turklāt, ja akcijas tiek turētas Sākotnējā reģistrā, akciju īpašniekam vajadzētu pārliecināties, vai par viņam piederošajām akcijām nav uzkrātas uzņēmuma maksātās dividendes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumu akciju īpašniekus brīdina par iespējamu krāpšanas mēģinājumu

Žanete Hāka, 05.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) redzeslokā nonākusi persona, kura, iespējams, veic akciju izkrāpšanu no biržā NASDAQ OMX Riga tirgotu uzņēmumu akciju īpašniekiem, kuri savas akcijas nav dereģistrējuši un kuriem tās aizvien glabājas Latvijas Centrālā depozitārija (LCD) Sākotnēja reģistrā, piedāvājot no šāda īpašnieka atpirkt akcijas par krietni zemāku cenu nekā to tirgus vērtība, informē FKTK.

FKTK brīdina par šādu iespējamo krāpšanas shēmu un aicina uzņēmumu akciju īpašniekus īpaši uzmanīgi izvērtēt šādus akciju pārdošanas piedāvājumus, pirms tam noskaidrojot attiecīgās akciju sabiedrības akcijas cenu biržā. Turklāt, ja akcijas tiek turētas LCD kārtotajā Sākotnējā reģistrā, akciju īpašniekam vajadzētu pārliecināties, vai par viņam piederošajām akcijām nav uzkrātas uzņēmuma maksātās dividendes.

Iespējamais krāpnieks, visticamāk, mēģina izmantot akcionāru nezināšanu par faktisko akciju tirgus vērtību un noklusēt faktu, ka par akcijām ir uzkrājušās dividendes, mēģinot ar dažādiem argumentiem pārliecināt par akciju pārdošanu, piedāvājot samaksāt ievērojami zemāku cenu nekā to tirgus vērtība biržā. Informācija par uzņēmumu akciju cenām un iepriekš maksātajām dividendēm ir publiski pieejama NASDAQ OMX Riga mājas lapā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena lopkopji saņem dividendes, graudkopībā dividendes maksā jau gadiem

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Piena ceļš ir viens no piena nozares uzņēmumiem, kas saņēmis dividendes. Proti, Piena ceļš no tam piederošā piena pārstrādes uzņēmuma Jaunpils pienotava saņēmis 75 000 eiro dividendēs. Šādas summas izmaksa notiek pirmo reizi, kas pierāda – zemniekiem piederošs piena pārstrādes uzņēmums spēj darboties veiksmīgi un dot labumu tā īpašniekiem. Jaunpils pienotava dividendes 75 000 eiro apmērā izmaksājis no 2016. gada peļņas, kas kopumā bija 829 289 eiro.

Uzņēmuma īpašnieki LPKS Piena ceļš nolēmuši lielāko daļu peļņas jeb 754 289 eiro ieguldīt uzņēmuma tālākai attīstībai – biezpiena ražošanas jaudu palielināšanai par 30% un ūdens apgādes un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu modernizēšanā. LPKS Piena ceļš valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa skaidro, ka izdevies ievērojami kāpināt Jaunpils pienotavas peļņu, jo veiksmīgi strādāts gan vietējā, gan eksporta tirgos. Atrasta arī alternatīva siera eksportam uz Krieviju, un šobrīd Jaunpils piena saražotais biezpiens un siers ir pieprasīts Vācijā, ASV un citās valstīs. Kooperatīva vadītājs jau norādījis, ka šis gads piena pārstrādes jomā solās būt tikpat veiksmīgs kā iepriekšējais, tādējādi nākamgad Jaunpils pienotavas kooperatīvam dividendēs izmaksājamā summa, iespējams, būs lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru