Budžets

Budžeta sagatavošanas termiņus pagarina par vairākiem mēnešiem

Madara Fridrihsone, 09.08.2011

Jaunākais izdevums

Valdība otrdien mainīja iepriekš apstiprināto 2012. gada valsts budžeta sagatavošanas grafiku – saistībā ar 17. septembrī paredzētajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām lēmumi saistībā ar valsts budžetu tiks pieņemti vairākus mēnešus vēlāk nekā sākotnēji plānots.

Proti, atbilstoši jaunajam budžeta sagatavošanas grafikam, galīgo lēmumu par 2012. gadā nodrošināmo fiskālās konsolidācijas apmēru valdība varētu pieņemt tikai novembra sākumā, bet ministriju izdevumu «griesti» būtu jāapstiprina 15. novembrī.

21. novembrī valdība varētu sākt izskatīt 2012. gada valsts budžetu pavadošos likumprojektus, 5. decembrī – lemt par nākamā gada budžeta likuma apstiprināšanu. 6. decembrī budžeta likumprojekts varētu tikt iesniegts Saeimā, kas to skatītu steidzamības kārtā, tas ir, divos lasījumos.

Jau vairākkārt vēstīts, ka atbilstoši valdībā apstiprinātajai Latvijas Konverģences programmai, 2012. gadā valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3 % no IKP.

Līdz šim tika lēsts, ka, lai to panāktu, gatavojot 2012. gada valsts budžetu būs jāveic konsolidācijas pasākumi 100 milj. Ls līdz 110 milj. Ls apmērā, pie tam pašreizējais finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) ir uzsvēris, ka, ņemot vērā Latvijas mērķi 2014. gadā ieviest eiro, 2012. gadā konsolidāciju nebūs iespējams panākt, kārtējo reizi ceļot nodokļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedoklis: Cik asi zobi fiskālās disciplīnas sargam?

Guntis Kalniņš, Latvijas Bankas ekonomists, 15.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopīga fiskālās disciplīnas ietvara veidošana ir ļoti daudzšķautņains jautājums gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (ES). No vienas puses, tā ir politiskā saspēle, kur arī Latvijai jāpieliek pūliņi, lai mūsu balsi Eiropā sadzirdētu un izveidotu mehānismu, kas nodrošina atbildīgu dalībvalstu budžeta politiku.

No otras puses, protams, fiskālās disciplīnas īstenošanu, pirmkārt, jāsāk savās mājās ar pavisam praktisku mērķi – pieejamā naudas apjoma saprātīga tērēšana, lai apmierinātu pēc iespējas vairāk vajadzību un dzīvotu labāk. Šajā rakstā pievērsīšos fiskālās disciplīnas padomes lomai un iespējām uzlabot fiskālo disciplīnu Latvijā un apskatīšu Eiropas Savienības fiskālās padomes līdzšinējo veidošanas gaitu.

Sabiedrībai no publiski pieejamās informācijas, kas mēdz būt arī virspusēja un politiski motivēta, ne vienmēr ir viegli saprast, vai īstenotā budžeta politika patiesi ved uz lielāku labklājību. Turklāt pat politikas īstenotājiem arvien grūtāk ir saprast, vai nosacījumi tiešām tiek izpildīti un cik objektīvi ir Eiropas Komisijas (EK) pieņemtie lēmumi, izvērtējot konkrētu dalībvalstu atbilstību regulās definētajiem atbildīgas budžeta politikas nosacījumiem. Ir vairāki ceļi, kā turpināt attīstības ceļu arī šajos apstākļos: var atņemt valstīm iespējas radoši lavierēt pa disciplīnas kritēriju džungļiem un budžeta lēmumu pieņemšanu centralizēt vai tomēr censties risināt pastāvošā mehānisma problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

PTAC piemēro sodus nebanku aizdevējiem; kompānijas varētu lēmumu pārsūdzēt

Žanete Hāka, 27.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piemērojot nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumiem sodus par kopējo summu, kas lielāka par 200 tūkstošiem eiro, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) parāda nespēju veidot nozares politiku, kā arī Latvijas tiesiskās vides nenoteiktību, norāda Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

PTAC astoņām patērētāju kreditēšanas kompānijām piemērojis soda naudas kopsummā 211 000 eiro par Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteikto kreditēšanas kopējo izmaksu ierobežojumu neievērošanu laika posmā no 2016.gada 1.janvāra līdz rudenim saistībā ar kredītu pagarinājumu maksām, kā rezultātā patērētājiem radīti zaudējumi vismaz 5,23 miljonu eiro apmērā.

2016.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuri noteica kreditēšanas kopējo izmaksu ierobežojumus - 0,55% dienā no 1-7 dienai, 0,25% no 8-14 dienai, 0,2% sākot ar 15.kredīta līguma dienu, savukārt 0.25% dienā visā kredīta līguma termiņā, ja termiņš pārsniedz 30 dienas. PTAC uzsver, ka kreditēšanas kopējo izmaksu ierobežojumi ir attiecināmi arī uz kredītu pagarināšanas maksām, jo pagarināšanas līguma noslēgšanas brīdī šīs izmaksas kredīta devējam ir zināmas. PTAC 2016.gada vasarā un rudenī, veicot pārbaudes, konstatēja, ka 12 nebanku kredītdevēji piedāvā neatbilstošas kredītu pagarināšanas maksas, kas pat vairākas reizes pārsniedza noteiktos ierobežojumus. Pagarinot kredītu, patērētājs vidēji pārmaksāja no 2,78 līdz 16,51 EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fiskālie noteikumi – ekonomiskās stabilitātes stūrakmens?

Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts un Oļegs, 26.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžetā nav naudas jaunu iniciatīvu un vajadzību finansēšanai, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Nozīmīgs jautājums Latvijas attīstības kontekstā ir tas, vai Latvijas valsts spēs saglabāt saprātīgo budžeta politiku, kas ļāva izkļūt no krīzes, un vai valsts spēs neatgriezties pie politikas, kuras dēļ nokļuva krīzē, skaidroja centrālās bankas vadītājs.

Darbs pie nākamā gada budžeta izstrādes ir tikai pašā sākuma stadijā un vēl daudz kas var mainīties un tikt uzlabots, sacīja Rimšēvičs un uzsvēra, ka tieši tāpēc ir svarīgi jau pietiekami savlaicīgi diagnosticēt iespējamos riskus un veikt nepieciešamos soļus, lai izvairītos no riskiem.

Latvijas Bankas prezidenta vērtējumā, pēdējās tendences un publiskie izteikumi rāda, ka situācija ir gana satraucoša. Bažas rada daudzās iniciatīvas, kas prasa papildu budžeta līdzekļus, labi zinot, ka naudas un ienākumu šo solījumu finansēšanai Latvijai nav. «Tā ir rīcība, kas rada bīstamu tendenci un var īsā laika posmā sagraut visus pūliņus, kas līdz šim ieguldīti makroekonomiskās situācijas stabilizēšanā un fiskālās ilgtspējas nodrošināšanā,» brīdināja Rimšēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: 2017. gada budžeta jaunā skolas soma un tajā esošie mājasdarbi

Latvijas Bankas ekonomists Guntis Kalniņš, 09.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik pilnā sparā norit nākamā gada budžeta sagatavošanas process. Līdz budžeta projekta iesniegšanai Saeimā 14. oktobrī vēl ir laiks piestrādāt pie detaļām un novērst nepilnības, bet valsts finanšu plānošanā ir novērojamas vairākas pozitīvas iezīmes.

Pirmkārt, minama vēl pērn uzsāktā un šā gada pavasarī veiktā budžeta izdevumu pārskatīšana. Pirms ķerties pie jauna finansējuma meklēšanas un dalīšanas – tika veikta esošā jeb bāzes finansējuma izlietojuma efektivitātes analīze, rodot līdzekļus aktuālāku valsts vajadzību finansēšanai. Latvijas Banka jau vairākkārt norādījusi uz šādu nepieciešamību, un pozitīvi, ka t. s. bāzes izdevumu izvērtēšana beidzot ir aizsākta, turklāt iedibinot to kā pastāvīgu budžeta veidošanas procedūru.

Vajadzību pārskatīšana ir arī labs precedents tam, ka par gadskārtējo budžetu sākam domāt laikus. Meklējumi pēc ielāpiem, ar ko aizlāpīt iepriekš sazīmētās vajadzības, nenovēršami noved pie neilgtspējīgu lēmumu pieņemšanas. Prātīgs saimnieks vajadzības ierobežo pieejamo līdzekļu ietvaros, nepieciešamības gadījumā, atsakoties no mazāk degošiem tēriņiem. Esošo izdevumu pārskatīšana parādīja, ka šāda pieeja var nest augļus un liels uzsvars liekams uz šīs procedūras iestrādāšanos un uzlabošanos. Jo tomēr diez vai atrastie ~60 milj. eiro, kas ir mazāk nekā 1% no budžeta, ir maksimālā summa, ko varētu atrast visās gadu gaitā uzkrātajās izdevumu pozīcijās. Darbs šajā virzienā jāturpina!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz prognozēto negatīvo fiskālo telpu, ministrijas 2019.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem papildus prasa 1,1 miljardu eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija par ministriju papildus finansējuma pieprasījumiem 2019.gada budžetā.

Ministrijā piebilda, ka tās apkopotajā informācijā var būt tehniskas neprecizitātes, kas vēlāk tiks precizētas. Turklāt atsevišķu pasākumu finansēšanai ministrijas var būt jau atradušas līdzekļus, pārskatot savus izdevumus.

Pērn ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2018.gada budžetā prasīja gandrīz 760 miljonus eiro. Šā gada aprīlī FM informēja, ka 2019.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 6,73 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinājumā ar budžeta ietvara likumā 2019.gadam noteikto, nozīmē izdevumu palielinājumu par 75,5 miljoniem eiro.

FM apkopotā informācija par papildus līdzekļu pieprasījumiem 2019.gada budžetā liecina, ka nākamgad visvairāk papildu naudas - 431,39 miljoni eiro - nepieciešama Veselības ministrijai. Tai ar 136,2 miljoniem eiro seko Satiksmes ministrija, bet Izglītības un zinātnes ministrijai papildus nepieciešami 106,3 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība sestdien apstiprināja precizēto Latvijas vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2015.gadam un turpina strādāt pie nākamā gada valsts budžeta projekta, aģentūrai BNS pavēstīja Finanšu ministrijā (FM).

Plānots, ka precizētais Latvijas vispārējās valdības budžeta plāns Eiropas Komisijai (EK) un Eirogrupai tiks iesniegts 26.novembrī.

Ministrijā norādīja, ka precizētais plāns attiecīgi jau ietver arī jaunās valdības pieņemtos lēmumus par 2015.gada budžeta ieņēmumu un izdevumu izmaiņām, attiecīgi paredzot vispārējās valdības budžeta ieņēmumu prognozi 33,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izdevumu prognozi 34,6% apmērā no IKP, deficītu 1% apmērā no IKP un valsts parādu 35% apmērā no IKP.

Precizētajā plānā gan ieņēmumi, gan izdevumi ir palielināti par 0,6 procentpunktiem, salīdzinot ar 14.oktobrī apstiprināto plānu, saglabājot deficītu 1% apmērā no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nākamgad valdības prioritātēm papildus novirzīs 32,6 miljonus eiro; nozaru ministrijām - 31,6 miljonu eiro

LETA, 31.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad valdības prioritātēm papildus novirzīs 32,6 miljonus eiro, savukārt nozaru ministrijām - 31,6 miljonu eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ministru kabinets šodien izskatīja FM sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem. Sadarbojoties ar visām nozaru ministrijām, to budžetos rasti līdzekļi 64,2 miljonu eiro apmērā 2017.gadam un 62,2 miljona eiro apmērā 2018.gadam.

Izdevumu pārskatīšanas rezultātā kopējām valdības prioritātēm papildu tiks novirzīti 32,6 miljoni eiro, tādējādi par šo summu palielinot kopējo 2017.gada fiskālo telpu. Savukārt 31,6 miljoni eiro tiks rezervēti nozaru ministrijām, lai nākamā gada budžetā finansētu to noteiktās prioritātes jeb jaunās politikas iniciatīvas. Darbs pie izdevumu pārskatīšanas norisinājās no šā gada februāra līdz maijam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

KNAB administratīvi sodījis Krustpils novada domes deputātus

Dienas Bizness, 05.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) savas kompetences ietvaros ir izvērtējis informāciju par Krustpils novada domes rīcību, iznomājot pašvaldības nedzīvojamās telpas, informēja biroja pārstāve Laura Dūša.

KNAB konstatējis, ka Krustpils novada domes 2012.gada 19.decembrī pieņemtais lēmums Par nekustamā īpašuma nomas līguma pagarināšanu un nomas maksas samazināšanu, piemērojot 90% atlaidi uz 3 gadiem, nav atbilstošs likuma Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu 3.panta otrās daļas prasībām, jo 2010.gada 8.jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr. 515 Noteikumi par valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līguma tipveida nosacījumiem neparedz pašvaldībai tiesības noteikt nomas maksas atvieglojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedokļi: PTAC motivācija maksātspējas vērtēšanai: vai pietiek ar dvēseles sajūtām?

Žanete Hāka, 17.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) rosina samazināt slieksni klientu maksātspējas vērtēšanai, aizņemoties jau, sākot no 100 eiro, salīdzinot ar līdzšinējiem 427 eiro. Portāls db.lv uzklausa gan PTAC, gan nebanku tirgus pārstāvju viedokļus par esošo tirgus situāciju un potenciālajām izmaiņām.

PTAC vadītājas Baibas Vītoliņas viedoklis: Ātrie kredīti vairs netiek izsniegti tik bezatbildīgi kā agrāk un uzlabojas klientu maksātspējas vērtēšana.

Tomēr PTAC uzskata, ka nepieciešams pazemināt aizņēmuma slieksni, no kura tiek vērtēta klienta maksātspēja – no līdzšinējiem 427 eiro līdz 100 eiro. B. Vītoliņa uzsver, ka PTAC uzdevums ir sargāt tos patērētājus, kuri paši sevi nesargā. «Kreditētājiem ar likumu noteikts, ka maksātspēja ir jāvērtē. Mūsu skatījumā tā vērtēšana nedrīkst paļauties tikai uz patērētāja paša sniegtajiem datiem, jo ja viņam kredīts ir nepieciešamas, viņš var uzrādīt nepatiesus datus. Bet, piemēram, banku praksē nepatiesu datu norādīšana ir kriminālā atbildība. Mēs uzskatam, ka maksātspēja būtu jāvērtē pat no 1 eiro, bet pagaidām piemērojam 100 eiro slieksni.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību 2014.gadā liecina, ka nebanku kreditēšanas tirgū bija vērojama tendence no jauna izsniegto kredītu samazinājumam, ko visbūtiskāk ietekmēja no jauna izsniegto distances kredītu samazinājums, tomēr distances kredītportfeļa apjoms pakāpeniski palielinājās līdz ar aktīvāku kredītu izsniegšanu gada nogalē, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija.

Palielinājās arī kavēto kredītu īpatsvars ar kavējumu līdz 90 dienām, kas varētu liecināt par to, ka līdz ar aktīvāku kreditēšanu 2014.gada 2.pusgadā ir pasliktinājusies no jauna izsniegto kredītu atmaksas kvalitāte.

Plaši izplatīts pakalpojums ir kredītu pagarināšana – 48,1% no kredītportfelī esošajiem līgumiem 2014.gadā tika pagarināti, bet 29,7% pagarināti 3 un vairāk reizes.

PTAC sagatavotā informācija par Latvijas nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību liecina, ka 2014.gada decembrī Latvijas Republikā darbojās 56 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kozlovskis uzticēs turpināt darbu VP priekšniekam Ķuzim, VUGD vadītājam Āboliņam un robežsardzes vadītājam Garbaram

LETA, 21.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība nākamnedēļ lems par amata pienākumu termiņa pagarināšanu Valsts policijas (VP) priekšniekam Intam Ķuzim, Valsts robežsardzes priekšniekam Normundam Garbaram un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšniekam Oskaram Āboliņam, aģentūrai LETA apliecināja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Kā aģentūrai LETA paskaidroja ministrs, nākamajā valdības sēdē, 26.jūlijā, plānots skatīt jautājumu par amata pienākumu pagarināšanu trīs dienestu vadītājiem - Ķuzim, Garbaram un Āboliņam.

Kozlovskis pauda, ka attiecībā uz VP ir lietas, kas ir jāizdara un kas ir jāizdara nekavējoties. "Konkrētie uzdevumi, kas ir mūsu dienas kārtībā un kas ir jāizdara turpmākajos divos gados, ir speciālas struktūrvienības izveidošana, kas nodarbosies ar augstas prioritātes lietu izmeklēšanu, tāpat ir plānots strādāt pie noziedzīgi iegūtu līdzekļu struktūrvienības izveides - tas ir ļoti aktuāls jautājums, un pirmais pusgads ir pierādījis šādas struktūrvienības izveides nepieciešamību," skaidroja iekšlietu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievija lobē ES dalībvalstis sankciju atcelšanai

LETA--EUOBSERVER, 12.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija sākusi lobēt sev draudzīgās Eiropas Savienības (ES) valstis - Ungāriju, Kipru un Itāliju, lai nākamgad tās uzliktu veto sankciju pagarināšanai pret Krieviju.

Pirmo sankciju - bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča līdzekļu iesaldēšana - termiņš beigsies martā. Savukārt otrās kārtas sankcijas - vīzu izsniegšanas aizliegumi un līdzekļu iesaldēšana Krievijas amatpersonām, kas saistītas ar Krimas anektēšanu, - beigsies nākamā gada aprīlī.

Vissmagākās sankcijas, kas vērstas pret Krievijas bankām un enerģētikas uzņēmumiem, noteiktas līdz 2015.gada jūlijam.

Lai sankciju termiņš tiktu pagarināts, dalībvalstīm ir vienprātīgi jāpiekrīt.

Tomēr, ja kaut viena no dalībvalstīm tam nepiekritīs, sankcijas pagarinātas netiks.

Kāds ES pārstāvis, kas iesaistīts sarunās par sankciju pagarināšanu, žurnālistiem norādīja, ka Maskava vērsusies pie Budapeštas, Nikosijas un Romas, ko tā uzskata par saviem sabiedrotajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ES līderi vienojas par sankciju pagarināšanu pret Krieviju

LETA, 16.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) līderi ceturtdien vienojušies par sankciju pagarināšanu pret Krieviju, kas tika ieviestas, reaģējot uz Maskavas agresiju pret Ukrainu, ziņo diplomātiskie avoti.

Ekonomiskās sankcijas tika ieviestas 2014.gada jūlijā, kad virs Krievijas atbalstīto teroristu bandu kontrolētās teritorijas Ukrainas austrumos tika notriekta Malaizijas pasažieru lidmašīna. Sankcijas skāra Krievijas enerģētikas, aizsardzības un finanšu nozares un šobrīd tās ir spēkā līdz nākamā gada 31.janvārim.

Ceturtdien panāktā vienošanās paredz sankciju pagarināšanu vēl uz sešiem mēnešiem. Oficiāls lēmums par to tiks pieņemts tuvāko dienu laikā, atklāja kāds avots.

Vācijas Kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands šonedēļ paziņoja, ka vēlas sankciju pagarināšanu, jo Maskava nav pildījusi Minskas vienošanās saistības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ES par pusgadu pagarina Krievijai noteiktās sankcijas

LETA, 18.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vēstnieki piektdien Briselē vienojās par sešiem mēnešiem pagarināt pret Krieviju noteiktās ekonomiskās sankcijas, ziņo avoti.

Kā pavēstīja diplomāti, sankciju pagarināšanas procedūra noslēgsies pirmdien un par to oficiāli tiks paziņots otrdien. Sankcijas tiks pagarinātas līdz jūlija beigām.

Lēmums par sankciju pagarināšanu pieņemts bez diskusijām. Sankciju tēma arī nefigurēja ceturtdien un piektdien notikušajā ES līderu samitā, lai gan Itālija pagājušajā nedēļā ES vēstnieku sanāksmē bloķēja lēmuma pieņemšanu sankciju jautājumā, aicinot par tām rīkot diskusijas samitā.

Sankciju pagarināšana saistīta ar vērtējumu, ka Minskas vienošanās izpilde šobrīd nav pietiekama un tās izpilde kļūst arvien mazticamāka. Minskas vienošanās īstenošana ir svarīgs nosacījums sankciju atcelšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Banknote īpašnieks saņēmis patērētāju kreditēšanas pakalpojumu licenci ar nosacījumiem

Žanete Hāka, 24.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA ExpressCredit, kas darbojas ar zīmolu Banknote, saņēmis speciālu atļauju (licence) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai uz nenoteiktu laiku, taču ar diviem nosacījumiem, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Pirmais nosacījums attiecināms uz kolektīvās finansēšanas platformu mintos.com. Jau 2015.gadā, vērtējot sabiedrības un platformas darbības atbilstību normatīvajiem aktiem, PTAC vairākkārt uzsvēra, ka prasījumu cesijas institūta izmantošana patērētāju kreditēšanas pakalpojumu nozarē ir iespējama tikai esoša normatīvo aktu regulējuma ietvaros. PTAC ieskatā sabiedrības apgalvojumi, ka prasījumu cesija nav aizliegta un ka Latvijā cesionāru loks, kam var tikt cedēti no patērētāju kreditēšanas līguma izrietošie prasījumi, nav ierobežots, tāpēc sabiedrības ieviestais kolektīvās finansēšanas modelis ir atbilstošs Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām, ir nepamatoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas kuģniecība panāk vienošanos par divu tankkuģu finansēšanas līgumu pagarināšanu

Dienas Bizness, 22.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas kuģniecība (LK) ir panākusi vienošanos ar banku Crédit Agricole Corporate and Investment Bank par vidējā izmēra tankkuģu Latgale un Zemgale finansēšanai nepieciešamo aizdevuma līgumu pagarināšanu uz turpmākiem diviem gadiem par kopējo summu 33.2 miljoni USD.

LK valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups (Robert Kirkup) stāsta: «Esam gandarīti, ka izdevies panākt vienošanos ar banku par turpmāko sadarbību. Obligāts nosacījums aizdevuma līgumu pagarināšanai bija esošo berbouta frakta līgumu pagarināšana abiem kuģiem, lai garantētu stabilu un drošu naudas plūsmu aizdevumu atmaksai visā pagarinājuma periodā.»

Tankkuģi Latgale un Zemgale tika uzbūvēti un iegādāti 2011.gadā no Korejas kuģu būvētavas Hyundai Mipo Dockyard Co., Ltd. un tiek izmantoti naftas un ķīmisko kravu pārvadāšanai visās pasaules jūrās un okeānos, tai skaitā arī ledus reģionos.

AS Latvijas kuģniecība (NASDAQ RIGA: LSC1R) ir starp lielākajiem pasaules kuģu īpašniekiem vidēja izmēra un handy tankkuģu segmentos un pēc naftas produktu pārvadājumu apjoma atrodas vadošajās pozīcijās starp līdzīgām kompānijām Ziemeļeiropā. Uzņēmumam pieder 16 moderni kuģi, nodrošinot darbu vairāk nekā 1300 profesionāliem un augsti kvalificētiem jūrniekiem no Latvijas, un papildus tehniski pārvalda vēl 7 kuģus, kopumā vadot 23 kuģu lielu floti. LK flotes vidējais vecums ir 8 gadi. Visi kuģi saņēmuši ISM (International Safety Management) sertifikātus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi SIA Merks

Žanete Hāka, 27.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējusi būvkompānija SIA Merks, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Komercķīlas maksimālā prasījumu nodrošinājuma summa ir 23,32 miljoni eiro, un to ņēmusi AS Swedbank.

Kā skaidro SIA Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš, pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla saistīta ar banku garantiju limita termiņa pagarināšanu par vienu gadu. Pēc būtības tā nav jauna komercķīla, bet iepriekš reģistrētās ķīlas pagarināšana. Pagarināšana tiek reģistrēta ar jaunu nostiprinājuma lūgumu un tāpēc komercķīlu reģistrā tiek atspoguļota kā jauna ķīla. Kā visus iepriekšējos gadus tā reģistrēta par labu AS Swedbank, skaidro uzņēmuma vadītājs.

Otru lielāko komercķīlu devušas nekustamā īpašuma kompānijas SIA Eskāda un SIA Space, kā parādnieku norādot SIA Eskāda. Ķīlas kopējā vērtība ir 12,2 miljoni eiro, un ķīlu ņēmusi AS SEB banka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vācijas parlaments apstiprina Grieķijas palīdzības programmas pagarināšanu

LETA--AFP, 27.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas parlamenta apakšpalāta ar ievērojamu balsu vairākumu piektdien apstiprināja Grieķijas palīdzības programmas termiņa pagarināšanu uz četriem mēnešiem.

Šāds balsojums, kas nodrošināts, neskatoties uz plaši izplatīto skepsi Vācijā attiecībā uz Grieķijas spējām atmaksāt parādsaistības, jau bija gaidāms, ņemot vērā kancleres Angelas Merkeles koalīcijas vairākumu un to, ka arī opozīcijā esošās partijas bija paudušas atbalstu.

Vācijas parlamenta apakšpalātā par Grieķijas palīdzības programmas pagarināšanu nobalsoja 542 likumdevēji, 32 divi balsoja «pret», bet 13 likumdevēji atturējās.

Kā ziņots, eirozonas dalībvalstu finanšu ministri otrdien apstiprināja Grieķijas lūgumu pagarināt valsts palīdzības programmas termiņu uz četriem mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas dalībvalstu finanšu ministri otrdien apstiprinājuši Grieķijas lūgumu pagarināt valsts palīdzības programmas pagarināšanu uz četriem mēnešiem, paziņojis Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (V).

Šādu lēmumu ministri pieņēmuši pēc tam, kad viņi bija apstiprinājuši Grieķijas iesniegto ekonomikas reformu sarakstu, ko valstij apmaiņā pret palīdzības programmas pagarināšanu pieprasījuši starptautiskie aizdevēji.

«Pēc Eirogrupas telekonferences pieņemts lēmums, ka valstu līmenī var sākties procesi Grieķijas programmas termiņa pagarināšanai,» ierakstā savā tvitera kontā vēsta V.Dombrovskis, norādot uz faktu, ka parlamentiem vairākās eirozonas dalībvalstīs tagad nepieciešams balsot par šo lēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

RTU Rīgas Biznesa skolā vidusskolēni varēs sagatavoties studijām pasaules vadošajās augstskolās

, 30.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot no 2019. gada janvāra, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Rīgas Biznesa skolā (RBS) Latvijas mērķtiecīgie jaunieši paralēli mācībām vidusskolā varēs apgūt Londonas Universitātes starptautisko sagatavošanas programmu (International Foundation Programme), lai sagatavotos studijām pasaules vadošajās augstskolās. Pieteikšanās mācībām minētajā programmā notiek līdz 7. novembrim.

Mācības RBS starptautiskajā sagatavošanas programmā, kuru izstrādājuši Londonas universitātes mācībspēki, ir unikāla iespēja mērķtiecīgiem Latvijas jauniešiem papildināt zināšanas, lai iestātos jebkurā Lielbritānijas universitātē un daudzās Eiropas, ASV un Austrālijas augstskolās, konkurējot ar britu vidusskolu A-līmeņa (А-levels) un Starptautiskās augstskolu sagatavošanas programmas (International Baccalaureate) absolventiem. Programma būs pieejama par trīs reizes zemāku maksu nekā Londonā, turklāt skolēnam mācību laikā nevajadzēs atstāt Latviju un mājas.

RBS ir vienīgā institūcija Baltijā ar tiesībām realizēt Londonas Universitātes starptautisko sagatavošanas programmu. Mācību beigās, pēc eksāmenu nokārtošanas, skolēni saņems Londonas Universitātes sertifikātu, kas apliecinās viņu zināšanu atbilstību Lielbritānijas un citu pasaules vadošo universitāšu standartiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas valsts budžeta izdevumi starp zemākajiem ES valstu vidū

LETA, 08.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts budžeta izdevumi pērn veidoja 36,9% no iekšzemes kopprodukta, kas ir starp zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienības (ES) valstu vidū, liecina ES statistikas biroja Eurostat dati.

Latvijas budžeta izdevumi 2014.gadā veidoja 4452 eiro uz vienu iedzīvotāju, kas ir ceturtais zemākais rādītājs starp ES valstīm.

ES vidēji budžeta izdevumi veido 48,1% no IKP jeb 13 153 eiro uz vienu iedzīvotāju, bet eirozonā - 49% jeb 14 617 eiro uz vienu iedzīvotāju.

Vislielākie budžeta izdevumi ir Somijai - 58,7% no IKP, kam seko Francija ar 57,2% un Dānija ar 57% no IKP. Vismazākie budžeta izdevumi ir Rumānijā un Lietuvā - 34,9% no IKP, Latvijā - 36,9% no IKP un Igaunijā - 38,8% no IKP.

Visās ES dalībvalstīs 2013.gadā būtisku daļu no budžeta izdevumiem veido sociālā aizsardzība, kaut arī dalībvalstu vidū valda liela atšķirība, sākot no 28,6% Kiprā līdz 44,4% no budžeta izdevumiem Luksemburgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Kalnciema ielā 2B un Raņķa dambī 14, esošo graustu īpašnieki lūguši Rīgas domei par vairāk nekā gadu pagarināt nama sakārtošanas termiņus.

2018.gadā, naktī uz 25.novembri, ēkā Kalnciema ielā 2B izcēlās ugunsgrēks, kura dzēšanas darbi turpinājās vairākas dienas. 2019. gada janvārī Rīgas dome apstiprināja ēkas sakārtošanas darbu grafiku, kas paredz, ka ēkas konservācijas darbiem pilnībā jābūt pabeigtiem piecu mēnešu laikā - līdz 1.jūlijam. Taču nams joprojām nav sakārtots.

Ēkas Kalnciema ielā īpašnieks kopš pērnā gada 18.septembra pastarpināti caur SIA "NC K2B" un vēl vienu Latvijas firmu ir igauņu uzņēmums "Tradesman EU", kura juridiskā adrese reģistrēta Igaunijas nekustamo īpašumu projektu attīstīšanas un finansēšanas kompānijas "Novira Capital" biroju ēkā "Novira Plaza", Tallinā. Savukārt ēku Raņķa dambī nopirkusi SIA "NC K2A", kas pieder pašai "Novira Capital".

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rīgas dome atsaka Kalnciema ielas grausta īpašnieku lūgumam pagarināt nama sakārtošanas termiņus

LETA, 18.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome šodien atteica Pārdaugavā, Kalnciema ielā 2B un Raņķa dambī 14, esošo graustu īpašnieku lūgumam pagarināt nama sakārtošanas termiņus.

2018.gadā, naktī uz 25.novembri, ēkā Kalnciema ielā 2B izcēlās ugunsgrēks, kura dzēšanas darbi turpinājās vairākas dienas. 2019.gada janvārī Rīgas dome apstiprināja ēkas sakārtošanas darbu grafiku, kas paredzēja, ka ēkas konservācijas darbiem pilnībā jābūt pabeigtiem piecu mēnešu laikā - līdz 1.jūlijam. Taču nams joprojām nav sakārtots.

Ēkas Kalnciema ielā īpašnieks kopš pērnā gada 18.septembra pastarpināti caur SIA "NC K2B" un vēl vienu Latvijas firmu ir igauņu uzņēmums "Tradesman EU", kura juridiskā adrese reģistrēta Igaunijas nekustamo īpašumu projektu attīstīšanas un finansēšanas kompānijas "Novira Capital" biroju ēkā "Novira Plaza", Tallinā. Savukārt ēku Raņķa dambī nopirkusi SIA "NC K2A", kas pieder pašai "Novira Capital". Abas ēkas kopā veido namu ansambli, kurš pēc būtības pieder savstarpēji saistītiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidu budžets nozīmē visa iesāktā finansēšanu pērnā gada līmenī ar šīs Saeimas korekcijām, bet netiek skarti nodokļu ieņēmumu apmēri, kuriem, pēc visām prognozēm, 2019. gadā jāaug

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktors Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka apstiprināta budžeta iztrūkums nav traģēdija, šādam gadījumam ir paredzēta noteikta kārtība. Līdzīga kārtība tehniskā budžeta gadījumā, kāda ir Latvijā, ir arī Lietuvā un Igaunijā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Ko īsti nozīmē tehniskais budžets un ar ko tas atšķiras no īstā – Saeimā akceptētā?

Tehniskais budžets ir iespēja – mehānisms – nodrošināt valsts funkcionēšanu bez Saeimā apstiprināta budžeta likuma. Tas dod pilvaras finanšu ministrei veikt konkrētus valsts naudas maksājumus – izdevumus. Ir noteikti limiti – ierobežojumi – attiecībā uz valsts budžeta izdevumiem, kuri ir noteikti tieši tādā pašā apmērā, kādi tie bija 2018. gadā. Vienlaikus jaunā Saeima veica grozījumus un paredzēja, ka pašreizējā tehniskā – pagaidu – budžeta izdevumi ir atbilstoši Latvijas apstiprinātajam vidējā termiņa 2018.–2020. gada budžeta ietvaram, turklāt ir atļauti visi izdevumi, kas saistīti ar ES struktūrfondu programmu apguvi, par to realizāciju pienākošajām atlīdzībām, ir papildu līdzekļi algām, pensijām un pabalstiem, kā arī nauda pašvaldībām, to funkciju nodrošināšanai un arī Satversmes tiesas lēmumu izpildei attiecībā par tiesnešu un prokuroru algām, kā arī mediķu virsstundu darba apmaksai. Minēto iemeslu dēļ faktiski var uzskatīt, ka pērnais gads turpinās šogad. Savukārt īstajā – Saeimas akceptētajā – 2019. gada valsts budžetā būs ietvertas jaunās valdības izveidotāju iniciatīvas. Protams, šo jauno iniciatīvu rezultātā lielākoties ir gan ieguvēji, gan arī zaudētāji, taču tas ir politiskās vienošanās rezultāts. Vienlaikus, veidojot jauno 2019. gada budžetu, jārēķinās, ka daļa līdzekļu, kas ir budžeta 2018. gada bāzē, būs jau iztērēti. Protams, 2018. gada budžetā bija arī tādi pasākumi, kuri vairs netika finansēti 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru