Pasaulē

Bulgārija beidzot atvērusi jau septiņdesmitajos gados sāktu autostrādi

Lelde Petrāne, 16.07.2013

Jaunākais izdevums

Bulgārija atvērusi šoseju, kas savieno galvaspilsētu Sofiju ar Melnās jūras pilsētu Burgasu, ziņo AFP.

360 kilometrus garā ceļa tapšana sākusies jau pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Projekts tika atsākts 2004. gadā ar Eiropas Savienības fondu palīdzību un bija plānots tam pielikt punktu jau 2009. gadā.

Taču sākotnējās koncesijas atcelšana noveda pie projekta īstenošanas aizkavēšanās un atklāšanas datumu paildzināja par vairākiem gadiem.

Bulgārija ir nabadzīgākā Eiropas Savienības valsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta ar foto - Taupība un elektroenerģijas cenas gāž Bulgārijas valdību

Lelde Petrāne, 20.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc valsts mēroga protestiem (vairāk nekā 20 pilsētās) pret augstajām elektroenerģijas cenām un pret valstī īstenoto taupību atkāpsies Bulgārijas valdība, atsaucoties uz premjerministra Boiko Borisova sacīto, vēsta BBC.

«Es negribu piedalīties valdībā, kad policija sit cilvēkus,» parlamentam teicis Borisovs.

Desmitiem tūkstošu cilvēku visā Bulgārijā piedalījušies protestos pret elektroenerģijas rēķiniem, vienlaikus prasot valdības krišanu. Protestētāji bloķēja ceļus un krustojumus, meta olas un pudeles uz sabiedriskajām ēkām un dedzināja rēķinus, kliedzot vārdu «mafija».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bulgārija samazinās elektrības cenas par 5%, tādējādi cenšoties panākt regulāro protestu un demonstrāciju beigšanos. Lēmums par elektrības cenu samazināšanu satraucis energonozarē strādājošos uzņēmumus.

Elektrības cenu samazinājums mājsaimniecībām ir otrais šā gada laikā. Bulgārija jau martā par 7% samazināja elektrības cenu. Tas sekoja apjomīgiem protestiem, kurus bija izsaukušas augstās elektroenerģijas cenas, kuras pieauga pēc atjaunojamo energoresursu atbalsta maksājuma palielināšanas. Demonstrācijas lika krist arī iepriekšējai Bulgārijas valdībai.

Neskatoties uz valdības maiņu, Bulgārijā joprojām notiek demonstrācijas, kurās tiek pieprasīta valdības atkāpšanās. Cerot panākt protestu beigšanos un bažījoties, ka apkures sezonai sākoties tie vēl vairāk pastiprināsies, jo iedzīvotāji būs sašutuši par augstajām elektrības cenām, valdība nolēmusi tarifus samazināt, skaidro Reuters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot starptautiskā tīkla paplašināšanu, Somijas un Baltijas ātrās ēdināšanas restorānu ķēde Hesburger atvērusi pirmo restorānu Bulgārijā pilsētā Stara Zagora, teikts paziņojumā medijiem.

2017. gadā uzņēmums plāno atvērt aptuveni 4 restorānus Bulgārijā, kopumā investējot 3 līdz 4 miljonus eiro.

«Lēmums ieiet Bulgārijā ir viens no mūsu uzņēmuma stratēģiskajiem soļiem – Hesburger tīkla starptautiskā paplašināšana, pārklājot plašāku valstu skaitu. Ienākot jaunā tirgū, mūsu darbības pamatā ir palīdzēt atbalstīt vietējo ekonomiku un ilgtermiņā veidot sadarbību ar vietējiem izejvielu piegādātājiem, kas mūsu restorāniem nepieciešamas. Arī Bulgārijā mēs iespējami vairāk centīsmies sadarbosimies ar vietējiem ražotājiem,» stāsta Hesburger attīstības direktore Ieva Salmela.

Šobrīd Hesburger vada 437 restorānus, uzņēmuma darbinieku skaits pārsniedz 6700.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tendences un aktuālās apvienošanās elektronisko sakaru nozarē

Ivo Maskalāns,Zvērinātu advokātu biroja BORENIUS zvērināts advokāts, 28.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroniskie sakari ir tā nozare, kurā attīstība šobrīd notiek dinamiski un inovatīvi. Tas attiecas arī uz apvienošanās darījumiem nozarē, jo vairāki Eiropas uzņēmumi pēdējā laikā aktīvi paplašina un dažādo gan savu pakalpojumu klāstu, gan arī darbības teritorijas.

Telekomunikāciju nozari, kā aktuālu un svarīgu nozari, savā nesenajā runā uzsvēra arī Eiropas Komisijas (EK) Priekšsēdētāja vietnieks, Joahims Almunja, kurš ir atbildīgs par ES konkurences politiku. Savā šī gada 21. februāra runā viņš minēja, ka pašlaik EK skata divus apvienošanās darījumus nozarē: vienā Īrijā 02 iegādājas Hutchison, otrā, Telefonica iegādājas KPN E-Plus biznesu Vācijā.

Šādos apstākļos tirgū parasti nevar sūdzēties par konkurences trūkumu. Lai gan vēsturiski elektronisko sakaru nozare varētu asociēties ar lielu, agrāk valstij piederošu uzņēmumu, kas neizjūt īpašu konkurences spiedienu, šobrīd konkurences aina elektronisko sakaru nozarē ir pavisam cita. Tas visvairāk ir saistīts ar jaunu pakalpojumu rašanos, un izmaiņām patērētāju pieprasījumā pēc elektronisko sakaru pakalpojumiem. Šīs tendences ir izmainījušas arī pašu priekšstatu par to, kas varētu tikt uzskatīts par elektronisko sakaru pakalpojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bulgārija ceturtdienas vakarā noteica aizliegumu iebraukt galvaspilsētā Sofijā un izbraukt no tās, ņemot vērā jaunā koronavīrusa gadījumu skaita pieaugumu un risku, ka tas varētu tālāk izplatīties pareizticīgo Lieldienu laikā.

"No pusnakts līdz turpmākam paziņojumam mēs aizliedzam iebraukšanu Sofijā un izbraukšanu no tās visām pasažieru automašīnām," paziņoja veselības ministrs Kirils Ananijevs.

Viņš piebilda, ka tiks pieļauti izņēmumi transporta kravas mašīnām, ātrās palīdzības mašīnām, policijas automobiļiem un automašīnām, kas pārvadā mediķus vai ved cilvēkus uz ārstēšanu.

Cilvēkiem, kas brauc uz darbu, būs jānorāda darba devēja kontaktinformācija un pierādījuma vēstule. Viņiem arī būs atļauts iebraukt un izbraukt tikai zināmās rīta un vakara stundās.

Stingrie pasākumi ir pieņemti pēc tam, kad trešdien un ceturtdien kontrolpunktos ap Sofiju izveidojās garas automašīnu rindas, jo daudzi neņēma vērā varas iestāžu aicinājumus un devās uz laukiem pirms pareizticīgo Lieldienām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bažījoties par jaunā koronavīrusa pandēmijas negatīvo ietekmi uz ekonomiku, Bulgārijas valdība plāno atbalstīt vietējo tūrisma nozari ar kuponu sistēmu, otrdien vienojušies politiķi.

Ieceres mērķis ir iedrošināt bulgārus vasarā izmantot vietējā tūrisma nozares piedāvātās iespējas, lai atpūstos. Kuponu sistēma pašreiz tiek izstrādāta.

Bulgārija cer atvērt brīvdienu atpūtas vietas 1.jūlijā.

Valdošās partijas šodien vienojās, ka restorānu un kafejnīcu terasēs galdiņi jāizvieto ar 1,5 metru distanci. Tā ir piekāpšanās šo uzņēmumu īpašniekiem, jo sākotnēji bija paredzēta 2,5 metru distance.

LASI ARĪ: Distancēšanās risinājumi restorānos pasaulē

Bulgārijā restorāniem un kafejnīcām atļauts atsākt darbu no trešdienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drošības un kārtības nodrošināšanai dažādas Eiropas Savienības valstis tērē dažādas summas proporcionāli savam iekšzemes kopproduktam (IKP). Atbilstoši Eurostat metodoloģijai iznāk, ka Latvija drošības un sabiedriskās kārtības finansēšanā vairāk līdzinās Bulgārijai, bet Lietuva ‒ Ziemeļvalstīm.

Pēdējo nedēļu notikumi valstī parāda aizvien jaunus iekšējās drošības robus, kas, iespējams, ir ilgstošu sistēmisku aplamību sekas.

Drošības problēmas ir ilgāk par divām nedēļām

Tas, ka policijas darbs pieklibo, nav tikai pēdējo nedēļu sakāpināto emociju iespaids. Mēs varētu nolikt malā sievietes slepkavību Jēkabpilī un jauniešu izdarības Imantā un atcerēties senākus gadījumus. Piemēram, puisēna Ivana pazušanu Liepājā 2017. gadā, kura līķi atrada pēc pāris dienām Dubeņu mežā. Var atcerēties advokāta Rebenoka slepkavību, kas tika izdarīta ar īpašu cinismu un cietsirdību, bet izskatās, ka lieta paliks neatrisināta. No dažādiem individuāliem gadījumiem politiķi taisa savas scēnas un būvē balsojumu kāršu namiņus, it kā viņu oponenti būtu kūdījuši kādu varmāku, slepkavu vai maniaku, tomēr fonā neatbildēts paliek jautājums par pašu sistēmu pēc būtības. Vai ar to viss ir kārtībā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maxima Grupė apgrozījums tirgos Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā un Bulgārijā pērn audzis par kopumā 4,2% un sasniedzis 2,806 miljardus eiro salīdzinājumā ar 2016.gadu.

Latvijā un Igaunijā tas ir pieaudzis par 4%, Lietuvā par 1,7%, bet visstraujāk, teju par ceturtdaļu apgrozījums ir palielinājies Bulgārijā.

Veikalu tīkls Maxima saglabājis mazumtirdzniecības līdera pozīciju Baltijas valstīs. Apgrozījums Latvijā sasniedzis 723 miljonus eiro (bez PVN), Igaunijā - 464 miljonus eiro un Lietuvā -1,529 miljardus eiro.

«Laikā, kad Latvijā pārtikas mazumtirdzniecības apjomi samazinās, ir īpašs gandarījums par aizvien pieaugošu klientu uzticību un atzinību par veiktajām investīcijām,» norāda Maxima Latvija vadītājs Andris Vilcmeiers.

Uzņēmuma rentabilitāte saglabājusi stabilu līmeni, ar konsolidētu tīro peļņu 75 miljonu eiro apmērā 2017.gadā, un investīciju apjoms pamatlīdzekļos sasniedzis vairāk nekā 70 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 1.janvārī noteikta minimālā mēnešalga bija 22 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, no kurām Latvijā tā bija trešā zemākā, liecina ES statistikas departamenta Eurostat piektdien publicētie dati.

Latvijā - tāpat kā Lietuvā - minimālā alga pašlaik ir 380 eiro mēnesī. Mazāka tā noteikta vien Bulgārijā (235 eiro mēnesī) un Rumānijā (275 eiro mēnesī).

500 eiro mēnesī valsts noteiktā minimālā alga nepārsniedz arī Čehijā (407 eiro mēnesī), Ungārijā (412 eiro), Horvātijā (433 eiro), Slovākijā (435 eiro), Polijā (453 eiro) un Igaunijā (470 eiro).

Savukārt vislielākā minimālā mēnešalga ES pašlaik ir Luksemburgā (1999 eiro mēnesī), kam seko Īrija (1563 eiro), Nīderlande (1552 eiro), Beļģija (1532 eiro) un Vācija (1498 eiro).

Lielākā minimālā mēnešalga ES ir deviņas reizes prāvāka nekā mazākā blokā noteiktā minimālā alga, bet, izslēdzot cenu līmeņa atšķirības dažādās valstīs, lielākās un mazākās minimālās algas attiecība blokā ir 1:3, proti, Bulgārijā tā ir 501 pirktspējas paritātes standarts (PPS), bet Luksemburgā - 1659 PPS.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Maxima Grupe jauna vadītāja

Lelde Petrāne, 02.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 3.jūnija MAXIMA GRUPĖ, kas pārrauga mazumtirdzniecības uzņēmumus Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Polijā un Bulgārijā, būs jauna vadītāja. Kompāniju turpmāk vadīs uzņēmuma ilgstošā darbiniece Neringa Janavičiūte, liecina medijiem sniegtā informācija.

Viņa nomainīs pašreizējo ģenerāldirektoru Mindaugu Bagdonaviču, kurš šajā amatā bija kopš 2008. gada.

Šogad aprīlī Mindaugs Bagdonavičs kļuva par MAXIMA GRUPĖ holdinga kompānijas Vilniaus prekyba valdes priekšsēdētāju. Viņš turpinās darbu šajā amatā, kā arī būs atbildīgs par AKROPOLIS grupas kompāniju darbību. Tāpat viņš arī koordinēs mazumtirdzniecības biznesa attīstību Spānijā.

Neringa Janavičiūte ir strādājusi Vilniaus prekyba uzņēmumos kopš 1994.gada, sākot savu karjeru kā tirdzniecības vadītāja. Pēc tam viņa vadīja pārdošanas un mārketinga departamentus MAXIMA grupas uzņēmumos. 2002. gadā Neringa Janavičiūte vadīja Vilniaus Akropolis un viņai tika uzticēta pirmā lielākā Baltijas iepirkšanās centra Akropolis atvēršana. Pēdējos sešus gadus viņa bija mārketinga direktore MAXIMA grupas uzņēmumos, kā arī direktoru padomes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Bankrotu skaits Latvijā pērn sarucis par 4%

Gunta Kursiša, 05.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Eiropā ievērojami pieaudzis uzņēmumu maksātnespējas procesu skaits, savukārt Latvijā un Igaunijā bankrotu skaits pērn samazinājies par attiecīgi 4% un 6%, secināts kredītrisku apdrošināšanas sabiedrības Coface SA ikgadējā maksātnespējas pētījumā par Centrāleiropas valstīm.

Eiropā «bankrotu vilnis» sasniedzis arī Poliju, kur 2012. gadā pirmo reizi fiksēts rekordaugsts uzņēmumu maksātnespēju skaits.

Bankrotu pieaugums turpināsies arī šogad un 2014. gadā, paredz jomas eksperti.

Līdzīgi Polijai, pērn bankroti smagi skāruši tādas Eiropas valstis kā Bulgārija, Slovēnija, Horvātija un Čehija. Bulgārijā maksātnespējas procesi 2012. gadā pieauguši trīs reizes, savukārt Čehijā to pieaugums ir par 45%, bet Horvātijā maksātnespējas procesi pieauguši par 174%. Kā norāda Coface SA kredītrisku analītiķi, salīdzinot valstis, jāņem arī vērā valstu atšķirīgās likumdošanas un banku politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Maxima LT Lietuvā un Aldik Nova Polijā - jauni augstākā līmeņa vadītāji

Lelde Petrāne, 26.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

MAXIMA GRUPĖ, kurai pieder mazumtirdzniecības uzņēmumi Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Polijā un Bulgārijā, paziņojusi par jauniem augstākā līmeņa vadītājiem uzņēmumiem Maxima LT Lietuvā un Aldik Nova Polijā, informēja grupas pārstāve Renata Saulīte.

Žīdrūns Valkeris kļūst par Maxima LT jauno ģenerāldirektoru. Pirms tam pēdējos trīs gadus viņš vadīja Polijas uzņēmumu Aldik Nova. Šī uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā viņu nomainīs Mindaugs Pilkausks, kurš līdz šim vadīja vienu no Maxima uzņēmumu grupas departamentiem Lietuvā. Tikmēr Arūns Zimņicks, kurš līdz šim darbojās Maxima LT ģenerāldirektora amatā, ir pieņēmis jaunus izaicinājumus un vadīs mazumtirdzniecības ķēdes, kuras šobrīd tiek veidotas Spānijā.

Kā norāda MAXIMA GRUPĖ ģenerāldirektore Neringa Janavičūte, Maxima LT Lietuvā stingri ieturēs savus stratēģiskos virzienus - uzņēmums turpinās jau iesākto projektu īstenošanu, īpašu uzsvaru liekot uz sagatavošanās darbiem eiro ieviešanai. Arī Aldik Nova jaunajam vadītājam noteiktie mērķi paliks nemainīgi. Vissvarīgākais uzdevums jaunajam vadītājam Polijā joprojām būs palielināt mazumtirdzniecības veikalu konkurētspēju un nodrošināt mazumtirdzniecības ķēdes vienmērīgu izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Maxima grupas uzņēmumu apgrozījums palielinājies

Žanete Hāka, 05.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusē Maxima Grupe uzņēmumu konsolidētais apgrozījums palielinājies par 2,6%, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pagājušajā gadā un sasniedzis 1,28 miljardus eiro bez PVN, informē uzņēmuma pārstāvji.

Šogad plānots, ka Maxima Grupe pārvaldītie uzņēmumi radīs aptuveni 1500 jaunu darbavietu, savukārt biznesa attīstībā un uzturēšanā Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Bulgārijā un Polijā investēs 87 miljonus eiro.

Ņemot vērā konkurenci to valstu mazumtirdzniecības tirgos, kuros strādājam, kā arī jaunas nacionālās valūtas ieviešanu Lietuvā, pirmā pusgada rezultāti ir stabili, – norāda Maxima Grupe ģenerāldirektore Neringa Janavičūte.

Maxima Latvija apgrozījums pirmajā pusgadā sasniedza 331 miljonu eiro bez PVN, kas nozīmē kāpumu par 3,7%, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu. Tajā pašā laikā Maxima Eesti OÜ apgrozījums bija 213 miljoni eiro bez PVN jeb par 9,3% augstāks. Lietuvā uzņēmuma Maxima LT apgrozījums pirmajā pusgadā bija par 0,5% zemāks nekā šajā laika posmā pirms gada un sasniedza 677 miljonus eiro. Pamatā to noteica eiro ieviešana un ar to saistītais patēriņa kritums gada pirmajā ceturksnī, kas gan otrajā ceturksnī stabilizējās un sāka palielināties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018.gadā «Maxima Grupe» apgrozījums ir pieaudzis par 22,1%, salīdzinot ar 2017.gadu, sasniedzot 3,451 miljardus eiro. Operatīvais rezultāts (peļņa pirms nodokļiem un amortizācijas (EBITDA))sasniedza 223,6 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Uzņēmums pērn ir veicis vērienīgas investīcijas un atvēris vairāk nekā 100 jaunus veikalus visos darbības tirgos, kopumā ieguldot vairāk nekā 88 miljonus eiro.

Latvijā «Maxima» izaugsme 2018.gadā ir bijusi visstraujākā visā Baltijā, apgrozījumam pieaugot par 6,4%, līdz 776,6 miljoniem eiro.

«Uzņēmumam »Maxima Grupe« 2018. bija izaugsmes un integrācijas gads. Svarīgs solis uzņēmuma attīstībai bija Polijas mazumtirdzniecības ķēdes »Stokrotka« iegāde pagājušajā gada pavasarī. Līdz ar »Stokrotka« iegādi esam kļuvuši par lielāko Lietuvas kapitāla investoru Polijā. Vēl viens svarīgs sasniegums mūsu starptautiskajai izaugsmei bija kredītreitinga BB+ saņemšana un veiksmīga obligāciju emisija 300 miljonu apmērā ar 5 gadu obligāciju dzēšanas termiņu. Arī uzņēmuma ikdienas darbība 2018. gadā bija stabila. Pateicoties »Stokrotka« iegādei un apgrozījuma pieaugumam Baltijas valstīs un Bulgārijā, »Maxima Grupe« kopējais apgrozījums pērn audzis par vairāk nekā 22 procentiem. Pērn turpinājām veikalu tīkla izvēršanu un esošo veikalu rekonstrukciju, uzlabojot klientu apkalpošanu un ieviešot jaunus risinājumus,» saka «Maxima Grupe» valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Justas Riauba.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bulgārija ceturtdien atteikusies no pretrunīgi vērtētās tā dēvētās zelta pasu programmas, kurā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts pilsonību varēja saņemt apmaiņā pret vismaz pusmiljonu eiro investīcijām.

Programma, kuru asi kritizēja Brisele, paredzēja, ka par vismaz 500 000 eiro investīcijām ārvalstnieki varēja saņemt uzturēšanās atļauju Bulgārijā un, investējot vismaz vienu miljonu eiro, iegūt Bulgārijas pilsonību.

"Zelta pasu" programmu galvenokārt izmantoja Krievijas, Ķīnas un Tuvo Austrumu valstu pilsoņi.

Bulgārijas jaunā valdība, kuras galvenā prioritāte ir cīņa pret korupciju, jau janvārī mudināja parlamentu atcelt tādu pasu izsniegšanu.

Bulgārijas parlamenta ceturtdien pieņemtais lēmumus paredz atteikties no pilsonības došanas ārvalstu investoriem un veikt pilnīgu auditu par visām kopš 2013.gada programmā izsniegtajām "zelta pasēm".

Vienlaikus joprojām būs iespējams saņemt uzturēšanās atļauju Bulgārijā apmaiņā pret investīcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Maxima grupė pārņem 12 Vācijas tirdzniecības tīkla veikalus Bulgārijā

Lelde Petrāne, 28.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maxima grupė piederošais uzņēmums Maxima Bulgaria iegādājies 12 Vācijas tirdzniecības tīkla Penny Market veikalus. Jau šogad tie kļūs par T Market tīkla daļu. Pēc šā darījuma uzņēmuma veikalu tīkls Bulgārijā pieaugs no 48 līdz 60 veikaliem. Jauno veikalu iegādē, rekonstrukcijā un aprīkošanā ieguldīti 7,6 miljoni eiro un tiks radītas vairāk nekā 200 jaunas darba vietas.

«Bulgārijas mazumtirdzniecības tirgū konkurence ir ļoti liela. Mēs redzam, ka pat starptautiski tīkli neiztur šo konkurenci un aiziet. Savukārt T Market popularitāte Bulgārijā pieaug,» uzskata Maxima grupė ģenerāldirektors Alvīds Šustiks (Alvydas Šustikas).

Maxima Bulgaria ir nopirkusi trīs veikalus, bet nomās deviņus veikalus, kas piederēja Vācijas tirdzniecības tīklam Penny Market, kas pamet Bulgārijas tirgu. Iegādātie veikali ir izvēlēti, ņemot vērā to ģeogrāfisko atrašanās vietu un iespējas piesaistīt jaunas pircēju plūsmas, kā arī telpu atbilstību T Market veikalu formātam.

Jaunu veikalu pārņemšanas rezultātā Maxima Bulgaria paplašinās savas darbības ģeogrāfiju, līdz ar ko veikalu tīkls pārklās lielāko valsts daļu. Jaunie veikali tiks atvērti Sofijā un 11 mazākās pilsētās, kurās T Market līdz šim nav darbojies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Maxima Latvija vadīs līdzšinējais putnu fabrikas Ķekava vadītājs Andris Vilcmeiers

Dienas Bizness, 07.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

MAXIMA GRUPĖ, kas pārvalda mazumtirdzniecības uzņēmumus Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Polijā un Bulgārijā, informē, ka mainās uzņēmuma SIA MAXIMA Latvija vadība. No 7.septembra uzņēmumu vadīs Andris Vilcmeiers. Viņš amatā nomaina Jeļenu Kondrašovu, kura uzņēmumu vadīja gandrīz divu gadu garumā, un kura turpinās savu karjeru uzņēmumā Akropolis LV, kur, pievienojoties komandai, pildīs valdes locekles pienākumus un attīstīs Akropoles tirdzniecības centru Rīgā, teikts paziņojumā medijiem.

«Pēdējie divi gadi MAXIMA Latvija nav bijuši viegli. Esmu pateicīga Jeļenai, ka viņa sarežģītā brīdī uzņēmās uz saviem pleciem atbildību un prasmīgi kopā ar uzņēmuma vadības komandu nostabilizēja uzņēmuma darbību. Šobrīd MAXIMA Latvija uzsāk jaunu attīstības posmu, un jaunās vadības galvenie mērķi būs – nodrošināt pēctecību kompānijas darbībā, īstenot stratēģiskos darbības plānus, kas dotu stabilu izaugsmi konkurējošā vidē, kā arī veidot efektīvu piegāžu ķēdi un stiprināt profesionālu darbinieku komandu. Tāpat svarīgi būs turpināt iesāktos darbus uzņēmuma iekšienē - jauno vērtību ieviešanu un jaunas organizācijas kultūras veidošanu,» norāda MAXIMA GRUPĖ, UAB ģenerāldirektore Neringa Janavičiūte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Bulgārija nāk klajā ar alternatīvu South Stream

LETA--AFP, 14.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bulgārijas premjerministrs trešdien nāca klajā ar jaunu projektu Krievijas gāzes transportēšanai uz Eiropu, apejot Ukrainu, lai gan iepriekšējais projekts South Stream cieta neveiksmi.

«South Stream ir vēsture. Tagad dienas kārtībā ir gāzes sadales centrs Balkāni,» uzrunājot parlamentu, pavēstīja premjerministrs Boiko Borisovs.

Projekts South Stream" paredzēja pa cauruļvadiem, kas tiktu izbūvēti pa Melnās jūras gultni un caur Balkānu valstīm, Eiropā ik gadu nogādāt 63 miljardus kubikmetru Krievijas gāzes.

Taču 2014.gada decembrī, piekāpjoties Briseles spiedienam, Krievijai nācās no šī projekta atteikties. Eiropas Savienība (ES) atzina, ka tas ir pretrunā ar bloka pretmonopola noteikumiem, jo pa iecerētajiem cauruļvadiem bija paredzēts transportēt vienīgi Krievijas enerģētikas giganta Gazprom piegādāto gāzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija veselības jomā uz vienu iedzīvotāju tērē aptuveni trīs reizes mazāk nekā vidēji ES

LETA, 28.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija veselības jomā uz vienu iedzīvotāju tērē aptuveni trīs reizes mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), liecina jaunākais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un Eiropas Komisijas pētījums.

Noskaidrots, ka visvairāk veselības jomā uz vienu iedzīvotāju tērē Luksemburga, kura atvēl 6023 eiro, Vācija - aptuveni 4000 eiro -, Nīderlande - 3983 eiro -, Zviedrija - 3937 eiro -, kā arī Īrija - 3922 eiro. Vismazāk uz vienu iedzīvotāju atvēl Rumānija - 816 eiro -, kurai cieši seko Latvija ar 1030 eiro. Vidēji Eiropā tēriņi 2015.gadā bija 2781 eiro. Tikmēr Šveicē, kura ir ārpus ES, tie bija 5354 eiro, bet Norvēģijā - 4681 eiro. Pārējās Baltijas valstis uz vienu iedzīvotāju atvēlēja vairāk nekā Latvija: Igaunija - 1348 eiro, bet Lietuva - 1364 eiro.

Attiecībā uz izdevumiem pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Latvijai izdevumi bija 5,6%, Lietuvai - 6,5%, bet Igaunijai - 6,3%. ES vidēji pagājušajā gadā tie gan bijuši 9,9% no IKP, salīdzinot ar 8,7% 2005.gadā. Pētnieki prognozē, ka visās valstīs veselības aprūpes izdevumu daļa IKP turpmākajos gados palielināsies, galvenokārt saistībā ar sabiedrības novecošanu un jaunu diagnostikas un ārstniecības tehnoloģiju izplatīšanu, kā arī valdības būs arvien vairāk spiestas reaģēt uz pieaugošajām ilgtermiņa aprūpes vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Krievija pārtraukusi piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai

LETA--BBC, 27.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas gāzes kompānija "Gazprom" trešdien paziņoja, ka pārtraukusi piegādāt gāzi Polijai pa Jamalas-Eiropas gāzesvadu un Bulgārijai, jo tās atteikušās maksāt par gāzi rubļos.

Kā liecina Eiropas Savienības gāzes tranzīta operatoru dati, uz kuriem atsaucas aģentūra "Reuters", fiziskā gāzes plūsma pa Jamalas-Eiropas gāzesvadu no Baltkrievijas uz Poliju pēc pusnakts bija vienlīdzīga nullei.

"Gazprom" arī brīdināja, ka gadījumā, ja tiks nesakcionēti ņemta Krievijas gāze, kas iet tranzītā uz trešajām valstīm, tranzīta apjomi tiks samazināti attiecīgā daudzumā.

Otrdien "Gazprom" informēja Polijas valsts enerģētikas kompāniju "PGNiG" par nodomu 27.aprīlī pilnībā apturēt piegāzes pēc Jamalas līguma.

"PGNiG" pavēstīja, ka Polija ir sagatavojusies iegūt nepieciešamās piegādes no citiem avotiem.

"PGNiG" Krievijas gāzes kompānijas lēmumu uzskata par līguma pārkāpumu un pieprasīs atlīdzināt zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fiskālie noteikumi – ekonomiskās stabilitātes stūrakmens?

Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts un Oļegs, 26.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Briselē paredzētās Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru tikšanās laikā Vācija gatavojas izteikt veto Rumānijas un Bulgārijas pieteikumam iestāties Šengenas zonā. Savu lēmumu Berlīne skaidro ar progresa trūkumu cīņā pret korupciju abās valstīs. Tikmēr Rumānija brīdinājusi pret šādu rīcību.

«Ja Rumānija un Bulgārija uzstāj uz balsošanu [par abu valstu iestāšanos Šengenas zonā], viņu mērķis lemts neveiksmei Vācijas veto dēļ. Ideja par pakāpenisku pievienošanos – vispirms atverot gaisa un jūras robežas – arī nav apspriežama,» Vācijas iekšlietu ministra Hansa Pētera Frīdriha teikto laikrakstam Der Spiegel citē Euobserver.

Rumānija un Bulgārija ES iestājās 2007. gadā. Abas valstis Šengenas zonai centās pievienoties jau 2011. gadā, taču saskārās ar Francijas un Vācijas veto. Vēlāk gan Francija, gan Vācija piekrita Rumānijas un Bulgārijas robežu pakāpeniskai atvēršanai – samazinot kontroli uz jūras un lidostās. Pret to tomēr iebilda Nīderlande un sarunas apstājās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Bulgārijā demonstranti parlamenta ēkā uz astoņām stundām iesprosto deputātus

Jānis Rancāns, 24.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Protestētāji Bulgārijā bloķējuši parlamenta ēku, iesprostojot tajā vairāk nekā simts deputātu, ministru un žurnālistu. Pēc astoņām stundām policijai izdevies atbrīvot iesprostotos.

Bulgārijā jau 40 dienas turpinās protesti, kas sākās pēc tam, kad valdība lēma par mediju magnāta Deļana Pejevska iecelšanu nacionālā drošības dienesta priekšnieka amatā. Demonstranti uzskata to par piemēru privāto interešu ietekmei uz valsts institūcijām. Lai gan Bulgārijas parlaments vēlāk atcēla lēmumu par D. Pejevska iecelšanu amatā, protesti nav rimušies un otrdien pārauga vardarbīgās sadursmēs. Protestētāji pieprasa valdības atkāpšanos un iebilst pret centieniem grozīt valsts budžetu.

Pirmais mēģinājums atbrīvot parlamentā iesprostotos politiķus otrdienas vakarā izvērtās sadursmēs starp policiju un protestētājiem. Demonstranti ar akmeņiem un pudelēm apmētāja autobusu, kurā tika vesti ministri un deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātrās ēdināšanas restorānu ķēde Hesburger Latvijā restorānu skaitu vēlas palielināt līdz 60-70, intervijā aģentūrai LETA sacīja Hesburger tīkla vadītājs Kari Salmela, vienlaikus atzīstot, ka par lielākajiem konkurentiem uzskata vietējos ēdināšanas uzņēmumus, nevis citas ātrās ēdināšanas ķēdes.

«Latvijā pašlaik ir 44 Hesburger restorāni, bet kopumā ķēdē ir 448 restorāni. Es domāju, ka Latvijā mūsu restorānu skaits nākotnē sasniegs 60-70. Mēs visu laiku augam, un katru gadu mums klāt nāk no viena līdz trim restorāniem. Šogad mēs atvērsim jaunu restorānu Rīgā, Brīvības gatvē, un plānojam atvērt arī Vecrīgā. Nākamā gada sākumā mēs plānojam atvērt restorānu Kauguros,» teica Salmela.

Viņš atzina, ka labas vietas jauniem restorāniem atrast nav viegli, bet tas ir izdarāms. «Kad es Latvijā ierados 2003.gadā, man daudz bija jāstāsta, kas ir Hesburger, un 95% no sarunu biedriem šaubījās, vai es spēšu samaksāt īri u.c. Taču, ja tu smagi strādā un esi aktīvs, tad vietas var atrast. Taču tas, protams, nenotiek vienā dienā. Tas ir ilgs process. Tagad cilvēki ir pārliecinājušies, ka mēs esam nopietns uzņēmums, maksājam īri un citus apsaimniekošanas izdevumus, un katru nedēļu mēs saņemam kādu piedāvājumu par vietu restorāna atvēršanai. Protams, ne vienmēr šīs vietas mūs apmierina. Piemēram, ja diezgan tuvu piedāvātajai vietai jau ir mūsu restorāns, vieta kā tāda mums nav pievilcīga vai, piemēram, telpu nomas cena ir par lielu. Tādēļ es teikšu, ka labas vietas atrast ir diezgan sarežģīti, bet tas ir izdarāms,» klāstīja Salmela.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

EK pieprasa Latvijai grozīt tiesību aktus par lauksaimniecības zemes iegādi, pretējā gadījumā draudot ar tiesvedību

LETA, 26.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) oficiāli pieprasījusi, lai Bulgārija, Ungārija, Latvija, Lietuva un Slovākija grozītu tiesību aktus par lauksaimniecības zemes iegādi, pamatojoties uz to, ka tajos pārkāpts princips par kapitāla brīvu apriti un brīvību veikt uzņēmējdarbību, pretējā gadījumā EK var pieņemt lēmumu vērsties pret šīm dalībvalstīm Eiropas Savienības (ES) Tiesā.

EK paziņojumā norādījusi, ka 2003.gada Pievienošanās līgumā jaunajām dalībvalstīm paredzēts pārejas periods, kura laikā valstu noteikumus par lauksaimniecības zemes iegādi pieskaņot ES tiesību aktiem. Pēc šo periodu beigām 2014.gadā Bulgārija, Ungārija, Latvija, Lietuva un Slovākija pieņēma jaunus tiesību aktus, kas reglamentē lauksaimniecības zemes iegādi.

Šie jaunie valstu tiesību akti ietver vairākus noteikumus, kurus EK uzskata par ierobežojumu kapitāla brīvai apritei un brīvībai veikt uzņēmējdarbību. Tas savukārt var atturēt no pārrobežu ieguldījumiem.

Dažiem ierobežojumiem var būt attaisnojami mērķi, jo tie tiecas apkarot spekulatīvas iegādes vai kalpo plānošanas vajadzībām un lauku politikas mērķiem; tomēr, lai ierobežojumi būtu likumīgi, tiem jābūt samērīgiem un tie nedrīkst būt diskriminējoši attiecībā pret citiem ES pilsoņiem, uzskata EK.

Komentāri

Pievienot komentāru