Jaunākais izdevums

Bulgārija ir viens no pasaulē lielākajiem Damaskas rožu eļļas ražotājiem.

Rožu eļļa ir neaizstājama sastāvdaļa kosmētikas ražošanā.

Dažas no fotogrāfijām tapušas 6.00 no rīta, bet rožu novācēji jau strādā.

Rožu eļļas ražošanai Bulgārijā ir gadsimtiem senas saknes.

To, kā no rozes tiek darināta eļļa, skatieties raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Canon fotoprinteris Pixma TS8250 ar sešām tintes kasetnēm piešķir fotogrāfijām dzīvīgākas krāsas

Virzoties uz moderno bezpapīra koncepcijas biroju, daudzos uzņēmumos printeris kļūst aizvien mazāk noslogots, un dažviet ceļu līdz tam atceras vairs tikai spītīgākie papīra apdrukāšanas piekritēji. Tomēr ik pa laikam ikvienam šo to nākas izdrukāt, tādēļ arī ražotāji turpina laist tirgū aizvien jaunus modeļus un meklēt ceļu uz patērētāju sirdi un naudasmaku ar modernām funkcijām. Arī Canon pērnajā rudenī iepazīstināja ar jaunas produkcijas klāstu, kurā ar neparastu izskatu izceļas PixmaTS8250.

Kamēr liela daļa vienkāršo mājas printeru kļuvuši tik lēti, ka, šķiet, ražotājs nolēmis pelnīt vien ar tintes kasetņu tirgošanu, šim fotoprinteru sērijas drukātājam paredzēta cita misija. Tas nesola lētu ekspluatāciju, bet gan augstu kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd aptuveni 80% no Latvijā nopērkamajām rozēm ir vestas no Holandes, 10% - no Ekvadoras un 10% ir vietējās, turklāt Latvijā audzēto rožu īpatsvars samazinās, laikrakstam Dienas Bizness stāsta SIA Ezernieku zieds izpilddirektors Andris Knops.

«Ir daži vietējie ražotāji, kuri ziemā piedāvā iegādāties Latvijas rozes, bet tas nav iespējams, jo ziemā Latvijā audzētu rožu pašizmaksa būtu ļoti augsta,» spriež A. Knops.

Latvijā audzēt rozes nav rentabli

Viņš atzīst, ka par Latvijā audzētām rozēm var priecāties daudz ilgāk – līdz pat 4 nedēļām, kamēr no Holandes importētās puķu karalienes jau nokar galvas pēc nedēļas vai divām. «Holandes rozes jau nav sliktākas par Latvijā audzētajām, taču tās nonāk veikalos nebūt ne pirmā svaiguma, - nedēļa pusotra paiet, kamēr tās tiek rezervētas un iepirktas izsolēs, tad tās mēro garu ceļu līdz Latvijai,» stāsta A. Knops.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Apmātība, nevis bizness

Laura Mazbērziņa, 13.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju audzētie ziedi, kā arī citi augu produkti tiek piedāvāti arvien mazāk, atzīst stādu audzētavas Latroze īpašniece Ilga Kumeliņa.

Viņas vērtējumā, šobrīd Latvijas puķkopībai un dārzkopībai iezīmējies norieta laiks. Puķkopība un dārzkopība – tas nav bizness, tā ir apmātība, secina I. Kumeliņa.

«Pēc diviem gadiem man paliek 70 gadu, un es domāju, ka manu darbu vairs neturpinās ne bērni, ne mazbērni, lai gan nekad jau nevar zināt. Pēc profesijas neesmu dārzniece, esmu zobu tehniķe. Dārza darbus savulaik biju apguvusi, pateicoties mammai, kurai ļoti patika strādāt dārzā. Es viņai biju teikusi, ka nekad to nedarīšu, bet, re, dzīvē notiek visādi. Padomju laikos šis bija labs bizness, produkcijai bija noiets, tāpēc izlēmu sākt ar to nodarboties,» stāsta I. Kumeliņa.

Stādu audzēšanas uzņēmumu Latvijā ir palicis salīdzinoši maz. Aktīvākā sezona, kad stādus var baudīt ar acīm, ir no maija līdz septembrim, tomēr arī pārējais laiks arī ir gana aktīvs. Visu gadu notiek, piemēram, stādu potēšana, audzēšana u.c. «Aizraujošākais darbā ir tas, ka var redzēt krāšņu tā rezultātu. Šis darbs ir smags, piņķerīgs, atbildīgs un precīzs. Es domāju, ka tas ir smagāks nekā lopkopībā. Neko nevar atlikt ne uz rītdienu, ne parītdienu,» viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Grāmatas bērēm negatavojas

Raivis Bahšteins, 01.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

101 gadu vecais uzņēmums Jānis Roze arvien audzē apgrozījumu un paplašina jēdzienu «grāmatnīca», trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

1914. gadā dibinātā uzņēmuma tiesību pārņēmēja SIA Jānis Roze ir viens no lielākajiem uzņēmumiem savā nozarē, gadu no gada turoties līdzīgā līmenī ar SIA Apgāds Zvaigzne ABC. Pērn sīvākais konkurents apgrozīja 12,9 milj. eiro, kamēr Jānis Roze kopā ar SIA Jāņa Rozes apgāds – par 1,3 milj. eiro vairāk. «Lai arī grāmatu apglabāt vēl nevajag, tik un tā bažījamies, ka pērk mazāk. Un tas nav tikai tāpēc, ka mazāk lasa. Iedzīvotāju skaits samazinās,» saka uzņēmuma valdes locekle un līdzīpašniece Ināra Beļinkaja.

E-grāmatas neaizstās

«Grāmata ir un būs,» pārliecināta I. Beļinkaja. «Pirmkārt, tāpēc, ka tā ir vērtība pati par sevi. Vienubrīd runāja, ka drukātā grāmata paliks tikai feinšmekeriem kā vājprātīgi smalki iesiets luksus priekšmets. Dzīve pierādījusi, ka straujā elektronisko grāmatu augšupeja ir nomierinājusies. E-grāmatas nekur nepazudīs, bet noteikti neapēdīs «dzīvo» grāmatu. Amerikā ir vislielākais īpatsvars elektroniski lasošo, jo viņiem ir Amazon un Kindle. Vācijā elektroniskās grāmatas aizņem 7% no grāmatu pārdošanas kopējā apgrozījuma, bet Latvijā pagaidām – smieklīgi maz,» vērtē I. Beļinkaja. «Investīcijas, kas jāiegulda e-grāmatu veidošanā latviski, nevar atmaksāties,» piebilst leģendārā grāmatizdevēja Jāņa Rozes mazdēls, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ainārs Roze. Pirms neatkarības atgūšanas par Rozes ģimeni un Rozes bodi runāja paklusām, taču valsts iekārtas maiņa pavēra necerētu iespēju atjaunot savulaik nozīmīgo grāmatniecības uzņēmumu, atceras A. Roze. Viņš savu vectēvu nekad nav saticis, jo piedzima četrus gadus pēc viņa nāves – 1942. gadā lēģerī Sibīrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Latvijas roze vēlas pierādīt, ka arī Latvijā var izaudzēt rozes un tās kvalitātes ziņā var konkurēt ar importa ziediem

Tā DB stāsta SIA Latvijas roze īpašniece Santa Eikerte-Kuiva, kura pameta darbu bankā un meklēja jaunas iespējas, kas pēckrīzes periodā nebūt nebija vienkārši.

«Manai māsai Sēmes pagastā pieder saimniecība SIA Ar B Agro, kas 1,5 ha platībā audzē rozes. Viņa izteica ideju par ziedu vairumtirdzniecību,» atminas S. Eikerte-Kuiva. Viņa savu biznesu saista arī ar patriotisma veicināšanu, jo Latvijā audzētiem ziediem ik dienas veikalu plauktos nākas konkurēt ar importa puķēm, kas piesaista pircēju uzmanību nevis ar kvalitāti, bet ar nedaudz zemāku cenu.

SIA Latvijas roze izdevies kāpināt apgrozījumu no 15 tūkst. eiro 2012. gadā līdz 760 tūkst. eiro 2015. gadā, kas uzņēmumam nodrošinājis vietu laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. Latvijas rozei apgrozījuma kāpumu pēdējos trīs gados nodrošināja gan jaunu veikalu atvēršana, gan uzņēmuma iekšējās struktūras maiņa. «No sākuma centos visu izdarīt pati, bet sapratu, ka līdz ar jaunu veikalu atvēršanu tas kļūst aizvien grūtāk, visu nevaru pagūt. Uzņēmums attīstās un, lai tas ilgstoši un produktīvi strādātu, vajadzēja pārskatīt tā struktūru, sadalīt atbildību vairākiem vadītājiem,» stāsta S. Eikerte-Kuiva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Rozes bodes īpašniece: Saradušies konkurenti, kuri nokopējuši veikala veiksmīgo koncepciju

Imants Vīksne, Analītiskās žurnālistikas darbnīca 6K, speciāli DB, 27.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši ekonomiskās krīzes apstākļos ar uzņēmējdarbību nodarboties sāka Anita Roze-Traviņa, Rozes bodes īpašniece. Pēc bērniņa piedzimšanas viņai bija garantēta atgriešanās iepriekšējā darbavietā, tomēr viņa nolēma riskēt. Atvēra Vecrīgā mazu veikaliņu, kurā tiek tirgotas gaumīgas tikai un vienīgi Latvijā tapušas smukumlietas – rotas, spēļmantas, dažādi aksesuāri un suvenīri.

Deviņu gadu laikā uzņēmums ir audzis. Pašlaik sadarbojas ar 120 piegādātājiem. Pērn uzņēmēja atvēra interneta veikalu, kas pamazām audzē jauno klientūru, tostarp uz peļņu vai dzīvi ārzemēs pārcēlušos latviešus.

Iepriekšējais gads Rozes bodei bijis ar apgrozījuma kritumu. 2016.gadā – 90 288 eiro, pērn – 77 168 eiro. Ir saradušies konkurenti, kuri nokopējuši veikala veiksmīgo koncepciju, mazinājusies arī pircēju interese par latviešu etnogrāfiskajām zīmēm, kas bija viena no populārākajām preču grupām. Tāpat uzņēmuma finanses ietekmēja algu pacelšana pārdevējām un sociālo iemaksu kāpums. Tā kā vairums piegādātāju ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, tā pieaugums līdz 15% ietekmēja viņu izstrādājumu cenas. Tas viss summējas un rezultātā atspoguļojas arī Rozes bodes – SIA SEVEN WAYS – bilancē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot biznesu, lielākā daļa Latvijas preču veikala Rozes bode pircēju bija tūristi, savukārt, krīzei atkāpjoties, to vidū arvien vairāk ir vietējo iedzīvotāju, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rozes bodes (SIA Seven Ways) vadītāja Anita Roze-Traviņa saavulaik ir strādājusi par preses fotogrāfi, taču pēc bērniņa piedzimšanas nolēmusi, ka jāveido savs bizness. Pirmā ideja bija fotogalerijas izveide, tomēr Anita saprata, ka tas varētu nebūt rentabls pasākums. «Pārorientējos uz rokdarbu un mākslas darbu tirdzniecību,» viņa stāsta. Veikalu Anita atvēra 2009. gadā. Vaicāta, kas šajā laikā bijis pats grūtākais, viņa neslēpj – noturēties krīzē. «Bija posms, kad likās, ka jāmet plinte krūmos un jāver veikals ciet. Sākumā strādāju pati, pēc tam aizgāju dekrētā un bija jāpieņem darbā pārdevēja, jāmaksā alga. Bija grūti, likās, ka jābeidz, bet es to neizdarīju – es esmu spītīga,» saka Anita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūnija otrajā nedēļā, salīdzinājumā ar to pašu periodu pagājušajā gadā, cenas miltiem un miltu izstrādājumiem, piena šokolādei, augļiem un dārzeņiem ir ievērojami augošas.

Savukārt būtiski samazinājušās tikai dažu citrusaugļu cenas, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Vislielākais cenu pieaugums gada laikā bija sīpoliem 199% no 0.38 eiro/kg līdz 1.14 eiro/kg, kartupeļiem par 114% no 0.38 eiro/kg līdz 0.80 eiro/kg, galda bietēm 109% no 0.34 eiro/kg līdz 0.72 eiro/kg, galviņkāpostiem par 42% no 0.55 eiro/kg līdz 0.78 eiro/kg, banāniem par 29% no 1.22 eiro/kg līdz 1.57 eiro/kg, importa zemenēm, tostermaizei un kviešu miltiem par 27% attiecīgi no 3.36 eiro/kg līdz 4.27 eiro/kg, no 1.62 eiro/kg līdz 2.05 eiro/kg, no 0.76 eiro/kg līdz 0.97 eiro/kg, lielogu dzērvenēm spainītī par 26% no 3.18 eiro/l līdz 4.02 eiro/l, piena šokolādei Ekstra par 25% no 1.10 eiro/100g līdz 1.38 eiro/100g, apelsīniem par 24% no 1.11 eiro/kg līdz 1.37 eiro/kg.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauns dizaina uzņēmums DABA sācis piedāvāt gravētas fotogrāfijas. Fotogrāfijas izgatavotas, izmantojot CNC frēzes tehnoloģijas.

Gravētās fotogrāfijas esot atkāpe no ierastā. Pateicoties bildes dažādajai faktūrai, atkarībā no gaismas krišanas leņķa, tā vienmēr izskatīsies nedaudz citādi. Gravētas personalizētas fotogrāfijas pieejamas trijos dažādos izmēros.

Šobrīd DABA produktu klāstā pastāvīgi pieejami ozolkoka sienas pulksteņi un gravētas fotogrāfijas, taču uzņēmums izpilda arī individuālos pasūtījumus.

Uzņēmuma dibinātāji un īpašnieki Krišjānis Sondors un Jānis Urbiņš par prioritāti izvirzījuši dabīgu materiālu izmantošanu un vienkāršu, tajā pašā laikā mūsdienīgu, skandināvisku dizainu.

Produkcija tiek tirgota interneta vietnē Etsy.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) šodien, 5.jūnijā pasniedza ikgadējās Gada preces balvas vietējiem ražotājiem un produkcijas izplatītājiem, informē LTA vadītājs Henrihs Danusēvičs.

Par gada izplatītāju šogad atzīta AS Jungent Latvia. Nosaukums Gada prece piešķirts SIA Rēzeknes gaļas kombināts produktiem Reālie pelmeņi, Rāznas jubilejas desa, Rēzeknes auksti kūpināta desa, SIA Simeks ūdenim Ķekavas avots, Risso rapša eļļai un vīnogu eļļai Olitalia, SIA Balttur-R majonēzei Provansas majonēze Francis, SIA Bauskas alus alum Meistara gaišais, SIA Forevers produktiem Galda desa un Doktordesa Extra, AS Smiltenes piens dzērienam Piena spēks, AS Dobeles dzirnavnieks produktiem Kviešu milti Ekstra un Plānās pankūkas, AS Cēsu alus dzērieniem Cēsu Džons Pina Colada un Cēsu premium pinte 5,2.

Gada preces titulu saņēma arī AS Latvijas maiznieks produkti Rudens baltmaize un Kūko medus kūka, AS Putnu fabrika Ķekava cāļa pusspārni Gardie, AS Jungent Latvia izplatītie produkti Evian minerālūdens un Zewa delux tualetes papīrs, AS Tukuma piens produkti Baltais exporta sviests un Oga jogurts, AS Aldaris alus līnija Craft un Mežpils alus, SIA Eļļas grupa olīvu izspaidu eļļa OiliO, SIA Altia Latvia degvīns Arsenirch, IDS Borjomi Europe minerālūdens, SIA Pērnes L kartupeļu plāksnītes ar bekona garšu, SIA TZMO Latvija ikdienas ieliktņi Panty soft un SIA BMS - Baltijas Marketing Serviss baterija Energizer AA Base.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2015. gada maijā, salīdzinot ar 2014. gada maiju, palielinājās par 1,2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 0,4%, bet pakalpojumiem par – 3,2%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,6%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2015. gada maijā, salīdzinot ar 2014. gada maiju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, atpūtai un kultūrai, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Vidējais pārtikas cenu līmenis 2015. gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 0,2%. Būtiskākā ietekme uz cenu pieaugumu sezonālo faktoru ietekmē bija dārzeņiem. Cenu kāpums bija arī tējai un kafijai, augļiem, saldumiem un medum, sulām un atspirdzinošajiem dzērieniem. Savukārt cenas samazinājās pienam un piena produktiem, sieram, olām, kartupeļiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem, eļļai un taukvielām, cukuram.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Gada inflācija decembrī sasniedz 0,3%, mēneša griezumā cenas samazinājās par 0,3%

Dienas Bizness, 12.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2015. gada decembrī, salīdzinot ar 2014. gada decembri1, palielinājās par 0,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās par 0,3 %, bet pakalpojumiem pieauga par 2,1 %.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2015. gada decembrī, salīdzinot ar 2014. gada decembri, bija cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Pārtikas cenu vidējais līmenis 2015. gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, samazinājās par 0,8 %. Būtiskākā ietekme uz cenu samazinājumu bija pienam un piena produktiem. Cenu kritums novērots dārzeņiem, sieram, eļļai un taukvielām, maltai kafijai, savukārt cenu kāpums augļiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem, griķiem, olām, kartupeļiem un cukuram.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada martā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, patēriņa cenas palielinājās par 0,8%. Precēm cenas palielinājās par 1,0%, bet pakalpojumiem par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Savukārt vidējais patēriņa cenu līmenis 2015.gada martā, salīdzinot ar 2014.gada martu, palielinājās par 0,4%

Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām martā bija cenu kāpumam apģērbiem un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, atpūtai un kultūrai, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas cenas palielinājās par 0,4%. Sezonālo faktoru ietekmē cenas kāpušas dārzeņiem un kartupeļiem (+2,4%), galvenokārt gurķiem, saldajiem pipariem un svaigajiem kāpostiem. Toties lētāki palikuši tomāti. Dārgāka kļuva gaļa un gaļas izstrādājumi, maltā kafija, cukurs, siers. Cenas samazinājās pienam un piena produktiem, eļļai un taukvielām, augļiem.

Cenu kāpumu apģērbu un apavu grupā ietekmēja sezonālo izpārdošanu noslēgums un jaunās sezonas preču nonākšana tirdzniecībā. Apģērbiem cenas palielinājās par 9,2%, apaviem – par 12,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada aprīlī, salīdzinot ar 2014. gada aprīli, palielinājās par 0,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas samazinājās par 0,4%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,9%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājies par 0,5%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2015. gada aprīlī, salīdzinot ar 2014. gada aprīli, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Pārtikas cenu vidējais līmenis šogad aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, samazinājās par 1,5%. Būtiskākā ietekme uz cenu samazinājumu bija pienam, sieram un olām. Cenu kritums bija arī gaļai un gaļas izstrādājumiem, kartupeļiem, cukuram, eļļai un taukvielām, sulām un atspirdzinošajiem dzērieniem. Savukārt cenas palielinājās dārzeņiem, tējai un kafijai, saldumiem un medum.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas energokompānijas «Eesti Energia», kas Latvijā darbojas ar «Enefit» zīmolu, apgrozījums šī gada pirmajos trīs mēnešos ir audzis par 6% salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn, sasniedzot 229 miljonus eiro.

Kompānijas EBITDA jeb peļņu no pamatdarbības neietekmēja vienreizējie darījumi un tā bija 77 miljoni eiro, saglabājoties vienā līmenī ar pērn fiksēto rādītāju, liecina medijiem sniegtā informācija.

Raksturojot biznesa vidi pirmajā ceturksnī, «Eesti Energia» finanšu direktors Andri Avila norāda, ka šis gads ir sācies ar vispārēju cenu kāpumu–elektroenerģijas un naftas tirgos, kā arī CO2 emisiju kvotu tirgū.

«Vidējā tirgus cena elektroenerģijai pirmajā ceturksnī Igaunijā bija 41,90 eiro par megavatstundu. Pēdējā reize, kad kādā ceturksnī tika sasniegta tik augsta cena, bija 2014. gadā. Vienlaikus interesanti, ka ceturkšņa vidējā elektroenerģijas tirgus cena Igaunijā bija zemāka nekā Somijā. Savukārt tirgus cena mazutam, kas ir degslānekļa eļļai līdzīgākais šķidrās degvielas veids pasaules tirgū, gada griezumā pieauga par 6%. Tikmēr CO2 kvotu cenu lēciens bijis visstraujākais – salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni tās augušas gandrīz divkārt un sasniedz gandrīz 10 eiro par tonnu izmešu,» skaidro A. Avila.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bulgārija ceturtdienas vakarā noteica aizliegumu iebraukt galvaspilsētā Sofijā un izbraukt no tās, ņemot vērā jaunā koronavīrusa gadījumu skaita pieaugumu un risku, ka tas varētu tālāk izplatīties pareizticīgo Lieldienu laikā.

"No pusnakts līdz turpmākam paziņojumam mēs aizliedzam iebraukšanu Sofijā un izbraukšanu no tās visām pasažieru automašīnām," paziņoja veselības ministrs Kirils Ananijevs.

Viņš piebilda, ka tiks pieļauti izņēmumi transporta kravas mašīnām, ātrās palīdzības mašīnām, policijas automobiļiem un automašīnām, kas pārvadā mediķus vai ved cilvēkus uz ārstēšanu.

Cilvēkiem, kas brauc uz darbu, būs jānorāda darba devēja kontaktinformācija un pierādījuma vēstule. Viņiem arī būs atļauts iebraukt un izbraukt tikai zināmās rīta un vakara stundās.

Stingrie pasākumi ir pieņemti pēc tam, kad trešdien un ceturtdien kontrolpunktos ap Sofiju izveidojās garas automašīnu rindas, jo daudzi neņēma vērā varas iestāžu aicinājumus un devās uz laukiem pirms pareizticīgo Lieldienām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot starptautiskā tīkla paplašināšanu, Somijas un Baltijas ātrās ēdināšanas restorānu ķēde Hesburger atvērusi pirmo restorānu Bulgārijā pilsētā Stara Zagora, teikts paziņojumā medijiem.

2017. gadā uzņēmums plāno atvērt aptuveni 4 restorānus Bulgārijā, kopumā investējot 3 līdz 4 miljonus eiro.

«Lēmums ieiet Bulgārijā ir viens no mūsu uzņēmuma stratēģiskajiem soļiem – Hesburger tīkla starptautiskā paplašināšana, pārklājot plašāku valstu skaitu. Ienākot jaunā tirgū, mūsu darbības pamatā ir palīdzēt atbalstīt vietējo ekonomiku un ilgtermiņā veidot sadarbību ar vietējiem izejvielu piegādātājiem, kas mūsu restorāniem nepieciešamas. Arī Bulgārijā mēs iespējami vairāk centīsmies sadarbosimies ar vietējiem ražotājiem,» stāsta Hesburger attīstības direktore Ieva Salmela.

Šobrīd Hesburger vada 437 restorānus, uzņēmuma darbinieku skaits pārsniedz 6700.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bažījoties par jaunā koronavīrusa pandēmijas negatīvo ietekmi uz ekonomiku, Bulgārijas valdība plāno atbalstīt vietējo tūrisma nozari ar kuponu sistēmu, otrdien vienojušies politiķi.

Ieceres mērķis ir iedrošināt bulgārus vasarā izmantot vietējā tūrisma nozares piedāvātās iespējas, lai atpūstos. Kuponu sistēma pašreiz tiek izstrādāta.

Bulgārija cer atvērt brīvdienu atpūtas vietas 1.jūlijā.

Valdošās partijas šodien vienojās, ka restorānu un kafejnīcu terasēs galdiņi jāizvieto ar 1,5 metru distanci. Tā ir piekāpšanās šo uzņēmumu īpašniekiem, jo sākotnēji bija paredzēta 2,5 metru distance.

LASI ARĪ: Distancēšanās risinājumi restorānos pasaulē

Bulgārijā restorāniem un kafejnīcām atļauts atsākt darbu no trešdienas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Labākās ar viedtālruni uzņemtās fotogrāfijas

Lelde Petrāne, 12.09.2018

Galvenās balvas ieguvēja ir jauniete ar segvārdu rekapavo no Ungārijas, kas konkursā startēja ar emocionālu pieteikumu par autores ilgstošo cīņu ar leikēmiju.

Avots: konkursa organizatori

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies tehnoloģiju zīmola Huawei rīkotais mobilās fotogrāfijas konkurss Next Image Awards.

Tā laikā fotogrāfijas entuziasti no 20 pasaules valstīm, tostarp Latvijas, iesūtīja ar mobilajiem tālruņiem iemūžinātos mirkļus, lai piedalītos cīņā par galveno balvu.

No 9. jūlija līdz 27. augustam par iesniegtajām 67 610 fotogrāfijām kopā tika saņemtas 956 326 balsis, un par vispopulārāko konkursa kategoriju kļuva kategorija Daba, kurā dalībnieki kopā iesniedza 26 640 fotogrāfijas.

Interesi par konkursu un vēlmi uzvarēt apliecināja arī lielais pieteikumu skaits no Latvijas – kopā 2980 fotoattēli, kuri uzņemti ar Huawei tālruņiem, tika nodoti 20 valstu iedzīvotāju balsojumam. Lielāko atbalstu – 359 balsis – ieguva fotogrāfija kategorijā Daba, kuru pievienoja Kristiana.M ar nosaukumu «Honey Bee», tomēr tas nebija pietiekams, lai bilde nonāktu līdz žūrijas vērtēšanai, kur konkurence šogad bija īpaši liela un sīva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM aicina piedalīties fotoakcijā, parādot ES fondu investīciju sasniegtos rezultātus

Dienas Bizness, 29.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš iestāšanās ES 2004. gadā Kohēzijas politika un Eiropas Savienības (ES) fondi ir Latvijas ekonomiskās attīstības stratēģijas neatņemama sastāvdaļa. Pamanīt un parādīt ieguvumus, sniegtās iespējas un pozitīvās pārmaiņas, kuras ES fondu investīciju ieguldīšanas rezultātā redzamas mums apkārt, – tāds ir Finanšu ministrijas (FM) rīkotās fotoakcijas sociālajos tīklos ES fondi. Toreiz un tagad mērķis. Ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts iesaistīties akcijā un dalīties ar fotogrāfijām, kas atspoguļo ES fondu investīciju rezultātus, informē ministrijā.

FM izsludinātās fotoakcijas ietvaros tiks apkopotas un plašākai publikai demonstrētas pārmaiņas, kas ES fondu investīciju ieguldīšanas rezultātā redzamas mums apkārt. Latvijas iedzīvotāji aicināti piedalīties konkursā, savos sociālo tīklu kontos daloties ar fotogrāfijām, kas ilustrē situāciju pirms un pēc šādām pārmaiņām. Tā var būt ar ES fondu atbalstu uzlabota infrastruktūra, realizēti vides projekti, veicināta uzņēmējdarbības attīstība, izglītība, ieviestas inovācijas, veicināta iedzīvotāju nodarbinātība u.c. ieguldījumi.

Fotoakcija ES fondi. Toreiz un tagad norisināsies no 2015. gada 29. septembra līdz 9. oktobrim. Tajā var piedalīties ikviens Latvijas iedzīvotājs, kuram ir vismaz 16 gadu, kā arī ikviena organizācija, pašvaldība, biedrība, nodibinājums u.c. Uzņemtie attēli jāpublicē dalībnieka personīgajā sociālo tīklu Twitter, Facebook, Draugiem.lv vai Instagram kontā, ierakstam pievienojot tēmturus #esfondi un #toreizuntagad. Tie, kuri neizmanto nevienu no sociālajiem tīkliem, bet tomēr vēlas piedalīties konkursā, var sūtīt fotogrāfijas uz e-pasta adresi [email protected] Iesūtītās fotogrāfijas tiks publicētas FM sociālo tīklu kontos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispārīgās datu aizsardzības regulas stāšanās spēkā ieviesīs diezgan daudz pārmaiņu fotogrāfijas jomā, jo «publisko pasākumu organizatoriem lielākais izaicinājums būs izveidot visiem labi saprotamu un arī ērtu sistēmu», kā ar to visu tikt galā.

To biznesa portālam db.lv pauda Latvijas Fotogrāfijas muzeja vadītāja Maira Dudareva, komentējot, kā situāciju foto jomā ietekmēs Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) stāšanās spēkā no 25. maija.

«Tiek ieviesta regula, bet nav skaidri kritēriji, kā rīkoties, jo pie katra ar līgumu rokā nepieskriesi un parakstu nepaprasīsi. Tas, protams, draud ar to, ka nebūs fotogrāfijas no ļoti daudziem pasākumiem, jo fotogrāfijas ar telpu interjeriem, rokas ar krūzītēm vai cilvēkiem no mugurpuses nebūs diez ko pieprasītas,» pauda M. Dudareva.

Kā vēstīts, jaunās regulas stāšanās spēkā nenozīmē, ka pasākumus vairs nevarēs fotografēt un iegūtos attēlus nedrīkst publicēt. Taču, tā kā regulas būtība ir aizsargāt cilvēku privātumu, tad pasākumu organizatoriem būs jāņem vērā vairāki apstākļi, galvenokārt pasākuma konteksts un personas piekrišana. GDPR ietekmēs visus uzņēmumus, arī radošā, mediju komunikācijas industrija nav izņēmums, iepriekš pauda Sorainen zvērināta advokāte Ieva Andersone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Medijos izplatītajā fotogrāfijā, kurā kukuļošanā apsūdzētais Latvijas bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs atpūšas Kamčatkā, ir redzamas pazīmes, kas norāda uz fotogrāfijas rediģēšanu un montāžu, apgalvoja Rimšēviča advokāts Juris Grīnvalds.

Viņš skaidroja, ka fotogrāfijas autentiskumu tika lūgts pārbaudīt diviem neatkarīgiem ekspertiem, kuri veica dažādu veidu fotogrāfijas analīzes, tostarp spektrogrāfiju. Abi eksperti savos atzinumos esot norādījuši, ka medijos publicētajā fotogrāfijā konstatētās pazīmes ir būtiskas, stabilas un sastāda pazīmju kopumu, kas ir pietiekams kategoriskam atzinumam, ka ir veikta fotogrāfijas rediģēšana un montāža.

Komentējot medijos izskanējušo informāciju, ka izmeklēšanas gaitā Rimšēvičs ir sācis sniegt liecības, aizstāvis norādīja, ka Rimšēvičs kopš apsūdzības uzrādīšanas brīža jūnija beigās ir sniedzis liecības. Aizstāvība krimināllietā veicot aktīvu darbu, un esot iegūti un prokuroram iesniegti objektīvi pierādījumi, kas, pēc aizstāvju domām, atspēko Rimšēvičam apsūdzībā izteiktos apgalvojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rets sārtais dimants, kas iegūts no lielākā Krievijā atrastā šīs krāsas neslīpētā dimanta, trešdien tika pārdots "Sotheby's" izsolē Ženēvā par 26,6 miljoniem ASV dolāru (22,6 miljoniem eiro).

Par "Rozes garu" nosauktā 14,83 karātu dimanta galīgā izsoles cena, ieskaitot komisijas maksu, bija pasaules rekords purpursārtam dimantam.Ovālais dārgakmens tika nosolīts dažu minūšu laikā interneta izsolē. Tā pircējs bija anonīms.

"Sotheby's" izsoļu rīkotājs Benuā Repelēns nosauca šo dimantu par "īstu dabas brīnumu" un piebilda, ka sārto dimantu cenas pieaug, jo tie kļūst arvien retāki.

"Rozes gars" tika noslīpēts no 27,85 karātu dārgakmeņa, kuru 2017.gadā atrada dimantu ieguves kompānija "Alrosa" Sahas Republikā.

Apmēram gadu ilgā darbā dimants tika noslīpēts līdz ovālai formai, saglabājot tā sārto krāsu.

Sārtie dimanti ir visretākais dimantu paveids, un tie ir visvairāk pieprasīti globālajā dimantu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rimants Jugans kopā ar sievu saskata potenciālu papīra ziedu biznesā. Sperti pirmie attīstības soļi.

Ideja radusies sievai bērnu kopšanas atvaļinājuma laikā. Ģimene izveidojusi interneta vietni botanicals.lv, kurā tirgot savus ražojumus, un pagaidām norēķinus piedāvā veikt, izmantojot PayPal.

«Ziedus veido sieva. Es vairāk pieslēdzos tehniskajām lietām, kas saistītas ar mājas lapu un trešajām pusēm,» stāsta R. Jugans. Viņš ir pārliecināts, ka biznesa idejai ir potenciāls: «Grieztajiem ziediem jāmaina ūdeni, tie regulāri jāpērk (ja cilvēkam patīk nepārtraukta ziedu klātbūtne). Papīra zieds ir ilgmūžīgs, un tie vizuāli veidoti tuvu dabiskajam ziedam. Reizi nedēļā ar elpu tik jānopūš putekļi un lieta darīta. Šie ziedi var būt dāvana, jo tiek piegādāti iepakojumā, kur atliek pievienot apsveikumu. Un, ja nepieciešams, varam pievienot arī apsveikuma kartiņu ar pircēja iesūtīto tekstu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātrās ēdināšanas restorānu ķēde Hesburger Latvijā restorānu skaitu vēlas palielināt līdz 60-70, intervijā aģentūrai LETA sacīja Hesburger tīkla vadītājs Kari Salmela, vienlaikus atzīstot, ka par lielākajiem konkurentiem uzskata vietējos ēdināšanas uzņēmumus, nevis citas ātrās ēdināšanas ķēdes.

«Latvijā pašlaik ir 44 Hesburger restorāni, bet kopumā ķēdē ir 448 restorāni. Es domāju, ka Latvijā mūsu restorānu skaits nākotnē sasniegs 60-70. Mēs visu laiku augam, un katru gadu mums klāt nāk no viena līdz trim restorāniem. Šogad mēs atvērsim jaunu restorānu Rīgā, Brīvības gatvē, un plānojam atvērt arī Vecrīgā. Nākamā gada sākumā mēs plānojam atvērt restorānu Kauguros,» teica Salmela.

Viņš atzina, ka labas vietas jauniem restorāniem atrast nav viegli, bet tas ir izdarāms. «Kad es Latvijā ierados 2003.gadā, man daudz bija jāstāsta, kas ir Hesburger, un 95% no sarunu biedriem šaubījās, vai es spēšu samaksāt īri u.c. Taču, ja tu smagi strādā un esi aktīvs, tad vietas var atrast. Taču tas, protams, nenotiek vienā dienā. Tas ir ilgs process. Tagad cilvēki ir pārliecinājušies, ka mēs esam nopietns uzņēmums, maksājam īri un citus apsaimniekošanas izdevumus, un katru nedēļu mēs saņemam kādu piedāvājumu par vietu restorāna atvēršanai. Protams, ne vienmēr šīs vietas mūs apmierina. Piemēram, ja diezgan tuvu piedāvātajai vietai jau ir mūsu restorāns, vieta kā tāda mums nav pievilcīga vai, piemēram, telpu nomas cena ir par lielu. Tādēļ es teikšu, ka labas vietas atrast ir diezgan sarežģīti, bet tas ir izdarāms,» klāstīja Salmela.

Komentāri

Pievienot komentāru