Iepirkumos pieprasīs konkurenci, ierobežos nodrošinājuma summas, vienlaikus mainot prasības attiecībā uz apakšuzņēmēju piesaisti. To paredz no 1. augusta spēkā esošie grozījumi Publisko iepirkumu likumā. Tie, visticamāk, nebūt nav pēdējie grozījumi, un tuvāko gadu laikā Latvijā varētu tapt pilnīgi jauns Publisko iepirkumu likums, jo ES šobrīd norit darbs pie jaunu direktīvu projektu izstrādes iepirkumu jomā.
«Ar šiem grozījumiem esošais iepirkumu likums ir piedzīvojis pamatīgas izmaiņas vairākos būtiskos aspektos - precizēts piedāvājuma nodrošinājuma regulējums, ierobežojot nodrošinājuma summas apmēru līdz 100 000 Ls, ierobežotas iepirkuma līguma grozīšanas iespējas, izvirzītas papildu prasības attiecībā uz piesaistāmajiem apakšuzņēmējiem un to nomaiņu, pasūtītājam noteikts pienākums izbeigt iepirkuma procedūras, kurās netiek nodrošināta konkurence, ieviesti jauni iepirkuma procedūru piemērošanas izņēmumi, daļēji samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem,» skaidro Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvis ZAB Eversheds Bitāns zvērināts advokāts Māris Logins.
Viņš kā vienu no būtiskākajām normām min to, ka līdz šim pasūtītājs varēja pieprasīt piedāvājuma nodrošinājumu līdz 5% no līguma summas, kas miljoniem latu vērtos būvdarbu iepirkumos rezultējās ar Latvijas tirgus apstākļiem ļoti lielu naudas summu iesaldēšanu vai attiecīgu samaksu par bankas garantijām. «Tagad šie nodrošinājuma griesti ir ievērojami zemāki - līdz 2% no līguma summas, bet ne vairāk kā 100 000 Ls, kā arī likumā tiek precīzi atrunāti trīs iespējamie piedāvājuma nodrošinājuma veidi - bankas garantija, apdrošināšanas polise vai, ja pasūtītājs šādu iespēju ir paredzējis, arī naudas summas iemaksa pasūtītāja norādītajā kontā,» skaidro M. Logins.
Kā vēl viens apvērsums tieši saistībā ar būvniecību tiek minētas ģenerāluzņēmēja iespējas apakšuzņēmēju piesaistē un nomaiņā. «No likuma ir svītrota prasība par to, ka apakšuzņēmējam nedrīkst nodot vairāk par 70% no kopējo būvdarbu apjoma, jo šī norma neatbilda ES prasībām. Tā vietā likumā iestrādātas jaunas normas, kas paredz, ka būvdarbu un pakalpojumu iepirkumos ģenerāluzņēmējam iepirkuma dokumentācijā būs jānorāda visi apakšuzņēmēji, kuriem plānots nodot vismaz 20% no kopējās līguma vērtības, kā arī šiem apakšuzņēmējiem nododamās līguma daļas un vērtība,» skaidro M. Logins.