Arī maija mēnesī būs četras brīvdienas, tiesa, viena no tām - pirmdiena, 3. maijs - būs jāatstrādā mēneša pēdējā sestdienā. Par darba dienas pārcelšanu uz sestdienu 29. maiju valdība vienojās pagājušā gada nogalē. Četru brīvdienu laikā arī atzīmēs Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20 gadadienu ar kultūras pasākumiem visā Latvijā, ziņo Diena.lv.

Ja valdība nebūtu atbalstījusi pārcelt darba dienu, tad 3. maijā būtu bijis jāstrādā, bet 4. maijs atkal būtu brīvdiena. 1. maijs, kura arī ir oficiālā brīvdiena šogad ir sestdiena, tā netiek kompensēta ar darba dienas pārcelšanu. Tiesa, laikraksti, visticamāk, 1. maijā neiznāks. Brīvdienu laikā saistībā ar 20 gadadienas svinībām notiks dažādi kultūras pasākumi galvaspilsētā, tāpat būs kultūras programma novados. 3. maijā Latvijas Universitātē arī norisināsies konference 1990. gada 4. maija Latvijas Neatkarības deklarācija: starptautiskie un iekšpolitiskie aspekti. Arīdzan Rīgas pašvaldība 3. un 4. maijā iecerējusi rīkot svētkus, kurus sākotnēji nosauca par Svētkiem ģimenēm, taču pēc neatkarības deklarācijas Rīcības komitejas iebildumiem daļēji mainīja to koncepciju. Svētkiem maija sākumā pašvaldība paredzējusi tērēt 49 000 latu, būšot slēgta krastmala, notiks visāda veida svinīgi pasākumi, atrakcijas un «cilvēki varēs visi kopā svinēt savas valsts dzimšanas dienu», toreiz teica Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC).

Īstenojot iniciatīvu katra mēneša pirmajā sestdienā auto transporta satiksmei slēgt kādu no Rīgas centra ielām, dienas laikā tajās būs liegts veikt arī preču piegādes, kā arī atstāt automašīnas stāvēšanai, vienlaikus ar samazinātu braukšanas ātrumu turpinās kursēt sabiedriskais transports.

Sākot ar 4.janvāri, katra mēneša pirmajā sestdienā auto transporta satiksme būs slēgta kādā no Rīgas centra ielām.

Pirmā "izmēģinājumā" piedalīsies Tērbatas iela, kura šajā dienā būs slēgta posmā no Elizabetes ielas līdz Stabu ielai.

Kā žurnālistiem stāstīja pašvaldības atbildīgās amatpersonas, privātie transportlīdzekļi Tērbatas ielu varēs šķērsot tikai Lāčplēša ielas krustojumā, kur tiks nodrošināta divvirzienu satiksme. Savukārt sabiedriskais transports turpinās savus ierastos maršrutus, attiecīgajā posmā tikai samazinot braukšanas ātrumu.

Slēgtajās ielās būs liegta arī transportlīdzekļu stāvēšana, kā arī laika posmā no plkst.10 līdz plkst.20 nebūs ļauts veikt piegādes uzņēmumiem. Stāvvietas būs slēgtas jau no 3.janvāra plkst.20.

«Jānis Stradiņš man reiz izmeta frāzi, ka Krišjānis Valdemārs latviešu pastāvēšanu esot aprēķinājis līdz 2042.gadam. Protams, tā gada tuvošanās un tendences dara bažīgu. Paskaitiet — ja saglabājas līdzšinējie izbraukšanas tempi, nav grūti izrēķināt, kas te līdz 2042.gadam būs palicis,» intervijā izdevumam Sestdiena sacījis pensionētais advokāts Andris Grūtups.

«Nepilni 30 gadi, un viss. Nācija beidz pastāvēt, ja samazinās zem miljona,» viņš uzsvēris.

Uz norādi, ka islandiešu ir daudz mazāk, bet nekur nav izzuduši, advokāts atbildējis: «Lai Dievs dod! Katrā ziņā pagaidām nākotne izskatās slikti. Sāk ienākties pēdējo 10–15 gadu augļi, kad esam sabiedrība bez īstas nacionālās ideoloģijas. Kurš vainīgs? Gan vecāki, gan skolotāji, kas paši nezina, ko māca, gan žurnālisti.»

Runājot par to, ko ar savu šodienas pieredzi 90.gadu sākumā darītu citādāk, A. Grūtups stāstījis: «Pirmkārt, milzīga nelaime bija rūpnīcu klapēšana ciet lielos kvantumos. Protams, visas saglabāt nevarēja, bet toreiz tas balstījās uz principiāli aplamu Godmaņa ekonomiskās politikas tēzi, ka mēs dzīvosim no lauksaimniecības, transporta un bankām. Viņš toreiz to visur teica ar lielu apsēstību, un valdība ar vieglu roku to palaida. Liberālās ekonomikas pieredze Latvijā ir cietusi ārkārtīgi dziļu krahu. Man pie šīs ekonomiskās ideoloģijas nav nekādu nopelnu.

Rīgas dome šogad ieplānojusi katra mēneša pirmajā sestdienā kādu no galvaspilsētas centra ielām atvēlēt gājējiem, velobraucējiem, kā arī dažādām uzņēmējdarbību veicinošām iecerēm. Jau šī gada pirmajā sestdienā, 4.janvārī, iecere tiks īstenota Tērbatas ielā.

Šo ielu sestdien autotransportam slēgs tās sākuma posmā no Elizabetes līdz Stabu ielai. Savukārt sabiedriskais transports kursēs pēc grafika, attiecīgajā posmā samazinot braukšanas ātrumu. Proti, kursēs 1.trolejbuss ar ātrumu līdz 10 kilometriem stundā.

No 3.janvāra vakara plkst.20 līdz 4.janvāra plkst.20 Tērbatas ielas apkaimē tiks aizliegta automašīnu stāvēšana.

Auto stāvvietas nebūs pieejamas Tērbatas ielas posmā no Elizabetes ielas līdz Stabu ielai, kā arī Martas ielas, Akas ielas un Dzirnavu ielas posmā.

Sestdien no plkst.10 Tērbatas ielā nebūs atļauts pārvietoties arī piegādes transportam.

"Turpmāk mēs plānojam konsultēties ar rīdziniekiem, veikt aptaujas par šo eksperimentu Rīgas centra ielās, un tikai tad varēsim pieņemt gala lēmumu par tālāko rīcību," teic Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs. Viņš norāda, ka šīs ieceres mērķis ir atdzīvināt Rīgas centru, veicinot iedzīvotāju mobilitāti un pilsētvides attīstību. Arī uzņēmēji aicināti šo pilsētas iniciatīvu atraktīvi izmantot kā iespēju savā labā, veicinot uzņēmējdarbību.

Šajā nedēļas nogalē, 28.jūlijā ar vērienīgām sacensībām ekstrēmajos sporta veidos Ventspilī tiks atklāts lielākais jauniešu ielu sporta un kultūras festivāls Eiropā Ghetto Games, dēvēts arī par GGFEST. Festivālā par uzvaru dažādos sporta veidos – sākot ar BMX, skeitbordu, “inline” un beidzot ar strītbaik frīstailu un SUP - sacentīsies sportisti no vairākiem kontinentiem.

Festivāls Ghetto Games soļo līdzi laikam, modernās tehnoloģijas iekļaujot arī savā programmā – pirmo reizi šogad festivāla ietvaros noritēs arī Latvijas dronu jeb bezpilota tālvadības gaisa kuģu sacensības. Savukārt tie, kuri nevarēs ierasties Ventspilī, varēs vērot pārraides no dažādu sporta veidu sacensībām interneta vietnē Ghetto.lv.

Pirmajā festivāla dienā, 28.jūlijā sacensības noritēs vairākos sporta veidos – GGFest Warm-up pulcēs amatierus, kuri sacentīsies scoot, inline un BMX freestyle disciplīnās, šajā dienā notiks arī Baltijas čempionāts veikbordā, starptautiskās BMX dirt sacensības, tiks vērtēti arī labāko triku meistari veikbordā, notiks arī starptautiskās BMX flatland sacensības. Piektdienas vakars noslēgsies ar filmu izrādīšanu un dronu paraugdemonstrējumiem.

Juris Cālītis pats uz savas ādas ir izjutis, ko nozīmē doties bēgļu gaitās, meklējot patvērumu no kara, tādēļ par pašlaik aktuālo bēgļu uzņemšanas jautājumu viņš var spriest ne tikai no teorijas, bet arī prakses. Otrā pasaules kara beigās viņš ar ģimeni devās uz Vāciju, pēc tam dzīvojis Lielbritānijā, ASV un Kanādā, bet pirms 20 gadiem atgriezies Latvijā. Tieši viņš savulaik deva patvērumu pirmajām bēgļu plūsmas «bezdelīgām» - septiņiem somāliešiem, ko Latvijas valsts bija izmetusi uz ielas bez dokumentiem un iztikas līdzekļiem. Cālītis stāsta, ka tie somālieši, kas palikuši Latvijā, teicami apguvuši latviešu valodu un integrējušies vietējā vidē.

Fragments no intervijas (publicēts www.diena.lv):

Baznīcas apmeklējums Eiropā ir strauji krities. Vai tas nav krīzes simptoms?

Jāskatās, kur ir krīze. Mans ieskats: krīze ir institūcijās, bet cilvēku reliģiskās vajadzības nekur nav pazudušas. Jautājums ir, vai baznīcas prot atrast to straumi, kas ir tikpat dzīva un aktīva kā jebkad, vai arī tās būvēs mākslīgas formas, kas nevienam nav vajadzīgas. Lielai daļai manu studentu nav nekādas reliģiskās pieredzes ar draudzēm vai konfesijām. Taču viņi arvien meklē, kas viņu dzīvē ir būtiskākais. Kas jūsu dzīvē ir būtiskākais? Alfa, Mols, hokejs un Jūrmala? Baznīcas nesaprot, ka vajadzētu uzrunāt latvieti ar lietām, kas viņam ir svarīgas, nevis tām, kas baznīcai šķiet svarīgas.

Marta pirmajā sestdienā, 7.martā, satiksmei tiks slēgts Ģertrūdes ielas posms – no Brīvības ielas līdz Čaka ielai. Izvērtējot līdzšinējos eksperimenta rezultātus ar Tērbatas ielu un Blaumaņa ielu secināts, ka tie vērtējami pozitīvi, bet vēl nav iespējams izvēlēties vienu konkrētu pilsētas ielu, kur šo ieceri īstenot ilgtermiņā.

"Pateicoties nevalstiskajām organizācijām, Blaumaņa iela izskatījās ļoti interesanta un radoša – daudz vairāk nekā Tērbatas iela, pat neskatoties uz sliktāku laiku. Tas nozīmē, ka mēs ejam uz priekšu un martā Ģertrūdes iela apmeklētājiem būs vēl interesantāka. Protams, joprojām ir lietas, kas ir jāuzlabo un mēs pie tā strādājam," komentē Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Arī Blaumaņa ielas eksperimenta laikā apvienība "Pilsēta cilvēkiem" veica aptaujas un satiksmes monitoringu. Arhitekts un antropologs Matīss Šteinerts norādīja, ka vērā ņemams ir fakts, ka vēl sliktākos laikapstākļos kā bija Tērbatas ielas eksperimenta laikā, cilvēki bija gatavi nākt uz Blaumaņa ielu un dienas sākumā cilvēku skaits bijis pat lielāks nekā Tērbatas ielā tajā pašā laikā.

Arī ar turīgo pensionāru palīdzību nav iespējams nosegt pat 5 % no šā brīža cauruma sociālajā budžetā, ziņo Dienas Bizness.

Latvijas pensionāru, kuriem ikmēneša bruto vecuma pensijas apmērs sākas no 450 latiem, kas aptuveni atbilst vidējam Latvijas atalgojuma līmenim, un pārsniedz 1000 latu, nav daudz – 5,5 tūkstoši (ap 1,2% kopējā pensionāru skaitā), liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati. Tiem aprēķināto bruto pensiju apjoms, piemēram, šogad martā kopumā bijis vidēji 3,5 miljoni latu (attiecīgi izmaksāto pensiju apjoms mazāks).

Pieņemot, ka valsts no turīgajiem pensionāriem aizņemtos, piem., 10% pensijas, tad mēnesī un gadā tie sanāk attiecīgi 347 tūkst. Ls un 4,2 milj. Ls (rēķinot pēc šā gada marta datiem). Salīdzinot ar 300 milj. Ls, kādu šogad prognozē sociālā budžeta deficītu Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis, no bagātajiem pensionāriem guvums varētu būt aptuveni 1,4%, liecina DB aprēķini.

Prokurore Ieva Paeglīte izdarīja to, kas nebija izdevies nevienam - «iesēdināja» Igoru Ivanovu. Laikraksta Diena pielikumam SestDiena viņa stāstījusi, ka, iespējams, lai nogalinātu sievu, ar kuru šķīrās, I. Ivanovs negribēja pārlieku tērēties, un cietums viņam ir tikai īslaicīgas neērtības.

Pēc I. Paeglītes izvirzītajām apsūdzībām Rīgas apgabaltiesā par Ellas Ivanovas slepkavību notiesāja vairākus vīriešus, tostarp par slepkavības pasūtīšanu uz 13 gadiem E. Ivanovas vīru - miljonāru Igoru Ivanovu. Līdz tam šis uzņēmējs, bijušais Arēna Rīga saimnieks un padomju laika milicis vairākkārt figurējis dažādu pasūtījuma slepkavību lietās, tostarp arī spirta rūpnieka Daiņa Peimaņa nošaušanā, taču apsūdzēts, kur nu vēl notiesāts, nav bijis nekad, atgādina SestDiena.

Jautāta, «ko I. Ivanovs neizplānoja pareizi, kā rezultātā «iekrita»?», I. Paeglīte atbildējusi, ka, viņasprāt, lielākais paldies nozieguma atklāšanā jāsaka sniegam, kas pavisam negaidīti bija sācis snigt slepkavības vakarā. Operatīvajiem darbiniekiem tas ļāva ātri uziet šāvēja pēdas un nešaubīgi viņam sekot. Prokurore spriež, ka bez sniega to izdarīt būtu daudz grūtāk un lēnāk, arī ar suņiem, jo pa mežu staigājot cilvēki un pēdu ir bezgala. Otrs svarīgs faktors - nejaušības dēļ cilvēks, kam šāvējs Statoil benzīntankā Berģos bija jāuzņem mašīnā, nobijās. Tieši tobrīd pavisam nesaistīti benzīntankā padzert kafiju bija iebraukusi ceļu policijas ekipāža, kā arī Ādažu pašvaldības policijas patruļa, kas gan bija izsaukta uz slepkavības vietu, bet nolēmusi pieturēt benzīntankā un drošības labad uzvilkt bruņuvestes. Tā šāvējs palika bez «riteņiem» un tika aizturēts. Savukārt, šķetinot jau tālāk pavedienu, izrādījās, ka bailīgais šoferis ir labs paziņa ne tikai pašam šāvējam, bet arī I. Ivanova uzticamākajam darbiniekam. Tā tiesībsargi dabūja rokā personu ķēdi, kuru atlika pierādīt.

#Šīs visas visnotaļ ekstrēmās un sportiskās nodarbes ir iespēja izmēģināt tepat Latvijā.

Spēlēt volejbolu, kad pēdas grimst nevis siltās un mīkstās smiltīs, bet sniegā, traukties pa kamaniņu trasi, sēžot uz lāpstas, peldēt stindzinošā ūdenī vai arī traukties milzu ātrumā pa aizsalušu ledu, ķerot ar burām vēju, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šīs visas visnotaļ ekstrēmās un sportiskās nodarbes ir iespēja izmēģināt tepat Latvijā.

Šajā sestdienā Siguldā Fischer slēpošanas centrā pirmo reizi Latvijā notiks vietēja mēroga sacensības sniega volejbolā, kurās sacentīsies 16 vīriešu un četru sieviešu pāri. Savukārt Eiropas Volejbola konfederācija šogad pirmo reizi rīko Eiropas čempionātu sniega volejbolā, kas notiks marta beigās Alpos.

Iestājoties Eiropas Savienībā, par Latviju kā jauno dalībvalsti bija ļoti liela interese. Tas bija kā papildus dzinulis tūrisma jomai. Interesi izrādīja gan ceļotāji, gan žurnālisti no vecajām dalībvalstīm.

Šajā pirmajā posmā cilvēki paši brauca, un paši interesējās. Tagad, savukārt, liela daļa jau ir ieguvusi priekšstatu par Latviju, un līdz ar to ir izkristalizējies cilvēku viedoklis par mūsu valsti. Šobrīd ir tas moments, kad būtu jāsāk ļoti aktīvi strādāt valsts, kā interesanta tūrisma galamērķa, popularizēšanas virzienā un jārealizē nopietnas mārketinga aktivitātes, lai piedāvātu Latviju kā konkurētspējīgu galamērķi starp citiem līdzīgiem. Šobrīd jau ir nopietni jāstrādā pie tā, lai cilvēkus ieinteresētu iegriezties pie mums.

Pēdējos gados esam kļuvuši jau salīdzinoši dārgi, tāpēc ar zemākām cenām konkurēt vairs nevaram. Tāpēc, mums būtu tagad jāstrādā pie kvalitātes, jo, ja ir dārgi un nekvalitatīvi, tad ir pavisam slikti. Ir jāstrādā tā, lai būtu dārgi, bet vismaz kvalitatīvi. Jāstrādā pie kvalitatīvām viesnīcām, restorāniem, un citiem tūrisma produktiem.

«Protams, ir bijušas neveiksmes un kļūdas. Ja man tagad būtu jāpagriež pulkstenis atpakaļ, es, goda vārds, būtu miljardieris!» intervijā izdevumam SestDiena, atbildot uz jautājumu, vai biznesā neveiksmes arī cietis, atbildējis privātuzņēmējs Vilis Krištopans.

«Bija tādas iespējas, kuras mēs neredzējām. Trūka pieredzes, mēs visi taču bijām komunisma produkti,» viņš turpinājis.

Kā raksta SestDiena - kaut arī vairākus gadus bijušais premjers ir projām no lielās politikas un daudz laika pavada, dzīvojot ārzemēs, viņu uztraucot Latvijā notiekošais.

Uz jautājumu, vai arī tagad redz iespējas, Krištopans atbildējis īsi: «Protams!» Bet vaicāts - ja tagad būtu jāiegulda nauda - to darītu Latvijā vai kur citur, viņš sacījis: «Visticamāk, Latvijā ne. Es brauktu uz Ameriku, tur katru dienu ir iespējas. Protams, ir daudz jāstrādā, lai iesāktu un lai pārliecinātu finansistus. Pie manis katru dienu nāk cilvēki un saka: lūk, labs projekts! Labs? Tad ej uz banku, es saku. Atbild: nu nē, banka nedos... Ja banka nedos, tad tas nav labs projekts!»

Cik stundu Latvijā jāstrādā, lai nopelnītu degvielu 100 km braucienam? Vai latviešiem jāstrādā vairāk nekā lietuviešiem, igauņiem, dāņiem vai bulgāriem?

Vidējā alga Latvijā ir 557 EUR, bet dīzeļdegvielas cena – 1,11 EUR litrā. Vēloties veikt 100 km attālumu ar automašīnu, kam nepieciešami 7 litri dīzeļdegvielas, latvietim jānopelna 7,70 EUR.

Jūlijā Latvijā ir 23 darba dienas (184 stundas), un tas nozīmē, ka latvietis, kas saņem vidējo atalgojumu, stundā nopelna 3 EUR.

«Vēloties nobraukt 100 kilometrus, latvietim jāstrādā 2,5 stundas. Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, latvietim jāstrādā mazāk nekā lietuvietim vai bulgāram, taču ievērojami vairāk nekā dānim vai igaunim,» rēķina Andris Mālnieks, LATAUTO.lv pārdošanas vadītājs.

Piemēram, Dānijā vidējā alga, atskaitot nodokļus, šobrīd sasniedz 3122 EUR. Tas ir gandrīz sešas reizes vairāk nekā Latvijā, bet litrs dīzeļdegvielas Dānijā ir tikai par 0,18 EUR dārgāks (1,29 EUR). Dānis stundā nopelna 17 EUR, tātad 100 kilometru brauciens, izmantojot 7 litrus dīzeļdegvielas, viņam izmaksā 9,03 EUR. Lai veiktu tādu pašu braucienu, dānim pietiek strādāt mazāk nekā stundu, t.i., trīs reizes mazāk nekā latvietim.

«Esmu aktīvs cilvēks, dzīvē esmu izdarījis ļoti daudz. Rēķinos ar to, ka varēšu radīt darba vietas un virzīties uz priekšu,» intervijā laikraksta Diena izdevumam SestDiena stāstījis bijušais a/s Parex banka līdzīpašnieks Valērijs Kargins.Uz jautājumiem: «Uz ielas cilvēki jums kaut ko saka? Lamā? Atbalsta?» V. Kargins atbildējis: «Saka. Brīdī, kad aizgāju, bankai bija 564 000 klientu. Pamatā cilvēki mani atbalsta. Ar sapratni izturas pret to, kas ar mani notika.»Runājot par Latvijas nākotni, viņš stāstījis: «Viss būs atkarīgs no cilvēkiem, no tā, kurš būs pie varas. Ir tāds jēdziens: tautasdziesma. Lai gan tauta dziesmu sacerēt nevar, to var kāds konkrēts cilvēks. Tāpat ir biznesā - tauta neizdomās kādu biznesa ideju, vienmēr būs viens, divi maksimums, trīs cilvēki, kuriem tā ideja būs. Mums jāizvēlas, kuriem cilvēkiem Latvijā noticēt. Un pozitīvu attīstību nesaistu ar tiem, kuri piedalījušies ārdošos procesos.Latvijas galvenā problēma ir tā, ka nav naudas, cilvēkiem nav, kur ņemt naudu. Bet ASV naudu «met no helikopteriem», nauda pa pasauli pārvietojas pēc savienoto trauku principa, un kādreiz tā atnāks arī līdz Latvijai. Vispirms piepildīsies citi tirgi, tagad nauda jau aizgājusi līdz Zviedrijai, Vācijai, ar naudu piepildīsies šie tirgi, un tikai tad arī mums parādīsies benzīns, kurš kustinās ekonomiku.»

«Esmu aktīvs cilvēks, dzīvē esmu izdarījis ļoti daudz. Rēķinos ar to, ka varēšu radīt darba vietas un virzīties uz priekšu,» intervijā laikraksta Diena izdevumam SestDiena stāstījis bijušais a/s Parex banka līdzīpašnieks Valērijs Kargins.

Uz jautājumiem: «Uz ielas cilvēki jums kaut ko saka? Lamā? Atbalsta?» V. Kargins atbildējis: «Saka. Brīdī, kad aizgāju, bankai bija 564 000 klientu. Pamatā cilvēki mani atbalsta. Ar sapratni izturas pret to, kas ar mani notika.»

Runājot par Latvijas nākotni, viņš stāstījis: «Viss būs atkarīgs no cilvēkiem, no tā, kurš būs pie varas. Ir tāds jēdziens: tautasdziesma. Lai gan tauta dziesmu sacerēt nevar, to var kāds konkrēts cilvēks. Tāpat ir biznesā - tauta neizdomās kādu biznesa ideju, vienmēr būs viens, divi, maksimums, trīs cilvēki, kuriem tā ideja būs. Mums jāizvēlas, kuriem cilvēkiem Latvijā noticēt. Un pozitīvu attīstību nesaistu ar tiem, kuri piedalījušies ārdošos procesos.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien izsludinājusi ārkārtas pašvaldības vēlēšanas Rīgā, un tās notiks šā gada 25.aprīlī.

Ievērojot Rīgas domes atlaišanas likumu, vēlēšanām jānotiek pirmajā sestdienā pēc diviem mēnešiem no likuma spēkā stāšanās dienas. Tā kā likums stājās spēkā šodien, 25.februārī, vēlēšanu diena būs sestdiena, 25.aprīlis.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās spēkā būs tie paši balsošanas nosacījumi, kādi tie bija 2017.gada vēlēšanās. Vēlēšanu dienā iecirkņi būs atvērti no plkst.7 līdz 22. Trīs dienas pirms vēlēšanām varēs nobalsot iepriekšējās balsošanas laikā - trešdien, 22.aprīlī, no plkst.17 līdz 20, ceturtdien, 23.aprīlī, no plkst.9 līdz 12, bet piektdien, 24.aprīlī, no plkst.10 līdz 16.

Tiesības piedalīties Rīgas domes vēlēšanās ir Latvijas un citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem bija reģistrēta dzīvesvieta Rīgas administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, proti, šā gada 26.janvārī, vai kuriem Rīgas administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Balsošanas dokuments Rīgas domes vēlēšanās būs derīga pase vai personas apliecība (eID). Par dalību vēlēšanās spiedogs pasē netiks likts, un principa "viens vēlētājs - viena balss" nodrošināšanai tiks lietoti vēlētāju saraksti. Līdz ar to katram vēlētājam būs jābalso savā iecirknī.

«Latvijas uzņēmumiem nav jākonkurē ar Microsoft vai Apple, bet vajag radīt uzņēmumu, kas sniegtu cilvēkiem tādu pakalpojumu, par ko neviens cits vēl nav iedomājies. Lai darbotos IT biznesā, nav nepieciešamas milzīgas investīcijas - sākumā pietiks ar labu datoru, interneta pieslēgumu,» izdevumam Sestdiena stāstījis ASV strādājošais Edgars Kalns.

«Izmaksas ir mazas, bet iespējamais ieguvums - ļoti liels. Protams, nevar cerēt, ka visas idejas gūs panākumus, jo arī Silīcija ielejā uzplaukumu piedzīvo labi ja desmitā daļa izveidoto uzņēmumu,» viņš skaidrojis.

E. Kalns ikdienā strādā Silīcija ielejā, kur ir vadošais speciālists bezpeļņas organizācijā SRI International. Šī organizācija savulaik atvasināta no prestižās Stenforda universitātes un veic pētījumus dažādās zinātnes jomās.

«Mūsu mērķis ir izstrādāt tehnoloģijas, ko pēc tam pārdodam gan ASV valdībai, gan privātiem uzņēmumiem,» stāstījis E. Kalns. Viņa uzdevums ir izvērtēt, vai un kā jauno tehnoloģiju iespējams izmantot praktiskiem nolūkiem, vai cilvēki būs gatavi par to maksāt.

«Vēlme aizliegt pārdot enerģijas dzērienus nepilngadīgajiem man nav saprotama, it īpaši pašlaik. Tam vienkārši nav loģiska izskaidrojuma. Es vēl saprastu, ja kāds politiskais spēks īsu brīdi pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām nāktu klajā ar ideju ieviest šādu ierobežojumu - tādā veidā nenoliedzami var «nozvejot» jauno un vēl topošo māmiņu balsis,» tā žurnālam Sestdiena izteicies Ēriks Stendzenieks, reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors.

«Bet tagad?! Saeimas vēlēšanas ir pagājušas, līdz nākamajām jāgaida četri gadi. Šo četru gadu laikā visas jaunās māmiņas būs aizmirsušas, kura bija tā partija, kas izvirzīja attiecīgos ierobežojumus, un viss izdarītais būs vējā. Protams, pa vidu vēl ir pašvaldību vēlēšanas, bet tajās darbojas pavisam citi kritēriji, pēc kuriem vēlētāji izdara savu izvēli,» spriedis Ē. Stendzenieks, jautāts vai būtu jāaizliedz enerģijas dzērienu pārdošana bērniem.

«Raugoties uz centieniem aizliegt enerģijas dzērienu tirdzniecību noteiktai patērētāju daļai, rodas jautājums par to, kā īsti darbojas demokrātiska valsts, kādi procesi tajā tiek īstenoti. Manuprāt, ir absurdi, ka, ieviešot valstī demokrātiju, dažādu aizliegumu daudzums ne tikai nesamazinās, bet pat pilnīgi pretēji - palielinās,» uzskata reklāmists.

Diena ir kļuvis par pirmo laikrakstu Latvijā, kas ir pieejams aplikācijas veidā Apple viedtālruņu un planšetdatoru lietotājiem. Dienas aplikācija ir bez maksas pieejama AppStore un ir paredzēta, planšetdatoru iPad, mobilo tālruņu iPhone un multimediju atskaņotāja iPod Touch lietotājiem. Tā darbojas uz minētajām ierīcēm ar ne vecāku iOS atjauninājumu par 3.2 versiju.

«Mēs attīstāmies kopā ar saviem lasītājiem, jo, ņemot vērā paradumu maiņu un ziņu iegūšanas veidus, mēs varam piedāvāt noderīgu un aktuālu informācija ne tikai papīra formā un portālā Diena.lv, bet no šodienas, 16.maija, arī izmantojot aplikāciju AppStore - http://bit.ly/iubCJy -» pauž Dienas mediju galvenais redaktors Guntis Bojārs. «Turklāt aplikācijas lietotājiem laikrakstu un žurnālu jaunākie numuri būs pieejami ātrāk nekā drukātie izdevumi.»

Iepazīšanās perioda laikā lietotāji var bez maksas lejupielādēt un lasīt trīs laikraksta Diena jaunā formāta numurus vai tā pielikumus - žurnālus SestDiena un IZKLAIDE.

Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis nekad nav vairījies paust pretrunīgi vērtētus viedokļus, un arī par aktuālo Grieķijas krīzi viņš runā tiešu valodu: pārējām Eiropas valstīm nav nekādas vajadzības glābt grieķus, kas paši vainīgi pie tagadējās situācijas, jo ļāvušies «populistu, boļševiku un anarhistu» sirēnām. Pēc viņa domām, arī Latvija nav imūna pret vieglas dzīves solītājiem, kas vienmēr ir gatavi dāsni izdāļāt citu cilvēku nopelnīto naudu, piektdien raksta žurnāls Sestdiena.

Rungainis apgalvo, ka Latvija uz pozitīvām pārmaiņām varēs cerēt tad, kad mūžībā būs aizgājusi «boļševiku un čekistu» paaudze. Viņš atsaucas uz Bībelē aprakstīto efektīvo sabiedrības ārstēšanas kursu: 40 gadiem tuksnesī. «Mūsdienu apstākļos, kad cilvēki dzīvo ilgāk, droši vien jāpaiet kādiem 60 gadiem, lai nomainās trīs paaudzes.»

Fragments no intervijas:

Kā notikumi Grieķijā ietekmēs Latviju?

Pozitīvi, jo cerams, ka Eiropa mācīsies no kļūdām un kļūs stiprāka. Itāļi, spāņi un portugāļi, raugoties uz Grieķijas pieredzi, mācās, kā nevajag darīt. Grieķija mums arī skaidri parāda, ka jebkāds populisms agri vai vēlu beidzas ar krahu, jo populisti var tikai sasolīt, bet ne izdarīt.

«Normālās valstīs, kur ir progresīvā nodokļu sistēma, tiek aplikti visi ienākumi: gan dividendes, gan ienākumi no īres vai vērtspapīru pārdošanas. Taču šis «solidaritātes nodoklis» attiecas tikai uz darbaspēku. Cilvēkam, kurš pelna 75 000 eiro gadā, faktiski būs jāmaksā 56% nodokļu likme. Vienlaikus mēs zinām, ka mums valstī ir 40% strādājošo cilvēku, kas saņem «aplokšņu algas» un nemaksā neko. Kādēļ cilvēkiem, kas daudz mācījušies, dienu un nakti strādājuši, investējuši savā izaugsmē, tagad būtu «jāsolidarizējas» ar tiem, kas saņem algu aploksnē? Kāpēc mums jāmaksā par tiem, kas nemaksā nekādus nodokļus? » intervijā žurnālam Sestdiena saka Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Fragments no intervijas

Kādēļ esat vērsies pret valdības plānoto «solidaritātes nodokli», ko varētu apstrīdēt Satversmes tiesā?

Pirms gada sociālie partneri (darba devēji un arodbiedrības) vienojās ar valsti par nodokļu politikas stratēģiju. Vienošanās paredzēja, ka netiek ieviesti jauni nodokļi, jāsamazina darbaspēka nodokļu slogs, kā arī jāpaplašina nodokļu bāze uz citu avotu rēķina (nekustamais īpašums, kapitāls, patēriņš). Taču augustā Finanšu ministrija no atvilktnes izvilka «solidaritātes nodokli», kas ir pretrunā visiem šiem principiem: tas ir jauns nodoklis, ar ko aplikt darbaspēku, un tas nav ne progresīvs, ne solidārs.

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nams šodien apmierinājis partijas "Alternative" pieteikumu un noteicis, ka Rīgas domes vēlēšanām jānotiek šī gada 2.maijā, nevis sākotnēji plānotajā 25.aprīlī, liecina tiesas spriedums.

Ar šo spriedumu Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) uzdots mainīt Rīgas domes vēlēšanu nolikumu, nosakot jauno datumu.

Tiesas spriedums ir izpildāms nekavējoties.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā mēneša laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Pilns spriedums tiks sastādīts 18.martā un būs pieejams tiesas kancelejā pēc plkst.16.

Pieteikumu tiesā iesniedza partijas "Alternative" valdes locekļi Vadims Baraņņiks un Aleksandrs Mirskis.

CVK pārstāve Laura Zaharova aģentūrai LETA sacīja, ka par sprieduma pārsūdzēšanu tiks lemts pēc pilna tiesas sprieduma saņemšanas un iepazīšanās ar tiesas argumentāciju.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturējis a/s Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētāju Nainu Cibuļsku, liecina Db rīcībā esošā neoficiālā informācija.

KNAB notikušo nekomentē. KNAB pārstāve Diāna Kurpniece nedz apstiprināja nedz noliedza šo informāciju, aizbildinoties ar izmeklēšanas interesēm. Rīgas Centrāltirgus preses sekretārs Jānis Basevičs sacīja, ka viņa rīcībā nav oficiālas informācijas par N. Cibuļskas aizturēšanu.

Rīgas Centrāltirgus padomes priekšsēdētājs Vents Balodis Db apstiprināja, ka Centrāltirgus sekretāre viņu informējusi par N. Cibuļskas aizturēšanu. Kopā ar viņu aizturēts arī Centrāltirgus jurists, teica V. Balodis. Viņš gan nav saņēmis oficiālu informāciju no KNAB par aizturēšanu un tās iemesliem. Tiklīdz tas būs noticis, uzņēmuma padome varētu lemt par tirgus vadītāja vietas izpildītāja iecelšanu.

Sabiedrības citai politikai līderis Aigars Štokenbergs ir kritisks pret Pilsoniskās savienības līdera Ģirta Valda Kristovska pieļauto iespēju, ka viens no risinājumiem budžeta deficīta konsolidācijai varētu būt aizņemšanās no pensionāriem.

«Tāda «aizņemšanās» nav attaisnojama ne no taisnīguma, ne budžeta veidošanas principu viedokļa. Tā nesamazina budžeta deficītu. Sabiedrība citai politikai uzskata, ka krīzes smagums jāuzņemas bagātajiem,» DB svētdien norādīja A. Štokenbergs, kura vadītā partija ir viena no trim apvienību Vienotība veidojošajām partijām. Ģ. V. Kristovskis ir Vienotības valdes priekšsēdētājs. Vēl vienas no Vienotības partijām – Jaunais laiks – līdere Solvita Āboltiņa sestdien, kad DB viņai lūdza komentāru, vai šī Ģ. V. Kristovska ideja uzskatāma par Vienotības kopīgo pozīciju, atbildēja, ka vēl nav izlasījusi interviju SestDienā.