Turpinot Ķemeru attīstības vīziju, pabeigta Ķemeru parka pārbūves un restaurācijas būvprojekta izstrāde, informē SIA Livland Group pārstāve Ance Bērziņa.

2017.gada aprīlī SIA Livland Group uzsāka būvprojekta izstrādi Ķemeru parka pārbūvei un restaurācijai. Kopējā projektējamā parka platība ir ap 30 ha, tai skaitā parka teritorijai pieguļošās ielas.

Ķemeru parks ir valsts nozīmes kultūras un arhitektūras piemineklis Nr.5341. Izstrādājot labiekārtojuma priekšlikumu, īpaši ņemta vērā parka kultūrvēsturiskā un ainaviskā vērtība, kā arī pamatfunkcijas, kas nodrošina rekreācijas iespējas visām iedzīvotāju paaudzēm. Paredzēts saglabāt parka vēsturiskā plānojuma kompozīciju, balstoties uz 1933.-1936. gada koncepciju, kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības, to sasaisti ar viesnīcu un blakus teritorijām, radot funkcionālu, harmonisku un arhitektoniski izteiksmīgu vidi, veselīgus un ērtus apstākļus apmeklētāju pilnvērtīgai rekreācijai.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, realizējot projektu Grīziņkalna un tam pieguļošā Miera dārza teritorijas revitalizācija, šoruden sāks Grīziņkalna apkaimē esošo ielu un ielu apgaismojuma rekonstrukciju, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Darbu laikā tiks veikta ielas seguma bruģēšana un apmaļu uzlikšana, apakšzemes inženierkomunikāciju nomaiņa, zāliena veidošana, apgaismojuma atjaunošana, ceļa zīmju uzstādīšana Pļavas ielā, Zaķu ielā, Sparģeļu ielā un Lienes ielā. Rekonstruējot ielu apgaismojumu, tiks veikta kabeļu, trošu, gaismas ķermeņa demontāža, jaunu komunikāciju un apgaismes objektu uzstādīšana, koku zarošana, ietvju un zaļās zonas atjaunošana.

Būvdarbus Grīziņkalna apkaimes ielās plānots sākt novembrī, tādējādi iedzīvotājiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem Pļavas ielā, Zaķu ielā, Sparģeļu ielā un Lienes ielā, kur tiks veikta ielu rekonstrukcija, kā arī Terēzes ielā, Alauksta ielā, Laboratorijas ielā, Vārnu ielā, Lauku ielā, Zvaigžņu ielā, Augšielā, J.Asara ielā un Krāsotāju ielā, kur tiks veikta ielu apgaismojuma rekonstrukcija.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments izsludinājis konkursu Aldara parka pārbūvei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkums izsludināts par pārbūves 1., 2.1. un 3.kārtu.

Kopējā paredzamā līgumcena bez PVN ir 3,5 miljoni eiro.

Pārbūves darbus plānots uzsākt šā gada aprīlī, bet izpildes laiks iepirkumā nav minēts.

Pretendenti savus piedāvājumus konkursā var iesniegt līdz 11.februārim.

Kā skaidro pasūtītājs, Aldara parka teritorija vēsturiski atrodas kvartālā starp Tvaika, Gaujienas, Zāģeru un Sliežu ielām. Kopš parka ierīkošanas laikiem ir būtiski mainījusies gan apkārtējā pilsētbūvnieciskā, gan arī sociālā situācija. Parka plānojums un ainava 1903.gadā veidota dabas un dārzu mākslas baudīšanai alusdarītavas īpašniekam.

Visi trīs arhitektūras objekti, vietējas nozīmes aizsargājamie kultūras pieminekļi – "Valdšleshena alus darītava"(Nr.8191), "Savrupmāja" (Nr.8193), kā arī "Mākslīgās pilsdrupas ar parku" (Nr.8192), veidoti kā viens apbūves ansamblis ar vienotu ceļu un apstādījumu sistēmu. To apliecina arī arhīvā atrodamais G.Kufalta izstrādātais parka plāns (1903.g.), kas aptvēra gan abas, šobrīd nodalītās, parka daļas – augšējo- pie savrupmājas, un apakšējo – ainavisko, kuras struktūra šobrīd gandrīz izzudusi, gan kādreizējo, dārzu pie alus darītavas. Viss ansamblis veidots kā vienots funkcionāli un ainaviski saistīts veselums.

Saskaņā ar EY (Ernst & Young) veiktajiem aprēķiniem VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions apjomīgais atjaunošanas projekts laikā līdz 2037.gadam nodrošinās aptuveni 63 miljonu eiro atdevi Latvijas ekonomikai, informē centra stratēģiskās plānošanas un attīstības dienesta vadītājs Edgars Pudzis.

Šo summu veidos ieguvumi no veiktajiem ieguldījumiem kultūras attīstībā, ieguvumi no iedzīvotāju veselības stāvokļa un dzīves kvalitātes uzlabošanās sporta infrastruktūras pieejamības ietekmē, kā arī ieguvumi no jaunu darba vietu nodrošināšanas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa.

Šī ekonomiskā ieguvuma aplēse neietver pašu būvniecības izmaksu jeb aptuveni 47 miljonu eiro radīto pozitīvo efektu uz ekonomiku. Aprēķini veikti saskaņā ar Eiropas Komisijas vadlīnijām, veicot padziļinātu Grīziņkalna un tam piegulošo teritoriju un to apdzīvotības rādītāju izpēti, kā arī stadiona dažādo objektu noslodzes datiem.

Pēc teju gadu ilgas rekonstrukcijas rīdziniekiem un pilsētas viesiem jau jūnijā būs pieejami trīs atjaunoti galvaspilsētas parki - Grīziņkalna parks, Ziedoņdārzs un Miera dārzs, kā arī rekonstruētas vairākas parku apkaimē esošās ielas, informē Rīgas dome.

Vēsturiskajos parkos, kas gadu gaitā bija kļuvuši nepievilcīgi un nepiemēroti atpūtai, veikta rekonstrukcija pilnā apjomā. Nomainīts celiņu segums un soliņi, kā arī veikts daudz dažādu citu uzlabojumu, piemēram, Ziedoņdārzā rekonstruēta dārznieka ēka, uzbūvēta publiskā tualete, atjaunots bradājamais baseins, no jauna izveidots bērnu rotaļu laukums, Grīziņkalnā izveidots vingrošanas laukums, suņu pastaigu laukums, bērnu rotaļu laukums un bradājamais baseins, Miera dārzā veikta sabiedriskās tualetes izbūve un izveidots multifunkcionāls laukums.

Rekonstrukcijas gaitā daudz darīts drošības uzlabošanai šajās teritorijās - parkos izvietos videonovērošanas kameras, kas tiks pieslēgtas pie Rīgas pašvaldības policijas centrāles, notiks pašvaldības policijas patrulēšana pilnā apjomā, kā arī izveidots papildu apgaismojums, sniedzot parku apmeklētājiem drošības sajūtu uzturoties tajos arī vēlākās vakara stundās.

Rīgas dome aicina neapmeklēt rekonstrukcijā esošo parku teritorijas, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments patlaban realizē trīs nozīmīgu galvaspilsētas parku – Grīziņkalna parka, Ziedoņdārza un Miera dārza rekonstrukciju. Šādu vērienīgu darbu izpilde nav realizējama bez ierobežojumiem, tādēļ kopš 2014.gada augusta minēto parku teritorijas ir norobežotas ar lentām, žogu un brīdinājuma zīmēm.

«Iedzīvotājus aicinām būt saprotošiem, rūpēties par savu un bērnu drošību, respektēt izvietotās brīdinājuma zīmes un ņemt vērā to, ka Grīziņkalna parkā, Ziedoņdārzā un Miera dārzā šobrīd tiek veikti būvdarbi un šīs teritorijas ir būvlaukumi, kuros nepiederošiem atrasties kategoriski aizliegts. Aizliegums ieiet parkos, brīdinājuma zīmes un žogi primāri tiek izvietoti, lai pasargātu iedzīvotājus no draudiem, kas var rasties būvlaukumā,» aicina pašvaldība.

2017. gada aprīļa beigās Latvijā plānota jaunā izklaides parka Avārijas brigāde atklāšana. Par ideju, tās īstenošanu un finansējuma piesaisti intervijā biznesa portālam db.lv stāsta pārstāvis Mārtiņš Brezauckis.

Jaunais izklaides parks būs paredzēts ģimenēm ar bērniem līdz 14 gadu vecumam. Parka teritorija aptver vairāk nekā 24 ha un tas atradīsies Lielvārdes novadā, autoceļa Tīnūži - Koknese malā, pretī nobrauktuvei uz Lēdmani. Parks piedāvās Avārijas brigādes pilsētiņu, dinozauru taku, ūdens spēļu laukumu, leļļu taku. Tāpat parkā būs virvju trase, mazā autoskola bērniem, karuseļi un piepūšamās atrakcijas.

- Kad radās ideja par šāda atrakciju parka projektu? Cik ilgs ir bijis process no idejas līdz tās īstenošanai?

Ideja par to, ka Latvijā vajag savu tematisko atpūtas parku radās jau 2014.gadā, kopā ar bērniem apmeklējot dažādus atpūtas un izklaides objektus ģimenēm. Bet skaidrāka vīzija par to, ko tieši un kādā veidā attīstīt, izkristalizējās tikai 2015. gada vidū. Tad arī pieņēmu lēmumu pilnā mērā veltīt savu darbu šim projektam. Viens no uzstādījumiem sev bija radīt tādu parku, kurā būtu patīkami pavadīt brīvo laiku un atgriezties tur atkārtoti. Parka pirmo posmu atklāsim 2017. gada pavasarī.

Rīgas dome šodien pieņēma pašvaldības 2016.gada budžetu, kas tiek plānots ar ieņēmumiem 809,5 miljonu eiro apmērā un izdevumiem 810,2 miljonu eiro apmērā, līdz ar to deficīts tiek plānots ap 668 900 eiro apmērā.

Par budžetu nobalsoja 38 deputāti, pret - 17, bet atturējās - trīs.

Opozīcijas deputāti attiecībā uz pašvaldības nākamā gada budžetu iesniedza kopumā 24 priekšlikumus. Tie visi, izņemot vienu, šodien tika noraidīti. Kā vienīgais tika atbalstīts deputāta Jurģa Klotiņa (VL-TB/LNNK) priekšlikums piešķirt 14 870 eiro ielu apgaismojuma ierīkošanai Zunda kanāla gājēju tiltam. Šo priekšlikumu deputāts debatēs ar vizualizācijām prezentēja deputātiem, norādot, ka tas būtiski uzlabos iedzīvotāju drošību, jo pašreiz šī vieta ap tiltu vakaros ir nepārredzama.

Rīgas domes opozīcijas deputāti debatēs kritizēja pašvaldības budžetu, kā ik gadu akcentējot vairāku izmaksu necaurredzamību un izceļot dotāciju Rīgas satiksmei. Deputāti atzinīgi novērtēja salīdzinoši nelielo deficītu, kas uz citu gadu fona praktiski neesot, tomēr ieņēmumu pieaugumu opozīcija saistīja ar valdības labvēlīgo politiku attiecībā uz Rīgu.

Portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties izklaides parka Avārijas Brigāde tapšanas gaitā.

Parks atrodas Lielvārdes novadā, autoceļa P80 Tīnūži-Koknese malā, nepilnas stundas brauciena attālumā no Rīgas.

Plānots, ka tematiskais izklaides parks Avārijas Brigāde apmeklētājiem būs atvērts no 2017. gada jūnija. No 22. līdz 31. maijam parks atvērts iepriekš reģistrētām skolēnu grupām.

Kā skaidro parka vadītājs Mārtiņš Brezauckis, par iespēju piedāvāt skolēniem pirmajiem apmeklēt parku izlemts pēc daudzo pieprasījumu saņemšanas tieši no skolām. «Plānojot parka atvēršanas laiku, ņēmām vērā, ka maijs ir nozīmīgs mēnesis tieši skolu ekskursijām.»

«Tiem, kas joprojām uzdod jautājumu – vai parks tiešām būs atvērts jau maija mēneša beigās, varam droši atbildēt – jā, parks būs gatavs laikā un sākot no 22 maija uzņems pirmās skolēnu grupas. Interese par apmeklējumiem ir liela un mēs kopā ar visiem iesaistītajiem partneriem ļoti atbildīgi izturamies pret mums izteikto uzticību,» stāsta parka idejas autors Mārtiņš Brezauckis.

Līdzekļi Uzvaras parka atjaunošanai no Rīgas domes pamatbudžeta šogad piešķirti netiks, sociālajā vietnē «Twitter» paziņojis partijas «Gods kalpot Rīgai» priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Atbildīgā komiteja 19.februārī atbalstīja ieceri no Mājokļu un vides departamenta šī gada investīciju programmas 3,81 miljonus eiro atvēlēt Uzvaras parka infrastruktūras atjaunošanai.

Tomēr Amerika pārstāvis Mareks Gailītis apliecināja, ka no domes pamatbudžeta nauda šim mērķim atvēlēta netiks. «Patlaban visu departamentu priekšlikumi šī gada budžetam tiek iesniegti Rīgas domes Budžeta komisijai, kura tad arī vērtē departamentu ieceres. Pilsētai patlaban ir citi prioritāti projekti, tādēļ naudas piešķiršanu Uzvaras parka atjaunošanai Budžeta komisija neatbalstīs,» sacīja Gailītis.

Rīgas domes Budžeta komisijā strādā Rīgas pilsētas izpilddirektors, visu pilsētas komiteju vadītāji, kā arī visu domē pārstāvēto partiju frakciju vadība.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir izstrādājusi Daugavas stadiona teritorijas attīstības stratēģiju, kas paredz līdz 2022.gadam stadiona teritorijas uzlabošanai atvēlēt 47 miljonus eiro. Sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām sagatavotā stratēģija un informatīvais ziņojums par iespējamiem risinājumiem šā gada jūlijā tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā, informē IZM.

IZM ieteiktais risinājums paredz rietumu tribīnes pārbūvi, izveidojot papildu pagarinājumus ar 2150 skatītāju sēdvietām katrā pusē, kā rezultātā pēc rekonstrukcijas tribīnēs kopā tiks paredzētas sēdvietas 10 000 skatītājiem. Tāpat paredzēta vieglatlētikas manēžas, multifunkcionālās halles, ledus halles un bobsleja starta estakādes būvniecība, vieglatlētikas treniņlaukuma rekonstrukcija, kā arī esošās teritorijas labiekārtošana un inženierkomunikāciju sakārtošana.

Stadiona teritorijas uzlabošana plānota ar Eiropas Savienības fondu finansējumu, kas paredzēts Rīgas pilsētvides sakārtošanai Grīziņkalna apkaimē. Eiropas Komisijas programmas paredz atbalstu maza mēroga sabiedrisku, kultūras, un sporta objektu izveidei un rekonstrukcijai, nodrošinot kvalitatīvu un daudzveidīgu pakalpojumu piedāvājumu. Grīziņkalna apkaimes uzlabošana paredz attīstīt mūsdienīgu un sabiedrībai pieejamu multifunkcionālu kultūras un sporta kvartālu esošajā Daugavas stadiona teritorijā.

Jūrmalā atklāts atjaunotais un pārbūvētais Ķemeru vēsturiskais parks - valsts nozīmes kultūras un arhitektūras piemineklis.

Atjaunošanas darbi veikti vairāk nekā 20 hektāru platībā, saglabājot parka kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības, kā arī parka pamatfunkcijas.

Ķemeru parkam ir vairāk nekā 180 gadu vēsture - tā veidošana sākta līdz ar pirmās valsts peldu iestādes atklāšanu.

Parks atjaunots, saglabājot vēsturiskā plānojuma kompozīciju, izveidojot funkcionālu, harmonisku un arhitektoniski izteiksmīgu vidi, kā arī radot ērtus apstākļus apmeklētājiem.

Parka teritorijā atjaunots pastaigu celiņu tīkls, izbūvēti jauni pastaigu celiņi, labiekārtojumam izvietots vairāk nekā 180 atpūtas soliņu. Atbilstoši kūrorta stilistikai izmantots daudzveidīgs rožu un ziedošo krūmu sortiments. Apstādījumus parka plašajā teritorijā veido vairāk nekā 5000 rožu un hortenziju stādījumi un gandrīz 20 tūkstoši krāšņumaugu, kas parka apmeklētājus priecēs visu gadu. Iestādīts vairāk nekā 500 koku, tostarp ierīkota liepu stādījumu aleja.

Dauderu parka (iepriekš Aldara parka) pārbūves trešo noslēdzošo kārtu plānots pabeigt šajā būvniecības sezonā, informē Rīgas domē.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta projekta "Aldara parka pārbūve" trešā kārta tika sākta šā gada jūlijā. Viens no vērienīgākajiem trešās kārtas darbiem ir torņa jeb mākslīgo pilsdrupu atjaunošana. Akmens torņa sienas tiek atjaunotas tā, lai pēc darbu pabeigšanas, tās droši varētu izmantot alpīnisma treniņiem un vienlaikus veidotas tā, lai novērstu nedrošu spēlēšanās praksi bērniem. Torņa iekšpusē paredzēts izvietot Latvijas alpīnisma vēsturei veltītu ekspozīciju, savukārt torņa augšpusē veidos skatu laukumu.

Tāpat trešajā kārtā tiek veikta virkne citu darbu, piemēram, izbūvēts bērnu rotaļu laukums ar gumijas segumu, izgatavots un uzstādīts žogs un vārti, kas veidoti metāla konstrukcijās laikmetīgā stilā un norobežo parka teritoriju no Sliežu ielas puses, kā arī uzbūvēti jauni parka celiņi un veikta esošo celiņu pārbūve.

Pagājušā gada novembrī, pēc padomju laika pieminekļa nojaukšanas, tika uzsākta Uzvaras parka projekta koncepcijas izstrāde, bet gadu vēlāk jau izbūvēta un labiekārtota Uzvaras parka pirmā kārta jeb ainaviskā daļa.

Šogad Uzvaras parka nosaukumam Rīgā aprit 100 gadi. 1923. gadā Pētera parku pārdēvēja par Uzvaras parku – piemiņas vietu Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta karaspēku. 1936. gadā bija pieņemts pat īpašs likums par Uzvaras laukuma izbūvi Rīgā, un no šī brīža tas kļuva par šīs vietas oficiālo nosaukumu.

“Uzvaras parkam nosaukums tieši pirms simts gadiem piešķirts par godu uzvarai pār bermontiešiem. Mēs plānojam turpināt stiprināt parka vēsturisko nozīmi, jo Latvijas vēsture ir jāzina un no tās nav jākaunas ne Latvijā, ne Eiropā un citviet pasaulē. Šis ir viens no lielākajiem būtiskākajiem pašvaldības īstenotajiem projektiem šogad, turklāt darbi paveikti ļoti īsā laikā – mazāk nekā pusgada laikā. Parks būs atvērts ikvienam visu gadu – vasarā šeit varēs skrituļot, ziemā slēpot. Arī nākamgad turpināsim parka attīstību, veidojot aktīvās atpūtas zonu, par kurā iekļaujamajām aktivitātēm iedzīvotājiem jau pavisam drīz būs iespējams izteikt savu viedokli. Parka atklāšanu un tā simtgadi svinēsim pozitīvā atmosfērā, vienojoties latvju spēka dziesmā šā gada 11. novembrī. Es vēlos, lai šādu notikumu Rīgā būtu arvien vairāk. Kopējiem spēkiem esam nonākuši pie ļoti laba rezultāta un es ceru, ka tas iepriecinās arī pārējos,” Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks.

Ieguldot pusmiljonu eiro, nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "Rent MGMT" novembrī pabeidzis vēsturiskas koka ēkas atjaunošanas darbus Rīgā. Atjaunotā ēka ir arhitekta Konstantīna Pēkšēna projektēts divstāvu dzīvojamais īres nams, kas atrodas Grīziņkalna apkaimē – Valmieras ielā, informē projekta attīstītājs.

"Tika ieguldīts patiesi liels darbs, lai šai ēkai - Ģrīziņkalna apkaimei raksturīgajai koka arhitektūras mantojuma pārstāvei - tiktu atgriezts tās sākotnējais koka apdares veidols. Pirms ēkas atjaunošanas reti kurš varēja to atpazīt kā koka ēku. To slēpa pagājušā gadsimta 30.-tajos gados izveidotais fasādes apmetums un citi dažādu laiku materiālie uzslāņojumi. Pēc atjaunošanas ēkai izveidots fasādes koka apšuvums ar klasicisma koka arhitektūrai atbilstošiem dekoratīvajiem elementiem, kas atgriež ēkai tās autora iecerēto sākotnējo vizuālo tēlu. Atdzimst Grīziņkalna apkaimes šarms," skaidro projekta arhitekte, SIA "12 līnijas" dibinātāja Agnese Lāce.

Latvijas kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums SIA “Laflora” uzņēmējdarbības diversifikācijas ietvaros nodibinājis meitas uzņēmumu SIA “Laflora Energy”, ar mērķi samazināt uzņēmējdarbības ietekmi uz vidi nākotnē un sekmēt enerģētisko neatkarību Latvijā, būvējot sauszemes vēja parku “Laflora” Kaigu kūdras purvā.

Tāpat uzstādīts 140 m augsts meteoroloģisko mērījumu masts vēja parka ražošanas produktivitātes plānošanai. “Laflora” vēja parks ar 90 MW jaudu varēs nodrošināt vismaz 5 % no Latvijas kopējā elektroenerģijas patēriņa gadā un ir jau atzīts par valstiski nozīmīgu objektu Latvijas enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai.

Jaunā uzņēmuma SIA “Laflora Energy” dibināšana ļaus nodalīt zaļās enerģijas ražošanu - lieljaudas vēja parka attīstību un nākotnē turpat plānoto saules enerģijas parku - no uzņēmuma “Laflora” pamatdarbības un citām attīstības iecerēm, piemēram, Zaļās industriālās zonas izveides. SIA “Laflora Energy” 100 % kapitāldaļu īpašnieks ir tā mātes uzņēmums SIA “Laflora”.

Jūrmalā atklāts Kauguru parks, kas ir jauna pilsētas atpūtas, sporta un pastaigu vieta 3,8 hektāru platībā. Pabeigta arī parka teritorijā esošo ēku – jauniešu mājas un sabiedrisko pakalpojumu ēkas – izbūve.

Projekts īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu - tā kopējās izmaksas ir 8 953 949,09 eiro, no tiem ERAF finansējums ir 1 440 865,05 eiro, valsts budžeta dotācija – 140 565,73 eiro, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības finansējums – 7 372 518,31 eiro, tai skaitā attiecināmās izmaksas ir 1 117 484,83 eiro un neattiecināmās izmaksas – 6 255 033,48 eiro.

Parkā ierīkotas sporta un aktīvās atpūtas zonas, āra trenažieru laukums 570 kvadrātmetru platībā, basketbola laukums un laukums slidotavai. Jauniešu sportiskajām aktivitātēm izbūvēts skeitparks 915 kvadrātmetru platībā ar 350 kvadrātmetru plašu nojumi. Mazākajiem parka apmeklētājiem pieejami rotaļu laukumi kopumā 1240 kvadrātmetru platībā. Zaļās zonas parkā veido 61% no kopējās parka teritorijas, ierīkots dekoratīvs rododendru dārzs ar dīķi, iekārtota arī pikniku zona gandrīz 500 kvadrātmetru platībā.

Par uzvarētāju metu konkursā vienai no centrālajām Siguldas pilsētas atpūtas vietām – Raiņa parkam, atzīts SIA “ALPS ainavu darbnīca”, SIA “Fixman” un Elizabetes Melbārzdes piedāvātais mets, kas piedāvā arhitektoniskos un ilgtspējīgus vides risinājumus balstītus Raiņa un Aspazijas daiļrades tēlos un pretmetos.

Metu skices elementus vieno spēcīga ideja ar latviešu literatūras klasiķu iedvesmotiem tēliem un pretmetiem – Saules un Mēness saspēli, gaismas uzvaru pār tumsu un citiem elementiem, kas atspoguļojas parka jaunajā plānojumā, vides objektos un rotaļu laukuma detaļās, daudz intensīvāk un pilnvērtīgāk apdzīvojot vairāk kā 7 hektāru plašo teritoriju pilsētas centrā.

Siguldas Raiņa parka mežoto daļu un aktīvo rotaļu zonu savienos Saules un Mēness ceļš – parka promenādes segumā paredzēts iestrādāt siltā un aukstā metāla joslu un atbilstošu siltās un aukstās gaismas ceļu virs tā, galapunktos aplūkojot Saulcerītes un Mēness meitiņas skulptūras un centrā satiekoties īpašā Mijkrēšļa zonā. Savukārt parka aktīvajā daļā plānots izkārtot vairākas arhitektoniski, funkcionāli un ainaviski nodalītās zonas, kurās pieejami dažādi spēļu elementi, velotrases, kā arī ieplānota vieta publiskai ēkai (mūsdienīgām un ērtām publiskajām tualetēm, iespējams, arī kafejnīcai), “sausā” strūklaka, kurā ar speciālās sprauslās integrētu atmosfērisko apgaismojumu, kam var pievienot ūdens miglu, izgaismo Saulcerītes skulptūru. Iezīmējot dažādu vecuma bērnu atpūtas zonas, mets piedāvā rīku laukumus rotaļām, sportam, aktivitātēm ziemā un vasarā, kā arī pulcēšanās vietas, kur vērot dekoratīvos apstādījumus un baudīt mierīgu atpūtu.

No 1. aprīļa sabiedrībai būs pieejama atjaunotā Aldara parka daļa ar veloparku un tam pieguļošo teritoriju, informē Rīgas domē.

Teritorija būs atvērta katru dienu no 7.00 līdz 22.00, vasaras sezonā – no 7.00 līdz 23.00.

“Aldara parks ir viens no vecākajiem Rīgas parkiem, kas veidots 19.gs. beigās. Tas ir vietējas nozīmes aizsargājams kultūras piemineklis, kas ilgu laiku atradies degradētā stāvoklī. Lai saglabātu, aizsargātu un attīstītu Sarkandaugavas apkaimē esošo zaļo infrastruktūru un vietējās nozīmes kultūrvēsturisko mantojumu, 2020. gadā tika uzsākta vērienīga Aldara parka pārbūve. Soli pa solim kādreiz degradētā parka teritorija kļūst par drošu, zaļu un ainaviski pievilcīgu teritoriju, kur Sarkandaugavas apkaimes iedzīvotājiem pavadīt brīvo laiku,” uzsver Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone.

«Vārnu ielas republikā» sadzīvo sportiskais gars un ģeķīgā dzīve, kas pēdējos gados tiek iznīdēta aktīvāk

Rīgā, Pērnavas ielā posmā no Vārnu līdz Jāņa Asara ielai pretī Grīziņkalna parkam mīt dažādi uzņēmumi – nelieli veikaliņi, divas viesnīcas, auto rezerves daļu veikals, apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs, reklāmas un drukas sabiedrības, kā arī vairāki ar sportu saistīti uzņēmumi. DB uz interviju aicināja dažādu jomu uzņēmumus, bet piekrita tikai sportiskākie.

10,4 ha plašajā Grīziņkalna parkā līdz ar pavasara pirmajiem saules stariem sarodas aktīvi sportu mīloši ļaudis, kas skrien, vingro, dodas pastaigā ar nūjām, traucas pa parka līkumainajiem celiņiem ar skrituļslidām. Tāpat rosība manāma bērnu rotaļlaukumiņā.

Grīziņkalna sportiskā gara uzturēšanā loma ir biedrībai Ghetto Games, kas septiņus gadus ir ne vien kuplinājusi sportiskās aktivitātes un intensitāti, bet arī mainījusi rajona seju.

Rīgas pašvaldība atradusi iespēju piesaistīt Aldara parka atjaunošanai 2,4 miljonu eiro lielu Eiropas struktūrfondu finansējumu, un jau tuvāko nedēļu laikā Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā plānots piedāvāt deputātiem atbalstīt projekta realizāciju, informē komitejas priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs.

Aldara parks ir viens no vecākajiem Rīgā. Jau 2016. gadā Rīgas dome solīja realizēt parka labiekārtošanu, bet trūkstošā finansējuma dēļ projekts netika īstenots, norāda A. Rosļikovs.

«Jāatgādina, ka parka teritorija atrodas Rīgas 28. vidusskolas teritorijā un skolnieku vecāki jau ilgu laiku lūdz sakārtot parka infrastruktūru. Par šo ieceri Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā pat tika iesniegta kolektīva vēstule ar 116 vecāku parakstiem. Kopējās plānotās investīcijas Aldara parka sakārtošanai ir aptuveni 4 miljoni eiro. Plānots ne tikai sakārtot esošo infrastruktūru, bet arī izveidot pilnīgi no jauna mūsdienīgu velo parku, izbūvēt skatuvi, izveidot vietas vasaras kafejnīcām un izveidot jaunu un mūsdienīgu bērnu laukumu,» informē komitejas priekšsēdētājs.

Rīgas pašvaldība iepazīstinājusi ar ieceri pērn demontētā okupācijas pieminekļa vietā labiekārtot parku.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks, runājot par Uzvaras parka labiekārtošanu uzsver: “Jau brīdī, kad Rīgas dome lēma par okupācijas pieminekļa nojaukšanu, izskanēja dažādi viedokļi par to, kam šajā vietā jāatrodas pēc demontāžas. Publiski izskanējušas dažādas idejas par apjomīgu publisko būvju celtniecību parkā. Taču ir skaidrs, ka šai vietai ir nepieciešams “atpūsties” pēc pieminekļa nojaukšanas un jākļūst par atvērtu telpu, kura ir pieejama un izmantojama visiem rīdziniekiem. Uzvaras parkam nosaukums tieši pirms simts gadiem piešķirts par godu uzvarai pār bermontiešiem. Vēsturiski Latvijas pirmās neatkarības laikā šajā parkā notikušas militāras parādes un dažādi nozīmīgi pasākumi. Mēs plānojam atgriezties pie šī koncepta un turpināt stiprināt parka vēsturisko nozīmi, vienlaikus turpinot to attīstīt par rekreācijas zonu rīdziniekiem ar dažādām sporta un atpūtas iespējām.”

Līgatnes bijušās ķiveru fabrikas rekonstrukcijas projekta virzītāji Inese un Marģers Zeitmaņi kopā ar Gunti Avotiņu Līgatnē izveidojuši tīklu parku. Ar laiku plānots šo izklaides vietu paplašināt un piedāvāt arī nakšņošanu kokos.

«Mums bija iespēja iegādāties bijušo ķiveru fabriku. Nolēmām, ka vajadzētu attīstīt blakus esošo pauguru un izveidot labiekārtotu teritoriju vietā, kur iepriekš atradās diezgan daudz atkritumu. Laikam tā dzīvē notiek - pasvied ideju gaisā un viss smuki sastājas. Nejauši iepazināmies ar Gunti Avotiņu, kuram bija pieredze, idejas, ambīcijas un vēlme realizēt kaut ko nebijušu un tas viss - tieši saistībā ar šādiem objektiem. Mēs bijām investori un viņš - tehniskais izpildītājs,» stāsta I.Zeitmane.

Koncepta ideja aizgūta no Anglijas un projektā ieguldīti tikai personīgie līdzekļi, kas rakstāmi kā sešu ciparu skaitlis, detalizētāk ieguldīto naudas summu gan neatklājot.

#Kopumā 2018. gada sezonas investīcijas ir plānotas robežās no EUR 500 000 - EUR 900 000

Pirmo sezonu izklaides parks «Avārijas brigāde» (ABpark) noslēdzis ar vairāk nekā 86 000 apmeklētāju, ko parka idejas autors Mārtiņš Brezauckis vērtē kā ļoti labu rezultātu. Viņš biznesa portālam db.lv atklāj, ka nākamajā sezonā nedaudz sadārdzināsies parka ieejas biļetes.

Mārtiņš Brezauckis atbild uz biznesa portāla db.lv jautājumiem:

Kā Tu vērtē aizvadīto, pirmo sezonu? Kad tā noslēdzās?

Īsā atbilde ir – labi!

Protams, šī bija tāda kā mācību sezona visiem - gan pašam, gan kolēģiem, darbiniekiem, apmeklētājiem. Pozitīvā ir daudz vairāk nekā negatīvā, jo nepārtraukti sekojām atsauksmēm, novērsām nepilnības, uzlabojām visu, kas ir uzlabojams. Esam paši ieviesuši dažādas jaunas pieejas organizatoriskiem procesiem, lai apmeklētāju pieredze būtu maksimāli pozitīva. To noteikti vislabāk spēja novērtēt tie, kas parku apmeklēja atkārtoti, un tādu nebija mazums, katru reizi tas bija arvien jaunā kvalitātē.