Kriminālprocesā, kas sākts par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, uzlikts ierobežojums būvkompānijas Moduls-Rīga kontiem, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

Moduls-Rīga mārketinga un komunikāciju vadītāja Ieva Šaripo raidījumam apliecināja, ka uzņēmuma kontos uz izmeklēšanas laiku ir iesaldēti finanšu līdzekļi. Šīs darbības veiktas, izmeklējot trīs šovasar sāktus kriminālprocesus.

Saistībā ar minētajiem kriminālprocesiem jūlija sākumā divās dienās veiktas 87 kratīšanas privātmājās, birojos un automašīnās Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā, Liepājā un Grobiņā. Kas ir pārējās iesaistītās firmas, pagaidām netiek atklāts. Aplēsts, ka noziedzīgais grupējums valstij nenomaksātos nodokļos radījis kaitējumu vairāk nekā 11 miljonu eiro apmērā.

Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Čerņeckis raidījumam skaidroja, ka šī ir klasiska shēma - valstij zaudējumi tiek nodarīti, apakšuzņēmējam nesamaksājot nodokļus.

Pirmdien būvfirma Moduls Rīga Uzņemuma Reģistrā iesniedzis informāciju par padomes izveidošanu, informē kompānijas pārstāve Ieva Šaripo.

Moduls Rīga veic jau iepriekš plānotas strukturālas izmaiņas uzņēmuma vadībā, izveidojot uzņēmuma padomi.

Padomes izveide ir plānota darbība un saistīta ar uzņēmuma izaugsmi, un darbības apjoma palielināšanos, kā arī turpmākajiem attīstības plāniem. Tas ir loģisks uzņēmuma attīstības posms tā 20. darbības gadā, kad uzņēmuma valdē iesaista ilggadējos uzņēmuma darbiniekus Vitāliju Hrapovu un Velgu Stūri, skaidro kompānijas pārstāvji.

Padomi veidos līdzšinējā uzņēmuma valde, Aleksandram Abarinovam kļūstot par padomes priekšsēdētāju. Padome līdzdarbosies uzņēmuma vadībā, sniedzot Moduls Rīga attīstībai un ikdienas darbībai nepieciešamo atbalstu.

Izmaiņas reģistrētas būvniecības uzņēmuma SIA Moduls-Rīga amatpersonu saraksā, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma valdi pametis tās līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Harijs Seratinskis, viņa vietā amatā ievēlēts Māris Martinsons, kurš iepriekš pildīja valdes locekļa pienākumus. Līdz ar to pēc izmaiņu reģistrēšanas SIA Moduls-Rīga valde sastāv no divām amatpersonām – valdes priekšsēdētāja M. Martinsona un valdes locekļa Aleksandra Abarinova.

Izmaiņas skārušas arī SIA Moduls-Rīga dalībnieku sastāvu. Līdz šim uzņēmuma daļas piederēja Harijam Seratinskim (52,38%) un Aleksandram Abarinovam (47,62%), savukārt pēc izmaiņu veikšanas kapitāldaļu turētāji ir Aleksandrs Abarinovs (33,33%), Austrālijas pārstāvis Grigorijs Rozentsvets (33,33%) un SIA MM investīcijas.

Uzņēmums AS «MN Holding» noraida saistību ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturēto uzņēmēju Māri Martinsonu pēdējos gados.

«MN Holding» pārstāvji informēja, ka 2016.gadā, kā arī 2017.gadā un 2018.gadā uzņēmumam nav bijusi saistība ar Martinsonu, attiecīgi arī «MN Holding» meitasuzņēmums SIA «Velve» 2016.gada oktobrī, kad «Velve» noslēdza līgumu ar pašvaldības SIA «Rīgas satiksme», nebija saistīts ar Martinsonu.

«Firmas.lv» informācija liecina, ka «MN Holding» reģistrēta 2015.gada oktobrī. Uzņēmumam pieder 100% kapitāldaļu četros uzņēmumos - «Velve», «Moduls-Engineering», «Volts-1» un «MN Autoparks».

«MN Holding» par būvfirmas «Velve» īpašnieku kļuva 2015.gada decembrī. Laikā no 2014.gada septembra līdz 2015.gada decembrim «Velves» īpašnieks bija SIA «Moduls-Rīga», kuras nosaukums kopš 2017.gada decembra ir «Moduls-Engineering».

Pagājušā gada Latvijas 100 pelnītāju saraksta pirmajā vietā ierindojies vairāku uzņēmumu īpašnieks Mārcis Martinsons, aiz sevis atstājot iepriekšējo gadu lielākos pelnītājus AS ABLV Bank īpašniekus Oļegu Fiļu un Ernestu Berni, liecina žurnālista Lato Lapsas, SIA Lursoft un žurnāla Kapitāls pētījums.

Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa informēja, ka iepriekšējo gadu pelnītāju topa līderus šogad apsteigt ir izdevies 22 gadus vecajam Martinsonam, kurš ir ierindojies saraksta pirmajā vietā.

«Saraksta veidošanas vēsturē tas ir nebijis gadījums, kad gados tik jauns uzņēmējs ieņem topa pirmo vietu. Vienlaikus gan ir jāteic, ka šis sasniegums ir gūts, pateicoties turīgajam tēvam Mārim Martinsonam, un jaunā uzņēmēja tiešs nopelns SIA BE projekts, SIA MM investīcijas, SIA Profs Real Estate pērnajos labajos finanšu rezultātos, visticamāk, varētu būt minimāls, bet secinājumi, kas ir balstīti uz publiski ticamiem datiem un dokumentiem, atspoguļo tieši šādu ainu - kopējais peļņas apjoms Martinsonam piederošajos uzņēmumos 2014.gadā pārsniedza 30 miljonus eiro,» atzina Kiopa.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde pagājušajā nedēļā piemērojusi nodrošinājumu būvniecības uzņēmumam SIA Moduls-Rīga, liecina Lursoft dati.

Izziņā pieejamā informācija liecina, ka VID piemērotais nodrošinājums aizliedz uzņēmumam veikt jebkāda veida pārreģistrāciju. Jānorāda, ka pirms divdesmit gadiem dibinātajam SIA Moduls-Rīga šis ir pirmais nodrošinājums.

SIA MM investīcijas, Aleksandram Abarinovam un Grigorijam Rozentsvetam piederošais SIA Moduls-Rīga savu darbību uzsācis 1994.gada 27.decembrī. Patlaban uzņēmumam pieder daļas trīs sabiedrībās ar ierobežotu atbildību, kā arī dalība piecās pilnsabiedrībās.

SIA Moduls-Rīga 2012.gadā savu apgrozījumu palielinājis par 41,73%, kāpinot to līdz 15,509 miljoniem eiro, savukārt peļņa palielinājusies vairāk nekā trīs reizes, sasniedzot 1,403 miljonus eiro.

Tiesu namu aģentūras (TNA) administratīvās ēkas rekonstrukcijas projekta ietvaros “Moduls Engineering” paveicis apjomīgu iekštelpu remontu, izveidojot ergonomisku un mūsdienīgu darba vidi.

"Moduls Engineering" šī līguma summa bija 258 900,96 eiro (bez PVN).

“TNA ir svarīgi plānot un izzināt mūsu nomnieku vajadzības un piedāvāt klienta aktivitātēm un darba organizācijai vispiemērotāko biroja modeli, kā arī telpu rekonstrukcijas projektos izmantot ilgtspējīgus un modernus risinājumus. Ņemot vērā projekta sarežģītību un ēkas vēsturisko nozīmīgumu, kā arī projekta realizācijas īsos termiņus, esmu gandarīta, ka sadarbībā ar “Moduls Engineering” esam ļoti veiksmīgi realizējuši rekonstrukcijas projektu un mums ir izdevies izveidot modernu un mūsdienīgu darba vidi Uzturlīdzekļu garantiju fonda darbiniekiem un apmeklētājiem,” Santa Sausiņa, SIA "Tiesu namu aģentūra" valdes locekle

Pirmdien, 25. augustā uzņēmumam Moduls Rīga tika atvērti visi iepriekš uz pārbaudes laiku iesaldētie finanšu līdzekļi, informē uzņēmuma pārstāve Ieva Šaripo.

Uzņēmumam piemērotais drošības līdzeklis zaudēja spēku pirmdien, jau pēc informācijas sniegšanas raidījumam De facto, līdz ar to uzņēmumam nav piemēroti nekādi drošības pasākumi.

Jau iepriekš Finanšu policijas uzņēmumam uzlikto aizliegumu par visa veida pārreģistrāciju atcēla prokurors kā nelikumīgu.

Db.lv jau rakstīja, ka kriminālprocesā, kas sākts par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, uzlikts ierobežojums būvkompānijas Moduls-Rīga kontiem, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

Pērn SIA Moduls-Rīga un tā meitas uzņēmumu SIA Velve un SIA Mehāniskās sistēmas neto apgrozījums pērn sasniedzis 40,348 miljonus eiro, un, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu, tas pieaudzis par 26,9%, liecina Lursoft dati.

Gadu koncerns noslēdza ar peļņas kāpumu par 57,9%, peļņai palielinoties no 787,751 tūkstotim eiro līdz 1,244 miljoniem eiro pērn.

Lursoft pieejamā informācija liecina, ka šā gada 11. septembrī SIA Moduls-Rīga valdi atstājis tās priekšsēdētājs Māris Martinsons un valdes loceklis Krievijas pilsonis Alexander Abarinov. Tagad uzņēmuma valdes locekļa amatu ieņem Vitālijs Hrapovs un Velga Stūre. Savukārt Māris Martinsons kļuvis par SIA Moduls-Rīga padomes priekšsēdētāju, bet Alexander Abarinov ieņem padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu tāpat kā Austrālijas pilsonis Grigory Rozentsvet.

SIA Moduls-Rīga kapitāldaļas pieder Aleksanderam Abarinovam (33,33%), Grigorijam Rozentsvetam (33,33%) un SIA MM investīcijas, kas savukārt pieder Māra Martinosna dēlam Mārcim Martinsonam.

Finanšu policijas pēdējā laika skaļākajā lietā par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanu un naudas atmazgāšanu vairāk nekā 11 miljonu eiro apmērā viena no vairākiem desmitiem kratīšanu veikta arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) galvenā speciālista Jāņa Miķelsona un viņa civilsievas Antas Dišereites dzīvesvietā, raksta portāls Pietiek.com.

Finanšu policijas kriminālprocesā, kura ietvaros jūlijā notika vairāki desmiti kratīšanu un īslaicīgi tika aizturēts arī politiķu aprindās ietekmīgais būvuzņēmējs un basketbola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs Māris Martinsons, kā centrālā figūra iezīmējas tikai šauram lokam vien pazīstamā Anta Dišereite, kuras uzņēmums sniedzis fiktīvus pakalpojumus. Tie, kā apgalvo Finanšu policija, palīdzējuši izkrāpt PVN un legalizēt noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus, valsts budžetam nodarot kaitējumu vairāk nekā 11 miljonu eiro apmērā.

Par izmeklēšanas gaitu informēti avoti Dišereiti Pietiek raksturo kā mazo zivi, izpildītāju jeb algotu menedžeri, kura ir tikai vērienīgās PVN shēmas izkārtne, ko īstie grupējuma līderi izmantojuši naudas atmazgāšanas un nodokļu izkrāpšanas realizācijai. Dišereite uzPietiek lūgumu tikties un apstiprināt konkrētu personu vārdus, ar kuriem viņai aizliedz kontaktēties piemērotais drošības līdzeklis, īsi atbildēja: «Pagaidām nē. Nav komentāru» un telefonsarunu pārtrauca. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas Dišereite atbrīvota no apcietinājuma pirms dažām nedēļām pret lielu drošības naudu.

Rīgas domes vadība pirmdien klātienē iepazinās ar paveiktajiem būvniecības darbiem Rīgas 40.vidusskolā un Rīgas 22.vidusskolā.

Rīgas 40.vidusskolā šobrīd norit virtuves bloka atjaunošanas darbi. Ir demontētas novecojošās iekārtas, izbūvēti jauni inženiertīkli. Ar 1.septembri ēdamzāle iegūs ne tikai jaunu interjeru, bet virtuvē tiks uzstādītas jaunas un modernas tehnoloģiskās iekārtas ēdiena pagatavošanai.

Praktiski ir pabeigti jau visi demontāžas darbi. Sadarbībā ar ēdināšanas tehnologiem ir pasūtītas visas nepieciešamās virtuves tehnoloģiskās iekārtas. Turpinās inženiertīklu darbi un telpu apdares darbi.

Virtuves bloka un ēdamzāles atjaunošanas darbus pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma veic SIA Moduls-Rīga par gandrīz 160 tūkstošiem eiro. Pēc būvdarbu pabeigšanas ēdamzālē vienlaicīgi būs iespēja pusdienot 118 skolas audzēkņiem, līdzšinējo 60 vietā.

Šodien notiek kratīšana būvniecības uzņēmuma Moduls-Rīga birojā Kuldīgas iela, vēsta interneta vietne Pietiek.com, kuras pārstāvji novērojuši, ka pie biroja ēkas stāv Valsts policijas automašīna.

Kratīšana notiekot ēkas otrajā stāvā, kur ieradušies vairāki policijas darbinieki.

Moduls-Rīga biroja ēkā Kuldīgas ielā 51 reģistrēti vēl vairāki uzņēmumi, liecina firmas.lv informācija.

Uzņēmums pieder Harijam Seratinskim (52,38% daļu) un Krievijas pilsonim Aleksandram Abarinovam (47,62% daļu). Uzņēmuma valdē bez abiem līdzīpašniekiem strādā arī Māris Martinsons.

Uzņēmums 2011. gadā apgrozīja 7,69 miljonus latu un nopelnīja 300 tūkst. Ls. Dati par pagājušo gadu nav pieejami.

Notikušas izmaiņas būvniecības uzņēmuma SIA Velve īpašnieku sarakstā, liecina Lursoft dati.

Par Mārim Martinsonam piederošo 12,51% kapitāldaļu īpašnieku kļuvis SIA Moduls-Rīga. Lursoft pieejamie dati rāda, ka Mārim Martinsonam pieder daļas vēl 10 uzņēmumos un viņš ieņem nozīmīgus amatus 16 uzņēmumos, tostarp ir arī SIA Moduls-Rīga padomes priekšsēdētājs.

SIA Velve apgrozījums pērn sasniedza 16,175 miljonus eiro, kas ir par 18,8% mazāk nekā iepriekšējā pārskata periodā. Aizvadīto finanšu gadu Velve noslēdza ar 152,627 tūkstošu eiro peļņu.

Lursoft pieejamā informācija liecina, ka SIA Velve valdes priekšsēdētājs ir Ainārs Leitēns, savukārt valdes locekļa amatu ieņem Andris Bīriņš un Ilmārs Upenieks.

Pašvaldības SIA Rīgas satiksme pagaidu valde pārtraukusi vēl vienu sadarbības līgumu ar uzņēmējam Mārim Martinsonam pietuvinātu uzņēmumu Moduls Engineering, aģentūrai LETA apstiprināja uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis.

2,83 miljonus eiro vērtais sadarbības līgums tika noslēgts 2017.gada augustā un paredzēja Rīgas satiksmes datu centra izveidi, kur uzņēmums glabātu dažāda veida nepieciešamo informāciju.

Gada izskaņā bija jālemj vai šo sadarbību pagarināt, taču ņemot vērā, ka būvdarbu veicēju uzņēmums ir saistīts ar personu, par kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ir aizdomas, pagaidu valde lēma līgumu pārtraukt, skaidroja Zaķis.

Uzņēmums tam uzticētos darbus nav pabeidzis un Rīgas satiksmes" pagaidu valde nolēmusi piesaistīt sertificētu būvdarbu speciālistu, lai veiktu pilnu analīzi par līdz šim veiktajiem darbiem. Pēc tam, kad tiks saņemts atzinums, tiks pieņemts arī lēmums vai projektu turpināt.

«LED gaismekļi ir tā niša, kur Latvijas uzņēmēji var un spēj iesaistīties lielajā Eiropas tirgū ar šo tehnoloģiju izstrādēm.»

To intervijā DB saka SIA Moduls interjers Projektu nodaļas vadītājs Ingars Ozoliņš.

Nesen tapis atvērts Mārupes Rimi projekts, kas ir lielveikals, kurā izmanto tikai LED apgaismojumu. Vai tā ir tendence?

Tā neapšaubāmi ir tendence. Jā, pilnīgi visur Mārupes Rimi projektā tiek izmantots LED apgaismojums – gan veikala tirdzniecības zālē, gan īrnieku telpās, noliktavās un teritorijā ārpusē. Šis ir pirmais pilnībā ar LED apgaismojumu aprīkotais Rimi veikals Latvijā. Uzņēmums mainīja veikala būvniecības projekta konceptu. Pamatiemesls, kāpēc tas bija jādara, bija uzstādītās jaudas trūkums, taču LED apgaismojuma ieviešana nebija vienīgais energoefektivitātes projektā, kas ļāva ietaupīt jaudu. Bija nepieciešams paveikt ko kardinālu, lai ietaupītu jaudu. Rezultātā tika panākts elektrības ietaupījums, līdz ar to investīcijas pašam Rimi kā attīstītājam atmaksājās. Tomēr jāsaka, ka LED apgaismojumu Rimi veikalos sadarbībā ar Moduls interjers projektu nodaļu sāka ieviest jau 2014. gadā. Taču pilnībā neviens veikals tikai uz LED apgaismojumu vēl līdz šim nebija pārgājis, jo LED tehnoloģijas tam vēl nebija gatavas. Lai gan minētās tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, sākotnēji simtprocentīgas pārliecības nebija. Jo tehnoloģija ir jāpārbauda, pirms varam to pielietot klienta vajadzībām.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Turpinot izmeklēšanu tā sauktajā Bunkus slepkavības lietā, Valsts policija 9. augustā Rīgā aizturējusi vēl vienu personu.

Ņemot vērā, ka izmeklēšanā aizvien notiek aktīvs darbs, Valsts policija aizvien atturas no plašākiem komentāriem, tostarp par aizturēto personu un izmeklēšanas niansēm.

Vienlaikus Valsts policija aizvien aicina arī tās personas, kuras šīs lietas izmeklēšanas saistībā nav sniegušas visu tām zināmo informāciju, vai personas, kuras var vēl ko liecināt, pieteikties pašām labprātīgi un sadarboties ar policiju un negaidīt, kad šajā lietā kriminālpolicija pieklauvēs pie jūsu durvīm. Valsts policija garantē anonimitāti.

Maijā tika vēstīts, ka Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1. nodaļas četrus gadus veiktā izmeklēšana tā sauktajā Bunkus slepkavības lietā vainagojusies panākumiem - ir gan noskaidrota noziegumā faktiski visu iesaistīto personu ķēde sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam, gan šodien rūpīgi plānotas operācijas laikā aizturētas vairākas personas, tostarp izpildītājs un pasūtītājs.

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

#Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa pieņemšanu no grūtībās nonākušās, šobrīd jau likvidētās «Trasta komercbankas» vadības un īpašniekiem pirms pieciem gadiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklēšanā pret Latvijas bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa pieņemšanu no grūtībās nonākušās, šobrīd jau likvidētās «Trasta komercbankas» vadības un īpašniekiem pirms pieciem gadiem, liecina TV3 raidījuma «Nekā Personīga» rīcībā esošā informācija, Tiesībsargi esot pārliecināti, ka Rimšēviča aizturēšanai bijis likumīgs pamats.

«Nekā Personīga» zināms, ka nacionālās bankas prezidenta lietā KNAB izmeklēšanas pēdas ved uz piecus gadus seniem notikumiem. Tobrīd birojs izmeklēja skandalozo tā dēvēto būvnieku lietu. Viena no centrālajām personām tajā bija būvfirmas «Moduls Rīga», vadītājs un īpašnieks Māris Martinsons. KNAB būvnieku lietā senie notikumi ieguva nozīmi pateicoties jaunām liecībām.

No būvniecības uzņēmuma SIA Velve valdes aizgājis VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdē nesen ieceltais Ilmārs Upenieks, kura vārds Velves amatpersonu vidū bija atrodams jau no 2008. gada februāra, liecina Lursoft dati.

Jānorāda, ka darbu Velves valdē turpina Andris Bīriņš un Ainārs Leitēns, kurš patlaban veic valdes priekšsēdētāja amata pienākumus.

Uzņēmuma vadība aizvadīto gadu raksturo kā apmierinošu, lai arī tā neto apgrozījums salīdzinoši ar 2012. gadu saruka līdz 16,715 miljoniem eiro, tomēr kopējie finanšu rezultāti ir būtiski uzlabojušies, norāda iesniegtais gada pārskats. Velves peļņa pēc nodokļu nomaksas 2013. gadā bija mērojama ar 152,627 tūkstošiem eiro, savukārt rentabilitātes rādītājs pērn sasniedza 1,77.

SIA Moduls-Rīga piederošā Velve, kas piedalījās Latvijas Nacionālās Bibliotēkas būvniecības projekta īstenošanā elektroinstalāciju, apgaismojuma un BMS sadaļās, ir iekļauta Lursoft un laikraksta Dienas Bizness kopīgi veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā.

Rīgas satiksme ir nodevusi ekspluatācijā un atklājusi zemās grīdas tramvaja tehniskās apkopes un remonta cehu, kas atrodas Rīgā, Brīvības ielā 191, 5.tramvaju depo teritorijā. Cehs paredzēts zemās grīdas tramvaja tehniskajai apkopei un remontdarbiem, informē uzņēmums.

Jaunā ceha būvniecība izmaksāja 8,7 miljonus latu. Ceha garums ir 102 m, tur ierīkotas trīs sliežu ceļu līnijas. Cehā apkopi vai remontu var veikt vienlaicīgi sešiem zemās grīdas tramvajiem.

Vienā no līnijām ir uzstādīta speciālā zemās grīdas riteņpāru virpa, kas ir pēc individuālā pasūtījuma izgatavota vācu iekārtu rūpnīcā Hegenscheidt-MFD.

Citā līnijā ir uzstādītas speciālās paceļamās platformas, kas ir paredzētas personāla ērtākai piekļuvei pie tramvaja agregātiem, kas izvietoti arī uz tramvaja jumta. Cehā paredzēts veikt tramvaju apkopes un nepieciešamos remonta darbus atbilstoši ražotāja prasībām. Izbūvēta arī rezerves daļu uzglabāšanai paredzēta ietilpīga noliktavas telpa. Ceha darbiniekiem ir nodrošinātās arī biroja un sadzīves telpas.

SIA Rīgas BioEnerģija divu biokurināmā katlumāju izbūvei banka Citadele un ABLV Bank ir piešķīrusi sindikāta aizdevumu kopumā 24,5 miljonu eiro apmērā. Kopējās abu projektu būvniecības un izveides izmaksas ir līdz 35 miljoni eiro, informē bankas pārstāvji.

Projekta īstenotāji prognozē, ka nākotnē siltumenerģijas cena rīdziniekiem varētu samazināties par 3 - 5%.

Pirmā katlumāja taps Rencēnu ielā. Tajā paredzēts uzstādīt iekārtas ar augstu efektivitātes un automatizācijas pakāpi. Katlumājā siltuma ražošanai izmantos Latvijas izejmateriālu - koksnes šķeldu. Plānotā siltuma jauda ir 48 MW, un tā būs lielākā šāda veida katlumāja Rīgā un Latvijā. Otra katlu māja atradīsies Vietalvas ielā 5. Plānots, ka pirmās katlu mājas celtniecība tiks pabeigta un tā sāks darboties 2017. gada decembrī, savukārt otra – 2018. gada beigās.

Bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile atzīst: «Vietējo resursu izmantošana un neatkarība ir viens no lielākajiem ieguvumiem Rīgas siltumapgādē.»

VEF Kultūras pils restaurāciju par gandrīz deviņiem miljoniem eiro veiks SIA Velve, ar kuru līgumu Rīgas domes Īpašuma departaments cer noslēgt janvārī, pastāstīja departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR).

Velve uzvarēja iepirkuma konkursā, kurā kopumā piedāvājumus bija iesnieguši pieci pretendenti. Pašreiz ir beidzies rezultātu pārsūdzēšanas termiņš, un, tā kā neviena sūdzība netika iesniegta, ar Velvi drīzumā tiks noslēgts līgums, pastāstīja Burovs.

Burovs pastāstīja, ka iepriekš ticies ar Kultūras ministrijas pārstāvjiem un šonedēļ tiksies arī ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem saistībā ar Eiropas Savienības fondu finansējuma piesaisti objekta restaurācijai. Lai tas sekmīgi notiktu, jāsagaida attiecīgo Ministru kabineta noteikumu apstiprināšana, kas varētu notikt janvārī, pastāstīja Īpašuma departamenta direktors.

A/s Latvijas valsts meži jaunā biroja iekārtošanā galvenais postulāts – videi draudzīgu materiālu izmantošana, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jaunā biroja ēka atrodas Rīgā, Vaiņodes ielā 1, Salu tilta galā, līdzās K. Ulmaņa gatves krustojumam ar Vienības gatvi. Ēku a/s Latvijas valsts meži vajadzībām uzbūvējis uzņēmums Moduls Rīga, kas tika izvēlēts konkursa kārtībā. Starp abām pusēm noslēgts ilgtermiņa nomas līgums. «Mums bija vairākas prasības. Būvniecībā bija jāizmanto videi draudzīgi materiāli, biroja apkurināšanai jāizmanto atjaunojamie dabas resursi. Tāpat vēlējāmies, lai ēka būtu viegli sasniedzama, netālu būtu sabiedriskā transporta pieturvietas. Būtu skaisti, ja varētu strādāt meža vidū, tomēr mums jādomā, lai darbinieki varētu ērti nokļūt līdz darbam,» stāsta Latvijas valsts meži komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs. Tomēr svarīgākais faktors bija visiem uzņēmuma darbiniekiem beidzot radīt iespēju strādāt zem viena jumta. Daudzus gadus tā struktūrvienības mitinājušās vairākās ēkās Pārdaugavā. Tās neatradās tik tuvu viena otrai, lai darbinieki vajadzības gadījumā varētu pie kolēģiem aiziet kājām. «Jaunais birojs ir izvietots trīs stāvos. Kopumā šeit strādā 240 darbinieku. Jaunajās mājās ir uzlabojusies iekšējā komunikācija. Beidzot esam visi kopā,» atzīst T. Kotovičs.

Būvfirmas «Merks» un «Rere grupa» otrdien apmeklējuši Konkurences padomes (KP) pārstāvji, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki tur tomēr nav bijuši, precizēja uzņēmumu pārstāvji.

Kā vēstīts, KNAB otrdien paziņoja, ka kopīgi ar KP veic tiesas sankcionētas neatliekamās kriminālprocesuālās darbības vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām.

Iepriekš «Merks» un «Rere grupa» pārstāvji norādīja, ka tajos ieradušies KNAB darbinieki, bet vēlāk precizēja, ka ieradušies KP pārstāvji.

«Merks» pārstāvis Jānis Lievītis paskaidroja, ka uzņēmumā šodien bija ieradušies Konkurences padomes pārstāvji, kuri administratīvā procesa ietvaros veica pārrunas ar «Merks» valdes priekšsēdētāju Oskaru Ozoliņu.

«Merks» mātesuzņēmums - «Merko Ehitus» paziņojumā biržai «Nasdaq Tallinn» norāda, ka «Merks» birojā Rīgā kratīšana nav veikta, kā arī uzņēmumam vai kādam no tā darbiniekiem nav izvirzītas oficiālas aizdomas.