Būvniecības valsts kontroles birojs šobrīd aktīvi strādā pie patvaļīgās būvniecības seku novēršanas vadlīnijām, norādot, ka patvaļīga būvniecība ir visas nozares problēma.

Biroja veiktās aptaujas dati liecina, ka katrs piektais respondents praksē ir saskāries ar patvaļīgas būvniecības gadījumiem vairāk nekā piecas reizes gadā, bet 52% respondentu norāda, ka patvaļīga būvniecība ir aktuāla problēma. Ir gadījumi, kad būvniecība jāsaskaņo arī ar kaimiņu Diemžēl, bet aizvien praksē ir gadījumi, kad dažādi būvniecības projekti netiek saskaņoti ar būvvaldi vai pat zemes īpašnieku.

Piemēram, Jēkabpils gadījums, kad cietuma teritorijā tika veikta patvaļīga būvniecība, to nesaskaņojot ar zemes īpašnieku. Civillikumā ir atrunāti gadījumi, kad būvniecība ir jāsaskaņo pat ar kaimiņu, kur nu vēl ar zemes īpašnieku. Pilnīgi nepareiza ir arī prakse, kad būvniecība tiek veikta vispirms, bet pēc tam tiek organizēts saskaņošanas process. Būtībā to var uzskatīt par pārkāpumu legalizāciju.

Latvijā joprojām daudzi būvniecības projekti tiek īstenoti pēc principa “mans īpašums - darīšu, kā gribu”. Šāda prakse ir ļoti izplatīta, un tās sekas redzamas gan privātajos īpašumos, gan publiskajos objektos. Būvdarbi tiek uzsākti bez projekta, bez saskaņošanas un bieži arī bez būvatļaujas.

Tikai tad, kad būve jānodod ekspluatācijā vai jāsakārto īpašuma dokumenti, atklājas, ka viss izdarīts nepareizi. Patvaļīgas būvniecības gadījumi Latvijā tiek konstatēti regulāri, tiek piemēroti sodi, pašvaldības piemēro paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli līdz pat 3% no kadastrālās vērtības, tomēr ir situācijas, kad noteikumus pārkāpj arī valsts un pašvaldību iestādes.

Ievērot noteikumus ir lētāk, nekā labot kļūdas

Būvniecība nereti tiek uzsākta bez projekta izstrādes un saskaņošanas, neaizdomājoties vai apzināti ignorējot faktu, ka būvniecība nav tā joma, kur katrs var rīkoties kā vēlas. Tiek uzbūvēta garāža, šķūnis, piebūve vai pirts, taču brīdī, kad ēka jānodod ekspluatācijā, izrādās, ka bez būvatļaujas tas nav iespējams. Ja situācija ir vienkārša, dokumentu sakārtošanu izdodas paveikt trīs mēnešu laikā. Taču, ja jāprecizē robežas, jāpārbūvē neatbilstošas daļas vai jāatrisina strīdi ar kaimiņiem, zemes īpašniekiem vai līdzīpašniekiem, process var ievilkties uz diviem, trim vai pat pieciem gadiem. Un izmaksas var sasniegt no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro. Šādas situācijas apliecina, ka ievērot noteikumus sākumā ir daudz vieglāk un lētāk, nekā vēlāk labot kļūdas.

Centrālās statistikas pārvaldes dati jau 2025. gadā liecināja, ka būvniecības nozarē iezīmējas atkopšanās pēc sarežģītā 2024. gada. Lai gan dati par 2025. gada noslēdzošo ceturksni vēl nav pieejami, pagājušā gada pirmie deviņi mēneši ļauj izdarīt secinājumus - pirmajā ceturksnī būvniecības apjomi pieauga par 8,9%, otrajā ceturksnī – par 8,1%, bet trešajā sasniedza 9,6% pieaugumu (pret attiecīgo ceturksni 2024. gadā). Tas norāda, ka nozare atguva apgriezienus un pakāpeniski atgriezās pie augstākas jaudas.

To apliecina arī būvniecības produkcijas apjoma indekss - rādītājs, kas demonstrē, kā mainās būvniecībā paveikto darbu apjoms, un atspoguļo gan faktiskos būvdarbus (piemēram, ēku būvniecību, ceļu un infrastruktūras objektu būvi), gan aktivitātes intensitāti nozarē kopumā. Ja 2024. gadā indekss svārstījās ap 100 punktiem (no 100,0 līdz 102,0), tad 2025. gada pirmajā ceturksnī tas jau sasniedza 108,6, otrajā - 110,0, bet trešajā saglabājās ļoti līdzīgā līmenī - 109,8. Pat ar nelielo kritumu 3. ceturksnī pērn būvniecības aktivitāte saglabājās ievērojami augstāka nekā 2024. gadā.

Atgūšanos un izaugsmi apliecina arī būvniecības produkcijas apjoma indeksi - produkcijas apjomi pieauga visos ceturkšņos, bet īpaši 3. ceturksnī, kad sasniegts rekordliels būvdarbu apjoms – vairāk nekā 1 miljarda eiro apmērā. Tas liecina, ka nozare darbojas ar ievērojami lielāku jaudu nekā iepriekš. Arī mūsu uzņēmumā, arhitektūras birojā SEP, 2025. gads aizvadīts ar spēcīgu izaugsmes tempu kā intensīvu projektu, tehnoloģisku inovāciju un komandas profesionālās izaugsmes periods.

Patlaban būvniecībā nodarbinātajiem par virsstundu darbu jāmaksā 100% no algas, bet, ja nozares minimālā alga būs vismaz par 50% augstāka nekā valstī noteiktā, tad nozarē būs iespēja par virsstundu darbu maksāt 50% no algas, sacīja Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības priekšsēdētājs Mārtiņš Dunskis, skaidrojot Būvniecības nozares ģenerālvienošanās pušu komitejas lēmumu, kas publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Dunskis sacīja, ka jau patlaban ģenerālvienošanās teksts paredz par virsstundu darbu maksāt 50% no algas, taču darba devēji šo normu nevar piemērot, jo tā ir pretrunā ar Darba likumu.

"Darba devējiem dotas tiesības maksāt 50%, bet viņi šīs tiesības patlaban piemērot nedrīkst. Šo normu varēs piemērot, ja izpildās konkrētas prasības par nozares minimālo algu, ko arī paredz pušu komitejas lēmums," skaidroja Dunskis.

Līdz ar to patlaban būvniecībā nodarbinātajiem piemaksa par virsstundu darbu jāveic atbilstoši vispārējai kārtībai 100% apmērā, jo nozares minimālā alga vairāk nekā gadu nav vismaz uz pusi lielāka kā valsts noteiktā minimālā alga, sacīja Dunskis.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2024. gadā būvniecības nozare nodarbināja 64 tūkstošus cilvēku, kas ir par 6 tūkstošiem mazāk, nekā vēl gadu iepriekš. Nodarbināto skaits sarūk, nevis tāpēc, ka darbinieki nav vajadzīgi, bet gan tāpēc, ka aizvien mazāks skaits cilvēku izvēlas darbu šajā jomā.

Arī 2025. gadā nozares uzņēmēji turpināja saskarties ar darbaspēka trūkumu, meklējot aizvien jaunus veidus, kā strādāt efektīvāk ar mazāku darbinieku skaitu. Lai gan ir nozares, kurās darbinieku trūkumu risina, piesaistot pensionējušos speciālistus, būvniecībā tas nav risinājums. Darbs bieži ir fiziski smags, to ietekmē laikapstākļi, kā arī būvniecības objektu ģeogrāfiskā atrašanās vieta, kas daudzos gadījumos nozīmē – strādājošie ir ilgstoši prom no mājām.

Vairāk būvatļauju un lielākas platības

Aizvadītais gads būvniecības nozarē kopumā bija veiksmīgs – auga gan būvniecības produkcijas apjoma indekss, gan būvniecības produkcijas apjomi, arī mūsu uzņēmuma apgrozījuma pieaugums bija 7% (salīdzinot ar 2024. gadu). Analizējot kopumā izsniegto būvatļauju skaitu rūpnieciskās ražošanas ēkām un noliktavām, varam secināt, ka aizvadītā gada pirmajos trīs ceturkšņos bija ne tikai vairāk projektu (par 11% vairāk būvatļauju), bet arī platības ziņā ievērojami lielāki objekti.

Latvijas būvniecības tirgū šobrīd notiek strukturālas pārmaiņas. Aizvadītajā gadā izaugsmi galvenokārt nodrošināja inženierbūvniecība, kur apjoms pieauga par vairāk nekā 25%.

Tajā pašā laikā ēku būvniecība saglabājās salīdzinoši vāja, un vairākos segmentos bija vērojama stagnācija. Šobrīd inženierbūves veido aptuveni pusi no visa būvniecības apjoma, un šo tendenci lielā mērā nosaka publiskā sektora investīcijas.

Valsts šobrīd ir lielākais pasūtītājs

Lieli infrastruktūras projekti, piemēram, ceļi, tilti, enerģētikas objekti, kā arī saules un vēja parki, tiek finansēti no valsts budžeta un Eiropas Savienības fondiem. Tas nozīmē, ka būvniecības nozare kļūst arvien atkarīgāka no publiskā finansējuma cikliem. Valsts šobrīd ir lielākais pasūtītājs, un tas nosaka arī to, kur virzās uzņēmumu kapacitāte un resursi. Savukārt privātajā būvniecībā aktivitāti būtiski ietekmē finanšu tirgus situācija. Salīdzinoši augstās procentu likmes tieši ietekmē attīstītāju iespējas sākt jaunus projektus gan dzīvojamo ēku, gan komerciālajā segmentā. Ja aizņemšanās izmaksas ir augstas, daudzi projekti tiek atlikti vai netiek sākti vispār. Tas arī lielā mērā izskaidro ēku būvniecības stagnāciju. Rezultātā veidojas nelīdzsvarota situācija, vienā pusē ir intensīva aktivitāte infrastruktūras projektos, bet otrā - piesardzīga nogaidīšana privātajā sektorā.

Neraugoties uz to, ka jaunajos daudzdzīvokļu projektos gāzes pieslēgums vairs netiek uzskatīts par standarta risinājumu, iedzīvotāji, interesējoties par dzīvokļa iegādi, joprojām bieži jautā par gāzes pievada iespēju virtuvē, aģentūru LETA informēja mājokļu attīstītāja "Bonava Latvija" pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Nesen notikusī gāzes eksplozija Bauskas ielā Rīgā šo jautājumu aktualizējusi no jauna, izgaismojot gan drošības riskus, gan nozares skaidro virzību uz drošākiem un ilgtspējīgākiem risinājumiem, uzskata Ekša.

No attīstītāja skatpunkta jaunajā būvniecībā pēdējos gados virziens ir skaidrs - Rīgā jaunie daudzdzīvokļu nami pārsvarā tiek pieslēgti centralizētajai siltumapgādes sistēmai, savukārt virtuvēs tiek paredzētas elektriskās indukcijas plītis. Ekša skaidro, ka šī virzība nav tikai tehnoloģisks vai drošības jautājums - tā ir arī apzināta izvēle samazināt atkarību no fosilajiem energoresursiem, tostarp Krievijas izcelsmes dabasgāzes, un stiprināt enerģētisko neatkarību, kas pēdējos gados kļuvusi par būtisku drošības aspektu.

Konkursa "Latvijas Būvniecības gada balva 2025" "Grand Prix" ieguvuši Jēkabpils aizsargdambis un Taurupes muižas klēts atjaunošana Ogres novadā.

Nominācijā "Jauna dzīvojamā ēka" pirmā vietā piešķirta projektam "Muuna", Gaujas ielā, Mārupē, otrā vieta - dzīvokļu ēkai Ceriņu ielā 8, Bauskā, bet trešā vieta - dzīvojamo ēku kompleksam "Domesnes Rezidence", Kolkasraga ielā, Rīgā.

Nominācijā "Jauna sabiedriska ēka" pirmo vietu ieguva biroju ēka "Satekles biznesa centrs", Rīgā, otro vietu - atpūtas centrs un jahtklubs "ExPorto", Rīgā, bet trešo vietu - biroju ēka Krišjāņa Barona ielā 30A, Rīgā.

Nominācijā "Fasādes" pirmo vietu ieguva fasādes atjaunošana Šķūņu ielā 12, Rīgā, otro vietu - fasādes atjaunošana Brīvības ielā 64, Rīgā, bet trešo vietu - fasādes atjaunošana Ģertrūdes ielā 34, Rīgā.

Nominācijā "Jauna inženierbūve" pirmo vietu ieguvis Valmieras industriālais parks, otro vietu - Gaujas tilts posmā Drustu stacija - Zosēni, bet trešo vietu - Strauta iela Valmierā.

Augošās būvniecības izmaksas, EURIBOR procentu likmju svārstības un stingrāki banku finansēšanas nosacījumi pēdējos gados būtiski mainījuši nekustamo īpašumu attīstības vidi.

Svarīgi saprast, ka līdztekus šiem faktoriem ne mazāk svarīgs ir jautājums par to, kā tiek finansēta dzīvojamo projektu attīstība, jo tieši tas lielā mērā nosaka, cik daudz jaunu mājokļu nonāk tirgū.

Kas Latvijas tirgū būtu jāpilnveido?

Ņemot vērā, ka Rīgā gadā tiek uzbūvēti vien aptuveni 2000–2500 jaunu dzīvokļu, lai gan sabalansētai mājokļu tirgus attīstībai būtu nepieciešami vismaz 4000–5000, kļūst skaidrs, ka problēma nav tikai pieprasījumā, bet arī tirgus spējā pietiekami efektīvi finansēt jaunu mājokļu attīstību. Latvijā lielākā daļa dzīvojamo projektu joprojām tiek finansēti ar aizņēmumiem no bankām, attīstītāju pašu kapitālu un pirmspārdošanas līdzekļiem. Taču šāds modelis nozīmē, ka būtiska daļa ieņēmumu attīstītāj saņem tikai pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā un sadalīšanas dzīvokļu īpašumos. Praksē tas nozīmē, ka 85–90 % no kopējās darījuma summas attīstītājs saņem tikai projekta noslēgumā, līdz ar to piesaistītais kapitāls vienā projektā tiek “iesaldēts” uz ilgāku laiku un jaunu projektu uzsākšana kļūst lēnāka. Protams, kapitāla izmaksas tiek pārliktas uz dzīvokļu cenu, padarot tos dārgākus un mazāk pieejamus pircējiem.

Būvniecības valsts kontroles biroja dati liecina, ka teju 30% no pārbaudītajām būvēm ir konstatēti pārkāpumi, galvenokārt – par veikto būvdarbu neatbilstību būvprojektam vai izmantotiem būvizstrādājumiem, kuriem nav atbilstību apliecinošās dokumentācijas.

Būvniecības neatbilstība prasībām var būtiski ietekmēt ne tikai īpašumtiesības, bet sabiedrības drošību kopumā, īpaši, ja runa ir par stratēģiskās infrastruktūras objektiem. Diemžēl, realitātē situācija ir tālu no ideāla.

Par laikus ekspluatācijā nenodotām būvēm paaugstināts nodoklis

Lai gan ēkas nodošana ekspluatācijā ir būtisks aspekts, pirms mājā var pilnvērtīgi un droši dzīvot, jo nodošana ekspluatācijā nodrošina, ka būve ir uzbūvēta saskaņā ar būvnormatīvos noteikto un palīdz izvairīties no iespējamajām tiesvedībām un sodiem, aizvien ir ļoti daudz būves, kas tiek izmantotas bez nodošanas ekspluatācijā. Lai gan būvvaldes šādām būvēm piemēro paaugstinātu nodokļa likmi (no 2025. gada 1. janvāra par laikus ekspluatācijā nenodotām būvēm sāk piemērot paaugstināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi - 3% apmērā) daudzus īpašniekus tas neietekmē.

Swedbank Finanšu institūta analīze par galveno izmaksu slogu ģimenēm Baltijas galvaspilsētās – Rīgā, Viļņā un Tallinā – rāda, ka Rīgā dzīvojošajām ģimenēm pēc pārtikas, mājokļa un transporta izdevumu segšanas paliek vismazāk līdzekļu, kamēr Tallinā, pat pie augstākas dzīves dārdzības, atlikušo vajadzību segšanai saglabājas ievērojami vairāk līdzekļu. Neskatoties uz algu pieaugumu pēdējos gados, ģimeņu reālā finansiālā situācija joprojām būtiski atšķiras.

Pēdējo divu gadu laikā visās trīs galvaspilsētās ir pieaugusi vidējā darba alga. Tomēr iedzīvotāju rīcībā esošos ienākumus nosaka ne tikai algu līmenis, bet arī atšķirīgā nodokļu politika un valsts atbalsts ģimenēm. Salīdzinot ar 2024.gada pētījuma datiem, visstraujākais ienākumu kāpums pēc nodokļu nomaksas bijis Tallinā (+22%), kam seko Rīga (+21%) un Viļņa (+16%).

Svarīgs ienākumu papildinājums ģimenēm ir arī bērnu pabalsti, un tie Baltijas valstīs ievērojami atšķiras. Par diviem bērniem Latvijā ģimenes saņem 100 eiro mēnesī, kamēr Igaunijā – 160 eiro, bet Lietuvā – 259 eiro. Turklāt pēdējos gados šo pabalstu palielinājusi tikai Lietuva.

Apvienojot darba ienākumus un valsts atbalstu, četru cilvēku ģimenes – kurā ir divi bērni un divi vecāki, kuri pelna vidējo algu galvaspilsētā – kopējie rīcībā esošie ienākumi Rīgā sasniedz 3190 eiro mēnesī, Viļņā – 3418 eiro, bet Tallinā – 4154 eiro. Tas nozīmē, ka Tallinā ģimenes rīcībā esošais budžets ir gandrīz par trešdaļu lielāks nekā Rīgā.

Budimex, Polijas būvniecības tirgus līderis saņēmis atļauju izmantošanai un nodevis ekspluatācijā Varšavas Rietumu staciju, tostarp tās galveno zāli un pagrabstāva līmeni -1. Tas ir viens no svarīgākajiem posmiem vienā no lielākajiem dzelzceļa investīciju objektiem Polijā pēdējo desmitgadu laikā. Būvdarbu platība bija lielāka nekā 70 hektāri, garumā sasniedzot piecus kilometrus, tajā krustojas 14 dzelzceļa līnijas.

Varšavas Rietumu stacija – valstī lielākais dzelzceļa mezgls, pēc visaptverošas modernizācijas ieguva pavisam jaunu veidolu. Ik dienas stacija apkalpo līdz pat 60 tūkstošiem pasažieru un gandrīz 1400 vilcienu. Jauno sliežu ceļu kopējais garums pārsniedz 35 kilometrus, kas aprīkoti ar 137 pārmijām un simtiem dzelzceļa vadības elementu – 191 semaforu un teju 580 informācijas displeju.

Galvenais modernizācijas elements bija līmenis -1 jeb pazemes pāreja 63 metru platumā. Šajā platībā varētu ietilpināt lidmašīnu Boeing 737. Ik dienas pie būvniecības strādāja aptuveni 600 cilvēku un 160 iekārtu vienību, intensīvākajos brīžos vairāk nekā 700 darbinieku un 250 iekārtu vienību. Būvniecībā izmantoti gandrīz 92 tūkstoši kubikmetru betona un 11,5 tūkstoši tonnu dzelzsbetona.

Būvniecības uzņēmums “Eternia Solar”, kas ietilpst starptautiskā un reģionā vadošā atjaunojamās enerģijas attīstītāja grupā “Sun Investment Group” (SIG), sācis īstermiņa obligāciju piedāvājumu līdz 3 miljoniem eiro. Ar šo tiek aizsākta obligāciju programma, kuras maksimālā summa ir 8 miljoni eiro. Ar šo emisiju piesaistīto finansējumu plānots izlietot 120 MW saules spēkstacijas izbūvei Polijā. Projekta ilgtermiņa finansējumu starptautiskie investori jau ir novērtējuši un apstiprinājuši; tas tiks nodrošināts pēc būvniecības darbu noslēguma, lai 12 mēnešu laikā atmaksātu obligāciju emisiju.

Gada procentu likme būs 10%, kas tiks maksāta reizi pusgadā. Atmaksas termiņš šai obligāciju emisijai ir 2026. gada 23. decembris.

Piedāvājumu organizē un īsteno investīciju pakalpojumu uzņēmums “Orion Securities”.

“Šis saules parks Polijā, kura būvniecība tagad sāksies, ir viens no nozīmīgākajiem mūsu portfelī. Mēs jau esam nodrošinājuši ilgtermiņa finansējumu no starptautiskiem institucionālajiem investoriem, un šī starpposma obligāciju emisija garantēs, ka būvniecības process ritēs raiti un efektīvi,” norāda SIG izpilddirektors Deividas Varabauskas.

Stratēģiskie investori projektu ir apstiprinājuši

Starptautiskie investori “Berenberg” un “Amiral Gestion” ir veikuši 120 MW saules parka projekta izvērtējumu. Investori ir pabeiguši visu nepieciešamo finanšu, tehnisko un juridisko auditu, un apstiprinājuši projekta finansējumu, kas tiks izmaksāts pa daļām pēc būvdarbu noslēguma.

Dūmu nav, un ekonomikas krāsns ir auksta. Tieši šādu secinājumu var izdarīt par Zaļā kursa ietekmi uz Latvijas un Eiropas ekonomiku.

Latvijas siltumnīcas gāzu emisiju apjoms 2023. gadā bija par 66,6% mazāks nekā 1990. gadā. Pēc emisiju apjoma samazinājuma Latvija ir ceturtajā vietā pasaulē, liecina Pasaules Bankas dati. Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pirmrindniece vislabāk parāda visas ES tendenci. Proti, daudzos gadījumos, lai samazinātu emisiju apjomu, energoietilpīgā ražošana vienkārši tiek likvidēta, kas loģiski izraisa ekonomikas stagnāciju. Tendence ir vērojama visā ES, bet Latvijā īpaši.

Globālā aina

Kopš 2004. gada, kas ir arī Latvijas iestāšanās ES gads, situācija emisiju jomā globālajā tirgū ir krasi mainījusies. Salīdzinājuma ņemam trīs lielākās salīdzināmās ekonomikas – Ķīnu, Amerikas Savienotās Valstis (ASV) un ES. Salīdzināmais lielums – CO2 ekvivalenta miljardi tonnu. Proti, 2000. gadā Ķīna emitēja 3,67 miljardus tonnu, ASV – 5,93, bet ES – 3,56. 2004. gadā Ķīnas emisiju apjoms sasniedza aptuveni ASV emisijas un Eiropas kopējo izmešu daudzumu pārsniedza jau par aptuveni pusotru miljardu CO2 ekvivalenta tonnām. 2010. gadā Ķīna emitēja 9,13 miljardus tonnu, ASV – 5,52, ES – 3,41. 2023. gadā ES emisijas bija 2,51 miljards tonnu CO2 ekvivalenta, ASV – 4,68, bet Ķīnas – 13,26.

Latvijā esam apauguši ar daudzām pašu izdomātām darbībām un prasībām, kas komplektā ar valsts pārvaldes neuzticību arī bremzē nekustamo īpašumu un būvniecības nozari, paildzinot un sadārdzinot visus procesus.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais Īpašums stāsta SIA Mapri Būve valdes loceklis un līdzīpašnieks Artūrs Sausiņš. Viņaprāt, lai situāciju mainītu, nepieciešams ne tik daudz mainīt normatīvus, cik valsts iestāžu attieksmi pret uzņēmējiem, kur tik nepieciešamā dialoga vietā valda šauras resoriskas intereses, kurām ir pilnīgi vienalga, kādas būs sekas.

Kāda ir situācija būvniecības sfērā Latvijā?

Kopumā varētu teikt, ka situācija būvniecībā ir neprognozējama, sarežģīta, un šāda raksturojuma iemesls – nenosakāmi ģeopolitiskie apstākļi un riski. Tam vēl virsū klājas fakts, ka visas Baltijas, nevis tikai Latvijas, uzņēmējdarbības vide ir kļuvusi ļoti trausla, kā rezultātā jebkurš globāla mēroga notikums atstāj negatīvas sekas. Faktiski kopš 2020. gada vienu krīzi nomaina nākamā, bet problēma tik un tā paliek tā pati. Proti, Covid-19 pandēmija pārrāva globālās loģistikas piegāžu ķēdes, kas izraisīja virkni būvmateriālu vai to ražošanas komponentu (vai pakalpojumu) trūkumu, kas rezultējās ar to deficītu un būtisku cenu lēcienu, 2022. gadā sākās karš Ukrainā, kas radīja nākamo satricinājumu ar jau citu būvmateriālu - armatūras, cementa utt. - nepietiekamību un to cenām.

No katra "Rail Baltica" būvniecībā ieguldītā eiro valsts budžetā nodokļos atgriežas no 19 līdz 21 centam, proti, pievienotās vērtības nodokļa (PVN), iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veidā, informēja Baltijas valstu kopuzņēmumā AS "RB Rail", apkopojot datus no veiktās fiskālās analīzes.

"RB Rail" ir veikusi uz augsta līmeņa principiem balstītu fiskālo analīzi, kura atspoguļo "Rail Baltica" faktiskās izmaksas Igaunijai, Latvijai un Lietuvai, ņemot vērā nodokļu atdevi būvniecības laikā.

Kopuzņēmumā skaidro, ka analīze balstīta uz jaunākajām projekta izmaksu aplēsēm, kā arī uz Latvijas Bankas 2026. gadā un Igaunijas pētniecības centra "CentAR" 2023. gadā veikto pētījumu secinājumiem par "Rail Baltica" projekta ietekmi uz valstu ekonomiku būvniecības laikā.

Vienlaikus "RB Rail" atzīst, ka atdeve valsts budžetā var būt lielāka, jo aprēķinā nav iekļauti darbinieku izdevumi vietējā ekonomikā.

"RB Rail" norāda, ka analīzē modelēti trīs finansēšanas scenāriji, tostarp konservatīvais scenārijs paredz, ka gala izmaksas veidotu aptuveni 22% Igaunijai, 21% Latvijai un 36% Lietuvai no kopējām projekta izmaksām, ja no nākamā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta "Rail Baltica" projekts saņemtu 1,5 reizes vairāk par līdz šim piesaistīto Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) finansējumu un visu pārējo valstis segtu no saviem budžetiem.

Pēdējo nedēļu notikumi Tuvajos Austrumos atkal aktualizējuši jautājumu par globālās ekonomikas noturību. Reģions jau gadu desmitiem ir viens no nozīmīgākajiem energoresursu piegādes centriem pasaulē, tāpēc nestabilitāte šajā daļā parasti ietekmē gan naftas cenas, gan finanšu tirgu noskaņojumu. Tas nozīmē, ka starptautiskie notikumi var ietekmēt arī vietējo uzņēmējdarbības vidi – no enerģijas cenām līdz kreditēšanas nosacījumiem.

Kādas sekas šie procesi var atstāt uz mājokļu tirgu Latvijā, skaidro mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Energoresursi un būvniecības izmaksas

Būvniecības nozare ir viena no tām ekonomikām, kur energoresursu cenu svārstības jūtamas visspilgtāk. Enerģija būtiski ietekmē gan būvmateriālu ražošanu, gan transportēšanu, tāpēc naftas un gāzes cenu kāpums starptautiskajos tirgos parasti ar zināmu nobīdi atspoguļojas arī būvniecības pašizmaksā. Latvija to piedzīvoja pavisam nesen enerģētikas krīzes laikā – strauji sadārdzinājās metāls, koksne, betons un citi materiāli, kas būtiski ietekmēja jauno projektu izmaksas.

Būvniecības nozare kļūst ilgtspējīgāka, kad nozare un valsts iet vienā virzienāLatvijā esam pieraduši, ka pārmaiņas būvniecībā bieži vien notiek tad, kad tās pieprasa Eiropa. Arī betona nozarē tā ir, piemēram, vides nospieduma jautājums eksistē “uz papīra”, bet praksē katrs to skaidro pa savam.

Viens ražotājs liek akcentu uz cementa daudzumu, cits – uz transportēšanas attālumiem, vēl cits – uz izejvielu izcelsmi. Rezultātā pasūtītāji nevar objektīvi salīdzināt piedāvājumus, un ražotājiem nav vienota atskaites punkta, pēc kura spriest, kas tiešām ir solis zaļākā virzienā un kas ir vienkārši tā sauktā “zaļmazgāšana”.

Tikmēr mūsu kaimiņvalstīs – Zviedrijā, Norvēģijā un Somijā – videi draudzīgāku būvmateriālu pielietojums ir sasniedzis ievērojami lielāku nozīmi un apjomu nekā Latvijā. Šajās valstīs jau vairāk nekā piecus gadus ir izstrādāti dokumenti, uz kā pamata ir iespējams noteikt betona CO₂ nospiedumu. Līdz ar to tirgus vide ir daudz skaidrāka: ja tu ražo betonu, tev ir precīzi zināms, kā tiek mērīts tā CO₂ nospiedums, un pasūtītājs zina, ko no tevis sagaidīt. Daudzi mūsu būvmateriālu un būvkonstrukciju ražotāji uz šiem tirgiem eksportē un ir spiesti pielāgoties. Viņi ražo divus produktu virzienus – vienu vietējam tirgum, otru eksportam, kur tiek prasīti betoni ar būtiski mazāku vides nospiedumu. Taču Latvijā interese par šādiem risinājumiem ir zema, jo vienkārši līdz šim nebija sistēmas, kas ļautu tos ieviest.

Baltijas uzņēmējdarbībā ilgstoši valdīja vienkārša loģika – ja gribi pilnībā kontrolēt būvniecības procesus, tehnikai ir jābūt īpašumā. Īpašums nozīmēja drošību, neatkarību un iespēju jebkurā brīdī ķerties pie “rezerves plāna”.

Šī domāšana būtiski mainās. Strādājot Storent, un ikdienā runājot ar būvniekiem, industriālajiem klientiem un infrastruktūras projektu īstenotājiem, redzam, ka galvenais jautājums vairs nav par to, kādu tehniku varētu (vajadzētu) nopirkt, bet gan par to, kā noorganizēt darbu izpildi pēc iespējas efektīvāk. Līdzīgi kā daudzās citās jomās, arī būvniecībā uzņēmēji tehniku aizvien biežāk uztver un izmanto kā pakalpojumu.

Šo domāšanas pārmaiņu labi izskaidro CAPEX un OPEX pretstats. CAPEX – kapitālieguldījums – dod īpašuma un drošības sajūtu, bet vienlaikus “iesaldē” naudu. OPEX – operatīvie izdevumi – nozīmē maksāt par izmantošanu, pārvēršot tehniku par mainīgo izmaksu, ko var pielāgot projekta norises ritmam. Un tieši šis projektu attīstības un būvniecības ritms Baltijā ir izšķirošs – darbu termiņi kļūst stingrāki, katra dīkstāves diena izmaksā aizvien dārgāk.

Latvijas augstākajā izglītībā ir liels institūciju skaits, un kvalitāte tajās ir nevienmērīga. Kādā brīdī Latvijā bija aptuveni 65 augstākās izglītības iestādes – tas ir daudz valstij ar tik nelielu iedzīvotāju skaitu. Tāpēc izšķiroša nozīme ir kvalitātei – tādai, kas balstās starptautiskā un ciešā sadarbībā ar industriju un studiju saturā, kas ir pietiekami lietišķs, lai absolventi būtu gatavi darba tirgum.

Tāintervijā Dienas Biznesam teic Rīgas Ekonomikas augstskolas partnerību un stratēģijas viceprezidente, asociētā profesore Kata Fredheima (Kata Fredheim).

Jums ir bagātīga starptautiskā pieredze, tai skaitā darbs Kembridžas Universitātē. Kā jūs raksturotu savu skatījumu uz Latviju – valsti, kuru esat izvēlējusies par savām mājām?

Tas notika jau senāk, nekā varētu šķist, – es Latvijā dzīvoju jau septīto gadu. Pats fakts, ka es šo valsti izvēlējos par savām mājām un vietu profesionālajam darbam, daudz ko pasaka: man Latvija patiesi patīk. Mani piesaista tās skaistums – gan lauku ainavas, gan pilsētvide, gan Rīgas dzīves kvalitāte. Taču vēl vairāk mani saista tās sarežģītība un pretrunas. Sabiedrības, uzņēmējdarbības un politikas procesu izpratne un orientēšanās tajos nav vienkārša, un tieši tas mani īpaši fascinē.

Swedbank hipotekārās kreditēšanas apjomi Latvijā 2025. gadā piedzīvojuši būtisku izrāvienu – kopējais finansējuma apjoms salīdzinājumā ar 2024. gadu pieaudzis par 51%, savukārt noslēgto aizdevumu līgumu skaits audzis par 37%.

Šie rādītāji apliecina stabilu pieprasījuma atjaunošanos un iedzīvotāju pieaugošu pārliecību par iespējām iegādāties mājokli.

Vidējā aizdevuma summa mājokļa iegādei Latvijā pērn sasniedza 91 tūkstoti eiro. Tomēr Baltijas mērogā Latvija joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm – Lietuvā vidējais aizdevuma apmērs sasniedza 119 tūkstošus eiro, savukārt Igaunijā tas bija vēl augstāks – 146 tūkstoši eiro. Atšķirības vērojamas arī aktivitātē – pēc noslēgto līgumu skaita Lietuva Latviju apsteidz aptuveni divkārt, kas liecina par straujāku tirgus attīstību kaimiņvalstī.

Latvijā joprojām dominē sērijveida dzīvokļi – pērn tos izvēlējas 69% kredītņēmēju, un vidējā aizdevuma summa šajā segmentā sasniedza 55 tūkstoši eiro, kas padara šo mājokļu kategoriju par pieejamāko plašākam pircēju lokam.

Trans-Kaspijas starptautiskais transporta maršruts, saukts arī par Vidējo koridoru, aizvietos Ziemeļu zīda ceļa koridoru, un atslēgas posms šajā stāstā ir Azerbaidžāna.

Maršruts cauri Dienvidkaukāza valstīm ir ne tikai par 3000 kilometriem īsāks, bet arī risina Rietumu sankciju ievērošanu, apejot Krieviju pilnībā. Vidējā koridora trūkums pagaidām ir tā jauda, kas ir ievērojami mazāka nekā Ziemeļu koridora gadījumā, tomēr problēma jau tiek risināta.

Āzijas kravu plūsma un vidējais koridors

Zīda ceļš vēsturiski ir aptuveni 8000 kilometru garš tirdzniecības ceļš, kas radies vēl pirms mūsu ēras un savienoja Ķīnu ar Eiropu, lai transportētu galveno Ķīnas eksportpreci – zīdu. Mūsu dienās ir runa par jauno zīda ceļu, tostarp pat izteiktu Ķīnas un citu Āzijas valstu vēlmi preces Eiropā un Āfrikā nogādāt pa sauszemes ceļiem. 2013. gadā Ķīna uzsāka iniciatīvu Viena josta, viens ceļš (The Belt and Road Initiative), kas stiprina Ķīnas tirdzniecības saites ar citām Āzijas valstīm, Eiropu un Āfriku. Sākotnēji samērā izteikts bija ziemeļu virziens cauri Krievijai un Baltkrievijai, kas solīja nelielu papildu noslodzi arī Baltijas ostām. Latvijas gadījumā varēja būt runa par konteineriem Ziemeļvalstīm. Preču pamatplūsma no dzelzceļa tika nokrauta vecajā Eiropā un pēc būtības Latvijas ekonomiku neietekmēja. Pēc 2022. gada 24. februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā un dažādu tirdzniecības sankciju parādīšanās ziemeļu virziens kļuva problemātisks un bija nepieciešams globāls risinājums. Kā viens no perspektīviem attīstības virzieniem tiek minēts Vidējais koridors, kas šķērso Azerbaidžānu un Gruziju. Tiek paredzēta arī Armēnijas iesaiste transporta koridora darbībā. Armēnijas un Azerbaidžānas attiecības līdz nesenai pagātnei bija visnotaļ sarežģītas. Situācija būtībā tika atrisināta šogad, pateicoties ASV iniciētajai miera deklarācijai, kas tika parakstīta 2025. gada 8. augustā starp Armēniju un Azerbaidžānu. Šis notikums atkārtoti apstiprināja Azerbaidžānas izvirzīto miera programmu pēc 2020. gada kara beigām. Attiecību normalizēšana paredz arī komunikāciju atvēršanu, tostarp Zangezūras koridora atvēršanu, kas nodrošinās netraucētu saziņu starp Azerbaidžānas Republikas galveno daļu un tās Nahčivānas Autonomo Republiku caur Armēniju. Šis plāns kļuva pazīstams kā Trampa maršruts starptautiskajam mieram un labklājībai (TRIPP).

No 31. marta Igaunijas pasažieru vilcienu operators “Elron” uzsācis arī vietējo biļešu tirdzniecību Latvijā maršrutā Rīga - Tartu, nodrošinot pasažieriem iespēju iegādāties biļetes arī posmam Valmiera - Rīga.

Latvijā vilciens apstājas pieturās Zemitānos, Siguldā, Cēsīs un Valmierā.

Biļetes iespējams iegādāties vilcienā pie Latvijas vilcienu pasažieru pārvadātāja “Vivi” konduktora.

Kopš tiešās vilciena līnijas Rīga - Tartu – Tallina atklāšanas 12. janvārī pārvadāti vairāk nekā 3 300 starptautiskie pasažieri. Savukārt, ieskaitot savienojumus ar pārsēšanos maršrutā Rīga – Tartu – Tallina – Viļņa, kopējais pasažieru skaits starp Latviju, Igauniju un Lietuvu šogad pārsniedzis 6 300.

“Elron” valdes priekšsēdētājs Lauri Betlems uzsver, ka “Šis ir nākamais attīstības posms maršrutā Rīga – Tartu – Tallina. Sadarbībā ar Latvijas vilcienu pasažieru pārvadātāju “Vivi” esam uzsākuši arī vietējo pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu Latvijā. Tehniskie izaicinājumi ir atrisināti, un ar gandarījumu sākam apkalpot pasažierus posmā starp Rīgu un Valmieru.

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs Invego ir izvēlējies SIA “Aimasa” par būvniecības partneri “Nordale” projekta pirmajai kārtai. “Nordale” būs jauns dzīvojamais kvartāls Mežciemā, kas tiks īstenots vairākās kārtās.

Pirmās kārtas līguma summa ir 29,8 miljoni eiro (24,6 miljoni eiro + PVN), līguma noslēgšana iezīmē nozīmīgu soli projekta attīstībā.

“Nordale” ir viens no ambiciozākajiem dzīvojamo ēku attīstības projektiem, kas pēdējos gados plānoti Rīgā. Projekts pārvērtīs vairākus hektārus Biķernieku meža, tostarp vēsturisko Rīgas Kinostudijas teritoriju, par mūsdienīgu pilsētvidi ar Ziemeļvalstu arhitektūras iedvesmotu raksturu, ko ieskauj priežu meži un dabiskās smilšu kāpas. Pirmā būvniecības kārta ietvers 159 jaunus mājokļus un komerctelpas ar kopējo apjomu 19 500 kvadrātmetru.

SIA “Aimasa” ir pieredzējis būvuzņēmums Latvijā ar ievērojamu pieredzi liela mēroga dzīvojamo un komerciālo objektu būvniecībā. Kā norāda Invego, SIA “Aimasa” izvēle atspoguļo attīstītāja fokusu uz ilgtermiņa kvalitāti, uzticamību un spēju savlaicīgi īstenot sarežģītus projektus.

Jauno dzīvokļu pārdošana atgūstas pēc pēdējo gadu lejupslīdes, un turpmākie divi gadi var kļūt par veiksmīgiem izaugsmes gadiem jauno mājokļu segmentā Rīgā. Merko Ehitus grupa, kurā ietilpst nekustamo īpašumu attīstītājs Merko mājas un būvnieks Merko būve, paredz izaugsmi tuvāko divu gadu periodā, intervijā Dienas Biznesam atklāj Merko Ehitus grupas vadītāja Latvijā Egija Smila.

Fragments no intervijas Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums.

Merko Ehitus ir būvniecības un nekustamā īpašuma grupa, kas kotējas Nasdaq Tallinas biržā. Grupas uzņēmumi būvē ēkas un infrastruktūru, kā arī attīsta nekustamo īpašumu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Pastāstiet sīkāk par darbību Latvijā - kādus nekustamā īpašuma attīstības projektus uzskatāt par perspektīviem Latvijā? Kas ir jūsu niša?

Merko Ehitus grupa Latvijā darbojas divos virzienos – būvniecības jomā ar Merko būve un nekustamo īpašumu attīstīšanā ar Merko mājas. Merko būve ir būvuzņēmējs, kas būvē gan jaunos dzīvokļu projektus pēc Merko mājas pasūtījuma, gan klientu pasūtījumus. Mēs piedalāmies dažādos projektu konkursos, kā arī klienti vēršas pie mums ar savām būvniecības vajadzībām. Šobrīd mums ir aktuāli vairāki aizsardzības jomas projekti, kā arī enerģētikas sektorā īstenojam vērienīgus projektus, piemēram, šogad pabeigsim vēja parku un Duck Republic studentu viesnīcas celtniecību 250 studentiem.