Jaunākais izdevums

Būvniecības nozarei 2021.gads iesācies ar izaugsmes mazināšanos. Būvniecības produkcijas apjomi 1.ceturksnī saruka par 12,4% pēc neizlīdzinātiem datiem salīdzinājumā ar 2020.gada 1.ceturksni, informē Ekonomikas ministrija.

Produkcijas apjomi šī gada. 1.ceturksnī bija 2019.gada 1.ceturkšņa līmenī. Kritumu var skaidrot gan ar bāzes efektu (būvniecībai labvēlīgo netipiski silto 2020.gada ziemu), gan arī koronavīrusa ierobežojumu un ārkārtas situācijas radītajiem preču aprites apgrūtinājumiem u.c.

2020.gada 1.ceturksnī saruka visu nozares pamatkategoriju apjomi. Specializēto būvdarbu sarukums bija vismazākais. Ēku būvniecība, kas iepriekš bija straujāk augošā nozares pamatkategorija, samazinājās visvairāk.

Ēku būvniecības apjomi 2021.gada 1.ceturksnī saruka par 16,6%, salīdzinot ar 2020.gada 1.ceturksni. To galvenokārt noteica nedzīvojamo ēku segmenta samazinājums. Savukārt dzīvojamo māju segmentā samazinājumu izsauca privātmāju būvniecības krass kritums, kuru divu un vairāku dzīvokļu māju apjomu pieaugums nespēja kompensēt.

Inženierbūvniecības samazinājums šī gada 1.ceturksnī gada griezumā bija mazāks, šīs pamatkategorijas apjomi saruka par 11,6%. Vienīgi ceļu un dzelzceļu būvniecība turpināja attīstīties, pieaugot par 17,2%. Gan pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā, gan pārējā inženierbūvniecībā vērojama negatīva attīstība.

Specializēto būvdarbu apjomu samazinājums ietekmējis mazākā apmērā - 2021.gada 1.ceturksnī tie bija par 6% mazāki, salīdzinot ar 2020.gada atbilstošo periodu. Samazinājums skāra gandrīz visus pamatkategorijas segmentus, izņemot citus specializētos būvdarbus, kur vērojams neliels pieaugums.

2021.gada 1.ceturksnī tika izsniegtas 1005 būvatļaujas, kuru skaits bija par 11,1% mazāks kā 2020.gada atbilstošajā periodā. Paredzamā platība ir samazinājusies straujāk, šajā periodā sarukums ir 17,8%.

Lai arī turpinās koronavīrusa ilgstoša, negatīva ietekme uz ekonomikas rādītājiem, var izteikt piesardzīgas prognozes, ka šī gada laikā būvniecība varētu atgriezties uz izaugsmes ceļa, norāda EM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BAU 2023 – modulārā būvniecība un zaļais kurss būvniecībā

Pēc četru gadu piespiedu pauzes, no 17. līdz 22. aprīlim Minhenes izstāžu centrā klātienē atkal pulcēsies pasaules būvniecības nozares pārstāvji uz savas nozares lielāko pasākumu – pasaulē vadošo arhitektūras, būvmateriālu un būvsistēmu izstādi BAU.

19 hallēs un starptautiskajā kongresu centrā jeb divos simtos tūkstošu kvadrātmetru, 2200 dalībnieku no 45 pasaules valstīm satiksies ar 260 tūkstošiem apmeklētāju - nozares vadošajiem ekspertiem un speciālistiem: arhitektiem, inženieriem, būvprojektu attīstītājiem, būvniekiem, būvmateriālu ražotājiem, celtniecības materiālu un tehnoloģiju tirgotājiem un citiem būvniecības nozares profesionāļiem, lai apmainītos ar jaunāko informāciju, prezentētu inovatīvus produktus un tehnoloģiskos risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka būves un infrastruktūras objekti, kas Eiropā ir norma, Latvijā joprojām ir fantastika, šo situāciju varētu mainīt kopīga valsts un industrijas vīzija ar tai pakārtotu politiku.

Tādu ainu rāda DB aptaujātie eksperti. Tiek norādīts, ka ir daudz dažādu instrumentu, ko valsts varētu izmantot. Vienlaikus secināts, ka bez attiecīgas valsts politikas par būtiskām pārmaiņām koka būvju segmentā Latvijā arī perspektīvā varēsim ne cerēt – ražosim un eksportēsim, bet pašu mājās tādas būvēsim maz.

Valsts politika

“Valstiska redzējuma trūkums par to, ka koka (īpaši masīvkoka) būvniecība var būt viens no Latvijas tautsaimniecības dzinējspēkiem,” uz jautājumu, kas ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijā koka izmantošana būvniecībā nav tāda, kāda tā ir ci tās valstīs, atbild Viedās pilsētas klastera vadītājs, biedrības Passive House Latvija valdes loceklis Krišjānis Kalnciems. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka, piemēram, Austrijā masīvkoka ēku būvniecība vairāku gadu laikā no amatniecības pārtapa par būtisku tautsaimniecības nozari ar miljardiem eiro vērtu apgrozījumu. “Tieši tāpat varētu notikt arī Latvijā – pie mums jau pašlaik sekmīgi strādā mazstāvu koka māju ražošanas kompānijas, kuras savu produkciju lielākoties eksportē uz Norvēģiju, Zviedriju, Dāniju, Šveici, Austriju, Vāciju, Franciju un citām valstīm,” skaidro K. Kalnciems.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Koka industriālo un publisko ēku Latvijā joprojām maz

Māris Ķirsons, 30.08.2022

AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava vairāk nekā 3750 m2 platībā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā, bet uzņēmumam tā jau ir piektā šāda industriālā celtne.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums, jo pagaidām vēl ir ļoti maz ne tikai publisko, bet arī industriālo ēku, kuras būtu būvētas no koka, kamēr Eiropā no šī dabīgā materiāla būvē ne tikai daudzstāvu ēkas, bet arī ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

Tikko atklāta SIA REMM arhitekta Ingus Bērziņa izstrādātā un SIA Castor Construction īstenotā jaunā lielizmēra koka konstrukciju ēka, kas ir AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava, un tā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā.

Kārtējais objekts

AS Latvijas Finieris valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis uzsvēra, ka vairāk nekā 3750 m2 lielās noliktavas būvniecība uzsākta 2021. gada pavasarī un projektā investēti 3,3 miljoni eiro. „Tā ir Latvijas Finiera stratēģija, jo šī noliktava jau ir piektais šāds projekts,” uz jautājumu, kāpēc būvē tieši no koka konstrukcijām, atbild M. Būmanis. Viņš atgādina, ka, apzinoties ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās priekšrocības, Latvijas Finieris jau pirms vairāk nekā 15 gadiem pieņēmis stratēģisku lēmumu jaunu industriālo ēku būvniecībā pēc iespējas vairāk izmantot koksnes produktus. Kopš tā laika lielizmēra līmēto koksnes konstrukciju risinājumos realizētas divas RSEZ SIA Verems attīstības kārtas, saplākšņu ražošanas cehs rūpnīcā Kohila Vineer Igaunijā, ķīmisko produktu rūpnīcas impregnēšanas cehs Bolderājā. „Tādējādi popularizējam koka būvniecību Latvijā un visā Baltijas reģionā, kas rada pienesumu tautsaimniecībai —pievienoto vērtību koksnei, turklāt koks ir CO2 krātuve,” uzsver M. Būmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā un Latvijā tuvākajos 10 gados koka izmantošana būvniecībā, it īpaši publiskajās koka ēkās infrastruktūras objektos, pieaugs, un pašmāju ražotājiem pavērsies lielākas iespējas.

Dienas Biznesam stāsta lielizmēra līmēto koka konstrukciju ražošanas SIA IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns. Viņš norāda, ka cenas ziņā koka ēku piedāvājums kļūs arvien pievilcīgāks, jo konkurentmateriāliem – betonam, blokiem, metālam – būs jārēķinās ar to ražošanā patērēto CO2 daudzumu, par kuru būs jāmaksā nodeva.

Fragments no intervijas

Vai koronavīrusa pandēmija ir ietekmējusi koka objektu ražošanu un būvniecību?

Pavisam drīz – martā – būs gads, kopš Covid-19 izplatības noteiktie ierobežojumi mainīja daudzas sfēras ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē. Lai arī pirmajās nedēļās bija liela neskaidrība par to, kas un kā būs, pakāpeniski visi gan Latvijā, gan ārzemēs atskārta, ko un kā darīt šajos apstākļos. Ja raugāmies uz Eiropu, tad pieprasījums pēc dažādām koka būvēm – dzīvojamām ģimeņu mājām, daudzstāvu dzīvojamām ēkām, biroju ēkām, arī bibliotēkām, skolām, bērnudārziem, koncertzālēm, sporta būvēm, tiltiem, degvielas uzpildes stacijām un pat elektroauto uzlādes punktiem – nav sarucis, bet tas pat ir pieaudzis. Ļoti lielas iespējas kokam būvniecībā paver arī ES Zaļais kurss. Būvniecībā līmētais koks turpina vēl plašāku uzvaras gājienu Kanādā, Austrijā, Vācijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Lielbritānijā, kā arī tik tālās zemēs kā, piemēram, Singapūra, Filipīnas, Malaizija. Pēdējā laikā ļoti strauji pieprasījums pēc koka būvniecībā aug ASV. Savukārt Latvijā koka ēku būvniecībā 2020. gadā turpinājās lēna evolūcija. Proti, publisko koka ēku projektēšanā un būvniecībā Latvijā pēdējos gados ir novērota pozitīva tendence, un tādējādi Salaspilī top jauna pirmsskolas bērnu iestāde, bet Salaspilī – publiskā bibliotēka. Būtībā tās ir pirmās Latvijā un sava veida izņēmums, kaut ārzemēs šāda tipa koka konstrukciju publisko ēku projektu īstenošana ir ikdienišķs pasākums. Lai arī par savdabīgu lūzuma punktu tiek minēts 2017. gada 1. maijs, kad spēkā stājās normatīvo aktu izmaiņas, kas Latvijā ļauj būvēt koka konstrukciju ēkas līdz pat sešu stāvu jeb 18 metru augstumam, tomēr pagaidām šādu ēku būvniecība vēl nav uzsākta. Pozitīvs signāls ir ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga ierosinājums noteikt koka īpatsvaru 20% apmērā publisko ēku projektos. Ceru, ka tam sekos konkrēti darbi – lēmumi. 20% Latvijas apstākļos ir daudz, bet, piemēram, Francijā no 2022. gada paredzēts ieviest prasību, ka publisko ēku būvniecībā koka īpatsvars nedrīkst būt mazāks par 50%. Bez tam bērnudārza un bibliotēkas, kas iecerētas no koka, būvnieku izvēle notika nevis tik daudz pēc to rīcībā piesaistīto speciālistu, bet gan pēc zemākās cenas kritērija. Tomēr IKTK koka konstrukciju ražošanas un montāžas pieredze liecina, ka zemākā cena var atspēlēties uz kvalitāti. Tāpat Viršu degvielas uzpildes staciju tīkls ir papildinājies ar vairākām jaunām stacijām, kuras radītas no koka konstrukcijām. Arī SIA IKTK jaunais birojs būvēts tikai un vienīgi no koka konstrukcijām. Nenoliedzami, ka Latvijā pandēmijas dēļ privātpersonu interese un arīdzan aktivitāte saistībā ar koka ēku būvniecību ir samazinājusies, taču juridisko personu interese par tām nebūt nav sarukusi. Proti, Eiropas Savienība ir pasludinājusi Zaļo kursu, kas nozīmē klimata neitralitātes sasniegšanu un CO2 izmešu samazināšanu, un kokam kā materiālam tā ir lieliska iespēja pret tādiem konkurentiem kā metāls, betons, kuru ieguves procesā nav iespējams iztikt bez CO2 emisijām, kamēr augošs koks ir tas, kurš piesaista CO2 un izdala skābekli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvija kā izņēmums Eiropā

Māris Ķirsons, 25.03.2021

Zviedrijas uzņēmuma Mitek Industries AB filiāles Mitek Baltic vadītājs Intars Dīcmanis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums ne tikai Baltijā vai Ziemeļeiropā, bet faktiski visā Eiropā, kur no šī dabīgā materiāla būvē gan daudzstāvu ēkas, gan ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Zviedrijas uzņēmuma Mitek Industries AB filiāles Mitek Baltic vadītājs Intars Dīcmanis. Viņš atzīst, ka koka izmantošanā būvniecībā Latvija krietni atpaliek no pārējās Eiropas un bez valsts politikas savu pozīciju tikai ar privāto pasūtītāju pūlēm un aktivitātēm mainīt nespēs. Par to diskutēja arī tiešsaistes konferencē Koka būvniecība Latvijā – attīstības iespējas un izaicinājumi, ko rīkoja Dienas Bizness sadarbībā ar Mitek Baltic un Viedo pilsētu klasteri. Tiešraide notika no Exupery Starptautiskās skolas jaunās koledžas ēkas, kas, tostarp, ir laureātu vidū konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2020 kategorijā Koka būve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozare aizvadītajos gados piedzīvojusi ļoti lielus satricinājumus, kā rezultātā tirgū mazinājies arī darījumu skaits, atzīmē Andris Božē, SIA YIT LATVIJA valdes loceklis.

Liela daļa attīstītāju būvniecības izmaksu pieaugumu iekļāva gala produkta cenā, kā ietekmē trīs gadu laikā dzīvokļu cenas palielinājās par aptuveni 30%, teic A.Božē, piebilstot, ka šis cipars pilnībā atbilst būvmateriālu un būvdarbu cenu pieaugumam. Šobrīd mēs klusībā ceram, ka šis process ir apstājies - EURIBOR ir sasniedzis savu maksimumu un nākamajā gadā dzīvokļu pieejamība atkal varētu uzlaboties, taču neviens par to nav 100% pārliecināts, norāda A.Božē. Tāpat viņš uzsver, ka, neraugoties uz izaicinājumiem, YIT LATVIJA turpina attīstīt gan jaunus dzīvojamo namu projektus, gan mērķtiecīgi raugās īres dzīvojamo namu virzienā.

Kā nekustamo īpašumu sektors, jūsuprāt, ticis galā ar pēdējos gados piedzīvotajiem izaicinājumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā būvniecības produkcijas apmērs šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmās cenās, pēc kalendāri koriģētiem datiem, palielinājies par 17% salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo periodu un faktiskajās cenās bija 524,616 miljoni eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp ēku būvniecībā būvniecības apmēri pieauga par 25,2%, specializētajos būvdarbos - par 13,1%, bet inženierbūvniecībā - par 6,3%.

Būvniecības produkcijas apmērs pieauga visās specializēto būvdarbu jomās: ēku nojaukšanā un būvlaukumu sagatavošanā - par 14,3%, elektroinstalācijas ierīkošanā, cauruļvadu uzstādīšanā un citās līdzīgās darbībās - par 14,5%, būvdarbu pabeigšanas darbos (apmetēju, galdnieku, grīdas un sienu apdare, krāsotāju un stiklinieku darbi) - par 13,9%, kā arī citos specializētos būvdarbos (jumtu segumu klāšana un citur neklasificēti darbi) - par 7,7%.

Inženierbūvniecības apmēru kāpumu noteica pieaugums pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā - par 19,8% un pārējā inženierbūvniecībā (hidrotehnisko objektu būvniecība un citur neklasificētā inženierbūvniecība) - par 69,6%. Ceļu un dzelzceļu būvniecībā bija kritums par 13,6%, tostarp ceļu un maģistrāļu būvniecībā - par 20%, bet tiltu un tuneļu būvniecībā - par 19,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēkšņā apstākļu pasliktināšanās prasa nestandarta un ļoti ātrus valstiskus risinājumus, ja negribam riskēt ar bankrotu vilni būvniecībā, bezdarba pieaugumu un nozīmīgu objektu apturēšanu, uzsver uzņēmēji.

Pilnībā vēl nebeidzoties Covi-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmei uz ekonomiku, tostarp būvniecību, nozari satricinājusi nākamā, ko izraisījusi Krievijas agresija Ukrainā, kas būtiski saasinājusi gan būvniecības materiālu deficītu, gan veicinājusi cenu pieaugumu atsevišķiem materiāliem no 20 līdz pat 200%. Apzinoties, ka jau pandēmijas laikā piedzīvotie zaudējumi vairs neļaus pārdzīvot šo daudz lielāko krīzi, būvnieki aicina valsti nekavējoties iesaistīties un palīdzēt rast risinājumus, lai nepieļautu nozares sabrukumu.

Jārīkojas kopīgi

"Pēdējo dienu laikā esošās materiālu piegādes ķēdes ir pārtrauktas, kā arī iztrūkstot ievērojamam daudzumam būvniecībā izmantojamo materiālu – metāla, koksnes, polimēru, siltumizolācijas materiālu -, būtiski palielinājušās to cenas. Turklāt, vairāku būvmateriālu, piemēram, cementa izmaksas dēļ energoresursu cenu straujā kāpuma sankciju un karadarbības dēļ augušas par vairākiem desmitiem procentu," vēstulē ekonomikas un finanšu ministriem norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP), rosinot valdību krīzes situāciju risināt ar vairākiem instrumentiem, tostarp īstenojot cenu indeksāciju gan nākotnes, gan arī esošajos līgumos (sākot no 24. februāra), kā arī pagarināt līguma izpildes termiņus, nepiemērojot līgumsodus par kavējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

UPB grupai pandēmijas gadā rekordapgrozījums

Db.lv, 02.02.2021

2020. gada rudenī tika pabeigts Latvijas tirgū līdz šim lielākais uzbūvētais objekts – tirdzniecības centrs SĀGA.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPB grupas neauditētais konsolidētais apgrozījums 2020. gadā sasniedzis 237 miljonus eiro, kas ir par 11 % vairāk nekā 2019. gadā.

Palielinājies gan būvkonstrukciju ražošanas apjoms un sarežģītība, gan būvniecības projektu skaits un mērogs vietējos un ārvalstu tirgos. Pērn UPB grupas attīstībā veiktas arī nozīmīgas investīcijas astoņu miljonu eiro apmērā, tostarp uzsākta jaunas dzelzsbetona konstrukciju ražotnes būvniecība Liepājā.

“Gada sākumā bija liela ārējā neskaidrība, un mums bija jāsagatavojas dažādiem situācijas attīstības scenārijiem, taču kopumā gadu izdevies noslēgt ar rekordaugstu apgrozījumu. 2020. gads UPB grupai ir bijis 30 gadu pastāvēšanas vēsturē līdz šim veiksmīgākais, turklāt pēdējo piecu gadu laikā esam apgrozījumu pat dubultojuši,” stāsta UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ģeopolitiskā situācija rada priekšnosacījumus, lai būvniecības nozares uzņēmumi Latvijā kļūtu vēl ilgtspējīgāki

Agnese Gaile, “Bonava” ilgtspējas vadītāja Baltijā, 01.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēkas ir vienas no lielākajiem piesārņojuma un siltumnīcas efekta avotiem uz šīs planētas – būvniecība, ar to saistītās ražošanas nozares un piegādes ķēdes rada aptuveni 40% no kopējām CO2 emisijām.

To apzinoties, daudzi nozares uzņēmumi par vienu no saviem biznesa stūrakmeņiem noteikuši ietekmes uz klimatu samazināšanu, veltot lielu uzmanību atbildīgai resursu plānošanai un ar vides saglabāšanu saistītu jautājumu risināšanai. Vienlaikus Krievijas kara Ukrainā ietekmē šie jautājumi kļuvuši vēl svarīgāki un izaicinošāki, liekot meklēt jaunus veidus un risinājumus, kā reaģēt ātri un pielāgoties, lai nodrošinātu uzņēmumu ilgtspēju.

Ilgtspēja – klātesoša visos būvniecības posmos no ēkas plānošanas līdz nodošanai ekspluatācijā

Jāapzinās, ka noteiktu ietekmi uz vidi atstāj ikviena mūsu darbība, tajā skaitā arī lietas, ko vēl tikai plānojam. Arī būvniecībā par ilgtspēju jāsāk domāt jau ilgu laiku pirms lāpstas ieduršanas zemē. Piemēram, tālredzīgs uzņēmums jau zemes iegādes brīdī ir veicis izpēti par to, cik pieejams konkrētajā vietā būs sabiedriskais transports un ikdienā nepieciešamā infrastruktūra, lai cilvēks, nopērkot mājokli, varētu dzīvot ērti un viņam negribētos neko mainīt. Nākamais solis ir projektēšana, kuras laikā tiek ielikts pamats tam, cik energoefektīva būs ēka, cik patīkama apkārtējā vide un ērta dzīvošana pašā dzīvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Bez valsts mehānismiem koksnes izmantošana būvniecībā būs fragmentāra

Māris Ķirsons, 03.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar “MiTek Baltic” 23. martā organizē tiešsaistes konferenci nozares profesionāļiem “Koka būvniecība Latvijā – attīstības iespējas un izaicinājumi”.

Koka kā būvniecības materiāla konkurētspēja nepārtraukti pieaug, to apliecina gan tehnoloģiskās iespējas, gan vispārējā nepieciešamība rast klimatneitralitāti veicinošus risinājumus.

Kamēr citās valstīs koks kā atjaunīgais dabas resurss, viens no ilgtspējīgākajiem materiāliem, kura pielietošana ir teju neierobežota, tiek plaši izmantots pilsētapbūvē, Latvijā par koka būvniecības priekšrocībām ir tikai aptuvens priekšstats. Lielākā daļa no koka saražotās produkcijas tiek eksportēta uz citām valstīm, kur koka būvniecība ir augstu novērtēta.

Kā Latvijā veicināt koksnes materiālu izmantošanu ēku būvniecībā? Vai nākotnē šī nozare varētu ieņemt nozīmīgu daļu no kopējās Latvijas tautsaimniecības attīstības? Cik informēta ir sabiedrība par koka ēku ilgtspējību un ko valsts no savas puses var darīt, lai apgūtu nozares potenciālu, īpaši, ja raugās no klimatneitralitātes rakursa?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu gadu laikā Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecības procesā izbūvēti 68% trases dienvidu puses pāļu, norakti 45 000 m3 dzelzceļa uzbēruma un izbūvēta 230 m gara dzelzceļa uzbēruma atbalsta siena, izveidoti jauni 43 km telekomunikāciju un jaudas kabeļu tīkli un vairāk nekā 100 km dzelzceļa signalizācijas kabeļu tīkls, demontēta t/c “Titāniks” ēka un uzbūvēta jauna transformatoru stacija.

Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecība norit jau divus gadus, tā tika uzsākta 2020. gada novembrī.

“Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecība Rīgas mērogam ir lielākais un apjomīgākais infrastruktūras būvniecības projekts, kas ietekmēs Rīgas vizuālo tēlu, mobilitāti un attīstības iespējas vēl vairākas desmitgades. Atbilstoši būvniecības apjomam – arī risinājumu izstrādē un saskaņošanā iesaistīts rekordliels ieinteresēto pušu skaits,” akcentē Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Lai darbi noritētu veiksmīgi un tiktu respektētas dažādu sabiedrības grupu vēlmes un vajadzības, Eiropas Dzelzceļa līnijas un būvnieks BERERIX sadarbojies ar vairāk nekā 100 nozares, infrastruktūras un NVO partneriem. Ap 80% no iesniegtajiem būvniecības risinājumiem un dažādu sabiedrības grupu vajadzībām un interesēm ir ņemtas vērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izaicinājumu vadīt būvuzņēmumu šodien pielīdzina sarežģītai šaha spēlei

Jānis Goldbergs, 06.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau Saeimas līmenī parādījušies pirmie brīdinājumi par būvniecības nozares pārkaršanu: materiālu cenas turpina augt, palielinājusies konkurence publiskajos iepirkumos, Konkurences padome uzlikusi sodus virknei lielāko būvkompāniju, turot aizdomās par dalību kartelī.

Šajā situācijā šā gada vasarā SIA Arčers vadību pārņēma Kārlis Balgalvis. Viņam arī Dienas Biznesa jautājumi par izaicinājumu kokteili būvuzņēmuma vadītājam.

Fragments no intervijas

Arčers kā uzņēmums Latvijā ir no 1992. gada. Šā gada vasarā mainījusies patiesā labuma guvēju struktūra, protams, arī uzņēmuma valde. Un tomēr es lūgšu atgādināt redzamākos Arčera celtos objektus?

Es fokusējos uz nākotni un visu uzņēmuma vēsturi sīkumos neesmu iepazinis, tomēr lielākos objektus zina jebkurš profesionālis nozarē. Piemēram, Latvijas Valsts mežu birojs Pārdaugavā, Rīgas Doma baznīcas torņa renovācija, Rēzeknes GORS, Stopiņu kultūras nams...

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cenu pieaugums būvniecībā nav galvenais inflācijas dzinulis

Gints Miķelsons, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs, 01.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centieni rast labākos risinājumus pandēmijas seku novēršanai būtu jābalsta precīzā analīzē un datos balstītā informācijā.

Tāpēc izbrīnu raisa ekonomistes Innas Šteinbukas paustais intervijā Latvijas Radio, ka būvniecība pašlaik ir "inflācijas perēklis", un tādēļ būtu jālemj par kādu projektu apturēšanu.

Cenu kāpuma mazināšanai jāvērtē iespēja apturēt atsevišķus būvniecības projektus 

Cenu kāpuma mazināšanai būtu jāvērtē iespēja uz laiku apturēt atsevišķus valsts finansētos...

Saprotams, ka Latvijas Fiskālās disciplīnas padomei ar tās vadītāju priekšgalā ir jāreaģē uz faktu, ka valsts budžeta deficīts pieaug, tajā pašā laikā nemainīgi un jau ilgstoši liktais uzsvars uz to, ka tieši būvniecības nozare ietekmē inflāciju, rada maldīgu priekšstatu.

Inflācija ir globāla un, ja runā par cenu pieaugumu būvniecībā, tad to arī ietekmē globāli apstākļi. Minēšu tikai dažus no tiem: pandēmijas ietekmē radušies pārrāvumi ražošanas ķēdēs, straujš globāls pieprasījums pēc izejvielām un būvmateriāliem ASV un Ķīnas tirgos, klimata un ģeopolitiskās krīzes, energoresursu, transporta cenu kāpums, vietējo būvmateriālu kā metāla un koka pieejamība saistībā ar eksporta apjomu kāpumu, kā arī vidējā atalgojuma pieaugums, jaunu standartu attīstība energoefektivitātes un zaļās būvniecības virzienā, vispārējā inflācija un resursu pieejamība Latvijas tirgū.

Saprotams ir arī satraukums par nozares pārkaršanas riskiem, tomēr Būvniecības nozares ekspertu un Ekonomikas ministrijas veiktajā pētījumā* norādīts, ka periodā no 2022. – 2024. gadam būvniecības pārkaršanas risks ir vidējs. Lai to minimizētu nepietiek tikai ar monitoringu, nepieciešamas arī mērķtiecīgas darbības gan no valsts pārvaldes, gan nozares puses, pirmkārt, jau veidojot dialogu un meklējot ceļus kā ieviest jēgpilnus risinājumus. Un tādi patiešām pastāv.

Līdz ar to lielākā problēma būvniecībā nav inflācija, bet gan pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvarošana. Tā vietā, lai apturētu projektus, būtu jādomā par ticamu prognozi, cik daudz publisko investīciju iepludinās ekonomikā šogad un nākamgad. Ja Ekonomikas ministrija monitorē apjomu un cenas, tad publisko investīciju prognožu izveide un uzturēšana būtu jāuzņemas Finanšu ministrijai.

Investīcijas būvniecībā nenozīmē, runājot ekonomistes vārdiem, "naudu vienkārši ierakt betonā". Līdz ar ieguldījumiem šajā nozarē, tiek veicināta ekonomiskā aktivitāte arī saistītajās jomās, piemēram, dažādu pakalpojumu nodrošināšanā. Ekonomikas stimulēšanai ar investīciju palīdzību ir multiplikatora efekts, kur katrs investētais 1 eiro, rada 2 eiro apgrozījumu kopējā ekonomikā.

Pasūtījumu apjoma pieaugums būvniecībā ir mērens – vidēji 7 līdz 8% gadā. Turklāt jāņem vērā, it sevišķi konkurencē ar kaimiņvalstīm, ka Latvija jau šobrīd būtiski atpaliek iekšzemes kopprodukta izaugsmes ziņā. Bremzējot investīcijas būvniecībā, plaisa tikai pieaugs.

Papildus tam, ka šobrīd joprojām nav precīzu prognožu par publisko investīciju apjomu, jau par vienu gadu kavējas Eiropas Savienības jaunā plānošanas perioda un Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM/RRF) fondu ieviešana. Būvniecības nozare jau iepriekš ir norādījusi, ka stabilai nozares attīstībai ir nepieciešama vienmērīga plānoto līdzekļu un resursu izmantošana, lai izvairītos no "sastrēgumiem" un būvniecības apjoma pārāk straujas palielināšanās īsā laika periodā.

Tā vietā, lai vienkārši samazinātu publisko pieprasījumu, t.i., radītu pārrāvumu, aicinām valsts pārvaldi izmantot vairākus efektīvus risinājumus: samazināt plānoto būves platību, tilpumu, izstrādāt un piemērot būvmateriālu cenu indeksāciju, pagarināt esošos līgumus, ieviest kvalitatīvākās kontroltāmes, izmantot tipveida projektus un veicināt standartizētu risinājumu ražošanu Latvijā.

Jau šobrīd jāveido risinājumi esošā darbaspēka noturēšanai un piesaistei. Jāvērtē, kā veidot labvēlīgākus nosacījumus regulētai īstermiņa darbaspēka piesaistei no trešajām valstīm, vienlaikus veicot investīcijas tautsaimniecībā, bet par saprātīgām būvniecības cenām.

*Pētījums par prognozētām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksām būvniecības nozarē Latvijā 2021.-2025. | ID Nr. EM 2021/15 | Noslēguma ziņojums | Pieejams: https://www.em.gov.lv/lv/media/11100/download

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 18,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Būvniecības apjoms pieauga ēku būvniecībā - par 26,8%, specializētajos būvdarbos - par 17,8% un inženierbūvniecībā - par 10,8%.

2023.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada 4. ceturkni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 25,7%. Būvniecības produkcijas kāpums bija inženierbūvniecībā - par 32,5%, ēku būvniecībā - par 26,7% un specializētajos būvdarbos - par 19,5%.

Inženierbūvniecības apjoma kāpumu noteica pieaugums pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā - par 52,4%, pārējā inženierbūvniecībā - par 32,4% (hidrotehnisko objektu būvniecība un citur neklasificētā inženierbūvniecība) un ceļu un dzelzceļu būvniecībā - par 22,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Skanstes rajonā prezentēta par zaļāko dēvētā biroju kompleksa “Verde” pirmās kārtas būvniecība, iestādot pirmos trīs pamatkokus kas atradīsies uz ēkas 5.stāva terases.

“Verde” pirmās ēkas spāru svētki gaidāmi vēl šogad, bet būvniecība pilnībā noslēgsies 2022.gada jūnijā.

Kopumā 30 000 m2 plašajos “Verde” birojos būs mūsdienīga, energoefektīva un zaļa vide produktīvam darbam vairāk nekā 3000 cilvēkiem. “Verde” attīstībā plānots investēt vairāk nekā 65 miljonus eiro.

Pasākumā projekta attīstītājus pārstāvēja “Verde” investors un attīstītājs, “Capitalica Asset Management” ģenerāldirektors Andrius Barštis (Andrius Barštys) un “Verde” komercdirektore Iveta Lāce, savukārt projekta izstrādātājus - “Verde” galvenais arhitekts Andris Kronbergs (“ARHIS Arhitekti”) un “Verde” ainavu arhitekte Linda Zaļā (“ZALA Landscape Architects”).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) un vairākas valsts pārvaldes iestādes, nevalstiskās organizācijas un valsts kapitālsabiedrības šodien parakstīs sadarbības memorandu par koka izmantošanas būvniecībā veicināšanu, informē EM.

Puses vienojušās par kopīgu sadarbību, lai veicinātu koka būvmateriālu un būvizstrādājumu ar augstu pievienoto vērtību ražošanu un izmantošanu būvniecībā, sekmējot ilgtspējīgu būvniecību un Latvijas ekonomikas izaugsmi.

"Latvijai ir svarīgi celt kompetenci un kapacitāti gan koka izmantošanai būvniecībā, gan koka būvmateriālu un būvizstrādājumu ražošanā, lai nezaudētu konkurētspēju gan iekšējā, gan eksporta tirgos. Tāpēc ir jārada nosacījumi, lai būtu vienlīdzīgas vai labākas iespējas būvniecībā izmantot ilgtspējīgus un videi draudzīgākus būvmateriālus," norādīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

EM uzsvēra, ka būvniecības nozarei Latvijā ir būtiska loma tautsaimniecības izaugsmē, jo tā ir viena no lielākajām nozarēm pēc materiālu patēriņa. Līdz ar to būvniecības nozarei, palielinot pieprasījumu pēc ilgtspējīgiem būvmateriāliem un būvizstrādājumiem, kas ražoti no vietējiem atjaunojamiem dabas resursiem, ir iespēja veicināt šo būvmateriālu un būvizstrādājumu ražošanas attīstību Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Recesiju var apturēt arī energoefektīvas mājas

Māris Ķirsons, 29.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajai valdībai ir lieliska iespēja īstenot dzīvē reālu un ar saturu piepildītu ekonomikas transformāciju, tādējādi slāpējot vai pat pilnībā apturot jau novēroto IKP kritumu, kā arī saglabājot un pavairojot darba vietas un nodokļu ieņēmumus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Viedās pilsētas klastera vadītājs, biedrības Passive House Latvija valdes loceklis Krišjānis Kalnciems. Viņš norāda, ka, lai to īstenotu, ir nepieciešama pragmatiska rīcība pensiju kapitāla naudas plūsmas pārvirzīšanai no vērtspapīriem uz reāliem aktīviem — zemi, mežiem, energoefektīvām mājām, vienlaikus ar nodokļu instrumentiem balinot privātmāju būvniecības segmentu.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar koka izmantošanu ēkās Latvijā?

Būvniecība visā Rietumeiropā, ASV, kā arī Ķīnā ir bijis viens no būtiskākajiem IKP izaugsmes dzinējspēkiem, vienlaikus esot arī liels darba devējs un nodokļu maksātājs. Turklāt tam ir multiplicējošais efekts attiecībā uz būvmateriālu ražošanu, kā arī ar būvniecību saistītiem pakalpojumiem. Arī Latvijā būvniecība ir būtisks iekšzemes kopprodukta ģenerators un nodarbinātājs. Eiropas Savienības Zaļais kurss, būtībā prasot samazināt CO2 izmešus visās sfērās, tostarp būvniecībā, rada vēl lielāku priekšrocību tieši vēl lielākai koka izmantošanai būvniecībā. Tādējādi būvniecības nozare no siltumnīcefekta gāzu emisiju avota pārtaps par oglekļa piesaistītāju, kā tas izklāstīts Eiropas mēroga iniciatīvā (Jaunais Eiropas Bauhaus).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Eiropas Savienības (ES) izvirzīto mērķi līdz 2050. gadam sasniegt klimata neitralitāti, arī Latvijai lielāka uzmanība ir jāvelta ekonomikas dekarbonizācijai, stimulējot atjaunojamo resursu izmantošanu valsts un pašvaldību ēku būvniecībā.

Ēku būvniecība ir viens no energoietilpīgākajiem ekonomikas sektoriem ar izšķiroši būtisku lomu CO2 izmešu radīšanā. Tāpēc Latvijai būtu lietderīgi izmantot citu Eiropas valstu, piemēram, Somijas un Francijas, pieredzi, kur valsts un pašvaldības ēku būvniecības iepirkumos ir paredzēta obligāta koksnes materiālu izmantošana, secināts ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga un Latvijas Kokrūpniecības federācijas padomes pārstāvju tikšanas laikā.

"Uzskatu, ka Latvijai būtu jāiet Somijas un Francijas ceļš valsts un pašvaldību ēku būvniecības iepirkumos. Publiskajās ēkās, kas tiek celtas par budžeta līdzekļiem, obligāti ir jāparedz noteikts koksnes materiālu izmantošanas minimums, vismaz 20%. Tādējādi mēs veicinātu gan modernu, gan videi draudzīgu materiālu izmantošanu valsts un pašvaldības ēku būvniecībā, kā arī spertu platu soli Eiropas kopējo klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas virzienā. Tas ļautu Latvijai samazināt būvniecības nozares ietekmi uz vidi, veicinātu vietējo atjaunojamu resursu izmantošanu, kā arī nostiprinātu energoefektīvu koka ēku būvniecības tradīcijas ne vien privātajā, bet arī publiskajā sektorā," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārmaiņu laikos ierauts ne tikai nekustamo īpašumu mājokļu segments - izmaiņas skar arī komercobjektus, piespiežot īpašniekus adaptēties esošajai tirgus situācijai.

Kamēr noslēgumam tuvojas vairāku A klases jauno biroja ēku būvniecība, pandēmijas laikā iegrieztais hibrīddarba modelis veicina pieprasījumu pēc mazākām un energoefektīvām biroju platībām. Tirgum sensitīvi reaģējot uz norisēm pasaulē, īpaši uz procentu likmju kāpumu un ģeopolitisko nenoteiktību, lielo darījumu īpatsvars sarūk, kas redzams gan pēc darījumu skaita, gan kopējās investoru pārliecības un intereses indeksa rādītājiem, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Komercplatību tirgus pārskatā”.

Neskatoties uz samazināto intensitāti, atsevišķi apjomīgi darījumi notiek, īpašniekiem apzinoties – cerēt uz brīnumu un procentu likmju drīzu krišanos nav pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Mājas būvniecība paša spēkiem vai jau gatava projekta iegāde: kuru ceļu izvēlēties?

Reklāmraksts, 17.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: Pexels.com / Alena Darmel

Katram no mums ir sapnis par savu ideālo dzīvesvietu. Kāds vēlas dzīvot mierā un klusumā tādā privātmājā, kas atrodas tālu prom no burzmas, bet cits dod priekšroku visam, ko sniedz mūsdienīga infrastruktūra un labiekārtota vide lielpilsētās vai netālu no tām. Tomēr neatkarīgi no tā, kuru ceļu izvēlies, vienmēr aktuāls ir jautājums par to, kas ir izdevīgāk: būvēt māju pašam vai tomēr pirkt jau gatavu un mēbelētu ēku. Raksta turpinājumā aplūkojam dažādus faktorus, lai palīdzētu Tev pieņemt pareizo lēmumu.

Būvēt pašam – vai labākais risinājums?

Privātmājas būvniecība ir nopietns lēmums, kam ir jābūt rūpīgi pārdomātam. Lai arī doma var šķist vilinoša vien tā iemesla dēļ, ka māju var būvēt tā, kā pašam patīk vislabāk, tomēr, lai viss izdotos tieši tā, kā iecerēts, jau laikus ir jāapzina dažādi riski, kā arī jāņem vērā būtiski faktori. Piemēram, īpašumā ir jābūt zemei un pirms būvniecības procesa uzsākšanas jāveic būvprojekta saskaņošana. Pēcāk jāizvēlas kompetenti un uzticami meistari, jāiegādājas kvalitatīvi būvmateriāli, iespējams, jāpiesaista speciālists, kas palīdzēs radīt gaumīgu un skaistu iekārtojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieki prasa situāciju un apstākļus, kas būvniecībā izveidosies pēc 15.decembra saskaņā ar valdības rīkojumu, atzīt par force majeure, teikts Latvijas Būvnieku asociācijas (LBA) izplatītajā paziņojumā.

LBA norāda, ka spēkā esošie līgumi, kurus patlaban izpilda būvnieki, ir iepriekš noslēgti, nezinot un nevarot paredzēt prasību pēc 15.decembra saskaņā ar valdības rīkojumu nepielaist pie darba būvniecībā darbiniekus bez sadarbspējīga sertifikāta.

Ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” valdība noteikusi, ka no 2021.gada 15.decembra darbiniekiem, kuri pilda darba pienākumus klātienē, nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Līdz ar to arī būvniecības nozares darbiniekus, kuriem nav sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, nevarēs nodarbināt būvobjektā.

Asociācija norāda, ka vakcinācijas līmenis būvniecības uzņēmumos ir ļoti atšķirīgs – ir uzņēmumi, kuros ir vakcinēti visi darbinieki, un ir arī uzņēmumi, kuros vakcinēto darbinieku skaits ir zem 20%. Vidējais vakcinācijas līmenis būvkompānijās ir 70-75%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būvniecības nozarei jāapsteidz laiks, lai atgūtu labo vārdu

Gunita Kuļikovska - Ķiesnere, arhitekte, uzņēmēja, Vidzemes Augstskolas Jaunās Būvniecības skolas vadītāja, 01.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tāpat kā vairumā Eiropas Savienības (ES) valstu, arī Latvijā būvniecības nozarei ir būtiska loma tautsaimniecības izaugsmē.

Tā ir viena no lielākajām nozarēm materiālu patēriņa ziņā, kuras vēriens ir vienlaikus gan vājā puse (lielam organismam ir grūtāk ātri adaptēt inovācijas un attīstīties), gan iespēju avots (jebkuras pozitīvas izmaiņas šajā nozarē ir eksponenciālas). Nav arī noslēpums, ka tā ir viena no skandāliem apvītākajām nozarēm. To noteikti var mainīt, bet, lai būvniecības nozare atgūtu labo vārdu, tai būtu jāiet līdzi laikam un jācenšas tam tikt pat solīti priekšā. Nepalīdz tiesvedības procesā esošā “karteļa lieta”.

Kā tad ar labo slavu?

Reputācija ir salīdzināms jēdziens: nozares atpazīstamību un prestižu nosaka un ietekmē citu nozaru attīstība. Piemēram, par darbaspēku cīnās gandrīz visas zināšanu ietilpīgās nozares. Visos būvniecības posmos industrijai nepieciešami speciālisti, kuri darbojas saskaņā ar klimata neitralitātes principiem un ir spējīgi operēt mūsdienīgā, digitālā un inovatīvā vidē. Par studējošajiem visos līmeņos būvniecības nozare konkurē ar IKT nozari, taču būvniecība nozīmē daudz lielāku atbildību, neskaidrību un tirgus sadrumstalotību, kas ietekmē karjeras izvēli. Bet izaicinājumi vienlaikus ir arī iespējas. “Jaunās būvniecības skolas” sadarbības partneru lokā ir patiešām progresīvi, uz izaugsmi vērsti uzņēmumi. Latvijā strauji attīstās tie būvniecības sektora uzņēmumi, kuri darbojas starptautiski, integrē ilgtspējības principus, iet līdzi digitālajam un tehnoloģiju laikam, cienot un respektējot savus darbiniekus. Mūsu uzdevums ir sagatavot vidi šādu speciālistu apmācībai.

Komentāri

Pievienot komentāru