Vakar notikušajā izsolē bijušo Liepājas sporta manēžu Daugava nosolījusi mitro salvešu ražotāja SIA Cotton Club Liepāja. Manēžas teritorijā uzņēmums nākamgad plāno atvērt jaunu kokvilnas higiēnas preču ražotni, informēja Liepājas domē.

Izsolei bija pieteicies viens pretendents. Pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu uzņēmums Cotton Club Liepāja nosolījis par 115 700 eiro. Visa pirkuma summa izsoles uzvarētājam jāsamaksā divu mēnešu laikā pēc izsoles rezultātu apstiprināšanas, kas plānota nākamajā Liepājas domes sēdē 11.decembrī.

Kā informēja Cotton Club Liepāja rīkotājdirektors Sergejs Binkovskis, bijušās sporta manēžas telpās plānots ierīkot noliktavu, bet blakus tai tiks būvēta jaunā ražotnes ēka. Ražotnes būvniecībā un ražošanas iekārtu iegādē plānots investēt aptuveni piecus līdz sešus miljonus eiro. Plānots, ka jaunā ražotne sāks darbu nākamgad.

UPB grupas neauditētais konsolidētais apgrozījums 2020. gadā sasniedzis 237 miljonus eiro, kas ir par 11 % vairāk nekā 2019. gadā.

Palielinājies gan būvkonstrukciju ražošanas apjoms un sarežģītība, gan būvniecības projektu skaits un mērogs vietējos un ārvalstu tirgos. Pērn UPB grupas attīstībā veiktas arī nozīmīgas investīcijas astoņu miljonu eiro apmērā, tostarp uzsākta jaunas dzelzsbetona konstrukciju ražotnes būvniecība Liepājā.

“Gada sākumā bija liela ārējā neskaidrība, un mums bija jāsagatavojas dažādiem situācijas attīstības scenārijiem, taču kopumā gadu izdevies noslēgt ar rekordaugstu apgrozījumu. 2020. gads UPB grupai ir bijis 30 gadu pastāvēšanas vēsturē līdz šim veiksmīgākais, turklāt pēdējo piecu gadu laikā esam apgrozījumu pat dubultojuši,” stāsta UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

Liepājas domes Attīstības komiteja šodien konceptuāli atbalstījusi sabiedrības pretrunīgi vērtēto tirdzniecības centra Rožu galerija būvniecības ieceri Liepājas centrā, līdzās Rožu laukumam. Gala lēmums tiks pieņemts Liepājas domes sēdē nākamnedēļ, 27.februārī, informē Liepājas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Ģirne.

Attīstības komitejā Rožu galerijas būvniecības ieceri konceptuāli atbalstījuši seši deputāti, bet viens deputāts atturējies. Uz domes sēdi tiks virzīts lēmumprojekts par atbalstu šai būvniecības iecerei, un deputāti lems - balsot par vai pret šādu lēmumprojektu.

Deputāti vienojās uzdot pirmsprojekta skiču stadijā izstrādāt vismaz trīs alternatīvus arhitektoniskos risinājumus būves apjoma telpiskajam sadalījumam un fasādes apdarei, apdarē izvairoties no plaša stikla materiāla pielietojuma. Galīgais risinājums saskaņojams būvvaldē.

Tāpat pirms skiču projekta izstrādes būs jāveic apbūvei paredzētā zemesgabala ģeotehniskā izpēte, īpaši izvērtējot hidroģeoloģiskos apstākļus un nosakot iespējamās pārmaiņas un pārmaiņu ietekmi uz blakus esošajām ēkām, tostarp Liepājas sv.Trīsvienības katedrāli.

Liepājā, Slimnīcas ielā 2, topošās šķeldas katlumājas pamatos tika iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

“Jaunas šķeldas katlumājas būvniecība un atjaunīgā kurināmā apjoma papildināšana ir būtisks solis ilgtspējīgas enerģētikas attīstībā. Tas sniedz daudzpusīgas priekšrocības, sākot no samazinātas atkarības no fosilajiem kurināmiem līdz vides aizsardzībai un ekonomiskajai efektivitātei. Jaunās katlumājas ieviešana ļaus mazināt fosilā kurināmā izmantošanu, kas savukārt samazinās oglekļa emisijas un ietekmi uz klimata pārmaiņām. Atjaunīgā kurināmā izmantošana dos iespēju samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un mērķtiecīgi virzīties uz zaļo enerģiju,” pasākuma laikā uzsvēra SIA “Liepājas enerģija” valdes priekšsēdētājs Jānis Jansons.

Projekta mērķis ir veicināt vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē, tādā veidā nodrošinot nepārtrauktu un stabilu siltumenerģijas piegādi esošajiem un potenciāli jaunajiem patērētājiem, lai samazinātu vai noturētu siltumenerģijas izmaksas pašreizējā līmenī, kā arī uzlabot katlumājas darbības efektivitāti.

Cilvēki nemeklē preces, bet attieksmi un nesavtīgu padomu, uzskata SIA Būvsalons dibinātājs liepājnieks Māris Šliseris .

Ilgus gadus strādājot tirdzniecībā, pērn dibinātās SIA Būvsalons valdes priekšsēdētājs Māris Šliseris sakās iepazinis potenciālo klientu psiholoģiju. Tāpēc riskējis un atvēris jaunu būvmateriālu un interjera salonu par ekonomiski depresīvu uzskatītajā Liepājā, turklāt blīva piedāvājuma apstākļos. «Esmu optimists,» viņš intervijas laikā atkārto vairākas reizes, taču uzsver, ka katrs solis jauna uzņēmuma virzienā bijis rūpīgi pārdomāts. Pirmais saimnieciskās darbības pusgads vilšanos nav atnesis, gluži otrādi – rosinājis spraust tālākus mērķus. «Negribu apstāties pie viena salona,» M.Šliseris nākotnes ieceres atklāj pavisam skopi.

Jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvlaukumā, Alsungas ielā 29 pašlaik tiek veikti visu sešu kompleksa ēku būvdarbi dažādās stadijās. Darbi notiek, apsteidzot iepriekš iepirkuma piedāvājumā plānoto laika grafiku un ievērojot projekta realizācijai paredzēto budžetu, informē būvnieks SIA Citrus Solutions.

SIA Citrus Solutions realizē jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvniecību “projektē un būvē” formātā, tas nozīmē, ka esam atbildīgi gan par projekta izstādi, gan par būvniecību un autoruzraudzību. Kā objekta ģenerāluzņēmējs rūpīgi izstrādājām projekta realizācijas plānu un ar īpašu uzmanību kontrolējam katru darbu, lai neveidotos termiņu nobīdes un novirzes no budžeta.

No 2022. gada novembra līdz 2023. gada decembrim - ļoti aktīvi strādāja projektētāju komanda, izstrādājot izmaiņas cietuma kompleksa sākotnējā būvprojektā. Izmaiņas tika veiktas atbilstoši pasūtītāja - SIA Tiesu namu aģentūra un lietotāja - Ieslodzījuma vietu pārvalde - definētajām vajadzībām un integrējot jaunākos inženiersistēmu risinājumus gan drošības, gan kompleksa vadības sistēmām. Ir veikta racionāla platību optimizēšana, saglabājot cietuma ieslodzīto vietu skaitu, funkcionalitāti, ieslodzīto un personāla drošību. Liepājas cietuma projektā ietilpst sešas ēkas ar kopējo platību – gandrīz 37 000 m².

Būvniecības tirgū pērn izvirzījies jauns līderis – ilggadējo līdzšinējo pirmās vijoles spēlētāju Skonto būvi no troņa pērn gāzis Re&Re. Tā apliecina 2013. gada būvuzņēmumu darbības rezultātu operatīvie dati.

Lai arī pērn pār būvniecības nozari krita vairākas tumšas ēnas, lielākoties skaitļi uzrāda pozitīvas tendences, tiesa, netrūkst arī zaudētāju. Vairāku kompāniju apgrozījums ir būtiski pieaudzis, sasniedzot pirmskrīzes rādītājus vai pat pārsniedzot visu iepriekšējo gadu līmeni. Zīmīgi, ka būvnieku peļņas rādītājos mīnusu pērn nav vispār – visi TOP 25 uzņēmumi ir strādājuši ar peļņu.

Kāpumi un kritumi

Izvērtējot pagājušā gada rezultātus, straujāko kāpumu apgrozījumā pārliecinoši uzrāda divi uzņēmumi – a/s LNK Industries (+183,8%), vienā piegājienā pakāpjoties topā no 20. uz 7. vietu, un SIA Re&Re (+107,2%), kas pacēlusies no 7. uz 1. vietu.

Liepājas pašvaldības iestādes Būvvaldes komisija pieņēmusi ekspluatācijā SIA “EB Liepāja” biroja un ražošanas ēku Karostas industriālajā parkā, Liepājā ar kopējo platību 4802,4 m2.

Ražotnes projektēšana tika uzsākta 2020.gada martā, bet būvniecība 2021. gada augustā.

Tā jau ir ceturtā ražotne Karostas industriālā parka teritorijā, bet pirmā kurā tiek atjaunota un iekļauta vēsturiskā Karostas apbūve.

Arhitekts Gundars Vīksna jaunās ražotnes būvprojektā integrēja Karostas vēsturisko apbūvi, ko īstenoja būvuzņēmējs SIA firma UPTK. Līdz ar to viena no Turaidas ielas mājās piedzīvoja pilnīgu savu renesansi, bet otrai tika saglabāta fasādes daļa, kas savienojas ar plašajām ražošanas telpām. Tāpat projekta ietvaros labiekārtota apkārtne, izbūvēta autostāvvieta.

Kā norādījis SIA “EB Liepāja” valdes loceklis Māris Pētersons, uzņēmuma bija svarīgi saglabāt vēstures artefaktus un apvienot tos ar modernām formām, iekļaujot Karostas vidē, vienlaikus izbūvējot ražošanas platības ar pievienoto vērtību.

Liepājas higiēnas preču ražotājs "iCotton" nodevis ekspluatācijā jauno ražošanas ēku Pulvera ielā, Liepājā, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde (LSEZ).

Jaunā ražotne ir izbūvēta blakus jau esošajām "iCotton" ražošanas ēkām ar kopējo platību 5942 m2. Investīcijas būvniecībā ir aptuveni 4 milj. eiro, bet ražošanas iekārtās ~11,4 milj. eiro. Jaunās ražošanas telpas ļaus uzņēmumam dubultot ražošanas jaudu, apgrozījumu un radīs līdz gada beigām vismaz 120 jaunas darbavietas, kopumā nodarbinot ~250 liepājnieku.

SIA "iCotton" savu pirmo ražotni Liepājā atvēra 2013. gada pavasarī, kad uzsāka mitro salvešu ražošanu LSEZ SIA "Lauma Fabrics" telpās Ziemeļu ielā, Liepājā, bet 2016. gada pavasarī atvēra jaunu ražotni Krūmu ielā, Liepājā, lai izgatavotu neausto kokvilnas audumu un kokvilnas vates diskus.

Aptuveni 95% no savas produkcijas uzņēmums eksportējot uz Ķīnu, Itāliju, Krieviju, Lielbritāniju un daudzām citām valstīm. Jau pirms vairākiem gadiem uzņēmums sapratis, ka pieprasījums pēc tā precēm pārsniedz saražotā apjomus, tāpēc pieņemts lēmums par rūpnīcas paplašināšanu.

Liepājas ekonomiskās izaugsmes dati pērn sasnieguši rekordus, vienlaikus uzrādot nopietnus riskus.

Aizvadītajā gadā Liepājā būtiski pieaudzis apstrādes rūpniecības apjoms, preču un pakalpojumu eksports, sasniegts Liepājas ostas kravu apgrozījuma rekords, samazinājies bezdarbs, pieaudzis tūristu mītnēs apkalpoto cilvēku skaits. Mazāk ir sociālo pabalstu saņēmēju, zemāks bezdarba līmenis. Pozitīvajai dinamikai kusli sekojusi darba samaksa, līdzīgi, kā visā valstī, rūk iedzīvotāju skaits.

Pilsētas attīstība lielā mērā ir saistīta ar ražotāju konkurētspēju, ārējo tirgu stabilitāti un pašvaldības spēju mazināt atkarību no Eiropas Savienības struktūrfondiem, sabalansēt ieguldījumus starp infrastruktūru un zinātni, kā arī veicināt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību. Liels drauds ir demogrāfija, turklāt secināts, ka no Liepājas vairāk emigrē darbaspējas vecuma vīrieši.

Liepājas valstspilsētas izsludinājusi izsoli par diviem īpašumiem Liepājā, Karostas Industriālā parka teritorijā – Zemgales iela 7 un Zemgales iela 17, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Zemgales ielas vēsturiskajai apbūvei ir noteikts pilsētbūvniecības un kultūrvēsturiski nozīmīgās apbūves status, kas nosaka, ka veicot būvju rekonstrukciju jāsaglabā ēkas konstruktīvo un apdares risinājumu, esošos būvapjomus, oriģinālo logu dalījumu, jumta segumu, lietojot gludo skārdu, bet maksimāli pieļaujamās apbūves augstums ir 3 stāvi. Vienlaikus nekustamie īpašumi atrodas Karostas Industriālā parka teritorijā un tiem noteikta jauktas apbūves teritorija ar ražošanas funkciju.

“Tas ir loģisks solis, lai turpinātu Karostas Industriālā parka attīstību, jo redzot un novērtējot 2022. gada nogalē ekspluatācijā nodoto SIA “EB Liepāja” biroja un ražošanas ēku, kurā veiksmīgi integrēta un atjaunota Karostas vēsturiskā apbūve, ir interese arī citiem uzņēmējiem” norāda Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis, uzsverot, ka vienmēr ir vieglāk attīstīties, ja ir reāli, apskatāmi piemēri. “Man ir liels prieks, ka ir interese arī no vairākiem citiem uzņēmējiem savos attīstības projektos – ražošanas ēkās, loģistikas centros u.c. integrēt Karostas vēsturisko apbūvi. Izsole ir labs veids, kā noteikt investoru, lai jau tuvāko gadu laikā sakārtotu vēl vairākas vēsturiskās ēkas Zemgales ielā.”

Vecās Ostmalas Biznesa Parkā (VOBP), Liepājā ielikts pamatakmens vēl vienai jaunai ražotnei - jau rudenī plānots ekspluatācijā nodot ēku, kur savu rūpnīcu izvietos Zviedrijas uzņēmums "Care of Sweden", informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

VOBP jaunā ražošanas angāra platība ir 3000 m² un šajā projektā kopumā plānots investēt 1,7 milj. eiro.

"Jaunās ražotnes būvniecība ir būtisks nākamais solis, kas tiek sperts ”Vecās Ostmalas Biznesa Parks” attīstībā. Turpinām ievērot tradīciju un katru gadu mūsu parkā attīstīt kādu jaunu projektu. Priecājamies šo jauno ražotni būvēt Liepājā un arī Latvijā jaunam investoram - Zviedrijas medicīnisko matraču ražotājam, kas jau šī gada nogalē plāno sākt ražošanu jaunizveidotā rūpnīcā,” savā uzrunā pauda VOBP valdes priekšsēdētājs Jānis Siliņš.

“Ja kultūra ir Liepājas sirds, tad ražošana ir tās asinsrite. Pēdējo piecu gadu laikā mūsu pilsētā ir uzceltas 20 jaunas ražotnes. Tūlīt aiz galvaspilsētas esam otra lielākā pilsēta pēc saražotā apjoma. Ir liels gandarījums, ka vēl šogad mūsu pilsētā darbu uzsāks pavisam jauns zviedru kapitāla investors, radot atkal jaunas darba vietas un ceļot mūsu ekonomiku. Tāpat neviltots prieks par “Vecās Ostmalas Biznesa Parka” straujo, mērķtiecīgo attīstību, piesaistot un spējot nodrošināt tik augsta kaluma uzņēmumus!” gandarījumā dalās Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.

Industriālajā teritorijā Meldru/Dūņu ielā Liepājā uzsākta atsperu ražotāja «Lesjofors Springs LV» jaunas rūpnīcas būvniecība, bet projektēšanas stadijā ir vēl trīs rūpnīcas un loģistikas centri, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Uzņēmums «Lesjofors Springs LV» savu ražotni Liepājas Biznesa centrā Kapsēdes ielā atvēra pirms 15 gadiem. Tas nodarbina vairāk kā 150 cilvēkus un ražojot dažādas atsperes un citas metāla detaļas. Kā jaunās rūpnīcas būvniecību skaidro LSEZ SIA «Lesjofors Springs LV» direktors Ingars Jaunzems, pakāpeniski pieaugot apgrozījumam un darbinieku skaitam, esošajos – kopumā 7,5 tūkst. m2 uzņēmumam kļuvis par šauru.

«Esam atraduši finansējumu jaunas rūpnīcas būvniecībai, varam to atļauties un arī valsts nodokļu politika to veicina. Varam attīstīt paši savas rūpnīcas būvniecību.» Jaunā ražotne plānota 11,5 tūkst. m2 platībā.

Meldru/ Dūņu ielas industriālās teritorijas, piesaistot ES struktūrfondu finansējumu, tika sakārtotas 2014./2015. gadā. Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks attīstības jautājumos Uldis Hmieļevskis uzsver, ka agrāk šeit bija šaura grantēta iela. Tikai pēc ielas izbūves un komunikāciju ievilkšanas šī teritorija ir kļuvusi pievilcīga, un tāpēc arī šeit ir uzsākta ražotnes būvniecība, bet vēl vairākas šobrīd atrodas dažādās projektēšanas stadijās.

Kurzemes Biznesa inkubatorā (KBI) šī gada martā savu darbu uzsākuši deviņi jauni uzņēmumi - četri no tiem Liepājā, divi Kuldīgā un trīs Saldū.

KBI Liepājas filiālē darbu uzsākuši četri uzņēmumi – Liepāja Bulk Liner, LGV Network, Baltic solar un Wood koozie.

SIA Liepāja Bulk Liner nodarbojas ar polietilēna konteineru oderu ražošanu autoceļu un jūras kravu pārvadājumiem, kas nodrošina pilnīgu produktu drošību un piesārņojuma riska novēršanu.

Uzņēmums LGV Network ir pirmais elektromobiļu uzlādes staciju tīkla izveides uzņēmums Latvijā, kurš piedāvā klientiem uzlādēt elektromobiļu akumulatorus publiski pieejamās uzlādes stacijās. Uzņēmums 2014. gada beigās jau paspējis uzstādīt piecas publiski pieejamas elektromobīļu uzlādes stacijas Rīgā. Uzņēmuma mērķis ir attīstīt uzlādes staciju tīkla infrastruktūru Latvijā, nodrošinot elektromobiļu lietotājus ar uzlādes staciju pieejamību tiem ērtās vietās - pie tirdzniecības centriem, restorāniem, degvielas uzpildes stacijām, biroja centriem un citur.

Liepājas SEZ kapitālsabiedrība "Caljan" sākusi būvēt jaunu ražošanas un biroja ēku bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijā, informē Liepājas SEZ.

Jaunā ražotne top vietā, kur agrāk bija "Liepājas Metalurga" mehāniskais cehs. LSEZ SIA "Caljan" investīcijas būvniecībā un modernajās tehnoloģiskajās iekārtās sasniedz aptuveni 10 miljonus eiro. Jaunās ražošanas telpas ļaus uzņēmumam dubultot ražošanas jaudu un radīt aptuveni 50 – 60 jaunas darbavietas. Plānots, ka jaunās ražošanas telpās ekspluatācija nodos šā gada septembrī.

SIA LSEZ "Caljan" Liepājā, nomātās telpās Liepājas Biznesa centrā Kapsēdes ielā, strādā no 2006. gada. Uzņēmums ražo specializētus konveijerus loģistikas nozarei, no kuriem lielākā daļa ir teleskopiskie konveijeri pasta sūtījumiem, un viens no lielākajiem uzņēmuma klientiem ir ASV kompānija "Amazon".

Liepāja līdz ar Daugavpili un Olaini šobrīd tiek vērtēta kā viena no iespējamām vietām, kur tuvāko gadu laikā Tieslietu ministrija plāno celt pirmo jauno un moderno cietumu, trešdien, tiekoties ar Liepājas pilsētas domes vadību, apliecināja tieslietu ministre Baiba Broka.

Viesojoties Liepājas domē, B. Broka apliecināja, ka valdībā apstiprinātā Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcija paredz vairāku jaunu cietumu būvniecību Latvijā, no kuriem viens varētu atrasties arī Liepājā. Tāpat jauni cietumi plānoti arī Daugavpilī un Olainē, taču vēl neesot pieņemts lēmums par to, kurā no minētajām vietām tiks celts pirmais no jaunajiem cietumiem.

B. Broka uzsver, ka, ņemot vērā, ka jauno cietumu būvniecībā plānots pārņemt Igaunijas kolēģu pieredzi, šobrīd valdībā ir pieņemts lēmums slēgt līgumu ar ekspertiem no Igaunijas, kas izvērtēs visas trīs piedāvātās iespējamās jaunā cietuma atrašanās vietas, un eksperti būs tie, kas pieņems lēmumu, kura no šīm vietām būs atbilstošākā un piemērotākā izmaksu ziņā.

Apritējis pirmais gads kopš atjaunoti regulārie lidojumi no Liepājas lidostas. Maršrutā Liepāja - Rīga gada laikā apkalpoti vairāk nekā deviņi tūkstoši pasažieru, informē Liepājas pašvaldībā.

Atskatoties uz pirmo darbības gadu, Liepājas lidostā apkalpoti 4,5 tūkstoši pasažieru katrā virzienā - gan ielidojot, gan izlidojot. Daudzi pasažieri no Liepājas lidojuma uz Rīgu turpina vēl uz citām valstīm. Novērots, ka visbiežāk pasažieri izvēlas savienotos lidojumus uz Kopenhāgenu, Stokholmu, Maskavu, Londonu un Minheni.Tāpat gada laikā apkalpoti 43 privātie reisi. Privātās lidmašīnas Liepājā ieradās no tādām valstīm kā Lietuva, Igaunija, Dānija, Zviedrija, Somija, Lielbritānija, Vācija, Šveice, kā arī tepat no Latvijas. «Liepājas lidosta pirmajā darbības gadā spējusi nodrošināt teicamu lidlauka uzturēšanu, kā arī lidmašīnu un pasažieru apkalpošanu visā sezonā. Liepājas lidosta var lepoties, ka ir spējusi ziemā nodrošināt 100% lidojumu izpildi. Līdz ar to arī lidosta sniegusi savu ieguldījumu lidsabiedrības airBaltic apbalvojumā par punktuālāko aviokompāniju pasaulē,» norāda SIA Aviasabiedrība Liepāja valdes loceklis Agris Sprūde.

Ar būvniecību saistīto uzņēmumu grupa "Stats grupa" ir radījusi pilnībā izplānotu, tiražējamu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas projektu "Harmony Home", kas paredzēts gan eksportam, gan vietējam tirgum, informē "Stats grupas" pārstāvji.

Ziemeļeiropas tirgum radītais projekts risina būvniecības procesa problēmas - būvmateriālu un darbaspēka pieejamību un izmaksu pieaugumu, kā arī veicina būvniecības procesa paredzamību un kvalitātes kontroli. Tas attīstītājiem ļauj par 25% samazināt būvniecības laiku un par 30% samazināt darbaspēka izmaksas, vienlaikus nodrošinot izcilu ēkas kvalitāti un ilgtspēju.

Pirmā pēc “Harmony Home” projekta veidotā māja ir Rīgā, Teikā, kas top sadarbībā ar nekustamo īpašumu attīstītāju “Realto”. Ēkas būvniecība un dzīvokļu rezervācija tiks uzsākta jau šovasar, ekspluatācijā to plānots nodot pēc gada.

““Harmony Home” kā produkts ir veidots eksporta tirgum, balstoties uz Ziemeļeiropas augstajām prasībām pret būvniecības un telpas kvalitāti, arhitektūru, būvfiziku. Projekts ļauj attīstītājam optimizēt izmaksas un laiku,” teic “STATS grupas” dibinātājs Māris Alberts.

UPB grupas neauditētais konsolidētais apgrozījums 2021. gadā sasniedzis 237 miljonus eiro, saglabājoties 2020. gada līmenī.

Pērn attīstībā ieguldīts arī grupas vēsturē līdz šim lielākais investīciju apjoms – kopā 17,6 miljoni eiro. No tiem lielākā daļa jaunās dzelzsbetona konstrukciju ražotnes izbūvē Liepājā, kā arī dažādos energoefektivitātes risinājumos citās UPB ražotnēs.

“2021. gadam izdevās pārsteigt ar tāda mēroga izaicinājumiem, kādus prognozēt praktiski nebija iespējams. Svarīgākais bija nodrošināt darbības nepārtrauktību ražotnēs un būvlaukumos, kā arī uzturēt iespējami vienmērīgāku darbu plūsmu. Šādos apstākļos otro gadu pēc kārtas sasniedzām līdz šim augstāko apgrozījuma līmeni – tas ir pierādījums mūsu grupas spējām un komandas profesionalitātei,” saka UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

A/s KVV Liepājas metalurgs lēnām atgūst ārvalstu noieta tirgus, kuros savulaik produkciju realizēja tā priekštecis; asā konkurence tirgū un optimisma trūkums būvniecībā liedz krasi kāpināt ražošanu , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šogad pēc teju divu gadu pauzes Liepājā tika atsāks darbs vienā no velmētavām, kur ražo armatūru, ko galvenokārt izmanto būvniecībā. Konkurenti aizņēmuši tirgu, bet jaunajam ražotnes saimniekam KVV Liepājas metalurgs, lai iekļūtu tirgū, ir ne tikai jānokārto sertifikācijas prasības, bet arī jāpiedāvā labāki nosacījumi un serviss, nekā nodrošina konkurenti. Uzņēmuma lielāko noieta valstu celtniecības tirgos nevalda optimisms par būvniecības pieaugumu, tātad arī ražotās armatūras pieprasījums un, vēl jo vairāk, tās cenu pieaugums neesot gaidāms. Pēc pašreizējām tirgus prognozēm 2016. gads, visticamāk, būs līdzīgs kā 2015. gads – būtisks pieprasījuma pieaugums pēc armatūras nav gaidāms, atzīst KVV Liepājas metalurgs pārdošanas direktore Jeļena Vozņesenskaja. Tirgus lielumā būtiska loma ir valstu pasūtījumiem lielu infrastruktūras projektu – tuneļu, tiltu utt. – būvniecībā. KVV Liepājas metalurgs valdes loceklis Igors Talanovs ieskicēja nākotnes vīziju – atrast pēc 10–20 gadiem pieprasītus metalurģijas produktus (tā nebūs armatūra), ko varētu ražot Liepājā, šogad augustā ziņoja DB (19.08.2015.).

Brocēnu novada Cieceres pagastā uzsākta biomasas koģenerācijas stacijas būvniecība, kuras elektriskā jauda būs 3,98 MW un siltuma jauda 15,9 MW. Stacijas būvniecību, tajā skaitā tehnoloģiju piegādi un uzstādīšanu veiks SIA UPB Energy. Projekta pasūtītājs ir SIA 4 ENERGIA, informē UPB pārstāve Ilze Rosicka.

Biomasas koģenerācijas stacija elektroenerģiju un siltumenerģiju ražos no vietējiem, atjaunojamiem energoresursiem, kā kurināmo izmantojot koksnes biomasu (šķeldu, zāģskaidas un koka mizu). Stacijā būs uzstādīts augstspiediena tvaika katls un tvaika turbīna ar sinhrono ģeneratoru.

Katls ar automātisko kurināmā padošanas sistēmu un kustīgo ārdu kurtuvi nodrošinās efektīvu kurināmā sadegšanas procesu. Savukārt katlā saražotā tvaika enerģija tiks pārveidota uz elektrisko enerģiju daudzpakāpju tvaika turbīnas un sinhronā ģeneratora blokā.

Lai pilnvērtīgi izmantotu iegūto siltumenerģiju, tiks izmantots dūmgāzu kondensators, kas ļaus izmantot arī aizejošo dūmgāzu latento siltumu.

Valdība šodien pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas (TM) informatīvo ziņojumu, kurā norādīts, ka pēc jaunā Liepājas cietuma darbības sākšanas nākamos cietumus varētu izvietot Latgales reģionā un Pierīgā.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka sistēmas reforma ir vēsta uz Latvijas iekšējās drošības stiprināšanu nākotnē. Tāpat viņš lūdza ņemt vērā, ka jaunu cietumu būvniecība nav tikai izdevumi, bet gan arī ieņēmumi. Proti, pašreizējie cietumi atrodas ģeogrāfiski izdevīgās vietās, lai pēc tiem būtu liels pieprasījums un valsts varētu tos izdevīgi pārdot.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile interesējās, vai jaunu cietumu būvniecība ir saistīta ar prognozēm par noziedzības palielināšanos. Uz to viņa saņēma atbildi, ka pašreizējie cietumi ir novecojuši.

Valdība arī lēma TM uzsākt sarunas ar Latgales reģiona un Pierīgas pašvaldībām par jaunajam Latgales cietumam un Pierīgas cietumam piemērota zemesgabala meklēšanu un ziņot Ministru kabinetā par sarunu rezultātiem līdz 2016.gada 15.decembrim.

Liepājā jūras piekraste Šķēdes kāpās turpinās jūras būnas būvdarbi. Patlaban jau ir izbūvēti 120 metri, plānots, ka līdz gada beigām taps atlikušie 105 metri.

Būna tiek būvēta perpendikulāri krastam, lai pasargātu to no erozijas. Jau tagad vēl nepabeigta būve ir pierādījusi savu efektivitāti - kopš pērnā gada beigām aiz būnas smilšu krasts ir ievērojami pieaudzis.

Liepājas jūras būna patlaban ir vienīgā šāda veida celtne Baltijā, tās funkcija ir apturēt smilts migrāciju, pasargājot krastu no noskalošanas vai erozijas.

Liepājas jūras krasta intensīvas noskalošanās rezultātā apmēram 30 gadu laikā vairāki pilsētas infrastruktūras objekti ir nonākuši krasta tiešās noskalošanas zonā. Atbilstoši ekspertu vērtējumam, neveicot krasta nostiprināšanas pasākumus, nākamo 10-20 gadu laikā notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, Latvijā lielākais holokausta upuriem veltītais memoriāls, kā arī kapi tiks ieskaloti jūrā.

Liepājā jaunu veikalu atklājis uzņēmums PATA Kokmateriāli, informē reģionālais medijs Kursas Laiks.

Pirmais veikals tika atvērts 2013. gadā Rīgā, un pašlaik uzņēmuma veikalu tīklā ir pieci veikali - Rīgā, Dreiliņos, Saldū, Valmierā un Liepājā.

Pēckrīzes periodu būvniecībā var sadalīt divās daļās – kad bija pieejami Eiropas fondu naudas līdzekļi un pēdējie gadi, kad tie nav pieejami iepriekšējā apjomā, pauž PATA Kokmateriāli tirdzniecības tīkla vadītājs Atis Kalniņš. «Ļoti izjūtam to, ka celtniecības uzņēmumiem Latvijā ir krities darbu apjoms. Neesam apzinājuši konkrētu kritumu, bet jūtam, ka tas tiek kompensēts ar objektiem Skandināvijā. Ceram uz aktīvāku periodu 2017. gada otrajā pusē, kad tiks apstiprināti projekti Eiropas fondu naudas apguvei,» situāciju būvniecības nozarē komentē A. Kalniņš.

“Liepājas biznesa centra” apsaimniekotājs un attīstītājs Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) uzņēmums SIA “Pumac Liepaja” divu jaunu ražošanas ēku būvniecībā plāno ieguldīt apmēram 3,5 miljonus eiro, informē Liepājas SEZ pārvaldes pārstāvji.

Katras ražotnes platība būs ap 4100 kvadrātmetriem, un uzņēmums pašlaik turpina iepirkuma procedūru, lai izvēlētos saimnieciski izdevīgāko būvniecības piedāvājumu un īstenotu attīstības projektu.

Būvniecību varētu sākt pāris tuvāko mēnešu laikā. Sagatavota platība 1,7 hektāru platībā, par kuru ar Liepājas SEZ pārvaldi 2016. gada augustā noslēgts ilgtermiņa nomas līgumu par nekustamā īpašuma nomu.

Jaunajās, vēl neuzceltajās "Liepājas biznesa centra" telpās par telpu nomu 2000 kvadrātmetru platībā līgumu jau noslēdzis Liepājas SEZ SIA “LPSP”, kas ārvalstu un vietējiem klientiem sniedz dažādus metināšanas un lāzergriešanas pakalpojumus, piemēram, ražojot kravu konteinerus ASV armijas vajadzībām.