Būvniecība un īpašums

Būvniecības valsts kontroles biroja direktora amatā iecelta Svetlana Mjakuškina

Zane Atlāce-Bistere, 29.06.2017

Jaunākais izdevums

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens atbalstījis Valsts kancelejas konkursa komisijas izvēlēto kandidatūru Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktora amatam, apstiprinot tajā Svetlanu Mjakuškinu, informē ministrijā.

Amata pienākumus viņa sāks pildīt 2017. gada 1. augustā. «Par BVKB tuvākā darba prioritātēm saredzu e-pārvaldības ieviešanu būvniecības procesā un līdz ar to Būvniecības informācijas sistēmas tālāku attīstību, kā arī publisku ēku ekspluatācijas drošības kontroļu un būvspeciālistu sertificēšanas nodrošināšanu,» uzsver A.Ašeradens.

Atbildīga amata pienākumu izpilde, spēja saskatīt būtisko, kā arī spēja plānot un organizēt darbu mērķa sasniegšanu, ļāvusi S.Mjakuškinai ieņemt vadošus amatus Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. Šobrīd S.Mjakuškina pilda Patērētāju tiesību aizsardzības centra Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta direktores pienākumus. Patērētāju tiesību aizsardzības centrā S.Mjakuškina strādā kopš 2007. gada, iepriekš pildot Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta direktora vietnieces, Tehniskās un metroloģiskās uzraudzības daļas vadītājas un vecākās ekspertes pienākumus. Pēdējos gadus viņas kompetencē bijusi arī būvizstrādājumu uzraudzība gan tirgū gan būvlaukumos, kas apliecina profesionālu izpratni par būvniecības nozarē notiekošo.

«Būvniecības valsts kontroles birojs kļuvis par spēcīgu būvniecības tirgus spēlētāju, veicot sabiedriski nozīmīgu ēku uzraudzību. Atzinīgi vērtēju biroja darbinieku profesionalitāti un gatavību ieguldīt būvniecības nozares attīstībā un jomas sakārtošanā, lai mēs visi kopā radītu drošu vidi,» uzsver S.Mjakuškina. «Turpmākajā darbā kā prioritārus biroja uzdevumus redzu būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitātes pilnveidošanu un uz riska analīzes pamatprincipiem balstītu uzraudzības nodrošināšanu. Viens no maniem mērķiem ir veidot biroju kā būvniecības kompetences centru, kurš sniedz atbalstu būvniecības nozares attīstībai, nodrošinot būvju drošību un kvalitāti,» turpina biroja jaunā direktore.

Vērtējot konkursa norisi, Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētājs Gints Miķelsons pauda gandarījumu par profesionāli organizētu pretendentu atlases procesu, nodrošinot konkursa caurspīdīgumu, vadītāju kompetenču objektīvu vērtēšanu un pretendentu vērtēšanā iesaistot būvniecības nozares pārstāvjus (Latvijas Arhitektu savienību, Latvijas Būvuzņēmēju partnerību, Latvijas Būvinženieru savienību un Būvmateriālu ražotāju asociāciju). «Atzinīgi vērtējama jaunās biroja direktores izpratne par Latvijas būvniecības nozares vidēja termiņa attīstības prioritātēm. Jaunai biroja direktorei bija labas idejas, kā uzlabot būvniecības pakalpojumu un produktu risku vadības un kvalitātes kontroles procesus, kā arī biroja darbības efektivitāti. Ceram, ka biroja darbinieki atbalstīs jauno vadītāju, lai kopīgiem spēkiem izdotos nodrošināt Latvijā drošu ēku projektēšanu, būvniecību un ekspluatāciju,» secina G.Miķelsons.

Būvniecības valsts kontroles birojs ir ekonomikas ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei nodrošināt kvalitāti un drošību būvniecības jomā. BVKB direktora mēnešalga noteikta līdz 2264 eiro pirms nodokļu nomaksas, tāpat pieejama arī bonusu sistēma atbilstoši sasniegtajiem darba rezultātiem, sociālās garantijas, veselības apdrošināšana un profesionālās attīstības iespējas Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvspeciālistu sertificēšanas process ir jāpilnveido, jo Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) joprojām konstatē neatbilstības, kurās bijuši iesaistīti arī sertificēti speciālisti, intervijā aģentūrai LETA sacīja BVKB direktore Svetlana Mjakuškina.

«Būtu nepieciešams pilnveidot šo procesu kopumā. Tas ir viennozīmīgi. Manuprāt, esošais process nenodrošina tādu procesu, kādu mēs visi sagaidām. To mēs redzam arī uzraudzības ietvaros, piemēram, konstatējot dažādas neatbilstības un secinot, ka bijuši iesaistīti arī sertificēti speciālisti. Šajā ziņā būtu nepieciešams pilnveidot sistēmu kopumā,» stāstīja Mjakuškina.

Viņa norādīja, ka patlaban būvspeciālista sertifikātu ir iespējams arī anulēt, bet process šobrīd ir tāds, ka nenodrošina efektīvu šādu lēmumu pieņemšanu. Mjakuškina piebilda, ka biroja darbības laikā neviens sertifikāts nav anulēts.

«Mēs vienmēr esam informējuši par konstatētajām neatbilstībām sertificēšanas iestādes, un viņu uzdevums ir attiecīgi to visu novērtēt. Taču šādu lēmumu nav bijis. Informācija par pieņemtajiem lēmumiem ir pieejama Būvniecības informācijas sistēmā. Tur redzēsiet, ka šādu būtisku lēmumu praktiski nav. Bet gribētu uzsvērt, ka tas nav tādēļ, ka šobrīd tiktu nodrošināts, ka visi speciālisti tiešām pilda savus pienākumus tā, kā tam vajadzētu būt,» sacīja Mjakuškina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - BVKB par labā un teicamā stāvoklī esošām atzinis 35% pārbaudīto ēku

LETA, 14.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) par labā un teicamā stāvoklī esošām atzinis 35% no šogad pārbaudītajām publiskajām ēkām, šodien žurnālistiem sacīja BVKB direktore Svetlana Mjakuškina.

Papildināts viss teksts

BVKB piekritībā patlaban ir aptuveni 10 000 publisko ēku, no kurām kopš 2015.gada ekspluatācijas uzraudzībā pārbaudīta 3201 ēka. Šogad 540 ēkām veiktas 766 pārbaudes.

Par labā un teicamā stāvoklī esošām BVKB atzinis 191 no pārbaudītajām ēkām jeb 35%. 309 ēkās jeb 57% konstatētas dažādas atkāpes no ēkām izvirzāmām būtiskām prasībām. Savukārt 22 ēkas jeb 4% atzītas par graustiem un 18 ēkas jeb 3% atzītas par nedrošām, pārtraucot to ekspluatāciju līdz konstatēto bīstamību novēršanas no ēku īpašnieku puses.

Mjakuškina norādīja, ka gūt pārliecību par ēku ekspluatācijas drošumu un drošības prasību ievērošanu būvobjektos vienā dienā nav iespējams un prakse apstiprina sistēmiskas pieejas lielāko lomu uzraudzībā. Tādēļ mērķtiecīgai uzraudzībai ir svarīgi turpināt pilnveidot Būvniecības informācijas sistēmu (BIS) riska objektu efektīvai apzināšanai, identificēšanai, lai varētu vairāk uzmanības pievērst objektiem ar paaugstinātu risku, skaidroja BVKB vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Pirmsavārijas stāvoklī esošās Zemitāna kāpnes

Dienas Bizness, 21.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) paziņoja, ka Zemitānatilta nesošajās konstrukcijās konstatēti bojājumi, un tiks veikta padziļināta izpēte.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot Zemitāna tilta defektus.

Jau vēstīts, ka BVKB vadītāja Svetlana Mjakuškina sacīja, ka vispirms ir jāveic izpēte un tikai pēc tam, kad pilnībā konstatēts visu bojājumu apmērs, var izstrādāt remontdarbu projektu un sākt tiltu remontu.

Mjakuškina norādīja, ka tiltu bojājumu iemesls ir tas, ka ilgstoši nav veikti nepieciešamie uzturēšanas darbi, nevis krasās temperatūras svārstības, kā to skaidroja Rīgas pilsētas būvvalde. Daugavas labā krasta Vanšu tilta kritiskā tehniskā stāvokļa galvenie cēloņi ir nolaidīga Tilta ekspluatācijas uzraudzība un, iespējams, iepriekš atklāto neatbilstību kritiska nenovērtēšana un to savlaicīga nenovēršana, skaidroja Mjakuškina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) šogad Latvijā par nedrošām atzinis 39 sabiedriski nozīmīgas ēkas, aģentūrai LETA pavēstīja birojā.

Pēc BVKB datiem, 2017.gadā ēku uzraudzības ietvaros par nedrošiem ir atzīti 7% no pārbaudītajiem objektiem. Tostarp 21 objekts nav ekspluatēts jau vairākus gadus (grausts), bet 18 ēkām konstatēto bīstamību dēļ pārtraukta ekspluatācija.

Intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» otrdien BVKB direktore Svetlana Mjakuškina atzina, ka pēc Zolitūdes traģēdijas Latvijā ir mainījusies būvniecības procesos iesaistīto personu attieksme. «Šis notikums [Zolitūdes traģēdija] ir mainījis attieksmi - ir mainījusies attieksme no būvniecības procesos iesaistīto personu puses,» viņa teica.

Mjakuškina norādīja, lai gan šobrīd ir izveidota sistēma, kas nodrošina, lai šādas traģēdijas Latvijā vairs neatkārtotos, vienmēr ir būtiski kā savus pienākumus un funkcijas īsteno būvniecības procesos iesaistītās personas. «Mēs jūtam, ka attieksme ir mainījusies, bet, protams, vēl ceļš ir ejams,» sacīja BVKB direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ekspertīze: Zemitāna tilta kāpņu nestspēja ir pietiekama, bet ir neapmierinošs margu stāvoklis

LETA, 23.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Inženierbūve» veiktās Zemitāna tilta kāpņu inspekcijas rezultāti uzrāda, ka kāpņu stāvoklis no nestspējas viedokļa ir pietiekams gājēju slodzes uzņemšanai, bet ir neapmierinošs kāpņu margu stāvoklis, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes Satiksme departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Līdz ar to departaments uzdevis pilnsabiedrībai «Daugavas labā krasta uzturētājs», kas nodrošina transporta būvju ikdienas uzturēšanu, norobežot bīstamās zonas un veikt atsevišķu bīstamo konstrukciju demontāžu, kas jau esot izdarīts. Papildus tiek plānota norobežojumu uzstādīšana uz kāpnēm, lai norobežotu gājēju piekļūšanu kāpņu margām.

Tilta pēdējā speciālā inspekcija tika veikta 2016.gadā, kuras laikā konstatēts, ka tiltu drīkst ekspluatēt ar ikdienas satiksmes slodzēm. Kā pauž departaments, inspekcijas slēdzienā tika norādīti bojājumi, kurus nenovēršot, samazināsies tilta kalpošanas laiks vai pazemināsies satiksmes drošība, taču lai novērstu konstatētos defektus, nodrošinātu tilta ilgmūžību un garantētu drošu satiksmi, nepieciešams izstrādāt tilta atjaunošanas būvprojektu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 1. oktobri Būvniecības informācijas sistēma (BIS) nodrošinās pilnībā digitālu būvniecības procesa dokumentācijas apriti.

«Šis ir vēsturisks moments – Latvija ir kļuvusi par būvniecības nozares digitalizācijas līderi, nodrošinot pilnībā elektronisku dokumentācijas apriti – no ieceres līdz būves nodošanai ekspluatācijā,» norāda Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktore Svetlana Mjakuškina.

BVKB ir BIS pārzinis kopš 2017. gada sākuma. Birojam uzsākot BIS attīstīšanu, sistēmā kopumā bija pieejamas 22 333 būvniecības lietas. Šobrīd BIS ir izveidots vairāk nekā 92 220 būvniecības lietu.

Sistēmas attīstīšana tiek veikta Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta «Būvniecības informācijas sistēmas attīstība. 1.kārta (Nr.2.2.1.1./17/I/021)» ietvaros. Šobrīd saskaņošanā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru ir dokumentācija arī projekta 2.kārtas īstenošanai. Galvenais projekta mērķis ir nodrošināt iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus būvniecības pakalpojumus, samazinot administratīvo slogu, uzlabojot pieejamību un veicinot caurskatāmību. BIS veidota, tās attīstīšanā iesaistot nozari un potenciālos lietotājus – līdz šā gada jūlijam kopumā notikušas 45 darba grupas, kurās piedalījās 488 dalībnieki no 43 iestādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoru Andri Ozolu varētu rotēt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītāja amatā, atzina ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Ministrs informēja, ka viņa vadītā ministrija un uzņēmēju organizāciju pārstāvju komisija izvērtējusi LIAA direktora darbu, novērtējot to kā labu ar piebildi, ka tas būtu pilnveidojams. Tomēr Ekonomikas ministrija (EM) lēmusi neturpināt darba attiecības ar Ozolu, kura pilnvaru termiņš beigsies šā gada novembrī. Nemiro piebilda, ka Ozols LIAA vadījis 15 gadus, tādēļ iestādes darbu vajadzētu «atsvaidzināt».

Vērtējot iespējamu Ozola vēlmi apstrīdēt EM lēmumu par viņa pilnvaru termiņa nepagarināšanu, Nemiro piebilda, ka lēmums ticis pieņemts juridiski korekti, bet nevienam neesot liegts vērsties tiesā.

«Ozols ir pieredzējis, enerģisks un viņš būtu valsts pārvaldē noderīgs. No EM pakļautībā esošajām iestādēm redzams, ka potenciāli būs nepieciešamas izmaiņas CSP vadībā, kuras vadītāja iespējams dosies pelnītā pensijā,» stāstīja ekonomikas ministrs. Vaicāts, vai Ozols varētu tikt rotēts darbam CSP vadībā, Nemiro atzina, ka šāds variants tiek apspriests, bet nekādi lēmumi vēl nav pieņemti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības informācijas sistēmā 2018. gada 19. decembrī ir izsniegta pirmā e-būvatļauja, un tas nozīmē, ka būvniecības ieceres un būvprojekta saskaņošanas process ir noticis digitālā vidē, informē Būvniecības valsts kontroles biroja pārstāve Egita Diure.

Būvatļauju ir izsniegusi Stopiņu novada būvvalde uzņēmumam «Bonava Latvija» daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas jaunbūvei Stopiņu novada Dreiliņos.

Lai gan būvniecības ieceres un būvprojekta e-saskaņošana Latvijā jau ir iespējama no šī gada vidus un elektroniskā vidē jau darbojas daudzi būvniecības procesa dalībnieki, kā arī ir iesniegti vairāki iesniegumi, šis ir pirmais gadījums, kad dokumentu aprite ir uzsākta un pabeigta e-vidē un būvnieks jau šodien faktiski var uzsākt darbus būvlaukumā.

Gan būvniecības iesnieguma iesniegšana, gan tehnisko noteikumu pieprasīšana un izsniegšana, kā arī būvprojekta iesniegšana un visbeidzot – būvatļaujas izsniegšana un atzīme par būvdarbu nosacījumu izpildi ir notikusi elektroniski. Tas noticis laika posmā no 2018. gada 16. augusta līdz 19. decembrim. Tā kā šajā laikā ir bijusi arī termiņa iesaldēšana, jo no dokumentu iesniedzēja bija nepieciešama papildu informācija, faktiskais būvatļaujas saņemšanai nepieciešamais laiks bija 77 dienas. Tas ir daudz augstāks rādītājs nekā līdz šim vidēji, kad dokumentu saskaņošana notika papīra formātā. Saskaņā ar Pasaules Bankas Doing Business reitingu Latvijā vidēji ir nepieciešamas 192 dienas būvprojekta saskaņošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Lielveikala IKEA būvdarbi Latvijā

Rūta Kesnere, 22.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) gada nogalē veica kārtējo pārbaudi topošā lielveikala IKEA būvobjektā. Pārbaudes secinājums: konstatētas nebūtiskas atkāpes, kas pārsvarā saistītas ar nepilnībām dokumentācijā.

BVKB direktore Svetlana Mjakuškina stāsta, ka būvobjektu kontrolēs tiek pārbaudīts viss būvniecības process, sākot no dokumentācijas un būvdarbu žurnāla līdz skrūvju savienojumiem un konstrukciju metāla sastāvam. Galvenais pārbaužu mērķis ir pārliecināties, vai būvobjekts atbilst projektam, piemēram, vai praksē izmantoti tie paši metāli, kas norādīti projektā, vai tam atbilst skrūvju pievilkšanas spēks utt. Lai par to pārliecinātos, BVKB eksperti un būvinspektori objektā arī veic savus mērījumus. Piemēram, lai noteiktu konstrukcijās izmantotā metāla sastāvu, ir iegādāti īpaši aparāti, kuru cena ir ap 50 000 eiro. S. Mjakuškina uzsver, ka līdztekus mērījumiem pārbaudes balstās arī uz risku analīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

BVKB: Trūkst pilnvaru, lai ierobežotu ēku nelegālu ekspluatāciju

Db.lv, 05.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzraugošajām iestādēm nav pietiekamu pilnvaru, lai ierobežotu ēku nelegālu ekspluatāciju, trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" atzina Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktore ir Svetlana Mjakuškina.

Viņa norādīja, ka tostarp traģiskais ugunsgrēks nelegālajā hostelī Rīgā, Merķeļa ielā 8, skaidri parādīja, ka ir iespējams identificēt neatbilstības, bet uzraugošajām iestādēm nav pietiekamu pilnvaru, lai varētu ierobežot ēkas nelegālu ekspluatāciju.

Legālos piežmiedz, kamēr nelegāļiem – zelta laiki  

Aizvien biežāki ir piemēri tam, ka policija un citas iestādes jo cītīgi...

"Mēs spējam konstatēt, mēs pieņemam administratīvos aktus, uzdodot par pienākumu īstenot vai veikt noteiktas darbības, bet tālāk nekas nenotiek. Būtu jāveido instruments, kas ļautu ierobežot vai arī traucēt, piemēram, ēkas ekspluatāciju," sacīja Mjakuškina.

Jau vēstīts, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti sēdē šodien runās par būvniecības kontroli saistībā ar notikušo traģēdiju nelegālajā hostelī Rīgā, Merķeļa ielā, kur gāja bojā astoņi cilvēki.

Hostelis, kurā ugunsgrēkā gāja bojā astoņi cilvēki, bija nelikumīgs 

Hostelis Merķeļa ielā, kurā notikušajā ugunsgrēkā gāja bojā astoņi cilvēki, bija nelikumīgs,...

Komisijas priekšsēdētājs Ralfs Nemiro (KPV LV) norādīja, ka Merķeļa ielas traģēdija sabiedrībā ir izsaukusi sašutumu par valsts un pašvaldības iestāžu nespēju apturēt nelegālu un bīstamu hosteļu darbību, tādēļ komisijas sēdes darba kārtībā saistībā ar notikušo ir iekļauts punkts par būvniecības kontroli un tiks uzklausītas atbildīgās institūcijas.

Tāpat ziņots, ka ugunsgrēkā, kas 28.aprīlī izcēlās nelikumīgajā hostelī Merķeļa ielā 8, Rīgā, gāja bojā astoņi cilvēki. Glābēji evakuēja 24 cilvēkus, tostarp slimnīcā vidēji smagā stāvoklī tika nogādāti seši cietušie.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas (VP) priekšnieks Armands Ruks ir pieņēmis lēmumu veikt Valsts policijas augstākā līmeņa amatpersonu rotāciju, informē VP.

No 2020.gada 26.oktobra dienesta interesēs Valsts policijas koledžas direktora amatā tiek pārcelts Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes amatpersona Ģirts Zalāns, savukārt līdzšinējā koledžas direktore Dina Tarāne tiek pārcelta Valsts policijas koledžas direktora vietnieka amatā. Savukārt no 2020.gada 1.novembra dienesta interesēs uz trīs gadiem tiek veikta rotācija starp Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes un Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšniekiem Andreju Sozinovu un Juri Staļģevicu.

Saskaņā ar "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījumu vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma" 12. panta pirmās daļas 1. punktu, lai nodrošinātu efektīvu Valsts policijas koledžas uzdevumu un darba organizācijas uzlabošanas pasākumu realizāciju, kā arī ņemot vērā Valsts policijas attīstības koncepciju un, vērtējot situāciju Valsts policijas koledžā, kontekstā ar Valsts kontroles veiktajā revīzijā konstatēto, dienesta interesēs Valsts policijas koledžas direktora amatā no 2020.gada 26.oktobra līdz 2022.gada 16.janvārim tiek iecelts Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes amatpersona Ģirts Zalāns (pārvaldes priekšnieka vietnieks). Ģ. Zalānam ir ne tikai ilggadēja praktiskā darba pieredze Valsts policijā, bet arī gūta pedagoģiskā darba pieredze Valsts policijas koledžā, Rīgas Stradiņa universitātē un biznesa augstskolā "Turība".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ašeradens: Būvniecības nozarei nākamo trīs gadu laikā ir potenciāls ik gadu augt par 10%

LETA, 18.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) aprēķini liecina, ka nākamo trīs gadu laikā Latvijas būvniecības izaugsmes potenciāls ir 10% gadā, šodien Būvniecības nedēļas 2017 atklāšanas pasākumā sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ministrs norādīja, ka finanšu konsultāciju kompānijas "Pwc" veiktajā pētījumā par globālās būvniecības attīstību līdz 2030.gadam, secināts, ka globālie būvniecības apjomi pieaugs par 85%, kas būtībā palielināsies, balstoties uz attīstīto valstu atgūšanās no ekonomiskās nestabilitātes.

Ašeradens skaidroja, ka būvniecības nozares vidēja termiņa attīstības stratēģijā iestrādāts mērķis nozarei nākamo septiņu gadu laikā dubultot savu apgrozījumu, sasniedzot trīs miljardus eiro, plānojot ikgadējo nozares pieaugumu par 8% līdz 9%. "Redzēsim. Tas ir ļoti ambiciozs mērķis, bet es gribētu teikt, ka, ja mēs to sabalansējam ar eksporta mērķiem, (..) tad pilnīgi noteikti tas ir iespējams," sacīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Valsts kontrole: Administratīvais slogs privātmāju būvniecībai ir pārāk sarežģīts

Db.lv, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā ir visvienkāršāk uzbūvēt privātmāju paša spēkiem, ievērojot normatīvo regulējumu. Tomēr būvniecības procesa administratīvais slogs un dažādu saskaņojumu laikietilpība to padara sarežģītu un nepamatoti apgrūtinošu gan būvētājiem, gan uzraugiem, secinājusi Valsts kontrole.

Turklāt apjomīgo un sarežģīto normatīvo aktu prasības ne vienmēr ir saistītas ar drošas būvniecības veicināšanu. To revīzijā par būvniecības procesa efektivitāti secinājusi Valsts kontrole.

Lai arī Latvijā izveidotais būvniecības administratīvais process būtiski neatšķiras no pasaulē atzītās labās prakses, tomēr jau vairākus gadus Pasaules Bankas Doing Business ziņojumā par Latviju būvniecības saskaņošanas process tiek izcelts kā viena no vājākajām konkurētspējas indeksu ietekmējošajām jomām. Situāciju nav uzlabojis arī jaunais Būvniecības likums, kas stājās spēkā 2014. gadā. Būvniecības procesa saskaņošanai Latvijā ir jāveic 14 procedūras, kam nepieciešamas 192 dienas. Tas ir vidēji divas reizes ilgāk nekā Lietuvā (75 dienas) un Igaunijā (103 dienas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) šā gada maijā sāks degvielas drošības rezervju uzglabāšanas vietu pārbaudes Latvijas teritorijā, kopumā pārliecinoties par teju 817 tūkstošu tonnu dīzeļdegvielas un benzīna kvalitāti un pieejamību valsts mēroga enerģētiskās krīzes vai valsts apdraudējuma gadījumā.

2018. gada 12. decembrī Ekonomikas ministrija (EM) iepirkumā "Drošības rezervju pakalpojuma sniegšana valsts naftas produktu rezervju izveidei" uz diviem gadiem noslēdza līgumus ar deviņiem komersantiem – SIA "Pirmas", UAB "Okseta", UAB "Baltic Petroleum", SIA "Circle K Latvia", AS "Ventbunkers", SIA "RDZ Energy", "Gunvor SA", "Vitol SA" un "Mercuria Energy Trading SA". 2020. gada aprīlī EM pilnvaroja biroju veikt drošības rezervju krājumu kontroli. Pirmās piecas pārbaudes plānotas šogad maijā pie komersantiem Latvijā, veicot uzglabātās degvielas tilpuma un blīvuma mērījumus, kā arī mērinstrumentu un cita uzglabāšanas aprīkojuma dokumentālās pārbaudes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada sākumā būvniecības nozares uzņēmumi, kas apvienojušies Latvijas Būvuzņēmēju partnerībā, redz, ka nozarei ir liels potenciāls uzlabot kopējos valsts ekonomiskos rādītājus. Tam nepieciešama saskaņota un mērķtiecīga darbība no valsts pārvaldes un uzņēmēju puses.

Kā 2022. gada prioritātes nozares attīstībā partnerība redz investīciju ātrāku nokļūšanu līdz reāliem projektiem, uzlabojumus būvniecības regulējumā un konkrētus soļus zaļās būvniecības atbalstam.

"Sekmīga zaļās būvniecības ieviešana reālos projektos un būvēs nav atraujama no finansēšanas politikas un vispārīgā būvniecības procesa, tāpēc 2022. gadā kā vienu no būtiskākajām prioritātēm arī nozares attīstībā būvuzņēmēji saredz tieši zaļās būvniecības jomā," uzsver Partnerības vadītājs Gints Miķelsons.

Lai turpinātu jēgpilnas pārmaiņas, 2022. gadā svarīgi panākt virzību šādos jautājumos.

Pirmā prioritāte: paātrināt investīciju pieejamību un efektivitāti ieguldījumiem publiskajos nekustamos īpašumos un infrastruktūrā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) veikta kārtējā reorganizācija, kuras rezultātā septiņas amatpersonas nolēmušas darbu birojā pamest, sešām no tām dodoties izdienas pensijā, liecina aģentūra LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB aģentūrai LETA apgalvoja, ka biroja amatpersonu skaita samazinājums būtiski neietekmē tā uzdevumu izpildes kvalitāti, kā arī sekmīgu biroja funkciju nodrošināšanu.

«Uzsveram, ka KNAB reorganizācija ir pārdomāta, uz analīzi balstīta vairāku mēnešu mērķtiecīga darba rezultāts. Tās laikā netika likvidētas amata vietas, proti, netika samazināts kopējais amata vietu skaits, bet tika veiktas izmaiņas KNAB struktūrā, amatpersonu/darbinieku štatu un amatu sarakstā,» norādīja birojā.

KNAB priekšnieks Jēkabs Straume šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā skaidroja, ka vēl viens iemesls reorganizācijai bijis tas, ka līdz šim birojā bija ļoti lielas nodaļas, kurā strādāja līdz pat 20 cilvēki. Tik lielas nodaļas valsts pārvaldes sistēmā esot ļoti grūti vadīt, tāpēc «zelta standarts» esot nodaļas ar 10 līdz 12 cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

FOTO: Mobilo sakaru operatora Bite birojs ar slidkalniņu

Anda Asere, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atvērtā plānojuma birojā ir svarīgi, lai katram būtu sava darba vieta un iespēja patverties, ja nepieciešama telefonsaruna pilnīgā klusumā

«Veidojot biroja interjeru, ņēmām vērā gan pieaugošo darbinieku skaitu, gan to, lai tas būtu mūsdienīgs, ērts, funkcionāls un tajā būtu patīkami uzturēties. Tik strauji augošam uzņēmumam kā Bite par biroja pilnveidošanu un pielāgošanu ir jādomā teju nepārtraukti, jo pastāvīgi mainās darbinieku skaits, struktūra. Palielinoties darbinieku skaitam, pieaug nepieciešamība pēc īpašām telpām, piemēram, sarunām divatā. Ir svarīgi, lai darbinieki gan varētu justies ērti un produktīvi savā darba vietā, gan, ja nepieciešams, tikties ar klientiem, gan arī rīkot sapulces plašākā lokā. Tāpat nedrīkst aizmirst arī par vizuālo izskatu, lai ikdiena birojā būtu interesantāka,» stāsta Ance Kovale, Bite Klimata kontroles menedžere. Viņa uzskata, ka kvalitatīvā darba vidē ir vieglāk saglabāt produktivitāti un optimismu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Maksātnespējas kontroles dienesta direktora amatā uz noteiktu laiku apstiprina Baibu Bangu

Db.lv, 23.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, Ministru kabinets apstiprināja Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) direktora amatā uz noteiktu laiku pašreizējo direktora vietnieci Baibu Bangu.

Šāds lēmums tika pieņemts, jo Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina atrodas ilgstošā prombūtnē. Baiba Banga ieņems MKD direktora amatu, sākot ar 2018. gada 1. novembri.

Baiba Banga strādā MKD kopš 2006. gada janvāra, savukārt no 2008. gada augusta ieņem iestādes direktora vietnieka amatu. MKD direktora pienākumus Baiba Banga pildīja laika periodā no 2016. gada 1. aprīļa līdz 2017. gada 19. martam, kad direktores amatā tika iecelta Inese Šteina.

Kā MKD direktora vietniece Baiba Banga ir piedalījusies visos iestādes funkciju un uzdevumu plānošanas, uzraudzības un kontroles procesos.

Baiba Banga norāda, ka dienesta stratēģija paliks nemainīga un saskaņā ar Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnēm 2016. - 2020. gadam tiks turpinātas uzsāktās reformas maksātnespējas procesu efektivitātes nodrošināšanā un maksātnespējas administratoru profesionālās reputācijas celšanā. Baiba Banga atzīmē, ka šobrīd ir izpildīti daudzi pamatnostādnēs noteiktie uzdevumi un turpmākie pasākumi tiks īstenoti saskaņā ar plānoto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Latvenergo» padomes priekšsēdētāja amatā iecelts Pāvels Rebenoks, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai «Nasdaq Riga».

Vienlaikus padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā iecelts Renārs Degro.

Savukārt «Latvenergo» pagaidu padomes revīzijas komitejā strādās Degro un Kristaps Stepanovs.

Kompānijas pārstāvji arī atzīmē, ka pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu jaunā padome ievēlēta uz pagaidu termiņu līdz Ekonomikas ministrija konkursa kārtībā izvēlēsies jaunus padomes locekļus.

«Atbilstoši akcionāra uzdevumam jaunajai padomei jāpaātrina sāktā efektivizācijas programma, lai sasniegtu konkurētspējīgu elektroenerģijas tarifu nodrošināšanu Latvijas ekonomikā, un nodrošinātu atjaunotu skatu uz koncerna attīstību,» sacīts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piemērošanās jaunajiem darba apstākļiem, kad daudzi strādā attālināti, no mājām, kad notiek arī attālinātas mācības skolās, jūtama ne tikai biroju segmentā, bet arī mājokļu tirgū, kur novērojama interese par lielākām platībām ar vietu darbistabai. Taču vajadzība pēc lielāka vai mazāka biroja arī pēc pandēmijas daļai uzņēmumu noteikti nemazināsies.

Nekustamo īpašumu kompānijas Latio pētījumā gandrīz puse jeb 49% aptaujāto Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka beidzoties otrajam ārkārtas stāvoklim, lielākā daļa darbinieku kuri šobrīd strādā attālināti, atgriezīsies uz patstāvīgu darbu birojos. Kamēr 17% uzņēmumu uzskata, ka tikai neliela daļa atgriezīsies. Tomēr 18%, gandrīz piektā daļa, uzņēmumu ir pārliecināti, ka birojos no tiem darbiniekiem, kuri šobrīd strādā attālināti, iespējams, neatgriezīsies neviens. Nozīmīgai daļai - 16% šobrīd nav skaidras atbildes.

"Pētījuma dati un mūsu novērojumu liecina, ka biroji joprojām būs svarīgi uzņēmējiem, tomēr mainīsies to nozīme un izskats. Krietnai daļai darbinieku reprezentatīvā un socializēšanās funkcija birojā būs svarīgāka kā darba galda atrašanās vieta. Lielākā vai mazākā mērā distancētās darba attiecības ir uz palikšanu - mums visiem būs tām jāadaptējas," pētījuma rezultātus skaidro "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

BVKB: Šogad atbalstu zaudējušas 10 OIK elektrostacijas

Lelde Petrāne, 16.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada pirmajos sešos mēnešos Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pieņēmis 10 lēmumus par tiesību atcelšanu elektroenerģijas ražotājiem, kas pārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

BVKB pieņemto lēmumu rezultātā valstij šogad esot izdevies ietaupīt aptuveni 1,22 milj. eiro, bet visa plānotā elektroenerģijas ražotāju atbalsta perioda ietvaros šī summa veidojot 14,63 milj. eiro.

Septiņām elektrostacijām atļaujas atceltas par pārkāpumiem, savukārt vēl trīs elektrostaciju īpašnieki no valsts atbalsta atteikušies paši.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs norāda: "Ekonomikas ministrijas (EM) prioritāro pasākumu ietvaros ir OIK atcelšana, no 2021. gada elektroenerģijas valsts atbalsta izmaksas sedzot tikai no valsts budžeta, tādējādi izņemot slogu no iedzīvotāju un uzņēmēju rēķiniem. Gaidām Saeimas lēmumu par iepriekš iesniegtajiem priekšlikumiem Elektroenerģijas tirgus likumā par OIK atcelšanu. Vienlaikus mums ir jāturpina esošo OIK staciju uzraudzība un kontroles sistēmas sakārtošana. Kopš šā gada janvāra, kad OIK staciju uzraudzības funkcijas tika nodotas BVKB, ir tiesiski noteiktas stingrākas prasības atbalsta saņēmējiem. Šobrīd EM strādā pie papildu grozījumiem noteikumos, lai pilnveidotu un uzlabotu OIK staciju uzraudzības regulējumu. "

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Starp LIAA direktora amata kandidātiem - premjera biroja vadītājs, LIAA un EM darbinieki

LETA, 02.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amata kandidātiem ir premjera biroja vadītājs Jānis Patmalnieks, kā arī LIAA un Ekonomikas ministrijas (EM) darbinieki, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Patlaban konkurss ir noslēdzies, taču uzvarētāja vārds netiek atklāts.

Aģentūrai LETA no neoficiāliem avotiem zināms, ka LIAA vadītāja amata konkursa pēdējā kārtā iekļuva Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) biroja vadītājs Jānis Patmalnieks, EM Inovācijas departamenta direktore Elīna Branta, LIAA pārstāvis Vācijā Kaspars Rožkalns un bijušais LIAA direktors Andris Ozols, kurš arī iepriekš neslēpa, ka ir pieteicies šim amatam.

Ozols atzina, ka bijis starp pieciem pretendentiem uz LIAA direktora amatu, bet pērn 27.decembrī no konkursa rīkotājiem saņēmis ziņu, ka viņš konkursā nav uzvarējis, lai arī, pēc Ozola teiktā, saņemts labs vērtējums.

Vienlaikus Ozols pauda, ka konkurss noritējis pārlieku ilgi. Viņš klāstīja, ka amata konkursa komisija iepriekš solīja rezultātu paziņot 18.decembrī, pēc tam to atlika uz 23.decembri, bet reāli vēsts par konkursa iznākumu tika saņemta 27.decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 126 Rīgas tiltiem, pārvadiem, estakādēm un tuneļiem sliktā stāvoklī patlaban ir viens, 99 apmierinošā, 25 labā, bet tikai viens teicamā stāvoklī, aģentūrai LETA skaidroja Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Balstoties uz šo objektu stāvokļa novērtējumu galvenajās inspekcijās, kas notiek reizi piecos gados, sliktā stāvoklīpatlaban ir tikai satiksmes pārvads pār dzelzceļu pie Brasas stacijas. Departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola aģentūrai LETA norādīja, ka šobrīd ir izsludināts iepirkums par pārvada pārbūves būvdarbiem.

Savukārt kā apmierinošs novērtēts 99 Rīgas tiltu un pārvadu stāvoklis. Kā skaidroja departamentā, «apmierinošs» nozīmē to, ka tilta stāvoklis no nestspējas viedokļa ir drošs, bet tā ilgmūžības saglabāšanai jānovērš konstatētie defekti. Tāpēc atsevišķiem objektiem, kuru stāvoklis ir apmierinošs, patlaban tiek izstrādāti atjaunošanas būvprojekti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Būvniecības padome, būvniecības nozares lielākās nevalstiskās organizācijas un Ekonomikas ministrija ir vienojušās par Latvijas būvniecības nozares attīstības vīziju 2024. gadam un apstiprināja to padomes sēdē, informē EM.

Būvniecības nozares attīstības stratēģija apvieno nozares un valsts pārvaldes intereses un vajadzības, kā arī nosaka nozares mērķus un prioritārās aktivitātes nozares līdzsvarotai attīstībai. Stratēģijas galvenais uzdevums ir noteikt vienotu politiku ilgtspējīgas un konkurētspējīgas Latvijas būvniecības nozares attīstībai.

Lai sasniegtu Latvijas būvniecības nozares attīstības vīziju, Latvijas Būvniecības padome definējusi piecus nozares stratēģiskās attīstības mērķus:

- samazināt būvniecības regulējuma birokrātiju, par 50% samazinot kopējo procesa termiņu un digitalizējot risinājumus, tādējādi nodrošinot efektīvāku būvniecības procesu;

- kāpināt nozares produktivitāti trīs reizes, lai tā sasniegtu top 10 ES dalībvalstu vidējo rādītāju;- palielināt būvniecības nozares apgrozījumu no pašreizējiem 1,5 miljardiem EUR gadā līdz 3 miljardiem EUR gadā;-

Komentāri

Pievienot komentāru