Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.
Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.
Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.
Vairākkārt vēstīts, ka KP bija pieņēmusi lēmumu konstatēt karteli par būvnieku dalību iepirkumos. Lēmumā un paziņojumā par lēmumu padome minējusi, ka tie esot bijuši vismaz 70 iepirkumi, kurus padome esot identificējusi. Vēl esot varējuši būt ap 20 iepirkumi, taču arī padomei neesot bijis pa spēkam tos identificēt. Tajā pašā laikā no publiski pieejamā lēmuma nav iespējams konstatēt, kuri ir bijuši šie vismaz 70 iepirkumi, kuros padomes ieskatā esot bijis kartelis. Padome lēmumā nav norādījusi šos visus 70 iepirkumus – nav tos identificējusi, nav uzskaitījusi. Lēmumā saistībā ar dažādiem padomes argumentiem ir minēti atsevišķi iepirkumi, taču tie ne tuvu nav 70 iepirkumi.
Kopā ar paziņojumu par lēmumu padome publicējusi objektu sarakstu lietā. Tajā kopskaitā ir norādīti 77 objekti, tas ir, par 7 objektiem vairāk nekā padome esot identificējusi iepirkumos, kuros esot bijis kartelis. Tādēļ rodas jautājums – kas tieši šis ir par objektu sarakstu lietā un kā tas vērtējams lietā un vai vispār tas ir vērtējams lietā? Zināms, ka šādu objektu sarakstu padome nesūtīja lietas dalībniekiem kopā ar lēmumu. Tātad šāds saraksts nevarētu būt arī to iepirkumu uzskaitījums, kuros padomes ieskatā esot bijusi karteļa vienošanās. Šādu secinājumu pamato arī tas, ka objektu sarakstā ir 77 iepirkumi, bet padome minējusi, ka esot identificējusi 70 iepirkumus. Tādēļ pat, ja uzskatītu šo par karteļa objektu sarakstu, tad nav skaidrs, kuri ir 7 “liekie” iepirkumi.
Šobrīd būvnieku karteļa lietā tiesas sēžu grafikā ir gandrīz divu mēnešu sēžu pārtraukums. Cik noprotams, šāds izskatīšanas pārtraukums ir saistīts ar to, ka Latvijas Universitāte nesen ir pārsūdzējusi Augstākajā tiesā tiesas atteikumu to pielaist lietas izskatīšanā kā trešo personu.
No atklātās lietas izskatīšanas ir zināms sekojošais - Latvijas Universitāte šī gada janvāra sākumā būvnieku karteļa lietā tiesai bija iesniegusi lūgumu pielaist to lietas izskatīšanā kā trešo personu. Pamats- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra Latvijas Universitātei jau piemērojusi finanšu korekciju 1.7 miljonu eiro apmērā, lai gan būvnieku lieta vēl nav izskatīta tiesā. Latvijas Universitātes pārstāvis zvērināts advokāts Benno Butulis bija ieradies arī uz divām tiesas sēdēm, lai klātienē tiesai izteiktu Latvijas Universitātes viedokli, kāpēc tai ir svarīgi būt lietas dalībniekam un kā spriedums būvnieku karteļa lietā aizskars Latvijas Universitāti. Šī gada 10. janvāra sēdē tiesa Latvijas Universitātes pārstāvi uzskatīja par klausītāju un vispār neļāva izteikties, faktiski pat ignorēja viņa klātesamību sēdē, lai gan, kā bija noprotams, viņš bija ieradies tieši tāpēc, lai izteiktos par Latvijas Universitātes lūgumu iestāties lietā. Tiesa ignorēja arī būvnieku pārstāvju lūgumus lemt par Latvijas Universitātes lūgumu. Faktiski tiesa tikai izsniedza Latvijas Universitātes lūgumu citiem pieteicējiem un paziņoja, ka viņiem tuvāko dienu laikā ir tiesības sniegt par to viedokli un lēmumu tiesa pieņemšot pēc viedokļu saņemšanas. Lai gan būtu šķitis loģiski arī uzklausīt Latvijas Universitātes pārstāvi par lūgumu vēl pirms citiem par to ir jāsniedz viedoklis, iespējams pat uzdot viņam uzreiz jautājumus par tiesību aizskārumu, tiesa ne pati izmantoja šādu iespēju, ne arī citiem pieteicējiem deva iespēju uzdot jautājumus Latvijas Universitātes pārstāvim. Faktiski tiesa jau no paša sākuma Latvijas Universitāti ignorēja.
Nākamajā sēdē 19. janvārī Butulis atkal bija ieradies tiesā un pat lūdza tiesai dot vārdu viņam, norādīja, arī ka Latvijas Universitātes procesuālā stadija ir neskaidra un būvnieku pārstāvjiem nākas spekulēt ar to, ko Latvijas Universitāte domājusi. Taču atkal tā vietā, lai viņu uzklausītu, tiesa paziņoja, ka “Tiesa uzklausa procesa dalībnieku paskaidrojumus, Latvijas Universitāte nav procesa dalībnieks, tādēļ šāds lūgums no šobrīd klausītāja sniegt paskaidrojumus, tiek noraidīts.” Pēc tam tiesa paziņoja savu lēmumu, ka tā noraida Latvijas Universitātes lūgumu par tās pieaicināšanu 3. personas statusā karteļa lietā un ka šādu lēmumu var pārsūdzēt Augstākajā tiesā.
Kā liecina publiski pieejamā informācija un to apstiprināja arī Latvijas Universitāte, tā februāra vidū ir pārsūdzējusi tiesas lēmumu to nepielaist trešās personas statusā. Tagad esot jāgaida Augstākās tiesas lēmums, cerot, ka Augstākā tiesa būs iedziļinājusies absurdajā situācijā, ko radījusi Konkurences padome ar savu lēmumu un publicēto objektu sarakstu, un ko nav sapratusi apgabaltiesa. Jāpiebilst, ka apgabaltiesa noraidošajā lēmumā norādījusi, ka Latvijas Universitātei jautājums finanšu korekcijas piemērošanas pareizību ir jārisina ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, kuras lēmumu nevar pārsūdzēt tiesā.
Situācija, kurā nonākusi Latvijas Universitāte, vērtēja kā visnotaļ īpatna, ņemot vērā, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra jau 2021. gada septembrī pieņēma lēmumu piemērot universitātes iepirkumam Akadēmiskā centra Torņakalnā 2. kārtai (Zinātņu centra ēkai) finanšu korekciju 25% apmērā no piešķirtā ES fondu finansējuma. Skaitliski tas nozīmē, ka būvniekiem nelabvēlīga tiesvedības iznākuma būvnieku karteļa lietā rezultātā Latvijas Universitātei būs automātiski jāatmaksā aģentūrai saņemtais finansējums teju 1,7 miljonu apmērā. Tas tātad būs jāatmaksā no publiskajiem līdzekļiem.
Latvijas Universitāte tiesai karteļa lietā lūgusi to pielaist trešās personas statusā, lai ar savu dalību lietā novērstu to, ka stātos spēkā Konkurences padomes lēmums, kura rezultātā Latvijas Universitāte automātiski zaudētu gandrīz 1,7 miljoni EUR. Latvijas Universitāte lūgumā tiesai bija skaidrojusi, kāpēc kartelis Zinātņu centra ēkas 2. kārtas iepirkumā nevarēja būt. Tātad fakti liecina, ka Latvijas Universitāte jau 2012. gada decembrī bija izsludinājusi Akadēmiskā centra Torņakalnā 1. kārtas iepirkumu un šajā iepirkumā paredzējusi nosacījumu, ka uzvarētājs tiek aicināts slēgt atkārtotus līgumus uz objekta nākamajām kārtām. Sākotnēji 1. kārtas iepirkumā uzvarēja SIA “ABORA”, taču citi pretendenti iesniedza sūdzības, kā rezultātā SIA “ABORA” tika atcelta kā uzvarētāja. Notika jauna pārvērtēšana, kuras rezultātā, arī pēc citu būvnieku atkārtotām sūdzībām Iepirkumu uzraudzības birojam tika atļauts Latvijas Universitātei slēgt līgumu ar PS “LNK INDUSTRIES GROUP”. Līgums noslēgts 2013. gada augustā. Ņemot vērā iepriekš minēto 1. kārtas nosacījumu, Latvijas Universitāte, saņemot iepriekšēju Iepirkumu uzraudzības biroja saskaņojumu, uz iepirkuma otro kārtu aicināja tikai pirmās kārtas uzvarētāju. Tādējādi otrās kārtas iepirkumā nebija konkurence starp pretendentiem, bija tikai viens aicināts pretendents, jo tā to paredzēja 1. kārtas prasības.
Aizstāvība norāda, ka konkurences likumā definēts, ka karteļa vienošanās ir konkurentu vienošanās, kuras mērķis ir ierobežot konkurenci. Tātad, lai konstatētu karteli, ir jābūt vismaz diviem subjektiem, turklāt tiem ir jābūt konkurentiem. Pieejamā informācija par Zinātņu centra ēkas 2. kārtas iepirkumu neliecina, ka šajā iepirkumā varētu būt pat teorētiski iespējams kartelis, ja jau 1. kārtā bija paredzēts, ka uz otro kārtu tiks aicināts tikai viens pretendents. Loģiski būtu jāsecina, ka viens pretendents nevar konkurēt pats ar sevi un viens pats ar sevi nevar veidot karteli. Tātad nevar pārkāpt Konkurences likumu, jo, neesot konkurencei, loģiski būtu jāsecina, ka nevar būt kartelis.
Šie apstākļi liecina par situācijas absurdumu, kurā nostādīta Latvijas Universitāte. Kā minēts, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra jau ir pasteigusies pieņemt lēmumu Latvijas Universitātei piemērot finanšu korekciju par Zinātņu centra ēkas 2. kārtas iepirkumu gandrīz 1,7 miljoni EUR apmērā. Minētais lēmums nav pārsūdzams. Tāpēc finanšu korekcija tiks automātiski piemērota, ja tiesvedības iznākums būs būvniekiem nelabvēlīgs un Konkurences padomes lēmums kļūs izpildāms. Administratīvā tiesa, pat neuzklausot uz divām sēdēm ieradušos Latvijas Universitātes pārstāvi, ir liegusi Latvijas Universitātei iesaistīties būvnieku karteļa lietā tiesā kā lietas dalībniekam, lai aizstāvētu savas tiesības neciest nepamatoti zaudējumus tāpēc, ka Konkurences padome nav pareizi novērtējusi, ka Zinātņu centra ēkas 2. kārtā pat teorētiski kartelis nevarēja būt iespējams. Latvijas Universitātei nav citu veidu kā aizstāvēt savas intereses neciest zaudējumus dēļ šādas finanšu korekcijas.
Izskanējuši arī viedokļi, ka šo situāciju vēl absurdāku padara tas, ka Latvijas Universitāte jau ir skaidri karteļa lietā tiesai paudusi savu pārliecību, ka Zinātņu centra ēkas iepirkumā kartelis nebija un nevarēja būt iespējams. Tiesa gan “mierina” universitāti ar to, ka pēc finanšu korekcijas piemērošanas universitāte tai atņemto finansējumu varēs atprasīt no šī iepirkuma uzvarētāja, arī ceļot prasību tiesā. Latvijas Universitātei prasība būtu jāpamato ar to, ka tā ir cietusi zaudējumus tieši tāpēc, ka iepirkuma uzvarētājs bija karteļa vienošanās dalībnieks. Tātad, lai no būvnieka saņemtu atpakaļ zaudēto ES fondu finansējumu, universitātei būtu jāiekāpj “citās kurpēs” – ja būvnieku karteļa lietā par Konkurences padomes lēmumu Latvijas Universitāte saka, ka Zinātņu centra ēkas iepirkumā karteļa nav un nevarēja būt, tad zaudējumu prasības lietā universitātei būtu jāpierāda pretējais – ka būvnieks bija karteļa dalībnieks, neskatoties uz to, ka kartelis pat teorētiski ka Zinātņu centra ēkas iepirkumā 2. kārtā nebija iespējams. Tas ir gan absurdi, gan pēc loģikas un saprāta likumiem neiespējami. Tātad visa CFLA finanšu korekcija, kas balstīta uz Konkurences padomes publicēto 77 objektu sarakstu, radītu universitātei zaudējumus , ko tai faktiski būtu neiespējami atgūt.
