Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija (LLĢĀA) panākusi kompromisu ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) un Veselības ministriju (VM) par prasībām veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai, aģentūrai LETA apstiprināja asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Viņa pauda, ka šovakar divām pusēm izdevies vienoties pat pamatprasībām streika prasību ietvaros. Kozlovska gan piebilda, ka vienošanās oficiāli varētu tikt noslēgta vien pirmdien, kad to parakstīs veselības ministre Anda Čakša, Kučinskis un koalīcijas partiju vadītāji, tādējādi apņemoties pildīt solīto.

"Saprotu, ka pirmdien šie paraksti varētu būt par finansējuma palielinājumu veselības aprūpei, ieskaitot primāro veselības aprūpi, kā arī reformu, e-veselību un citām prasībām," teica Kozlovska.

Kozlovska skaidroja, ka saskaņā ar Streika likumu katra nozares pārstāvja dalība streikā bija brīvprātīga, savukārt streika juridisko vadību bija uzņēmusies Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA), kura attiecīgi arī var lemt par streika izbeigšanu.

Starptautiskais dzērienu ražotājs "Carlsberg", kas ir ceturtais lielākais alusdarītājs pasaulē, trešdien paziņoja, ka aptur ražošanu un pārdošanu Krievijā tās iebrukuma Ukrainā dēļ.

"Mēs esam ar ukraiņu tautu un cilvēkiem visā pasaulē, uz visstingrāko nosodot Krievijas iebrukumu," teikts grupas "Carlsberg" paziņojumā.

"Carlsberg" atzina, ka tāpēc nevar Krievijā veikt "uzņēmējdarbību kā parasti".

"Carlsberg" pagājušajā nedēļā paziņoja, ka aptur jaunas investīcijas Krievijā un eksportu uz Krieviju.

"Kopš [šī paziņojuma] mēs esam apturējuši gan "Carlsberg Group", gan "Baltika Breweries" reklāmas Krievijā, un mēs apturēsim mūsu galvenā zīmola "Carlsberg" ražošanu un pārdošanu Krievijas tirgū," trešdien pavēstīja "Carlsberg".

"Carlsberg" kopš 2008.gada ir Krievijas alusdarītavas "Baltika Breweries" vairākuma īpašnieks. Šajā alusdarītavā nodarbināti 8400 cilvēku, kas ir vairāk nekā piektdaļa no grupas "Carlsberg" nodarbinātajiem visā pasaulē.

Konsolidējas gan globālais alus tirgus vispār, gan atsevišķi lielākie tā spēlētāji; arī Latvijā pieaug dārgais gals, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pasaulē ceturtais lielākais alus brūvētājs dāņu Carlsberg paziņojis, ka atlaidīs 2000 darbinieku jeb 15% no visiem. Iemesls ir konsolidācija grupas iekšienē, ko diktē sevišķi neveiksmes Krievijas un Ķīnas tirgū, raksta The Wall Street Journal. Pārstrukturēšanas programma nozīmē virkni pasākumu, ne atlaišanas vien, un tās mērķis ir 1,5 mljrd. līdz divu mljrd. DKK (200 milj. līdz 270 milj. EUR) ietaupījumi līdz 2018. gadam.

Iet uz dārgo

Kompānijas «jaunā slota» Kēss Harts, kas vadītāja krēslā sēdās pirms pieciem mēnešiem, intervijā Bloomberg saka, ka no Krievijas līdz šim gūta puse no ienākumiem, bet nu tās daļa sadilusi līdz 20%. Carlsberg Krievijā, kas ir trešā lielākā alus ražotāja valsts pasaulē un ceturtais lielākais bairīša noieta tirgus, ir vadošie brūvētāji. Alus pārdošanas apjoms trešajā ceturksnī vien Krievijā krities par 11%. Tam par iemesliem tiek minēts gan Rietumu un Kremļa sankciju karš, kas pasliktina vispārējo ekonomikas klimatu, gan rubļa straujā devalvācija un līdz ar to pirktspējas pasliktināšanās, gan valdības cīņa par alkohola patēriņa samazinājumu. Kā negatīvs faktors tiek minēts arī konflikts Austrumukrainā. Austrumeiropā Carlsberg tirdzniecības apjoms trešajā ceturksnī krities par 16%, bet neto ienākumi pat par 30% – līdz apmēram 230 milj. EUR. Galvenokārt tajā tiek vainotas valūtas kursu svārstības.

Viens no pasaules lielākajiem alus ražotājiem - Lietuvas alus tirgus līderes Švyturys-Utenos alus īpašnieks Carlsberg - kopā ar ASV alus darītavu Brooklyn Brewery investēs aptuveni piecus miljonus eiro jauna, ekskluzīva alus ražošanas līnijā Klaipēdā.

Kā pastāstījis Švyturys-Utenos alus rīkotājdirektors Daiņus Smailis, Carlsberg un Brooklyn Brewery kļūs par jauna uzņēmuma akcionāriem un šim uzņēmumam tiks nodota daļa Švyturys-Utenos alus pašreizējā biznesa, proti, daļa Raudonuju Plytu zīmola.

«Tiks izveidota jauna kompānija, kas kļūs par jaunas alus ražošanas līnijas un ar to saistītā biznesa - restorāna, alus informācijas centra utt. - operatori (..). Jaunajā uzņēmumā Carlsberg un Brooklyn Brewery daļas būs aptuveni vienādas. Precīzu attiecību šobrīd nevaru nosaukt, bet tā būs standartshēma, pēc kādas Brooklyn sadarbojas ar Carlsberg citās alus darītavās,» viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS.

Alus darītāvas Aldaris valdes locekļa amatu pametis Dānijas pilsonis Tomass Panteli (Thomas Panteli), kurš šā gada februārī pameta arī kompānijas izpilddirekotra amatu.

T. Panteli vietā stājies dānis Tomass Kure Jakobsens (Thomas Kure Jakobsen), kurš līdz šim ilgus gadus darbojies Aldara īpašnieka Carlsberg Grupas saistītajos uzņēmumos. T. K. Jakobsens februārī nomainīja T. Panteli arī a/s Aldaris izpilddirektora amatā.

Ieraksts par izmaiņām a/s Aldaris amatpersonu sastāvā veikts šā gada 26. martā.

A/s Aldaris valdes priekšsēdētāja ir Ināra Šure.

Jau vēstīts, ka T. K. Jakobsens strādā Carlsberg grupā 15 gadus. Līdz 2008. gadam jaunais a/s Aldaris valdes loceklis bija atbildīgs par Carlsberg produktu pieejamību vairāk kā simts eksporta tirgos, kuros Carlsberg Grupai nav savu alus darītavu. Kopš 2008. gada T. K. Jakobsens ieņēma izpilddirektora amatu Carlsberg uzņēmumos Horvātijā un Ungārijā.

Par alus darītavas Aldaris izpilddirektoru kļuvis Tomass Kure Jakobsens (Thomas Kure Jacobsen), kurš ilgus gadus darbojies Aldara īpašnieka Carlsberg Grupas saistītajos uzņēmumos.

T.K.Jakobsens strādājis Carlsberg Grupā 15 gadus, informē a/s Aldaris komunikāciju direktore Laura Krastiņa. Līdz 2008.gadam T.K.Jakobsens bija atbildīgas par Carlsberg produktu pieejamību vairāk kā 100 eksporta tirgos, kuros Carlsberg Grupai nav savu alus darītavu. Kopš 2008. gada T.K.Jakobsens ir strādājis par izpilddirektoru Carlsberg uzņēmumos Horvātijā un Ungārijā. «Man vienmēr ir patikuši jauni izaicinājumi, tāpēc esmu pagodināts, ka kļuvu par Latvijas alus tirgus līdera izpilddirektoru. Esmu pārliecināts, ka pieredze, ko esmu guvis ilgus gadus strādājot alus nozarē Aldarim palīdzēs vēl vairāk nostiprināt pozīcijas alus segmentā, kā arī palielināt mūsu pārstāvniecību bezalkoholisko dzērienu nozarē,» norāda T.K.Jakobsens.

Neskatoties uz aicinājumu atlikt streiku līdz 22.jūlijam, tas sāksies no nākamās nedēļas, kā arī iepriekš bija plānots, aģentūru LETA informēja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijā (LĢĀA).

Streikā piedalīsies vairāk nekā 600 ģimenes ārsti. Sīkāku informāciju par streiku LĢĀA plāno sniegt preses konferencē, kas notiks rīt plkst.12 asociācijas birojā, Blaumaņa ielā 5a-43.

Streika komiteja uz trešdien pēcpusdienā premjera Māra Kučinska (ZZS) birojā notikušajām sarunām nebija aicināta, tāpēc nekādas ziņas par tām nevar sniegt, apgalvots LĢĀA paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.

«Streika komitejai un streikotājiem nav saistoši citu personu ieskati par streika organizāciju un norisi,» norāda LĢĀA.

Sīkāku informāciju LĢĀA vadītāja ceturtdienas vakarā nesniedza un uz telefona zvaniem neatbildēja.

Savukārt LĢĀA valdes loceklis Pauls Prinicis aģentūrai LETA sacīja, ka ģimenes ārsti ir ļoti dusmīgi par to, ka viņu intereses neņem vērā. «Būtiski, cik nopietni Veselības ministrija, Ministru prezidents un valsts uztver to, ka mūsu pacients var nesaņemt ģimenes ārsta pakalpojumu. Ja to uztver kā nopietnu draudu, sarunām [par veselības aprūpes finansēšanas modeli] vajadzētu atsākties no tās vietas, kur noslēdzās pagājušajā nedēļā,» teica LĢĀA valdes loceklis. Viņš uzsvēra, ka LĢĀA neatkāpsies no savām prasībām, jo streika komitejai dots mandāts cīnīties par 609 ģimenes ārstu interesēm, kas ir liela daļa no visiem ģimenes ārstiem.

Cilvēcīgi vairāku Liepājas Autobusu parka (LAP) darbinieku vēlme streikot ar motivāciju «mēģināts nav zaudēts» ir izprotama. Diemžēl tā ir ļoti neproduktīva un neko neatrisina, turklāt, izvērtējot streika pieteikumu, rodas pārliecība, ka nelikumīga. Tādēļ LAP ir vērsies ar iesniegumu Kurzemes rajona tiesā Liepājā atzīt streika pieteikumu par nelikumīgu.

Aicinām Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta darbinieku arodbiedrību (LAKRS) atsaukt streika pieteikumu, lai sēstos pie sarunu galda, izveidotu izlīgšanas komisiju un risinātu jautājumus pārrunu ceļā, kas nav līdz šim noticis.

LAKRS PRASĪBAS

LAKRS 2019. gada 30. maijā plāno rīkot streiku, pieprasot izpildīt sešas LAKRS prasības, tostarp 1) autobusu vadītājiem nodrošinātu stundas likmi 7 € apmērā; 2) darbgatavības laika posma samaksu 3.5 €/h; 3) LAP grāmatvedībā veikt biedru naudas ieturējumu no darbinieku algām un pārskatīt to LAKRS; 4) noslēgt Darba koplīgumu jaunā redakcijā; 5) saņemt rakstveidā informāciju un konsultēties ar LAKRS pirms tiek pieņemti kādi lēmumi, kuri var skart darbinieku intereses; 6) atbilstoši Darba likuma 96. pantam nosūtīt darbiniekus uz apmācībām, apmaksājot darba laiku.

Lietuvas tiesa izlēmusi, ka Carlsberg alus ražošana ir «vitāli svarīga» nodarbe, tādējādi ievietojot alus darīšanu vienā kategorijā ar medicīnas precēm un ūdeni.

Dānijas alus ražošanas kompānija Lietuvas tiesā vērsās, lai atturētu savus darbiniekus no streikošanas, aicinot noteikt alus darīšanu par vitāli svarīgu nodarbošanos, vēsta The Telegraph. Carlsberg Klaipēdas tiesai norādīja, ka uzņēmuma Lietuvas ražotnes strādnieki gatavojas streikot «labākās sezonas laikā».

Tiesa atbalstījusi Carlsberg lūgumu un pasludinājusi, ka alus ražotāja darbinieku streiks ir nelegāls un jāaptur uz vismaz 30 dienām, norāda britu laikraksts. Carlsberg darbinieku neapmierinātību izsaukuši darba apstākļi un zemā alga. Streiks tika plānots jūnijā.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkotajā protesta gājienā šodien piedalīsies vairāk nekā 8000 izglītības un medicīnas iestāžu darbinieku, lai prasītu "cieņpilnu un atbildīgu attieksmi" pret nozarēm.

Arodbiedrībā norādīja, ka protesta gājienā piedalīsies 7500 pedagogu, tostarp zinātnes institūciju pārstāvji, jo streika prasības par pedagogu atalgojumu un slodzes grafiku attiecas arī uz viņiem. Šobrīd savu dalību ir apstiprinājuši darbinieki no Latvijas Zinātnes akadēmijas, Daugavpils Universitātes, Liepājas Universitātes, Latvijas Universitātes, Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Latvijas Kultūras akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un citām.

Protesta gājienā piedalīsies arī universitāšu studentu padomes un studenti.

Latvijas Ārstu biedrībā aģentūra LETA noskaidroja, ka protesta gājienam varētu pievienoties ap 1000 mediķu, bet tas neietekmēšot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo vairākas slimnīcas aicinājušas piedalīties gājienā tos mediķus, kuriem tajā dienā nav jāstrādā. Lai nodrošinātu medicīnas pakalpojumu nepārtrauktību, slimnīcās strādājošie ņemšot gan atvaļinājumus, gan izmantošot savu brīvdienu, lai piedalītos protesta gājienā.

Dānijas alus ražotājs «Carlsberg Group» turpina savu ceļu uz pasaulē pirmo «papīra» pudeli, kas izgatavota no ilgtspējīgu resursu koka šķiedrām, kas ir gan 100% bioloģiskas, gan pilnībā pārstrādājamas, informē uzņēmumā.

«Carlsberg» prezentējis divus jaunus pētījumu prototipus tā projektam «Green Fibre Bottle», kas ir pirmā «papīra pudele», kurā tiek pildīts alus. Šobrīd iniciatīvai pievienojušās citas pasaulē vadošas kompānijas, kurām ir vienota vīzija attiecībā uz ilgtspējīga iepakojuma izstrādi, veicot papīra pudeļu tehnoloģijas attīstīšanu.

Abi jaunie pētījumu prototipi izgatavoti no ilgtspējīgu resursu koka šķiedrām, tie ir pilnībā pārstrādājami un ar iekšējo struktūru, kas ļauj iepildīt alu. Viens prototips izmanto plānu pārstrādājumu PET polimēra plēves struktūru, bet otrs – 100% bioloģisku PEF polimēra plēves struktūru. Šie prototipi tiks izmantoti, lai pārbaudītu šo struktūru tehnoloģiju, jo «Carlsberg» vēlas iegūt risinājumu, kas ļautu izmantot 100% bioloģiskas pudeles bez polimēriem.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) negrasās atkāpties no savām prasības - palielināt kapitācijas naudas apjomu un pagaidām streiku pārtraukt neplāno, aģentūrai LETA norādīja LĢĀA vadītāja Sarmīte Veide.

Piedāvājumu par kapitācijas naudas pieaugumu asociācija neesot sagaidījusi arī pēc ceturtdien notikušās sarunas ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS).

Ceturtdien vakarā LĢĀA saņēmusi vēstuli no Kučinska ar viņa piedāvājumu ģimenes ārstiem situācijas uzlabošanai, aģentūrai LETA pastāstīja LĢĀA vadītāja Sarmīte Veide. Viņa skaidroja, ka esot panākts kompromiss par pieslēgšanos e-veselības sistēmai, reformas īstenošanu. Taču vienošanās par kapitācijas naudas pieaugumu aizvien nav panākta.

Veide atzina, ka kapitācijas naudas palielināšana ir prasība, no kuras ģimenes ārsti negrasās atteikties, taču līdz šim premjera piedāvājumā ir tikai punkts par atalgojuma daļas palielināšanu atbilstoši reformas plānam. Veide sacīja, ka mediķiem ir ļoti būtiski panākt kapitācijas naudas pieaugumu, lai spētu nodrošināt prakses vietu uzturēšanu, kas, kā sacīja ārste, ik gadu sadārdzinās.

«Somersby ir Carlsberg Grupas vadošais sidrs un tā brūvēšana notiek Carlsberg Grupas ietvaros. Latvijā pārdotais sidrs, pēc Carlsberg receptūras, tiek brūvēts Igaunijā,» biznesa portālam db.lv, vaicāta, vai šī jaunā produkta ražošana notiek mūsu valstī, atklāja AS Aldaris komunikāciju direktore Laura Krastiņa.

Kā rakstīts, alus darītava Aldaris sākusi piedāvāt jaunu Premium klases sidru Somersby ar ābolu un bumbieru garšu. Plānots, ka gada laikā tiks pārdoti aptuveni 500 tūkstoši litru šī sidra.

Kā vēsta ražotājs, Somersby sidra gatavošanā tiek izmantoti svaigi bumbieri un fermentēta ābolu sula. Atbildot uz jautājumu, vai sidra ražošanai nepieciešamie augļi tiek iepirkti arī Latvijā, L. Krastiņa norādīja, ka «visi produktu izejvielu iepirkumi Carlsberg Grupā notiek centralizēti, rūpīgi izvērtējot kvalitāti un arī cenu». «Pārsvarā izejvielas tiek iepirktas dažādās Eiropas valstīs. Diemžēl Latvijā izejvielas netiek iepirktas, jo vietējie ražotāji nespēj piegādāt produkciju nepieciešamajā vairumā,» informēja Aldara pārstāve.

Notikušas izmaiņas alus un bezalkoholisko dzērienu ražotāja un izplatītāja AS "Aldaris" valdes sastāvā – darbu valdē uzsāk "Carlsberg Baltic" personāla direktore Baltijā Elīna Aščuka, informē AS "Aldaris".

Līdzšinējais valdes loceklis Aurimas Šimas turpinās pildīt savus pienākumus valdē, kā arī Pārdošanas direktora amatā, savukārt, valdes locekle Lina Markevičiūte turpinās darbu "Carlsberg Baltic" Finanšu direktores amatā. Stratēģiskas izmaiņas uzņēmuma darbībā netiek plānotas. Rotācija valdes sastāvā ir rutīnas prakse ar mērķi iesaistīt profesionāļus ar citu skatījumu un jaunām idejām.

E.Aščuka līdz šim bija atbildīga par HR funkcijas vadību Baltijas valstīs, savukārt pirms pievienošanās "Carlsberg Baltic" komandai viņa guvusi nozīmīgu pieredzi personāla vadības jomā Baltijas līmenī, strādājot "Premier Restaurants" Baltijas komandā. Kopumā E.Aščuka savā vairāk nekā 20 gadus ilgajā karjerā darbojusies dažādās nozarēs – no banku un valsts sektora līdz HoReCa uzņēmumiem.

Francijas aviosatiksmes dispečeru streika dēļ Latvijas nacionālajai aviokompānijai airBaltic nācies atcelt lidojumus uz Nicu, informē lidsabiedrības pārstāvji. Tāpat nozares pārstāvji paredz, ka līdzīgi streiki drīzumā varētu notikt arī citās Eiropas lidostās.

Trešdien lidsabiedrība airBaltic atcēlusi reisu Rīga – Nica – Rīga (BT695 / BT696), kas tiek veikts līdz četrām reizēm nedēļā. Savukārt otrdien airBaltic Francijas aviosatiksmes dispečeru streika dēļ atcēla lidojumus uz Parīzi. Citas aviokompānijas, kas lido no starptautiskās lidostas Rīga, streiks Francijā nav ietekmējis, Db.lv stāstīja lidostas pārstāve Elīna Krastiņa.

Pasažieriem, kuru lidojumi tikuši reisā Rīga – Nica – Rīga, airBaltic nodrošina kuponus maltītēm un piedāvā lidot uz citiem galamērķiem, kas ir atceltā galamērķa tuvumā, pauda airBaltic pārstāvji. Tāpat «tiek darīts viss iespējamais», lai nodrošinātu pasažieriem viesnīcas, ja ielidot Nicā vai izlidot no tās nebūs iespējams aviosatiksmes dispečeru streika dēļ.

Lielāku atlīdzību par savu padarīto darbu ir pelnījuši ne tikai 47 Latvijas Nacionālās operas (LNO) kora arodbiedrības biedri, kas nolēmuši streikot, bet arī visi pārējie operas darbinieki, šodien žurnālistiem sacīja LNO direktors Andrejs Žagars.

«Visi grib, lai algas atgrieztos 2009.gada algu līmenī. Es arī gribu. Tad, kad valsts mums nodrošinās finansējumu 2009.gada līmenī, tad operas administrācija ar lielāko prieku sadalīs to visiem darbiniekiem. Mēs esam atkarīgi no valsts dotācijas. Esmu visu laiku cīnījies par papildu finansējumu un arī turpmāk no prasībām par budžeta palielinājumu neatkāpšos,» pauda Žagars.

Viņš akcentēja, ka lielāku atlīdzību ir pelnījuši visi 567 operas darbinieki, ne tikai 47 operas kora mākslinieki.

LNO direktors skaidroja, ka operas administrācija izmantos visas tiesiskās iespējas, lai nodrošinātu 15.Rīgas operas festivāla norisi. Žagars cer, ka dialogam, kas notiks ar operas kora arodbiedrību, būs labs rezultāts.

Šā gada pirmajā ceturksnī Dānijas alkoholisko dzērienu ražotājs Carlsberg negaidīti strādājis ar zaudējumiem, kas radušies Krievijas tirgus situācijas dēļ, raksta MarketWatch.

Ceturtais lielākais alus ražotājs pasaulē paziņojis, ka trīs mēnešos zaudējumi sasnieguši 90 miljonus Dānijas kronu (13,49 miljonus dolāru), salīdzinot ar 67 miljonu kronu zaudējumiem iepriekšējā ceturksnī. Analītiķi prognozēja, ka kompānijas peļņa pirmajā ceturksnī būs 11 miljoni kronu.

Pēc rezultātu paziņošanas Carlsberg akcijas cena Kopenhāgenas biržā saruka par 4% līdz 612,5 kronām.

Uzņēmuma operatīvā peļņa sasniedza 661 miljonus kronu, salīdzinot ar 453 miljoniem kronu iepriekšējā ceturksnī, ko veicināja spēcīgāks pieprasījums Rietumeiropā, kā arī izaugsmes turpināšanās Āzijā. Pirmā ceturkšņa ieņēmumi sasniedza 13,47 miljardus kronu, kas ir par 4,4% vairāk nekā pirms gada.

Ar 1. oktobrī alus darītavai Aldaris būs jauns izpilddirektors Veli Pekka Tennila, kurš vienlaicīgi pildīs arī Carlsberg Baltic izpilddirektora pienākumus. Tādējādi Latvija kļūs par centrālo vietu, no kuras tiks koordinēti un vadīti arī Carlsberg Grupas uzņēmumi Igaunijā (Saku) un Lietuvā (Svyturys Uteno Alus), informē a/s Aldaris komunikāciju direktore Laura Krastiņa.

Kā norāda Krastiņa, līdzšinējais Aldara izpilddirektors Tomass Kure Jakobsenes nodod savas funkcijas jaunajam vadītājam, jo ir pabeidzis viņam uzticētos uzdevumus - izveidot jaunu uzņēmuma stratēģiju un struktūru, sagatavojot uzņēmumu turpmākai izaugsmei.

«Baltijas valstu tirgus man ir ļoti labi zināms, jo šajās valstīs strādāju četrus gadus. Pēdējā gada laikā esam smagi strādājuši, lai izveidotu jaunu uzņēmumu stratēģiju un struktūru, un šobrīd Carlsberg Grupas alus darītavas Baltijā ir sakārtotas tā, lai tās uzsāktu jaunu attīstības ceļu. Šīs pārmaiņas bija svarīgas, jo ekonomiskā krīze bija atstājusi zināmu ietekmi uz uzņēmumu darbību un bija nepieciešams pārstrukturizēt darbu, lai varētu veiksmīgi strādāt ilgtermiņā. Domāju, ka padarītā darba augļus mēs varēsim baudīt tuvāko pāris gadu laikā,» norāda jaunais a/s Aldaris izpilddirektors Veli Pekka Tennila.

AS Nordeka vadība kategoriski noraida streika organizētāju apgalvojumus par vadības attieksmi pret darbiniekiem, autobusu vadītāju darba un atpūtas režīma neievērošanu un zemajām algām, paziņojumā Nasdaq Riga norāda kompānijas vadītājs Sergejs Zabavņikovs.

Pēc Valsts SIA Autotransporta direkcija atzinuma AS Nordeka autobusu vadītāju darba samaksa pirms darbinieka nodokļu nomaksas ir viena no augstākajām nozarē. 2013.gadā tā bija vidēji 850 eiro mēnesī.

Respektējot savu darbinieku likumiskās tiesības piedalīties streikā, AS Nordeka vadība vienlaicīgi uzskata par nepieņemamu šī streika organizētāja – arodbiedrības LABA - publiskajā telpā pret uzņēmumu izvērsto nomelnojošo kampaņu.

AS Nordeka ir viens no lielākajiem pasažieru pārvadātājiem Latvijā un arī viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem nozarē. Uzņēmuma akcionāri pēdējos gados ir ieguldījuši lielus līdzekļus gan uzņēmuma attīstībā, gan darbinieku darba apstākļu uzlabošanā.

Rīgas dome otrdien, 24. novembrī, nolēma no pilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem samaksāt darba algu Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu pedagogiem un darbiniekiem, kuri 27. novembrī piedalīsies vienas dienas brīdinājuma streikā, informē Rīgas dome.

Par darba samaksas saglabāšanu nobalsoja 45 deputāti, bet astoņi deputāti, kuri pārstāv Nacionālo apvienību un partiju Vienotība nebalsoja.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga, uzrunājot Rīgas domes deputātus, norādīja, ka streikotāji prasa pilnveidot pedagogu darba samaksas jauno modeli un aicina nākamajam gadam rezervētos 9 miljonus eiro izlietot, lai uzlabotu darba samaksas nosacījumus pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem un atbalsta personālam, kā arī mazo izglītības iestāžu (izglītojamo skaits ir līdz 100) pedagogiem un nepieļautu darba samaksas pasliktināšanu nozarē strādājošajiem, respektīvi, nedrīkst samazināt esošās algas daļai pedagogu, lai paaugstinātu atalgojumu citiem. Tāpat arodbiedrība prasa palielināt finansējumu zinātnes un augstākās izglītības darbinieku darba samaksai. Arodbiedrības līdere atzinīgi novērtēja pašvaldības ieguldījumu izglītībā un sportā.

Skaidrība par izmaiņām uzņēmuma struktūrā un darbinieku iespējamu atlaišanu būs oktobra vidū, pēc AS Aldaris vadības un arodbiedrības tikšanās atzina abu pušu pārstāvji.

Kā norādīja Aldaris komunikāciju direktore Laura Krastiņa, vadība izklāstījusi savu redzējumu par uzņēmuma attīstību, kā arī uzklausīja darbinieku viedokli un vienojās par turpmākajiem darbības soļiem un tikšanās laikiem.

«Plānojam, ka konsultācijas par darbiniekiem labvēlīgāko risinājumu tiks pieņemts, vēlākais, līdz oktobra vidum, kad varēsim sniegt konkrētākas ziņas par izmaiņām uzņēmuma organizatoriskajā struktūrā,» sacīja Krastiņa.

Viņa apliecināja, ka darbiniekiem, kurus varētu skart atlaišana sakarā ar ražošanas sašaurināšanu, plānots līdzās esošajām likuma prasībām piedāvāt plašu finansiālo un sociālo atbalstu, jaunas darba iespējas citos Carlsberg grupas un vietējos ražošanas uzņēmumos, kā arī papildu apmācību un darbā iekārtošanu.

Kaut arī maksātnespējas joma nav jaunās valdības prioritāšu sarakstā, turpinās darbs tās pilnveidošanā. Šobrīd diskusija starp Tieslietu ministriju un sociālajiem partneriem norisinās pozitīvā gultnē – beidzot tiek aktualizēta tā dēvētā otrā iespēja.

Proti, pasākumu kopums, lai maksātspējas problēmu mākti uzņēmumi nevis bankrotētu, bet gan saņemtu nepieciešamo palīdzību darbības atjaunošanai un turpināšanai.

Viens no jautājumiem, kas pastāvīgi bijis vismaz divu iepriekšējo Saeimas deputātu sasaukumu darba kārtībā, ir maksātnespējas procesa problemātika. Par šo jautājumu ir daudz diskutēts, taču lielākoties ar negatīvu pieskaņu.

Tā, piemēram, 2018. gada 27. augustā Tieslietu padome publiskoja ekspertu komisijas ziņojumu par maksātnespējas procesu tiesvedību izvērtējumu, aptverot laika posmā no 2008. līdz 2014. gadam notikušos maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesus. Ziņojumā bija norādīts gan uz konkrētu tiesnešu darbībām šo kategoriju lietu izskatīšanā, gan sistēmiskām problēmām.

Alus darītājam Carlsberg varētu būt jāslēdz daļa alus darītavu, jo tā lielākajā tirgū samazinājies alus patēriņš, vēsta thelocal.dk.

Dānijas alus darītava Carlsberg paziņojusi, ka ekonomiskā nenoteiktība Krievijā, tās lielākajā tirgū, varētu likt pieņemt smagus lēmumus.

Carlsberg patērētāju noskaņojumu un dažu Austrumeiropas ekonomiku perspektīvas raksturo ar vārdiem: «arvien izaicinošāki un neskaidrāki». Līdz ar to tiek pieņemts, ka otrajā pusgadā pasliktināsies situācija arī alus kategorijā.

Kompānija norāda: «Lai, cik vien iespējams mazinātu riskus, vairākas izmaiņas jau veiktas un tiks veiktas mūsu biznesā Eiropas austrumos, ieskaitot strukturālas izmaiņas.» Tas ietver arī alus darītavu slēgšanu.

Dānijas alus darītājs Carlsberg paziņojis par plāniem šogad izpirkt atlikušos 15% Krievijas divīzijas Baltika akciju, ziņo BBC.

Gada rezultāti liecina, ka uzņēmums gada laikā - līdz 2011. gada 31. decembrim - strādājis ar konsolidēto tīro peļņu 5,69 miljardu Dānijas kronu (1,01 miljards ASV dolāru) apmērā.

Uzņēmums arī informējis, ka Krievijā, kur tas ir lielākais alus darītājs, zaudējis tirgus daļu sīvās konkurences dēļ.

Carlsberg paredz, ka Eiropas tirgus 2012. gadā saglabāsies vājš.

«Lai arī 2011. bija grūts gads, kad saskārāmies ar augošām izmaksām un izaicinājumu pilnu Krievijas tirgu, mūsu darbība Ziemeļeiropas, Rietumeiropas un Āzijas reģionos saglabājās veiksmīga,» sacījis vadītājs Jirgens Buls Rasmusens.