Būve

Carnikavas novadā par vairāk nekā 4 miljoniem eiro uzbūvētas pretplūdu aizsargbūves

Dienas Bizness, 16.12.2015

Jaunākais izdevums

Lai pasargātu no applūšanas aptuveni 5140 iedzīvotāju un viņu īpašumus 437 ha lielā platībā, Carnikavas novadā Gaujas abos krastos ir rekonstruēti četri dambji, kā arī uzbūvēti trīs jauni aizsargdambji, informē Carnikavas novada domes pārstāve Ilze Cerbule.

«Ir paveikts ārkārtīgi liels darbs, lai Carnikavas novada iedzīvotājus un viņu mājvietas pasargātu no plūdiem. Bija nepieciešams rekonstruēt esošo dambi, kā arī izbūvēt jaunas hidrobūves, lai vismaz nākamos 50 gadus novadā nevajadzētu satraukties par plūdiem,» saka Carnikavas novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Edgars Pudzis. Pateicoties aizsargdambja rekonstrukcijai, jau šī gada pavasarī bija vērojams, ka ūdens palu laikā Līdums-2 teritorijā Carnikavā vairs neieplūst, un arī Garupe ir pasargāta no Gaujas upes plūdiem.

Gaujas labajā krastā izbūvētās un rekonstruētās hidrobūves – Siguļu, Zvejnieka un Saules aizsargdambji – stiepjas 3,93 km garumā. Kopumā ir izbūvēti trīs dažāda tipa dambji – atkarībā no novietojuma, attāluma līdz upei un apdzīvotai teritorijai, tie veidoti ar nogāzēm abās pusēs vai arī rievsienu gar vienu vai abiem sāniem. Savukārt Dzirnezerā ūdens līmenis vairs nevar būtiski paaugstināties, jo uz Dzirnupes izbūvētas slūžas, norāda E.Pudzis.

Projekta ietvaros Carnikavā pie Vecgaujas izbūvēta straumvirzes būna un 335 metrus garš Gaujas krastu stiprinājums pie notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kā arī rekonstruētas piecas sūkņu stacijas. Tajās ir uzstādīti moderni un ekonomiski sūkņi, kas patērē daudz mazāk elektrības, to vadība ir automatizēta. Pārsūknējamā ūdens jauda visās rekonstruētajās sūkņu stacijās kopā ir 1600 litri sekundē.

Nākotnē iecerēts Carnikavas pusē pa dambi veidot apgaismotu promenādi ar cieto segumu, bet otrpus Gaujai tas saglabāsies kā «zaļais» dambis, kura virsmu klāj zālājs.

Neraugoties uz veiktajiem apjomīgajiem pretplūdu aizsardzības pasākumiem, saskaņā ar aprēķiniem plūdu iespējamība pastāv vienu reizi 100 gados, ja līdz ar strauju ūdens līmeņa paaugstināšanos Gaujas upē vērojami arī spēcīgi vējuzplūdi.

Projekta ieviešana ir noslēgusies 2015. gada decembrī, tomēr pašvaldība turpinās darbu gan ar krasta stiprinājumiem, gan citiem nepieciešamajiem risinājumiem plūdu draudu novēršanai nākotnē.

Pretplūdu pasākumi Carnikavas novada teritorijā veikti Eiropas Reģionālās attīstības fonda pilnībā finansēta projekta «Plūdu risku samazināšana Carnikavas novadā» ietvaros, un projekta kopējais finansējums ir 4 374 164 eiro. Projekta finanšu un administratīvo uzraudzību nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Pretplūdu hidrobūvju rekonstrukciju veica SIA Riga rent, būvniecību SIA Jēkabpils PMK, bet tehnisko projektu izstrādāja VSIA Meliorprojekts un darbu būvuzraudzību nodrošināja SIA Firma L4.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas maratona laikā jārēķinās ar būtiskiem satiksmes ierobežojumiem

Zane Atlāce - Bistere, 16.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi nedēļas nogalē pilsētā gaidāmi būtiski satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 18. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala, informē Rīgas domē.

No 18. maija plkst. 20.00 līdz 21. maija plkst. 6.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm un operatīvo transportu). Tostarp apstāties un stāvēt šajā posmā transportlīdzekļiem būs aizliegts jau no 17. maija plkst. 20.00.

19. maijā no plkst. 9.30. līdz plkst. 11.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi Ģimeņu skrējiena laikā, kurš notiks pa maršrutu: 11.novembra krastmala–Eksporta iela–Muitas iela–Citadeles iela–Krišjāņa Valdemāra iela–Vanšu tilts–apgriešanās pretī Ķīpsalas ielai–Vanšu tilts–Krišjāņa Valdemāra iela–Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris–Brīvības iela–Brīvības pieminekļa laukums (apgriešanās)–Kaļķu iela–11.novembra krastmala (finišs).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā nodota centra tuvumā, Bukultu ielā uzbūvētā B+ klases biroju ēka - RED LINE, informē projekta attīstītāji.

Sešu stāvu ēku attīstīja A/s Dambis, projekta autors: arhitektu birojs NRJA. Investīcijas šajā projektā ir 5,3 miljoni eiro.

«Šī ēka ir mūsu atbilde nomnieku interesei atrasties jaunās, modernās, individuāli pielāgotās biroja telpās. Turklāt mūsu ēka piedāvā arī šobrīd tirgū konkurētspējīgu nomas likmi. Nosaukumu tā ieguvusi no fasādes arhitektūras elementa,» pastāstīja A/s Dambis valdes priekšsēdētājs Arturs Zausajevs.

RED LINE biroju ēkas kopējā platība ir nepilni 6000 kvadrātmetri. Šobrīd nomai pieejamās platības sasniedz 2830 kvadrātmetrus. Vidējā stāva platība ir 840 kvadrātmetri, savukārt biroji pieejami platībās no 75 kvadrātmetriem. 6. stāvs kļuvis par jauno mājvietu a/s Dambis administrācijai, savukārt daļā no 5. stāva atradīsies medicīnas centrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Vēsturisko FG dambi Rīgas ostas teritorijā rekonstruēs AS BMGS

Zane Atlāce - Bistere, 06.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas valde slēgs līgumu ar hidrotehniskās celtniecības kompāniju AS BMGS par galvenā kuģu ceļa vēsturiskā krasta stiprinājuma (FG dambis) pārbūvi, informē Rīgas Brīvostas pārvaldē.

AS BMGS piedāvājums tika atzīts par ekonomiski izdevīgāko Rīgas brīvostas pārvaldes (RBP) izsludinātajā atklātajā iepirkuma procedūrā par FG dambja pārbūvi, saglabājot to vēsturiskajā izskatā. FG dambis atrodas Daugavas kreisajā krastā pie Ķīpsalas un stiepjas 1, 51 km garumā. Bez būtiskas atjaunošanas tas ticis ekspluatēts jau vairāk nekā 120 gadus. Tā kā vēsturiskajam dambim ir būtiska loma kuģošanas nodrošināšanai Rīgas ostā - tas aizsargā galveno kuģu ceļu no grunts noslīdējumiem, RBP ir uzsākusi FG dambja rekonstrukcijas projektu.

FG dambis ir būvēts no 1889. līdz 1891. gadam kā Daugavas kreisā krasta straumi regulējošā būve un kopā ar K. Valdemāra un CDE dambi veido Daugavas kreisā krasta dambju sistēmu, kas paredzēta upes gultnes nostiprināšanai un ostas ierīkošanai. Dambja konstrukciju veido savā starpā sastiprinātas koka pāļu sienas, kas piepildītas ar akmeņiem. Tā kā savstarpējais pāļu sienu stiprinājums atrodas mainīgā ūdenslīmeņa zonā, koka konstrukcijas ir pakļautas trupei un ledus iedarbībai. Apsekošanas gaitā ir konstatēti nopietni dambja bojājumi, kas pēc ekspertu slēdziena var novest pie dambja sagruvuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Latviju olimpiskajās spēlēs pārstāvēs 35 sportisti deviņos sporta veidos

LETA, 22.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviju nākamajā mēnesī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs Dienvidkorejā pārstāvēs 35 sportisti deviņos sporta veidos, pirmdien pavēstīja Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).

Iepriekšējās trijās Ziemas olimpiskajās spēlēs, kas risinājās Turīnā, Vankūverā un Sočos, Latvijas delegācijā bija pa 58 sportistiem, bet šoreiz šo skaitu samazināja hokeja izlases netikšana uz Phjončhanu.

Hokeja izlasē parasti ir 25 spēlētāji, līdz ar to, ja Latvijas hokeja valstsvienība būtu kvalificējusies Olimpiādei, uz Phjončhanu dotos 60 atlēti.

Kopā ar komandu būs 35 treneri un atbalsta personāla dalībnieki, septiņi medicīniskā personāla pārstāvji, desmit LOK viesi, deviņas amatpersonas, seši LOK pārstāvji un piecu federāciju prezidenti.

Latvijas olimpiskās komandas karognesējs atklāšanas ceremonijā tiks nosaukts nākamajā pirmdienā.

Pirms oficiālās paziņošanas delegācijā bija divas intrigas - kura būs otrā slēpotāja sastāvā, kā arī vai olimpiskajās spēlēs pie starta beidzot tiks pieredzējušais bobslejists Intars Dambis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komandā Drive eO noskaņojums ir optimisma un apņēmības pilns, lai jau rīt dotos cīņā par uzvaru slavenākajās kalnābraukšanas sacensībās pasaulē, norāda komandas inženieris Kristaps Dambis.

Pirmo reizi Paikspīkas kalnābraukšanas sacensības norisinājās 1916. gadā, savukārt 2015. gads varētu ieiet vēsturē ar faktu, ka uzvaru absolūtajā vērtējumā izcīna komanda no Latvijas, pilotējot elektroauto, atzīmē K. Dambis. Līdzšinējie treniņu un kvalifikācijas braucienu rezultāti liecina, ka šis mērķis ir sasniedzams un reāls – komanda Ogrē, gatavojoties lielajam notikumam, gada gaitā ir izpildījusi mājas darbu un teicami sagatavojusi ātrāko elektroauto pasaulē. Arī pilots Rīss Millens ir pieradis pie spēkrata un gatavs cīnīties par uzvaru.

Kaut arī lielais iznāciens starptautiskajā arēnā Latvijas komandai vēl ir priekšā, Drive eO inženieris K. Dambis jau runā par nākamo gadu, jo treniņu laikā atklāts, ka prototips PP03 var braukt vēl ātrāk. Tas nozīmē – ja šogad līdzšinējais sacensību rekords tiek pārspēts – latvieši ir apņēmības pilni nesēdēt uz lauriem un turpināt pilnveidoties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FOTO: TOP 10 pēc apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi Latvijā

Db.lv, 11.10.2018

SIA Bucher Municipal

Neto apgrozījums, milj.eiro (2017): 47.9

Neto apgrozījuma pārmaiņas, milj.eiro (2017/2013): 30.4

Neto apgrozījuma pārmaiņas, % (2017/2013): 174

Produkcijas apraksts: Komunālo mašīnu ražošana.

Citas piezīmes: 2015.-2016.g. atklāja trīs jaunas montāžas līnijas, kuras tika pārceltas no Lielbritānijas un Šveices rūpnīcām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi, sestdien un svētdien, 14. un 15. maijā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 13. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala. Rīgas dome aicina iedzīvotājus ar izpratni attiekties pret nepieciešamajiem satiksmes ierobežojumiem un nedēļas nogalē laicīgi plānot savus pārvietošanās maršrutus pilsētas centrā.

No 13. maija plkst. 20.00 līdz 15. maija plkst. 24.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm).

14. maijā no plkst.15.00 līdz 16.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi RIMI bērnu dienas Ģimeņu skrējiena maršrutā: 11.novembra krastmala – Eksporta iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala.

15. maijā no plkst. 7.30 līdz 16.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme maratona maršrutos:

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Autoinženieris Kristaps Dambis: Amerikāniskā Tesla noteikti nav mans sapņu auto

Uldis Andersons, 30.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tesla ir riktīgs amerikāņu auto - kaut kas liels, kaut kas ne līdz galam nostrādāts, vērsts uz kaut kādām ārišķībām - nu tāds riktīgs amerikānis. Mums Ogres servisā bijušas pāris Teslas, un esmu gan Latvijā, gan vairākās citās valstīs braucis ar to. No braukšanas viedokļa - super,» Dienas Bizness žurnālam Auto stāsta autoinženieris Kristaps Dambis.

«Tas ir sērijveida automobilis, kas sniedz visas tās sajūtas, ko var sniegt tikai un vienīgi elektriskais automobilis. Ja tas nebūtu ietērpts amerikāniskajā čaulā, tad tas varētu būt mans sapņu auto,» viņš saka.

«Tomēr amerikāniskā Tesla noteikti nav mans sapņu auto! Piedevām tas ir sarežģīts kompjūters, kuram dzīves laikā sāk rasties dažādas programmiskas problēmas,» atzīst autoinženieris. «Piemēram, tu aiztaisi ciet vienas durvis, otras tai pašā brīdī atveras. Un tamlīdzīgi. Ļoti bieži iznāk sastapties ar cilvēkiem, kas par elektriskajiem auto izsakās nicīgi - ka tie plīsīs un lūzīs, būs problēmas. Tad es vienmēr atbildu - kad tu brauc pa Rīgu, cik bieži redzēsi uzrakstu Autoserviss? Ar tiem ir pilna pilsēta. Un tas ir tāpēc, ka visi automobiļi ir jāapkopj. Visi. Tie plīst gan plānveidā, gan neplānoti. Visos laikos tā ir bijis, un tieši tas pats attiecas uz elektriskajiem. Atšķiras vien tas, ka problēmām ir jauna specifika. Tā ir sava laika iezīme. Automobilis jau pēc savas būtības ir remontējama un apkopjama tehniska vienība. Protams, ja kāds baigi grib, piekasīties jau var visam. Nu, ja tā gribas, tad piekasies tāpat dīzeļiem!»

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

TOP vietas Latvijā, kur fotoradari fiksējuši visvairāk pārkāpumu

Dienas Bizness, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fotoradaru tēma jau gadiem ilgi bijusi diskutabla, un nereti izskanējuši pārmetumi, ka tie tiek izvietoti nevis vietās, kuras ir bīstamas, bet vietās, kur iespējams iekasēt vairāk naudas, tomēr atbildīgo institūciju pārstāvji uzsver – bojāgājušo skaita samazināšanās liecina, ka fotoradaru izvietošana ir palīdzējusi uzlabot satiksmes drošību, taču nevar apstāties tikai pie esošajām funkcijām, nemitīgi jādomā par jauniem risinājumiem, raksta laikraksta Dienas Bizness izdotais Auto žurnāls.

Šobrīd uz Latvijas ceļiem darbojas 60 stacionāro fotoradaru, bet policistu rīcībā ir 12 pārvietojamie radari, un plānots, ka fotoradaru skaits šajā gadā sasniegs 100.

(Žurnāls Auto nopērkams: https://www.dbhub.lv/auto-2018 )

Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem, ceļu satiksmes negadījumu kopskaits pagājušajā gadā samazinājies par 47%, smago ceļu satiksmes negadījumu skaits samazinājies par 45%, kā arī vispār nav bojā gājušo dēļ ātruma pārsniegšanas, informē CSDD Sabiedrisko attiecību daļas speciāliste Ieva Bērziņa.

Komentējot statistiku, arī Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis uzskata, ka nešaubīgi var teikt, ka situācija uz ceļiem uzlabojas, taču ir skaidrs, ka vēl daudz darāms, lai sasniegtu noteikto mērķi – līdz 2020. gadam uz pusi samazināt bojāgājušo skaitu, salīdzinot ar 2010. gadu, un turpināt proporcionālu bojāgājušo skaita samazinājumu, lai 2050. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo nebūtu vispār.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Latvijā ražotais elektriskais sacīkšu auto eO PP03 labākais kvalifikācijas braucienā; labo trases rekordu

Dienas Bizness, 25.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ražotais elektriskais sacīkšu auto eO PP03, ar pilotu Rīsu Millenu pie stūres, Paikspīkas kalnābraukšanas sacensībās ASV kvalifikācijas braucienā trases augšējā sekcijā uzrādījis labāko laiku elektroauto klasē, informē viens no auto radītājiem Kristaps Dambis.

Komanda Drive eO, gatavojoties izšķirošajam braucienam, ar pirmo piegājienu izgājusi tehnisko komisiju un bez neviena aizrādījuma saņēmusi atļauju piedalīties Paikspīkas kalnābraukšanas sacensībās. Pirmajās treniņu dienās komanda galvenokārt uzsvaru lika uz trases iepazīšanu, braucot mierīgā režīmā, lai varētu maksimāli labi sagatavoties kvalifikācijas braucieniem. Tas arī izdevies – Latvijā ražotais auto pārliecinoši uzrādījis pirmo rezultātu, kas ir par 6 sekundēm ātrāks, nekā līdzšinējais trases rekords.

«Šodien beidzot izdarījām to, par ko ilgi teicām, ka tā būs. Mūsu mašīna tehniski ir ļoti laba un reālā situācija trasē ar lielisko un drošo Rīsa braukšanas stilu iedeva vairāk nekā 20 sekunžu pārsvaru pār konkurentiem šajā posmā. Esam par to ļoti priecīgi un sacensībās varēsim braukt droši, tuvojoties savam mērķim,» atzīst Drive eO vadītājs Andris Dambis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Diskutē par iespēju arhitekta Sīļa AB dambim izstrādāto koncertzāles projektu realizēt Andrejsalā

LETA, 28.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskusijās par Nacionālās akustiskās koncertzāles izvietojumu tagad izskan iespēja arhitekta Anda Sīļa izstrādāto koncertzāles projektu, kas paredz to veidot uz AB dambja, realizēt Daugavas akvatorija Andrejsalas teritorijā.

Sīļa «Rīgas koncertzāles» projekts tika atzīts par labāko starptautiskā konkursā. Kā šodien žurnālistiem sacīja Sīlis, viņš piekristu iespējai realizēt projektu Andrejsalas teritorijā. Pēc viņa paustā, projektu būtu iespējams pielāgot arī būvniecībai šajā vietā. Vienlaikus, viņaprāt, labāks un, iespējams, lētāks variants būtu koncertzāles būvniecība uz AB dambja, ņemot vērā, ka projekta realizācijai Andrejsalā būtu nepieciešams veikt arī būtiskas izmaiņas ceļu infrastruktūrā.

Vienlaikus bijusī kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) savā vērtējumā par šādu iespēju bija skeptiska, saucot šo ideju par «ļoti teorētisku». Viņasprāt, vietas maiņa varētu nozīmēt jaunu projekta konkursu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogrē konstruētā elektroauto PP03 komanda, gatavojoties svētdienas startam Paikspīkas kalnābraukšanas sacensībās, veikusi eksperimentu, lai vēl vairāk palielinātu 1 megavata elektroauto ātrumu. Eksperiments attaisnojis cerības un treniņbraucienos Latvijas komanda uzrādījusi absolūti ātrāko rezultātu starp visām komandām, informēja pārstāvis Kristaps Dambis.

Līdz šim Drive eO uzstādītie rezultāti bija pārliecinoši, aizsteidzoties konkurentiem tālu priekšā, taču komanda treniņu laiku Paikspīkā ir izmantojusi lietderīgi un atklājusi, kā vēl vairāk palielināt auto ātrumu, kura uzrāviens līdz 100 km/h ir 2,5 sekundes.

«Ļoti interesanti, ka vēlamies šim auto kaut ko noņemt nost, nevis pielikt klāt. Testējām auto ar 10% mazāku jaudu, nekā braucām iepriekš, un izrādījās, ka sajūtas pilotam ir lēnākas, bet laiks – gluži pretēji – labāks,» komentē Andris Dambis, Drive eO vadītājs.

Komanda ir veikusi treniņbraucienus visos trīs trases posmos, taču līdz svētdienai turpināsies iegūto datu analīze. Komanda ir pārliecināta un droša par mērķa sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Jau drīzumā gāzes pedāli pēc fotoradara vairs negribēsies spiest

Dienas Bizness, 25.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auto asociācijas eksperti DB izdotajam Auto žurnālam atzīst, ka autovadītājus ir nepieciešams uzraudzīt. Paši viņi nav disciplinēti, turklāt Latvijas autoparks jau tā ir vecs un bīstams un pārmērīga ātruma režīmā tas kļūst vēl bīstamāks. Līdz ar to fotoradari ir labs veids, kā uzraudzīt satiksmi.

(Žurnāls Auto nopērkams: https://www.dbhub.lv/auto-2018 )

Šobrīd izteikti ir novērojams, ka transportlīdzekļu vadītāji, tuvojoties fotoradaram, piebremzē, taču uzreiz aiz tā atkal palielina ātrumu. Lai mazinātu šādu tendenci, paredzēts ieviest jauninājumu, mērot konkrētās automašīnas vidējo braukšanas ātrumu starp diviem fotoradariem – gan pirmais, gan otrais radars fiksē brīdi, kad transportlīdzeklis pabrauc tam garām, un, ņemot vērā attālumu starp šiem radariem, tiek aprēķināts vidējais ātrums, ar kādu tas ir pārvietojies šajā maršrutā.

CSDD pārstāve pieļauj, ka, visticamāk, pirmās šāda veida ierīces Latvijā būs jau pieejamas šogad – patlaban norit starpinstitūciju tehniskās sarunas, kurās tiek lemts, kas šīs iekārtas uzstādīs, par kādiem līdzekļiem tās tiks finansētas, kā arī apsvērti citi tehniski jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Labākie Rīgas cirka ēkas metu konkursā iesniegtie darbi

Monta Glumane, 12.06.2018

2.vieta

ARHITEKTU BIROJS NRJA

(Uldis Lukševics, Ivars Veinbergs, Zigmārs Jauja, Ilze Mekša, Elīna Lībiete, Ieva Lāce – Lukševica, Inga Dubinska).

Foto:publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā metu konkursā, kura mērķis bija izstrādāt Rīgas cirka vēsturiskās ēkas atjaunošanas un teritorijas attīstības vīziju, saņemti 20 darbi un izvēlēti labākie no tiem.

Saskaņā ar starptautiskas žūrijas vērtējumu tika piešķirtas divas otrās vietas, divas trešās vietas, kā arī četras veicināšanas balvas. Lai noteiktu uzvarētājus, iepirkuma komisija turpinās darbu, pārbaudot žūrijas godalgoto dalībnieku kvalifikāciju, informē VSIA «Rīgas cirks». Iesniegtie darbi skatāmi raksta galerijā!

«Šis ir nozīmīgs brīdis Rīgas cirkam - esam ieguvuši vairākas labas vīzijas par cirka ēkas nākotni, kas ilgtermiņā ļaus atdzimt Jāņa Frīdriha Baumaņa projektētajai fasādei un arēnai, kā arī nodrošinās iespēju Rīgas cirka teritoriju pilnvērtīgi apdzīvot kā māksliniekiem, tā sabiedrībai,» pauž Rīgas cirka valdes locekle Ināra Kehre. Konkursa dokumentāciju izņēmušas 149 personas, plaši apmeklēta novietnes apskate, iesniegti 20 projekti, kuros dalībnieki ieguldījuši nozīmīgu darbu ēkas izpētē un jaunu risinājumu vīzijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Paralimpiskās komitejas rīkotajā Latvijas Paralimpiskā sporta centra arhitektoniskās vīzijas metu konkursā par labāko žūrija ir atzinusi piedāvājumu no Latvijas un Francijas arhitektu apvienības.

Apvienību veido SIA "RUUME arhitekti" no Latvijas, ""LOCAL" S.A.S. d'architecture" no Francijas, Ansis Šinke, Sandra Sinka, Marija Elida Moskera Martinesa (Maria Elida Mosquera Martinez), Žeroms Emanuels Pikards (Jerome Emmanuel Picard), SIA "K-Forma" un Liene Līce. Tas paredz Rīgā, Bišumuižā sporta centru izbūvēt kā ciematu - parku sportam un brīvai atpūtai, kas pieejams gan sportistiem, gan pilsētas iedzīvotājiem un ir pilnībā pielāgots cilvēkiem ar invaliditāti.

"Pirmās vietas ieguvēja piedāvājums bija vislabākais gan no drošības viedokļa, gan iekštelpas un ārtelpas vizuālās saiknes ziņā, gan arī potenciālo izmaksu un ieguvumu attiecību ziņā. Šajā risinājumā sporta centrs paredzēts kā vienstāva ēku komplekss, kas ar ēku apjomu un būvformu kārtojumu ir ļoti draudzīgs cilvēkiem ar invaliditāti, iekļaujas konkrētajā pilsētvidē un respektē tuvumā esošo Bišumuižas parku," ar bankas Citadele atbalstu notikušajā metu konkursa apbalvošanas pasākumā 27.decembrī teica konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētājs Juris Dambis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Rīgas brīvostas pārvaldes pasūtījuma ir uzsākti Daugavgrīvas krasta nostiprinājuma jeb BKRR dambja remontdarbi - daļa konstrukciju gada sākumā tika izskalota vētru un jūras līmeņa izmaiņu ietekmē.

"Tas pasargās ostas teritoriju no turpmākas krasta erozijas un iespējamiem pārplūšanas draudiem. Lai gan dambis ir ostas hidrobūve un celta ostas funkciju nodrošināšanai, esam ņēmuši vērā, ka iedzīvotāji šo vietu mēdz izmantot nokļūšanai uz netālu esošo Daugavgrīvas molu. Līdz ar to paredzēts, ka sakārtojot šobrīd bojātās, bīstamās krasta nostiprinājuma pamatnes konstrukcijas, būs atjaunota arī iespēja pa to brīvi pārvietoties", akcentē Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Veicot teritorijas tehnisko apsekošanu, tika konstatēts, ka krasta nostiprinājuma dambja, kas sastāv no smilts uzbēruma un dzelzsbetona plākšņu virsbūves, bojātajā posmā betona plāksnes vietām ir gandrīz pilnībā sabrukušas, vietām to iztrūkst, savukārt liela daļa no smilts uzbēruma ir izskalota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Noslēdzies viens no apjomīgākajiem un arhitektoniski sarežģītākajiem projektiem Alūksnē

Dienas Bizness, 20.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Multifunkcionālās servisa ēkas būvniecība Alūksnes Pilssalā ir pabeigta. Ēka kalpos pašvaldības aģentūras «Alja» vajadzībām un tajā atradīsies aģentūras biroja un tehniskās telpas, bet daļa telpu tiks piedāvātas nomā uzņēmējiem, vēsta reģionālais portāls aluksniesiem.lv.

Projekts «Multifunkcionālās servisa ēkas izbūve Pilssalā» ir viens no apjomīgākajiem un arhitektoniski sarežģītākajiem Alūksnes novada pašvaldības īstenotajiem projektiem. Kopējā ēkas platība ir 247,3 m2, no kuriem 138,3 m2 izmantos pašvaldības aģentūras «Alja» vajadzībām, bet 109 m2 nomas tiesību izsoles kārtībā pašvaldība nodos uzņēmējdarbības veikšanai.

Kopējās būvdarbu izmaksas ir 846 991,86 EUR.

Ēkas projektēšanu veica SIA «Nams», būvniecību - SIA «Latvijas energoceltnieks», būvuzraudzību – SIA «Būvuzraugi LV», arheoloģisko uzraudzību - SIA «Archeo».

LASI ARĪ:

Industriālās teritorijas izveidē Alūksnē investēti 2,37 miljoni eiro

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

EUROBALT JUNIPRO tiesā prasa Baltijas Aviācijas Sistēmas maksātnespēju

Lelde Petrāne, Žanete Hāka, 21.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā iesniegts SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas maksātnespējas pieteikums, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās SIA EUROBALT JUNIPRO.

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 19. decembrī.

Uzņēmuma juridiskā adrese ir Rīga, Ganību dambis 17A, liecina Lursoft dati. Kompānija Komercreģistrā ierakstīta 2008.gada decembrī.

Kompānijas apmaksātais pamatkapitāls ir 27,47 miljoni eiro.

Aizvadītajā gadā SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas apgrozījums bija 0 eiro, bet zaudējumi – 51,3 tūkstoši eiro. Kompānijā strādāja viens darbinieks.

Uzņēmuma vienīgais valdes loceklis ir Sandris Kārklītis.

Baltijas Aviācijas sistēmas savulaik piederēja airBaltic vadītājam Bertoltam Flikam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Grūti izmantojama lielizmēra būve - RTU mācībspēki vēršas pret koncertzāli uz AB dambja

Zane Atlāce - Bistere, 16.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras fakultātes vadošie mācībspēki un zinātnieki 16. maijā nosūtījuši atklātu vēstuli Ministru kabinetam, kurā pauž viedokli par nacionālās koncertzāles būvniecības iecerēm, izklāstot argumentus, kāpēc koncertzāli nevajadzētu būvēt AB dambī.

RTU arhitektūras mācībspēki un citi vadošie Latvijas arhitekti vēstulē, kura Latvijas valdībai adresēta Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmijas (LRRA) vārdā, norāda, ka ir nepieņemama Kultūras ministrijas vienpusējā nostādne, kā vienīgo iespējamo koncertzāles būvniecības vietu pozicionējot tieši AB dambi, informē RTU Arhitektūras fakultātes Arhitektūras vēstures un teorijas katedras profesors Jānis Krastiņš.

«Celtnes ievērojama daļa iesniegsies arī bijušajā Ziemas ostā, tas ir, akvatorijā starp AB dambi un kreiso krastu. KM savu pozīciju pamato ar labas pārvaldības praksi, tiesisko paļāvību un pēctecību lēmumu pieņemšanā, atsaucoties uz it kā rūpīgu un pārdomātu procesu, kurā pasaulslavenu un profesionāli atzītu arhitektu biroju pārstāvji 2004. gadā esot izvēlējušies šo vietu, 2006. gadā notikušo starptautisko arhitektūras projektu konkursu, kā arī tam sekojušo projekta publisko apspriešanu un 2008. gadā apstiprināto teritorijas detālplānojumu. 2004. gadā lēmums par būvniecību uz AB dambja jau tā pieņemšanas brīdī bija tiešā pretrunā gan ar Aizsargjoslu likumu, gan Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumiem, gan spēkā esošo Rīgas attīstības plānu. Visi šie normatīvie akti politiska diktāta rezultātā īsā laikā tika izmainīti, iestrādājot izņēmumus uz AB dambja paredzamās koncertzāles sakarā,» teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Valsts ieņēmumu dienests tiesā prasa COBOLD maksātnespēju

Lelde Petrāne, 02.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā iesniegts SIA COBOLD maksātnespējas pieteikums, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 29. decembrī.

SIA COBOLD iepriekš bijusi atrodama valsts lielāko nodokļu parādnieku sarakstā.

Uzņēmuma juridiskā adrese ir Ganību dambis 19, Rīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

KM saņēmusi piedāvājumu Nacionālo akustisko koncertzāli būvēt Andrejsalā

LETA, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrija no privāta nekustamo īpašumu projektu attīstītāja saņēmusi piedāvājumu Nacionālo akustisko koncertzāli būvēt Andrejsalā, apstiprināja kultūras ministres padomniece Lita Kokale.

Viņa skaidroja, ka šo piedāvājumu pēc saņemšanas vēl nepieciešams izvērtēt, tādēļ informatīvo ziņojumu par visām potenciālajām koncertzāles atrašanās vietām Ministru kabinetā plānots iesniegt jūnija sākumā. Iepriekš to bija paredzēts izdarīt līdz šodienai.

Detalizētāku informāciju par saņemto piedāvājumu ministrijā pagaidām neatklāja.

Kā ziņots, līdz maija vidum norisinājās plašas arhitektu, pilsētplānotāju, kultūras nozares amatpersonu un citu ekspertu diskusijas par deviņām iespējamām Nacionālās akustiskās koncertzāles būvēšanas vietām Rīgas pilsētas centrā, kā arī atsevišķās teritorijās ārpus tā, aģentūru LETA informēja Kokale.

Iepriekšējā diskusijā ar kultūras darbiniekiem, kas norisinājās 12.aprīlī, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone norādīja, ka, līdzās AB dambim un Kongresu namam, topošajā informatīvajā ziņojumā Ministru kabinetam iekļautas vēl septiņas vietas - Eksporta iela, Andrejostas iela, Raņķa dambis, Matrožu iela, Mūkupurvu iela, Torņkalns un Zaķusala.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināts Latvijas Nacionālā teātra piebūves metu konkurss, informē Rīgas dome.

«Pateicoties Nacionālā teātra tagadējam izpilddirektoram Ojāram Rubenim nenotika teātrim līdzās esošā zemesgabala privatizācija, kā rezultātā pēc vairāku gadu tiesāšanās, ir iespēja teātrim paplašināties un nākotnē piedāvāt skatītājiem jaunu teātra repertuāru. Kopā ar Latvijas Nacionālo teātri esam sagatavojuši projektēšanas uzdevumu, kas ir profesionāli veidots un atbilst teātra vajadzībām un nodrošina pārdomātus tehnoloģiskos risinājumus, piemēram, teātra dekorāciju uzglabāšanu un pārvietošanu, jauna pārvietojamo skatuvi, darbnīcas, noliktavas, kā arī mēģinājuma telpas. Tajā skaidri iezīmējas jauna, moderna teātra ēka, ar mūsdienīgām tehnoloģijām un interesantiem zāles risinājumiem. Plānojam, ka pēc metu konkursa noslēgšanās, jaunās piebūves projektēšana notiks apmēram divus gadus un piebūves būvniecība varētu sākties 2022. gadā, kad arī būs beidzies nomas līgums ar tenisa kortu esošo apsaimniekotāju,» norāda Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pārplūdušās Daugavas ūdeņi no ārpasaules nošķīruši vairākus ciemus

Zane Atlāce - Bistere, 08.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsevišķi ciemati Daugavpils pusē, tostarp Nīcgales, Aizupes un Piedaugavas ciemi, ir applūduši un nošķirti no ārpasaules.

Daugavpils pilsētas domē trešdien notika civilās aizsardzības komisijas sēde, lai pārrunātu, vai nav nepieciešama kāda palīdzība, informē pašvaldībā. Taču Daugavpils novada izpilddirektores vietnieks Aleksandrs Aizbalts norādījis, ka šāda situācija atkārtojas katru gadu, tiek uzturēti sakari ar ciematu iedzīvotājiem un šobrīd viņiem ir viss nepieciešamais.

Daugavā sākusies ledus iešana. Kritiskais ūdens līmenis upē, kas ir bīstams Daugavpils pilsētai, ir 7 metri un 80 centimetri. Trešdien, 8. martā šis rādītājs bija 5 metri un 80 centimetri. Tomēr tas var strauji palielināties, ja lejtecē izveidosies ledus sastrēgums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lattelecom» Rīgas maratona norisei nākamajiem gadiem plānots lūgts valsts atbalstu, preses konferencē pastāstīja maratona vadītājs Aigars Nords.

Valsts atbalsts aptuveni 150 000 līdz 180 000 eiro apmērā būtu nepieciešams, lai uzlabotu maratona kvalitāti, vienlaikus mēģinot iegūt augstāku kvalifikācijas zīmi, skaidroja Nords. Patlaban pasākumam ir piešķirta prestižā Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas (IAAF) «Bronzas» kvalifikācijas zīme. Jau šogad maratona organizatori cer sasniegt vismaz «Sudraba» kvalitātes zīmi, savukārt nākotnē pretendēt uz «Zelta» kvalitātes zīmi.

Viņš pastāstīja, ka «Lattelecom» Rīgas maratons līdz šim bijis vienīgais Ziemeļeiropā ar «Bronzas» līmeni. Lai iegūtu augstāku kvalitātes zīmi, jāizpilda vairāki kritēriji. Viens no tiem ir augstāka līmeņa atlētu piedalīšanās maratonā - šogad tie būs virkne prestižu maratonu medaļnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Eiropas čempions bobslejā Intars Dambis Alūksnē uzsācis ģimenes biznesu

Lelde Petrāne, 23.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bobsleja stūmējs Intars Dambis kopā ar sievu Elīnu Dambi Alūksnē sākuši biznesu – viņu kuģītis Marienburg siltajā sezonā kursēs pa Alūksnes ezeru

Intars ir Eiropas čempions bobslejā, kurš Latvijas izlasē startē kopš 2002. gada. Šobrīd viņš ar ģimeni, kurā aug divi dēli – gadu vecais Tomass un piecus gadus vecais Ernests, dzīvo Alūksnē un veseļojas pēc gūtās traumas, bet jau laikus ir atsācis regulāri trenēties, lai atgrieztos sporta elitē.

Saskaņā ar biznesa plānu klientiem tiks piedāvāti izzinoši braucieni pa Alūksnes ezeru audiogida pavadībā četrās valodās – latviešu, angļu, krievu un igauņu, kas papildinās ezera skatus ar vēstures faktiem un interesantu informāciju par konkrēto objektu.

Jautāts, kā savienos tūrisma biznesu ar sportista karjeru, viņš atzīst, ka šobrīd galvenā nodarbošanās joprojām ir bobslejs, gatavošanās olimpiskajai sezonai: «Tad, kad nebūšu bobsleja nometnēs Rīgā vai Ventspilī, centīšos savā brīvajā laikā pats vadīt kuģīti. Par organizatoriskajiem darbiem atbildīga ir Elīna. Arī sporta karjerai reiz pienāks beigas, un tad varēšu pilnībā pievērsties tūrisma biznesam, bet pagaidām svarīgākais ir sports un gatavošanās Olimpiskajām spēlēm.»

Komentāri

Pievienot komentāru