«Čaulām» pieliek punktu 

Latvijā reģistrētām bankām, maksājumu iestādēm, brokeru sabiedrībām aizliedz sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus; ir neskaidrības par šī lēmuma sekām

Māris Ķirsons/Elīza Grīnberga, speciāli DB, 2018. gada 27. aprīlis plkst. 8:42

SIA Pwc valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska

Foto: Edijs Pālens/LETA

To paredz Saeimā akceptētie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Izmaiņas finanšu iestādēm liedz sadarboties ar čaulas kompānijām, ja uzņēmums atbilst divām pazīmēm – tas reģistrēts jurisdikcijā, kas neprasa finanšu pārskatu iesniegšanu, vai uzņēmums nespēj pierādīt reālu saimniecisko darbību. Bankām būs jāinformē klienti par sadarbības izbeigšanu, bet 60 dienu laikā stāsies spēkā aizliegums veikt jebkādas darbības ar čaulas kompānijām konkrētā likuma izpratnē.

«Uzskatu, ka tā ir cīņa ar sekām, ne cēloņu meklēšana vai novēršana,» komentē SIA Pwc valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Pēc viņas teiktā, bankas gadiem ilgi ir strādājušas, apkalpojot dažādus klientus, taču lēmums aizliegt sadarbību ar čaulas kompānijām nerisina problēmu pēc būtības. «Galvenais problēmu iemesls ir mūsdienām atbilstošas tirgus kontroles un pārraudzības trūkums. To redzam kā vāju sadarbību starp FKTK, Kontroles dienestu un prokuratūru, mūsdienām neatbilstošu darba metožu izmantošanu un resursu trūkumu,» viņa uzskata, uzsverot, ka Latvijas finanšu sektora reputācijas satricinājumi pēdējo mēnešu laikā valstij ir liels pārbaudījums, taču vienlaikus tā ir iespēja pacelt finanšu nozares attīstību citā – daudz profesionālākā līmenī. Ierobežojot sadarbību ar čaulas kompānijām, nevajadzētu papildus īstenot tādus priekšlikumus kā, piemēram, augsta riska nodevas ieviešanu, norāda eksperti.

«Iniciatīva aizliegt bankām apkalpot čaulas kompānijas ir pārdomāts solis, šādas kompānijas īpašnieki mēdz veidot, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas vai veiktu darbības, ar kurām paši sevi nevēlas publiski saistīt, un šāda nauda Latvijas banku sistēmai par labu nenāk,» uzskata Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš. Nerezidentu apkalpošana ir saistīta ar paaugstinātu risku, jo, strādājot ar citu valstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, vienmēr ir grūtāk izvērtēt viņu darbību un naudas izcelsmi un izpildīt «zini savu klientu» principu, tomēr vienlaikus būtiski, lai ierobežojumi saistībā ar čaulas kompānijām tiktu pareizi realizēti – augsta riska nodevu ieviešana vai līdzīgas pieejas nebūs efektīvi risinājumi. Arī Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors un ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka uzskata, ka čaulu kompāniju aizliegšana ir solis ceļā uz naudas atmazgāšanas mazināšanu. «Nedomāju, ka te ir vajadzīga dziļāka izpēte un ka tas var nodarīt ekonomikai kaitējumu vai atbaidīt investorus. Svarīgi, kā šis process tiks realizēts, bet kopumā to vajadzēja darīt jau sen,» viņš piebilst.

Visu rakstu «Čaulām» pieliek punktu lasiet 27. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 19. februāris plkst. 14:36

Pēc pirmajiem veiksmīgajiem Luminor darbības mēnešiem Baltijas valstīs uzsākts Luminor juridiskās...

2018. gada 13. februāris plkst. 8:11

Latvijā realitātē praktiski visi cilvēki, kas grib strādāt, to dara.

2018. gada 12. februāris plkst. 8:54

Vēlamies izveidot jauna tipa banku, kas vairāk līdzinātos tehnoloģiju uzņēmumam.

2018. gada 11. janvāris plkst. 8:24

Ārvalstu investori slavē Latvijas valdību par sagatavotajām reformām vairākās jomās, vienlaikus...

2018. gada 09. janvāris plkst. 13:09

Ārvalstu investori Latvijai ir svarīgi un ekonomiskās izaugsmes veicināšanai nepieciešami. Aktuālie...

Nepalaid garām

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Lietuvas...

Anda Šmitmane ēdināšanas biznesā Tukumā darbojas jau 20 gadus. Viņa atzīst, ka...

Mazumtirdzniecības tīkls Rimi pirmdien prezentēja pirmo veikalu Latvijā ar pašapkalpošanās skeneriem....

Pēdējā laikā būtiski pieaudzis elektrisko skrejriteņu vandālisma gadījumu skaits, stāsta koplietošanas...

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb -...

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs...

No šīs sadaļas
2018. gada 26. aprīlis plkst. 18:09

Trešdien, 25.aprīlī, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa vadībā notika Loģistikas...

2018. gada 26. aprīlis plkst. 12:05

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (FinCEN) minētās problēmas...

2018. gada 26. aprīlis plkst. 11:30

Eiropas Savienības tirgum vajadzētu palikt vienotam un regulējumam nerezidentiem no eirozonas valstīm...

2018. gada 26. aprīlis plkst. 11:04

Finanšu uzraudzības jomā vajadzētu izveidot spēcīgāku sadarbību Eiropas Savienības līmenī,...

2018. gada 26. aprīlis plkst. 10:55

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk būs aizliegts sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot...

2018. gada 26. aprīlis plkst. 10:26

Banku sektorā nerezidentu noguldījumu apjoms 3-4 mēnešu laikā sasniegs 20% līmeni no...

2018. gada 26. aprīlis plkst. 9:09

Danske Bank grupa turpmāk savas aktivitātes Baltijas valstīs pielāgos Grupas stratēģijai. Tas...

2018. gada 25. aprīlis plkst. 21:16

Ne Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), ne Dānijas banku grupas «Danske...

2018. gada 25. aprīlis plkst. 17:42

«Rietumu bankas» valdes priekšsēdētāja amatā iecelts līdzšinējais bankas valdes loceklis Rolfs...

2018. gada 25. aprīlis plkst. 11:48

Procentlikmju kāpums izskatās neizbēgams, lai gan pamata prognoze joprojām ir, ka šis...