Citas ziņas

Caune komandējumā Islandē lūko pēc padoma Elejas ģeotermālo ūdeņu izmantošanai

Gunta Kursiša, 17.09.2012

Jaunākais izdevums

Jelgavas novada domes vadītājs Ziedonis Caune devies komandējumā uz Islandi, kur viņš plāno smelties pieredzi ģeometrālā siltuma izmantošanā un partnerības veidošanā, raksta Zemgales Ziņas.

Jau rakstīts, ka Elejas pagastā šā gada pirmajā pusē tika uzsākta zemes dzīļu ģeoloģiskā analīze, lai noteiktu pašvaldības iespējas piesaistīt investīcijas atjaunojamo energoresursu ieguvei. Db.lv jau vēstīja, ka jau padomju laikā ir izdevies izveidot visu nepieciešamo karšu komplektu, lai varētu ķerties pie termālo ūdeņu izmantošanas.

Pēc šovasar veiktajiem pētījumiem un ekonomiskajiem aprēķiniem tika secināts, ka pastāv plašas iespējas izmantot Elejas pagastā esošos pazemes avotus gan koģenerācijas staciju būvniecībai, gan dažādiem investīciju projektiem. SIA Naftas&gāzes konsultanti speciālisti secinājuši, ka pašvaldība var iet divus ceļus – piedāvāt ražot elektronerģiju un siltumu vai arī veicināt investīciju piesaisti, attīstot «šķietami neiedomājamākās uzņēmējdarbības idejas, sākot no termālo baseinu izveides līdz īpašām siltumnīcām vai ražotnēm», citējot Z. Cauni, raksta vietējais medijs.

Komandējuma laikā Jelgavas novada domes vadītājs Islanē tiksies ar Reikjavikas ģeologiem, apmeklēs Reikjavikas urbumu un pumpēšanas staciju, ģeotermālo ūdeņu spēkstaciju un pašvaldību kā piemēru apkures nodrošinātājam ar siltumnīcu saimniecībām. Tāpat plānota tikšanās arī ar Nacionālās enerģijas aģentūras pārstāvjiem un kompāniju Reikjavikas enerģija, lai diskutētu par ģeotermālo ūdeņu izmantošanu elektrībai un apkurei, informē zz.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Ventspils novada domes deputāti nobalso pret VARAM piedāvāto reformas modeli

LETA, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien ārkārtas sēdē Ventspils novada domes deputāti nobalsoja pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto administratīvi teritoriālās reformas modeli, informē Ventspils novada pašvaldības pārstāve Marlena Zvaigzne.

Deputāti lēmumā norāda, ka VARAM piedāvātais modelis izveidot jaunu administratīvo teritoriju ar centru Ventspilī ir juridiski nekorekts un netaisnīgs.

Ventspils novada deputāti aicina VARAM izpildīt Saeimas šā gada 21.martā paziņojumā «Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu» uzdoto uzdevumu par konceptuālo ziņojumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu konsultēties ar Ventspils novada pašvaldību, tādējādi ievērojot Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5.pantu un respektējot Ventspils novada pašvaldības iedzīvotāju konstitucionālās tiesības piedalīties pašvaldības darbā, sacīja Zvaigzne.

Deputāti neatbalsta un atzīst Ministru kabineta konceptuālā ziņojuma «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» projektā paredzēto priekšlikumu par jaunas administratīvas teritorijas ar jaunu administratīvo centru izveidošanu par nepamatotu, nekvalitatīvu un virspusīgi izstrādātu un Ventspils novada pašvaldības iedzīvotāju interesēm neatbilstošu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2021.gada 1.jūlija Latvijā būs 42 pašvaldības, nosaka trešdien Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtais Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likums.

Deputāti šo brīdi sveica ar īsiem aplausiem. Par balsoja 58 deputāti, 12 bija pret, bet 20 atturējās.

Par balsoja deputāti no "Jaunās vienotības", "KPV LV", "Attīstībai/Par", "Jaunās konservatīvās partijas" un nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK Saeimas frakcijām.

Savukārt pret balsoja deputāti no Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas, kā arī frakcijām nepiederošie deputāti. Turpretim visi "Saskaņas" frakcijas deputāti balsojumā atturējās.

Kā apstiprināja Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (AP), likumā līdz ar ATR veikšanu noteikta 42 pašvaldību izveidošana pašlaik esošo 119 pašvaldību vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Kā top?: iesals pirmajā Latvijas iesalnīcā

Gunta Kursiša, 07.02.2014

Ideja par pašiem savu iesalnīcu Latvijā gaisā virmojusi jau kopš valsts neatkarības atjaunošanas, taču šo ideju realizēt izdevies šogad. Db.lv viesojās Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē, Latraps iesalnīcā. Alus mieži, kurus izmanto iesala ražošanā, tiek iepirkti no lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) Latraps biedriem.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad atklātā iesalnīca Jelgavas novada Staļģenē ir vienīgā šāda ražotne Latvijā. Patlaban tā jau ir pagatavojusi savu otro iesala partiju, bet Db.lv viesojās Staļģenē laikā, kad notika alus miežu diedzēšanas process. Piedāvājam fotogalerijā aplūkot, kā top iesals.

Iesalnīca uzcelta uz deviņdesmitajos gados būvēt iesāktas iesala ražotnes bāzes. Deviņdesmitajos gados tika uzcelta pati ēka un daļa diedzētavas, taču infrastruktūra, graudu glabātuve un kalte tika uzbūvēta aizvadītā gada laikā. Kopējas investīcijas ieslanīcas būvē ir trīs miljoni eiro, no kuriem vienu miljonu plānots atgūt, piesaistot Eiropas fondu līdzfinansējumu.

Patlaban vidēji iesala cena Eiropā svārstās atkarībā no dažādiem parametriem. Dažādi Eiropas ražotāji pārdod iesalu no 405 eiro līdz 500 eiro par gaišā iesala tonnu.

Gaišais iesals ir katra alus pamatā, un Latraps iesalnīca cer vidēji uz 20 - 25% Latvijas iesala tirgus. Latraps Staļģenes struktūrvienības vadītājs Agris Stauģis gan neatklāj, kuriem alus darītājiem iesals varētu tikt piegādāts, taču zināms, ka Latraps iesalu izmēģinās arī Aldaris. Par to uzņēmums paziņoja ceturtdien, 6. februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) sadarbībā ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas atbalstītāju «Coca-Cola Foundation» 2018.gadā turpina īstenot programmu «Par aktīvu dzīvesveidu» jeb «Wake Your Body», kuras galvenais mērķis ir veicināt un pilnveidot aktīva un veselīga dzīvesveida popularitāti Latvijas iedzīvotāju vidū, informē LOK.

Projekts tiek organizēts visās trijās Baltijas valstīs vienlaicīgi un katrā no tām tiks izvietoti 11 multifunkcionālie āra trenažieri. Visas izmaksas sedz SOK sponsors «Coca-Cola» un katra no trim valstīm ir saņēmusi finansējumu 46 000 eiro apmērā, kas sedz visas trenažieru iegādes, piegādes un uzstādīšanas izmaksas. Plānots, ka pirmie trenažieri tiks uzstādīti jūlija beigās un uzstādīšana turpināsies līdz novembrim.

Noslēdzoties pieteikuma iesūtīšanas termiņam, LOK saņēma iesniegumus no 79 Latvijas pašvaldībām un pilsētām. Visi iesniegtie pieteikumi tika sadalīti piecos grozos un izlozes kārtībā par uzvarētājiem kļuva: Burtnieku novada pašvaldība, Daugavpils pilsētas dome, Dobeles novada pašvaldība, Gulbenes novada pašvaldība, Ikšķiles novada pašvaldība, Jelgavas pilsētas dome, Kuldīgas novada pašvaldība, Ķekavas novada pašvaldība, Priekuļu novada pašvaldība, Rēzeknes novada pašvaldība un Saldus novada pašvaldība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Izsludināts iepirkums Elejas sporta halles un baseina celtniecībai

Zane Atlāce - Bistere, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas novada pašvaldība šonedēļ izsludinājusi iepirkuma konkursu Elejas sporta halles un baseina celtniecībai, informē novada pašvaldībā.

Piedāvājuma iesniegšanas termiņš noteikts 28. augusts. Ja iepirkuma procedūra noritēs veiksmīgi, pašvaldība vērsīsies Finanšu ministrijas pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomē ar lūgumu piešķirt aizņēmumu sporta kompleksa būvniecībai, to paredzot realizēt 3 gadu periodā - lielākie būvniecības darbi notiktu 2019.gadā, savukārt 2020. gadā būvdarbi varētu noslēgties.

SIA «DG Baltic» izstrādātais būvprojekts paredz, ka Elejas sporta halles un baseina celtniecība notiks trīs kārtās. Projekta pirmajā kārtā paredzēta baseina un administrācijas korpusa būvniecība, katlu mājas novietošana, esošās garāžas ēkas pārbūve, dīzeļdegvielas ģeneratora nojumes izveidošana un pazemes ugunsdzēsības rezervuāru būvniecība. Tāpat plānots izbūvēt arī maģistrālos inženiertīklus - siltumtrasi, ūdensapgādi un kanalizāciju, ārējo elektroapgādi un lietus kanalizācijas sistēmu. Savukārt projekta otrajā kārtā plānots būvēt sporta halli, bet trešajā kārtā veikt iekšpagalma teritorijas labiekārtošanu, bruģa seguma ieklāšanu un atpūtas zonas izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pašvaldības desmitgades garumā cēlušas peldbaseinus, stadionus, kultūras centrus bez sociāli ekonomiska pamatojuma. Būvēm tagad ir milzīgas uzturēšanas izmaksas.

«Tas vienkārši ir neticami!» ar pārsteiguma saucienu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas loceklis Atis Lejiņš uz mirkli pārtrauca Valsts kontroles (VK) ziņojumu par Latvijas pašvaldību praksi, aizņemoties finansējumu un plānojot infrastruktūras attīstību.

Bez kopainas

VK, analizējot pašvaldības infrastruktūras projektus, ir gājusi soli tālāk par pašu pašvaldību darba analīzi un mēģinājusi to saistīt ar valsts plānošanas dokumentiem. VK padomes loceklis Edgars Korčagins norāda, ka ne tikai pašvaldības vainojamas pie tā, ka tapuši dārgi peldbaseini, kultūras centri un stadioni, kuru uzturēšana iecērt pamatīgu robu pašvaldību budžetos gadiem uz priekšu. Sava vainas daļa jāuzņemas arī ministrijām par nepietiekamu plānošanu, uzraudzību un kontroli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas novada pašvaldība, īstenojot Latvijas-Lietuvas pārrobežas sadarbības projektu «Aizraujošais ceļojums muižu parkos četros gadalaikos», ieplānojusi Elejas muižas parkā šovasar veikt labiekārtošanas darbus, liecina informācija Jelgavas pašvaldības mājaslapā.

Projekta gaitā paredzēts atjaunot vēsturiskās taciņas, uzbūvēt tiltiņu pāri dīķim uz pussalu un izveidot apmeklētājiem saistošus un interesantus interaktīvus objektus. Līdzās projekta aktivitātēm, pašvaldība ieplānojusi parkā atbrīvoties arī no mazvērtīgiem un bīstamiem kokiem.

Pārrobežu sadarbības projektā Jelgavas novada pašvaldība startēs kopā ar Kokneses novadu un Zemgales plānošanas reģionu no Latvijas puses, kā arī diviem partneriem no Lietuvas – Rokišķu muzeju un Pakrojis rajona pašvaldību. Projekta aktivitātes paredz iesaistītajās pašvaldībās ne vien labiekārtot parku teritorijas, bet arī izstrādāt trīs jaunus tūrisma maršrutus un veikt apmācības tūrisma profesionāļiem un parku apsaimniekotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau septīto gadu noslēdzies par tradīciju kļuvušais «Skaistākās lauku saimniecības» konkurss, kurā galveno nomināciju – «Skaistākā lauku saimniecība 2017» – saņēma Grasbergu ģimene no Zilūžu saimniecības Kocēnu novadā.

Atzinības šogad saņēmušas kopumā 10 saimniecības no Jelgavas, Kocēnu, Kuldīgas, Ķekavas, Naukšēnu, Rucavas, Skrīveru, Smiltenes un Vecpiebalgas novadiem.

«Cik prasmīgi mēs spēsim izmantot Latvijas lauku dotās iespējas, tik veiksmīgi attīstīsies Latvija. Prieks par saimniekiem, kuri sakārto ne tikai savas lauku sētas, bet ar savu pienesumu rūpējas arī par visu valsti. Īpaši gribu pateikties tām saimniecībām, kurās redzam dzīvojam un strādājam dažādas paaudzes. Tā mēs ieaudzinām savos bērnos mīlestību uz darbu, mīlestību uz Latviju,» stāsta konkursa «Skaistākā lauku saimniecība» patrons Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Kocēnu novadā pie Zilūža ezera saimnieko Grasbergu ģimene, kuri nodarbojas ar piensaimniecību. Zilūžu saimniecībā darbojas divas paaudzes. Grasbergu dēli Jānis, Valts un Andris juniors nav aizbēguši nedz uz pilsētu, nedz ārzemēm, bet strādā Zilūžos. Jānis ir stratēģis un vadītājs. Valts ir atbildīgs par tirdzniecību, bet Andris ir vetārsts. Grasbergi dod darbu 32 cilvēkiem, fermā, gatavo dabiskus piena produktus: biezpienu, krējumu, kefīru, jogurtu, sviestu un saldējumu. Grasbergu ģimene balvā saņēma goda plāksni, kas apliecina «Skaistākās lauku saimniecības 2017» statusu un apmaksātu braucienu divām personām uz Berlīnes Zaļo nedēļu – pasaules lielāko starptautisko pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības izstādi 2018.gada 19.–28. janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgava attīsta industriālās teritorijas, plāno ar baržām pa Lielupi transportēt graudus; gaida Ķīnas investorus, kas bijušās lidostas teritorijā varētu veidot multimodālu loģistikas centru

Jelgavas pilsētā attīstās metālapstrādes un mašīnbūves, kokapstrādes, plastmasas un pārtikas ražošana. Pilsētā ir samazinājies bezdarbs un trūkst kvalificēta darbaspēka, tāpēc pašvaldība ir iecerējusi piesaistīt finansējumu un būvēt īres namus.

Uzlabo infrastruktūru

Jelgavā ir divas industriālās zonas – SIA NP Jelgavas Biznesa parks (14 ha platībā) un rūpnieciskā teritorija (Aviācijas ielas turpinājums – Loka maģistrāle), kurā atrodas SIA AKG Thermotechnik Lettland. Šobrīd Jelgavas pilsēta kopā ar Ozolnieku novadu posmā no Rubeņu ceļa (Loka maģistrāles) līdz Ozolnieku novada administratīvajai robežai pilnveido Raubēnu rūpnieciskās apbūves teritoriju, kas ir 115 hektāru platībā. Pašlaik tiek īstenota projekta pirmā kārta, kas paredz piekļuves uzlabošanu. Šim mērķim no Jelgavas pašvaldības maka tiks tērēti 355 tūkst. eiro, bet Ozolnieku novads šajā projektā kopumā ieguldīs aptuveni 2,5 milj. eiro. Teritorijā, kas atrodas Jelgavas pievārtē, jau saimnieko dažādi uzņēmumi, piemēram, SIA IKT rūpnieciskais pētījumu centrs Lielizmēra liekti līmētas konstrukcijas u.c. Tajos kopumā ir nodarbināti vairāk nekā 800 darbinieki. Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš lēš, ka šogad varētu noslēgties infrastruktūras uzlabošanas darbi, kas veicinās jaunu uzņēmumu piesaisti šai teritorijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamā īpašuma darījumu rekordi Ķekavas novadā

Laura Mazbērziņa, 26.11.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Ķekavā! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Ķekavā, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas novada nekustamā īpašuma tirgū dominē savrupmāju zemes iegāde.

Pērn notikuši 270 darījumi. Dārgākā savrupmāju zeme pārdota Katlakalnā, sasniedzot teju 40 eiro/m2 ar kopējo darījuma summu 110 000 eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja nekustamā īpašuma eksperti.

«Vērā ņemama ir savrupmāju iegādes intensitāte, un šajā segmentā ievērojamākais ir teju miljonu eiro vērtais darījums. Šis īpašums atrodas skaistā Daugavas krastā, ar lielu telpu un zemes platību. Savukārt, darījumi ar viszemāko pārdošanas cenu notikuši dārzu saimniecību rajonos. Protams, jāmin arī interese par dzīvokļu iegādi un jaunu projektu attīstība Baložos,» komentē Anita Feldmane, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» eksperte.

Viņa gan norāda uz to, ka «Rail Baltica» plāni un valsts galvenā autoceļa projekta «E67/A7 Ķekavas apvedceļš» īstenošana «dažu labu privātmājas mežmalu var pārvērst par ceļmalu vai dzelzceļa trasi».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Siguldas pašvaldība vēršas Valsts policijā par četru bērnu inficēšanos ar salmonellu

LETA, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas novada dome ar iesniegumu vērsusies Valsts policijā (VP) par četru bērnu inficēšanos ar salmonellu, informē Siguldas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājas vietniece Sindija Brikmane.

Izmeklējot saslimšanas cēloņus ar šiga toksīnu veidojošās Escherichia coli (zarnu nūjiņas) izraisīto infekciju, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ir saņēmis informāciju no laboratorijas, ka četriem bērniem no Siguldas novada konstatēta salmonelozi izraisošā baktērija salmonella.

No minētajiem četriem bērniem septembra sākumā viens sāka mācības bērnudārzā «Ieviņa», bet trīs - bērnudārzā «Tornīši». SPKC uzsver, ka pašlaik nav viennozīmīgas informācijas, kur bērni ieguvuši šo baktēriju.

SPKC skaidro, ka salmonellas izraisīto saslimšanu pazīmes ir slikta dūša, vemšana, krampji, caureja, drudzis, galvassāpes.

Pašvaldības pārstāve stāstīja, ka visi četri bērni jau nedēļu neapmeklē bērnudārzu, tomēr SPKC uzskata, ka inficēšanās varētu būt notikusi dažādos laikos, sākot no 7.septembra. Patlaban bērni ārstējas ģimenes ārsta uzraudzībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pirms lauzt līgumu ar Baltic Restaurants Latvia, Siguldas pašvaldība gaidīs SPKC atzinumu

LETA, 20.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms lauzt līgumu ar SIA «Baltic Restaurants Latvia», kas sniedz skolēnu ēdināšanas pakalpojumus 12 Siguldas novada izglītības iestādēs, pašvaldība gaidīs Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) atzinumu par infekcijas cēloni, informēja Siguldas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājas vietniece Sindija Brikmane.

Lai pieņemtu pamatotu lēmumu par līguma laušanu ar ēdināšanas uzņēmumu «Baltic Restaurants Latvia», Siguldas novada pašvaldība ir lūgusi SPKC sniegt kompetentu viedokli par šiga toksīnu producējošās baktērijas «E.coli» infekciju cēloni, kā arī vērsusies ar iesniegumu Valsts policijā.

Līdz šim veikto analīžu rezultāti liecina, ka šiga toksīnu producējošā baktērija «E.coli» nav atrasta nevienas Siguldas izglītības iestādes ēdināšanas blokā, tai skaitā arī tur strādājošajiem darbiniekiem. Kamēr pašvaldībai nav citas informācijas, nevar uzskatīt, ka darbinieki ir šīs konkrētās infekcijas izraisītāji, sacīja Brikmane.

Viņa norādīja, ka bakteriālo izmeklējumu analīzes liecina par konkrēto darbinieku higiēnas problēmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nelikumīgi izbūvētās mājas nojaukšanas laikā Kalnciemā mediķi snieguši palīdzību trim cilvēkiem

LETA, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas novada pašvaldības piesaistītajam uzņēmumam nojaucot nelikumīgi izbūvēto māju Kalnciemā, mediķu palīdzība bija nepieciešama trim cilvēkiem, informēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša.

NMPD brigāde dežūrēja notikuma vietā, un uz vietas sniegta palīdzība trim cilvēkiem, kuriem bija stresa reakcija. Nevienai personai hospitalizācija nebija nepieciešama.

Šodien nojauc patvaļīgi uzbūvētu dzīvojamo ēku Kalnciemā

Lai arī sabiedrisko kārtību Kalnciemā nodrošināja arī Valsts policija (VP), Zemgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Ieva Sietniece komentārus par situāciju mājas nojaukšanas laikā nesniedza, aicinot vērsties pašvaldībā.

Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone skaidroja, ka šodien objektā nojaukta gan māja, gan saimniecības ēka, bet ēku pamatu nojaukšana turpināsies rīt. Teritorijā atrodas būvmateriāli, un to sargāšanai nakts stundās norīkota apsardze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada grandiozā raža Latvijas laukos nākusi komplektā ar sen aizmirstām problēmām – kaltes nespēj apstrādāt graudus tik lielā intensitātē, kā tos spēj novākt kombaini druvās. Pie vainas ir slapjais laiks, kas nenovēršami iesūcas graudos, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Pagājušajā nedēļā Latvijas lielākā graudaudzētāju kooperatīva Latraps mājaslapā cits pēc cita rindojušies zemniekiem nepatīkami paziņojumi: «A/s Dobeles dzirnavnieks graudus un rapsi NEPIEŅEMS!», «SIA Bauskas klēts graudu pieņemšanas punkts UZ LAIKU SLĒGTS!», «Z/s Āboliņi (Vārmē) UZ LAIKU SLĒGTA!», «SIA PS Līdums no sestdienas graudus un rapsi NEPIEŅEMS!» utt.

Kaltes bija «aizrijušās» ar slapjajiem graudiem, un pie tām, kas labību vēl ņēma pretī, veidojās garumgaras kravu rindas. Piemēram, Rēzeknē tā sasniedza pat piecu kilometru garumu, informē laikraksts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Elagro Trade, saasinoties konkurencei, plāno būvēt vismaz 2-3 graudu pirmapstrādes punktus

Žanete Hāka, 06.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudu, sēklu, augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu tirgotājs SIA Elagro Trade nākamo piecu gadu laikā Latvijā plāno uzbūvēt vēl vismaz 2-3 graudu pirmapstrādes punktus, informē uzņēmums.

«Vērtējot situāciju graudkopības nozarē, jāsecina, ka konkurence aizvadīto gadu laikā ir būtiski saasinājusies. Konservatīvajā un stabilajā Latvijas tirgū ienāk jauni spēlētāji ar agresīvu tirgus iekarošanas politiku, tai skaitā Lietuvas un Dānijas uzņēmumi. Tas vecajiem tirgus dalībniekiem liek būt modriem, inovatīviem, arvien uzlabot servisu un attīstīties,» saka Olavs Legzdiņš, SIA Elagro Trade valdes priekšsēdētājs.

Lai konkurētu tirgū un piedāvātu labāku pakalpojumu kvalitāti, līdzās esošajiem graudu pirmapstrādes punktiem Elejā un Jēkabpilī Elagro Trade nākamo piecu gadu laikā plāno uzbūvēt vēl vismaz 2-3 šādus punktus arī citās Latvijas vietās, nodrošinot labākas graudu kaltēšanas, tīrīšanas, pārkraušanas un citas iespējas. Tas ļaus palielināt graudu iepirkuma apjomus un būt tuvāk uzņēmuma klientiem. Jāatgādina, ka no 2014.gada ražas Elagro Trade vietējā tirgū iepirka rekordlielu graudu un rapšu daudzumu - ap 400 tūkstošiem tonnu un vairāk nekā 300 tūkstošiem tonnu no tām tika eksportētas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

COVID-19 izplatības ierobežošanai izsludinātā ārkārtas stāvokļa laikā periodā no 15.marta līdz 14.aprīlim vidējā diennakts satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem ir bijusi vidēji par 26% mazāka nekā tādā pašā laika periodā pērn, informē VAS "Latvijas valsts ceļi".

Vieglā transporta intensitātes samazinājums šajā periodā ir bijis 29%, bet kravas transporta - 14%.

Attiecībā pret 2019.gadu vislielākais satiksmes intensitātes kritums par 91% ir bijis uz Jelgavas šosejas (A8) posmā Eleja-Lietuvas robeža un 48% intensitātes kritums uz Bauskas šosejas (A7) posmā no Bauskas līdz Lietuvas robežai Grenctālē.

Vieglā transporta intensitātes samazinājums uz abiem ceļiem ir attiecīgi 92% un 85%. Savukārt kravas transporta intensitātes kritums uz Elejas ceļa ir 89%, bet uz Jelgavas šosejas posmā no Jelgavas līdz Olainei - 32%.

Jau ziņots, ka uz robežas ar Lietuvu ir atjaunota robežkontrole. Par 46% vidējā diennakts satiksmes intensitāte ir kritusies uz Tallinas šosejas (A1) posmā no Ainažiem līdz Igaunijas robežai un par 45% uz Valmieras šosejas (A3) posmā no Strenčiem līdz Valkai. Arī uz Igaunijas robežas ir atjaunota robežkontrole.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar LPKS LATRAPS biedru piegādāto produkciju pirmoreiz uzkrauts panamax izmēra kuģis, kas izaudzēto labību eksportē uz Tuvo Austrumu valstīm.

LATRAPS ir lielākais graudu un rapšu audzētāju kooperatīvs Latvijā, tas apvieno 619 ražotājus un 2011. gadu pabeidzis ar 75,6 miljonu Ls apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Zemgales reģiona uzņēmēji: pašvaldībām jāsaņem daļa UIN

Dienas Bizness, 09.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sekmētu pašvaldību ieinteresētību investoru meklēšanā un uzņēmējdarbības attīstībā, tām jānovirza daļa uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN), pie tāda lēmuma ceturtdien, 8.oktobrī, kārtējā sēdē nonāca Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģiona padomes (ZRP) dalībnieki. Šis ZRP priekšlikums 9.oktobrī tiks skatīts LTRK Padomes sēdē, un visdrīzākais pēc tās arī virzīts kā ierosinājums valdībai nodokļu pārdalei, teikts paziņojumā presei.

Ceturtdienas sēde, īstenojot ZRP ieceri – pēc iespējas labāk iepazīt Zemgales uzņēmējus, notika Jelgavas novada Elejā – LPKS «Latraps», kura ģenerāldirektors Edgars Ruža ne tikai iepazīstināja klātesošos ar kooperatīva veiksmes stāstu, bet arī pauda viedokli par to, ko būtu nepieciešams mainīt Latvijas likumdošanā un valsts institūciju attieksmē pret uzņēmējiem. «Protams, ka pats galvenais ir – lai valsts netraucē uzņēmējiem. Es lepojos ar to, ka mēs maksājam visus nodokļus, un, ja tā darītu visi, tad situācija vienas nozares uzņēmumos būtu līdzīga un nevarētu runāt par negodīgu konkurenci no to puses, kuri nodokļus nemaksā,» uzsvēra E.Ruža. Viņš arī norādīja uz to, ka diemžēl nereti par pārkāpumiem atbild legālais uzņēmējs, kuram nejauši gadījies iesaistīties kādās nodokļu shēmās, nevis to organizētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pasta adrešu reģistrā ir fiksēti 1,03 miljoni adrešu, un no tām gandrīz 78 000 adrešu korespondences saņēmēji nav parūpējušies par drošu sev pienākošo sūtījumu saņemšanu – tajās vispār nav izvietota pastkastīte vai arī tā ir bojāta. Tādējādi pasta sūtījumu saņemšana ir apgrūtināta ne tikai šajās adresēs dzīvojošajiem, kam pēc sūtījumiem jādodas uz pasta nodaļu, bet tiek paildzināts kopējais piegādes process, pastniekiem fiksējot attiecīgo situāciju un nepiegādes iemeslus.

Rudens ir laiks, kad pasta uzņēmumi visā pasaulē sāk gatavoties noslogotākajam darba periodam – gada nogalei, kad darba apjoms palielinās pilnīgi visiem pasta darbiniekiem. Latvijas Pasta pastnieki savā darbā ik dienas konstatē būtiskas problēmas, kas kavē korespondences piegādi klientiem. Visbiežāk tās saistītas ar faktu, ka klienti nav izvietojuši pastkastītes sūtījumu saņemšanai vai arī pastkastītes ir neidentificējamas, tehniski bojātas, to izmērs neatbilst saņemamajiem sūtījumiem vai arī pastkastītes novietotas nepiemērotās un pastniekam grūti pieejamās vietās.

Latvijas Pasta adrešu reģistrā ir fiksēti 1,03 miljoni adrešu, un no tām gandrīz 78 000 adrešu sūtījumu piegāde nav droša vai ir neiespējama pastkastītes neesamības, bojājumu, neatbilstoša novietojuma vai citu iemeslu dēļ. Pastkastīšu neatbilstība sūtījumu drošai saņemšanai sastopama gandrīz katra pastnieka apkalpes teritorijā, un šī problēma ir izplatīta galvenokārt pilsētās - gan daudzdzīvokļu mājās, gan pie privātmājām. Taču arī reģionu klienti, kas dzīvo privātmājās un viensētās, ne vienmēr ir nodrošinājuši piemērotas pastkastītes sev adresēto sūtījumu saņemšanai. Latvijas Pasta darbinieki problemātiskas pastkastītes vai pastkastīšu neesamību bieži konstatē dārzkopības kooperatīvajās saimniecībās, kā arī juridisko personu un pat valsts iestāžu ēkās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Elagro Trade Ventspils Grain Terminal marta beigās uzkrāvusi 63 000 t pārtikas kviešu Panamax kuģī, kuri tiks eksportēti uz Saūda Arābiju.

Tas ir pirmais Panamax tipa kuģis ar kravnesību virs 60 000 t, ko kompānija uzkrāvusi bez citu kompāniju līdzdalības, un ir pēdējais kuģis no 2012.gada rekordražas Exporta programmas, informē Elagro Trade valdes priekšsēdētājs Olavs Legzdiņš.

Latvijā 2012. gadā kopumā izdevās izaudzēt rekordražu un arī SIA Elagro Trade šī bijusi veiksmīga sezona. Kopā uzņēmums Latvijā iepircis 390 000 t graudus un rapsi, no tiem vairāk nekā 300 000 t no vietējiem ražotājiem. Savukārt 335 000 tūkstoši tonnu ir eksportētas, alvenokārt kviešu saņēmēji bija Alžīrija, Irāna un Saūda Arābija. Rapsis realizēts Eiropas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Balstoties uz neseno sadarbību ar vietējiem zemniekiem ķiršu alus darīšanā, Lielvārdes alus radījis jaunu alu tradicionāli darīto eilu klāstam – Lielvārdes Zelta Laikmeta alu. Lielvārdes Zelta Laikmeta alus tapis, izmantojot Latvijā ražotu iesalu, un darīts ierobežotos apjomos – 20 000 pudeles, pastāstīja uzņēmumā.

Jaunais Lielvārdes alus Zelta Laikmeta radīts, izmantojot Latvijas miežu iesalu no LATRAPS, kas atrodas Jelgavas novada Elejā. LATRAPS iesalnīca tirgū darbību uzsāka 2014. gadā un šobrīd ir lielākā komerciālā iesalnīca valstī.

Lielvārdes alus meistars Uldis Vērsis stāsta: «Pēc Lielvārdes Ķiršu Kriek panākumiem, kas būtiskā mērā saistāmi ar vietējo – Tukuma novada – ķiršu izmantošanu, nākošais lielais solis bija vietējā miežu iesala izmantošana.»

Lielvārdes Zelta Laikmeta alus ir nefiltrēts rubīna eils, pusgadu noturēts ozolkoka mucās pirms pudeļošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Veikala top! būvniecībā Ozolniekos investēs vairāk nekā miljonu eiro

Zane Atlāce - Bistere, 17.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ozolnieku novada dome un veikalu tīkla top! partneris SIA Mārksmens trešdien, 17.janvārī vienojušies par nekustamā īpašuma Krogzemji apbūves tiesībām, paredzot, ka jauna veikala top! būvniecībā plānots investēt vairāk nekā vienu miljonu eiro.

Objekta nodošana plānota 2019.gada pavasarī. Kopējā būvobjekta platība iecerēta aptuveni 1000 m2, no kuras 650 m2 aizņems veikalu tīkla top! tirdzniecības zāle. Pārējā ēkā parūpēsimies, lai iedzīvotājiem būtu pieejami ikdienā nepieciešamākie pakalpojumi, tāpēc esam atvērti sadarbības iespējām, pēc līguma parakstīšanas stāsta SIA Mārksmens īpašnieks Māris Broks.

Izstrādātā projekta skiču autors ir SIA 3D birojs.

Šī un nākamā gada plānos M.Broks norāda, ka SIA Mārksmens uzņēmuma attīstībā kopumā plāno investēt 4,5 miljonus. Patlaban vēl divos objektos norisinās projektēšanas darbi, savukārt šogad tiks atvērts veikals top! Jelgavā un Rīgā.

SIA Mārksmens ir 100% vietējais uzņēmums ar Latvijas kapitālu un viens no veikalu tīkla top! 20 partneriem, kas šogad atzīmē jau 17.pastāvēšanas gadu. Kopumā SIA Mārksmens atvērusi 24 vietējos veikalus top! – sešus mini top! un 18 top! – Aucē, Baldonē, Bauskā, Bēnē, Codē, Dobelē, Elejā, Gardenē, Iecavā, Irlavā, Jaunbērzē, Jaunpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Līvbērzē, Mežciemā, Nākotnē, Staļģenē, Šķibē, Uzvarā un Zaļeniekos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija gatavojas World Expo 2015. Tam grandiozajam pasākumam, kur iepriekšējā reizē pārsteidzām pasauli, un ķīniešus jo īpaši, ar savu vēja tuneli. Valstij ar tik maz iedzīvotājiem, ka mēs pat vienu Šanhajas MakDonaldu nespētu aizpildīt, pārsteigt ķīniešus globāli vērienīgākajā izstādē – tas ir spēks un vērtība. Un ja reiz kāds veiksmes stāsts mums ir bijis, tad šis jau nu noteikti.

Bet tas bija sen. Nākamajā izstādē Ekonomikas ministrija nolēma Latviju prezentēt kā bišu dravu. Tāpēc, ka... nu laikam, jo dravniecība ir Latvijas svarīgākā biznesa niša. Medus ir mūsu saldais zelts. Un vispār – mēs paši, latvieši un naturalizētie krievi arī, čakli kā tādas bitītes.

Taisnība vēja tuneļa autoram, kad viņš saka – mīlēt Latvijas dravas ir laba lieta, bet lielajā pasaulē tas izskatīsies pēc sekla provinciālisma. Vēl seklāk tas izskatās mūsu politikas kontekstā. No vienas puses Ekonomikas ministrija liek mums vazāties pa pasauli ar salmu cepurēm galvā un rudzupuķi aiz auss, lai rādītu, cik ekoloģiski zaļa valsts mums gadījusies. Bet tikmēr tepat uz vietas izdomā, kā tomēr nepieļaut nekādas zaļās enerģijas un videi pārāk draudzīgas industrijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strādājot pastiprināti nelegālo akcizēto preču aprites apkarošanas jomā, policijas darbinieki Zemgales reģionā atsavinājuši iespaidīgā daudzumā nelegālās akcizētās preces, informē Valsts policijas Zemgales reģiona pārvalde (ZRP).

ZRP Jēkabpils iecirkņa policijas darbinieki, rīkojot reidu Jēkabpils tirgū, pie 1975.gadā dzimuša vīrieša atsavināja 2000 cigaretes Premjier ar Baltkrievijas akcīzes markām. Rīkojot atkārtotu reidu tirgū, pie 1968.gadā dzimuša vīrieša atsavināja ievērojamā klāstā nelegālo cigarešu - 20 400 bez Latvijas Republikas akcīzes markām un 42 litrus nelegālā alkohola. Par doto faktu uzsākti kriminālprocesi.

Savukārt reida laikā Jelgavas tirgū, VP ZRP Kriminālpolicijas biroja Organizētās noziedzības un noziegumu ekonomikas jomā apkarošanas nodaļas darbinieki sadarbībā ar VP ZRP Jelgavas iecirkņa darbiniekiem atsavināja 4600 nelegālās cigaretes ar Baltkrievijas un Ukrainas akcīzes markām ar dažādiem nosaukumiem – NZ Gold Super Slim, Cartel, NZ, Fest. Atkārtota reida laikā, policijas darbinieki atsavināja papildus 840 cigarešu. Par abiem gadījumiem uzsāktas administratīvās lietvedības.

Komentāri

Pievienot komentāru