Jaunākais izdevums

Eiropas Savienība vairākus gadus ir strādājusi, lai radītu vienotu ES patentu sistēmu, kas būs alternatīva tradicionālajam Eiropas patentu organizācijas «Eiropas patentam», kas tika dibināts 1973.gadā. Lai to izveidotu, atlicis spert tikai pēdējo soli, stāsta Eiropas Patentu biroja (EPB) – EPO izpildinstitūcijas vadītājs Benuā Batistelli (Benoit Battistelli).

Šobrīd EPO ietilpst 38 dalībvalstis un vēl divas papildus teritorijas – Bosnija un Hercegovina un Melnkalne, ar kurām parakstīti divpusējas vienošanās par Eiropas patenta darbību. Kandidāti iestāšanās EPO ir Kambodža, Moldāvija, Maroka un Tunisija.

Organizācijas galvenā mītne atrodas Minhenē. Juridiski EPO ir neatkarīga organizācija, kas nav saistīta ar Eiropas Savienību un tai ir savs budžets, kas veidots no patentu pieteikumu iesniedzēju iemaksām. 2018.gada budžets veido 2,3 miljardus eiro.

Patentu aizsardzība, kuras pamatā ir Eiropas Patentu konvencija, nodrošina iespēju iegūt intelektuālā īpašuma aizsardzību vienotas procedūras ietvaros un iesniegt vienu pieteikumu jebkurā valodā ar tulkojumu angļu, vācu vai franču valodā. Izgudrojuma ekspertīzi veic profesionāli Eiropas Patentu biroja eksperti. Eiropas patents ir spēcīgs, pateicoties vienotai procedūrai, kvalitatīvai izpētei un ekspertīzei, ko veic profesionāli Eiropas Patentu iestādes eksperti. Parasti Eiropas patenta izsniegšanas procedūra ilgst nedaudz vairāk kā 3,5 gadus no pieteikuma iesniegšanas dienas, taču pēc īpaša pieprasījuma šī jautājuma izskatīšanu var paātrināt. EPB mērķis ir saīsināt šo termiņu līdz 30 mēnešiem.

Eiropas patentu jāapstiprina arī to valstu nacionālajiem patentu birojiem, kuras tas pārstāv (ar tulkojumu šīs valsts valodā), tādēļ būtībā šāds patents ietver vienotu pieteikumu patenta pārbaudei un iegūšanai, taču faktiski izpaužas kā daudzi nacionālie patenti, kas rada prasītājam ievērojamas izmaksas. Turklāt pēc Eiropas patenta izsniegšanas gada maksas tiek izmaksātas valstu patentu birojiem attiecīgajās valstīs.

Kāpēc līdz šim vēl nav ieviests vienots Eiropas patents, kura mērķis ir iegūt aizsardzību izgudrojumiem lētāk un vienkāršāk, ar vienu gada maksu? - intervijā skaidro EPO priekšsēdētājs Benuā Batistelli.

Nepieciešama tikai viena formalitāte, pēc kuras vienotais Eiropas patents tiks automātiski apstiprināts 26 valstīs. Jums vairs nebūs jāapstiprina 26 patenti, bet tikai viens, līdz ar to patenta apstiprināšanas izmaksas samazināsies par 70%. Pateicoties vienotai patentu tiesai, uzlabosies patentu juridiskā drošība, tā regulēs visus patentu strīdus starp valstīm. Tieši tādēļ bija nepieciešama konvencija par vienu patentu tiesu, kas tika parakstīta 2013.gada februārī. Šobrīd konvenciju ir ratificējušas 16 valstis, ratifikācija jāpabeidz vēl Vācijai. Mēs 2019.gada sākumā plānojam izsniegt pirmo vienoto Eiropas patentu. Starp citu, Latvija šo konvenciju ratificēja 2018.gada janvārī.

Vai inovāciju apjoms ir atkarīgs no valsts atbalsta?

Manuprāt, svarīgākais ir tiešā saikne starp pētniecību, universitātēm un rūpniecību. Tā ir panākumu atslēga. Jautājums nav par valsts un tās ekonomikas izmēru, jo ir arī mazas valstis, kurās ir liels inovāciju apmērs un daudz patentu pieteikumu. Taču tas ir tradīciju un kultūras jautājums, piemēram, Vācijā patentu kultūra attīstās kopš 19.gadsimta.

Cik šobrīd maksā Eiropas patenta saņemšana?

EPB patenta iegūšana šobrīd maksā vidēji 20000-25000 eiro. No tās summas 5 tūkstošus veido nodeva EPB, bet 15-20 tūkstošus veido izdevumi patenta pilnvarotajam, iemaksas EPB 3-4 gadu procedūrai un izmaksas patenta apstiprināšanai EPO dalībvalstīs, tajā skaitā, tulkojumi. Tālākās izmaksas ir atkarīgas no tā, cik valstīs vēlaties apstiprināt patentu. Vidēji patentu apstiprina 10 valstīs uz 10 gadiem. Tāpat ir jāmaksā gada maksa valstīm, kurās patents ir apstiprināts. Šobrīd ikgadējās nodevas nosaka katrā valstī atsevišķi – citās valstīs tā ir ļoti augsta, piemēram, Vācijā vai Austrijā, bet citās – zemākas. Ir arī tādas valstis, kurās pirmajos gados maksa var būt zema, ņemot vērā, ka produkts tikai tiek laists tirgū, taču pēc tam tā tiek paaugstināta.

Tas ir ļoti dārgi.

Ja jūs nepatentēsiet savu izgudrojumu, varat būt pārliecināts, ka to nokopēs. Nav garantijas, ka to nenokopēs, ja to nepatentēs, līdz ar to ar patentu varat aizsargāt savas tiesības. Es uzskatu, ka patentu jāuztver kā investīcijas. Ja tās ir investīcijas, tad tās jāuztver kā peļņa, ko saņemsiet pēc ieguldījuma patentā. Tāpat mums ir pazemināti tarifi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Jebkurā gadījumā, ja vēlamies būt veiksmīgi globālā mērogā, mums ir jāattīsta radošums un inovācijas, un tieši patenti ir inovāciju dzinējspēks. Mēs esam veikuši pētījumu par patentu ekonomisko ietekmi uz ražošanas attīstību, un izrādījās, ka ražotāji, kas izmanto intelektuālo īpašumu, veido 42% no IKP ES un rada 38% darbvietu Eiropā.

Ko jūs uzskatāt par savu sasniegumu?

Starp citiem sasniegumiem jāmin vienkāršotu mazo un vidējo uzņēmumu pieeju kvalitatīvai intelektuālā īpašuma aizsardzībai Eiropas tirgū. Mēs arī modernizējām EPO biroju Hāgā, kur strādās 3000 darbinieku, tādējādi paaugstinot produktivitāti un virzoties uz atvērtu ekonomiku.

Runājot par atvērto ekonomiku. Jūs esat Eiropas patentu organizācija, bet vai jūs piedāvājat patentus arī ārpus Eiropā?

Atvērta ekonomika ir pievilcīga inovācijām. Mēs eksportējam vairāk patentu pieteikumu, nekā importējam Eiropā. Piemēram, jums ir kompānija Eiropā, bet jūs vēlaties iegūt patentu, lai ieietu ASV tirgū. Mēs piedāvājam patenta eksportu uz ASV, un uzņēmums vispirms var izvēlēties saņemt patentu ASV, nevis Eiropā. Daudzi uzņēmumi šādā veidā izvēlas patentus Ķīnā, jo tieši tur ir viņu tirgus. Tādā pašā veidā tiek importēts patents, kad uzņēmums, piemēram, no ASV vēlas aizsargāt tiesības uz izgudrojumu Eiropā. Mēs esam starptautiska organizācija, esam izveidojuši sadarbību ar ASV, Japānu, Ķīnu un Koreju, tāpat arī ar Āzijas un Latīņamerikas valstīm. Mēs esam Eiropas balss patentu jomā.

Kuras valstis ārpus Eiropas visātrāk attīstās patentu jomā?

Es teiktu, ka Ķīna. Pērn pasaulē tika iesniegti 3 miljoni patentu pieteikumi, un no tiem Ķīnas patenti bija 1,5 miljoni jeb puse. Es uzskatu, ka Ķīna ir spējusi radīt un attīstīt modernu un efektīvu patentēšanas sistēmu ar augstiem starptautiskiem standartiem.

Vai valsts var atteikties apstiprināt patentu?

Ja jūs pats piesakāties patentam atsevišķā valstī, jums var atteikt. Taču, ja jums jau ir Eiropas patents, tad EPO dalībvalstīs patentu atteikt nevar. Ārpus Eiropas patentu atzīst Marokā, Tunisijā, Moldovā, Kambodžā, un šobrīd sarunu procesā esam par Eiropas patenta atzīšanu vēl 20-30 valstīs, tāpēc es domāju, ka šādu valstu skaita pieaugums ir tuvākās nākotnes jautājums, tāpat arī izmaksu samazināšana par Eiropas patenta iegūšanu par 70%.

Uzziņai:

Patenti ietver plašu intelektuālā īpašuma aizsardzības klāstu, galvenās inovācijas jomas ir medicīnas tehnoloģijas, digitālā komunikācija, datortehnoloģijas. Visvairāk patentu apstiprināti tiesību aizsardzībai ASV (24%), Vācijā (18%), Japānā (17%) un Francijā (7%).

2017.gadā EPO tika iesniegti 166 000 patentu pieteikumu, kas ir par 4% vairāk nekā pirms gada. EPO pērn izsniedza 105500 patentus, kas ir par 10% vairāk nekā 2016.gadā. Gandrīz puse (47%) pieteikumu bija no 38 EPO dalībvalstīm, kam seko ASV, Japāna, Ķīna un Koreja. Starp Eiropas valstīm var izcelt Vāciju, Franciju, Šveici, Nīderlandi, Lielbritāniju un Itāliju.

Pirmo reizi vēsturē Ķīnas kompānija Huawei 2017.gadā iesniedza visvairāk patentu pieteikumu – 2398, tai seko Siemens (2220), LG (2056),Samsung (2016) un Qualcomm (1854). Tādā veidā 69% no visiem pieteikumu iesniedzējiem EPO veido lielās kompānijas, 37% - mazās kompānijas un individuālie izgudrotāji, bet tikai 7% - universitātes.

7. jūnijā Francijā Eiropas patentu birojs rīkoja ikgadējo pasākumu Gada izgudrotājs, kurā piedalījās 15 finālistu, kas izvēlēti no 500 kandidātiem. Apbalvojumi tika pasniegti sešās nominācijās: Rūpniecība, Pētniecība, Valstis ārpus Eiropas, Mazie un vidējie uzņēmumi, Popularitāte un Mūža ieguldījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Dizainparaugu pieteikumu skaits aug, preču zīmju - samazinās

Anda Asere, 28.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā pieteikti 1313 nacionālie preču zīmju pieteikumi, 61 nacionālais dizainparauga pieteikums un 61 patentu pieteikums atrodas nacionālajā procedūrā.

Tā informē Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis.

Dizainparaugu jomā vērojama 20% izaugsme – 2018. gadā Patentu valdē saņemts 51 nacionālā dizainparauga pieteikums. Tāda pati izaugsme bijusi patentu pieteikumu jomā. Viņa novērojumi liecina, ka ar katru gadu pieaug uzņēmēju interese par intelektuālā īpašuma aizsardzību.

"Ikdienas darbā jūtama arvien lielāka uzņēmēju interese par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību – pieaug sniegto konsultāciju skaits, tāpat vērojams arī pieteikumu skaita pieaugums. Rūpnieciskā īpašuma aizsardzības priekšrocības arvien vairāk izmanto tie uzņēmumi, kas vietējā tirgū darbojas konkurences apstākļos, kā arī tie, kas plāno attīstīt darbību eksporta tirgū," teic S. Laganovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Autovadītāju ievērībai: pēcpusdienā Pierīgā var būt palēnināta satiksme

Latvijas Valsts ceļi, 15.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānojot nedēļas nogales braucienus, autovadītājiem jārēķinās, ka visā valsts autoceļu tīklā rit aktīva būvdarbu sezona un ir ieviesti satiksmes ierobežojumi.

Ar pilnu būvdarbu karti var iepazīties VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) mājas lapā.

Piektdienas pēcpusdienā autobraucējiem jārēķinās ar to, ka Pierīgā, kā arī Jūrmalas un Saulkrastu virzienā satiksme var būt palēnināta, aicinām ieplānot papildu laiku ceļam vai arī izvēlēties braukšanai laiku ārpus sastrēgumstundām.

Ilgstošā sausā laika dēļ uz grants autoceļiem turpina pastiprināti veidoties putekļi, tāpēc aicinām autovadītājus ievērot atbilstošu distanci un braukšanas ātrumu, lai izvairītos no negadījumiem. Latvijā vairāk kā puse no valsts autoceļiem ir ar grants segumu, no tiem lielākā daļa ir vietējās nozīmes ceļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autoceļa maršrutā no Ainažiem līdz Grenctālei, jeb uz Via Baltica sākušas darboties elektroniskās mainīgās informācijas ceļa zīmes, kas brīdinās autobraucējus par braukšanas apstākļiem, ceļa seguma stāvokli, atļauto braukšanas ātrumu un citiem satiksmei būtiskiem apstākļiem, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Ceļazīmes ir uzstādītas projekta Smart E67 ietvaros. Kopumā 13 objektos uzstādītas 30 elektroniskās ceļa zīmes, no kurām 4 ātrumu ierobežojošas zīmes kopā ar 4 brīdinājuma zīmēm un 22 brīdinājuma un aizlieguma zīmes. Elektroniskajām ceļazīmēm ir tāda pati nozīme, kā parastajām, un tās ir jāievēro tāpat, kā citas.

Ceļa zīmes darbojas automātiskā režīmā, vadoties pēc informācijas, ko sniedz ceļu meteoroloģiskās stacijas. Ja nepieciešams, arī VAS Latvijas Valsts ceļ (LVC) Satiksmes informācijas centrs (SIC) var attālināti mainīt ceļa zīmes informāciju satiksmes negadījuma, sastrēguma vai remontdarbu laikā.

Elektroniskās ceļazīmes iedegsies tikai tad, kad ir konstatēti apstākļi, par kuriem ir būtiski informēt satiksmes dalībniekus, proti, ja ir remontdarbi, apledojums, sastrēgums, sānvējš vai citi apstākļi, kas var ietekmēt satiksmi. Ja šādi apstākļi nav iestājušies, brīdinājumi uz ceļazīmēm netiek izgaismoti un ceļazīmes darbojas nogaidīšanas režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Gada preču zīmes 2018 apbalvojumus saņem Printful un Pupuchi

Zane Atlāce - Bistere, 26.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules intelektuālā īpašuma dienā tika apbalvoti konkursa «Gada preču zīme 2018» laureāti. Kategorijā «Gada preču zīme – Latvijai» balvu ieguva SIA «Zekants» par preču zīmi «Pupuchi», bet kategorijā «Gada preču zīme – pasaulei» par uzvarētāju tika atzīta AS «Printful Latvia» preču zīme «Printful».

Laureātu diplomus nominācijā «Gada preču zīme – pasaulei» saņēma Ilonas Gibertes preču zīme «Coo Culte» un SIA «Hortimed» preču zīme, bet nominācijā «Gada preču zīme – Latvijai» diplomi piešķirti SIA Wearedots par preču zīmi «dots.» un Arta Daugina preču zīme «Blueshockrace».

«Septiņu gadu laikā konkurss »Gada preču zīme« ir kļuvis par nozīmīgu un gaidītu ikgadēju nozares notikumu.Pozitīvi vērtējam, ka uzņēmēji arvien vairāk apzinās reģistrētas preču zīmes vērtību un tās aizsardzības nepieciešamību, kā arī arvien vairāk saprot, cik svarīgi ir uzņēmējdarbības attīstībai radīt pievilcīgu un viegli atpazīstamu preču zīmi. Konkursā uzvarējušās preču zīmes turpmāk kalpos par uzņēmumu radīto produktu un pakalpojumu galvenajiem mārketinga instrumentiem, veicinot to atpazīstamību ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē,» teic Sandris Laganovskis, Patentu valdes direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Satiksmes organizēšanā ienāk viedums

Egons Mudulis, 03.12.2018

Fima komercdirektors Aleksandrs Grebežs un automatizācijas risinājumu inženieris Juris Fedotovs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Via Baltica izvieto inteliģentās transporta sistēmas (ITS). Tas bija spilgts piemērs dažādu ražotāju produkcijas integrācijai vienā risinājumā, par projektu Smart E67 sarunā ar Dienas Biznesu norāda SIA Fima komercdirektors Aleksandrs Grebežs un automatizācijas risinājumu inženieris Juris Fedotovs.

Pasažieru transporta plūsmas un kravu pārvadājumu efektivitātes uzlabošanai, samazinot braukšanas laiku un paaugstinot drošību, domātais projekts tiek realizēts pārrobežu sadarbības programmas Interreg Central Baltic ietvaros. Vadošais partneris tajā ir VAS Latvijas valsts ceļi (LVC), kas projektu īsteno sadarbībā ar Igaunijas ceļu administrāciju, uzstādot ceļa aprīkojumu Via Baltica posmā Tallina–Rīga–Bauska–Lietuvas robeža. Smart E67 kopējās izmaksas Latvijā ir 1,4 milj, eiro, tostarp 1,2 milj. eiro ir ERAF līdzfinansējums, liecina LVC sniegtā informācija.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Pasažieru vilciens" plāno mainīt zīmolu, nevis nosaukumu, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja "Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

"Tās ir baumas, ka ir jāmaina nosaukums. Mēs ne valdē, ne iekšēji uzņēmumā neesam ne nolēmuši, ne sprieduši par to, ka būtu nepieciešama nosaukuma maiņa. Bieži vien zīmols strādā pilnīgi atsevišķi," sacīja Grigulis, piebilstot, ka, piemēram, Igaunijas pasažieru pārvadātājs pa dzelzceļu strādā ar zīmolu "Elron", kamēr paša uzņēmuma nosaukums ir "Eesti Liinirongid".

Viņš arī atzīmēja, ka ziņas par zīmolu "Vivi" ir pāragri noplūdusi informācija.

Pasažieru vilciens maijā Patentu valdē reģistrējis preču zīmes Vivi Latvija un Vivi 

Dzelzceļa pasažieru pārvadātājs AS "Pasažieru vilciens" šogad maijā Patentu valdē reģistrējis...

"Tas ir tāds neiznēsāts bērns. Mēs par šo negribam runāt, jo tam būs savs stāts, kuru būs jāizstāsta tajā brīdī, kad tas pienāks. Līdz tam mums vēl ir daudz darāmā," uzsvēra "Pasažieru vilciena" vadītājs.

Iepriekš TV3 raidījums "Nekā personīga" ziņoja, ka nolemts mainīt "Pasažieru vilciena" nosaukumu, un turpmāk to sauks "Vivi Latvija". Jaunā dizaina izstrāde un ieviešana izmaksāšot līdz 100 000 eiro.

Vienlaikus Patentu valdē aģentūra LETA noskaidroja, ka "Pasažieru vilciens" šogad maijā reģistrējis preču zīmes "Vivi Latvija" un "Vivi". Pieteikumi abu preču zīmju reģistrācijai iesniegti 2020.gada 4.februārī, bet abas preču zīmes reģistrētas 20.maijā.

Informācija Patentu valdes datubāzē liecina, ka abu preču zīmju īpašnieks ir "Pasažieru vilciens", bet preču zīmju reģistrācija ir spēkā līdz 2030.gada 4.februārim.

"Pasažieru vilciena" pārstāve Agnese Līcīte pavēstīja, ka jaunu ritošo sastāvu pasažieri varēs sākt izmantot 2022.gadā, un līdz ar šo vilcienu saņemšanu būtiski mainīsies gan "Pasažieru vilciena" sniegtā pakalpojuma kvalitāte, gan pasažieru pieprasījums pēc tā, jo tiks ne tikai piegādāti jauni vilcieni, bet arī būtiski palielināta pārvadājumu intensitāte ieviešot intervāla grafiku.

"Jaunajiem vilcieniem jābūt ne vien tehniski atbilstoši un kvalitatīvi uzbūvētiem, to eksterjera krāsojumam jābūt funkcionālam, izteiksmīgam un pietiekami pamanāmam satiksmē, vienlaikus vilcieniem jābūt vizuāli pievilcīgiem gan no ārpuses, gan iekšpuses. Šī gada pavasarī prezentējām jauno vilcienu ārējā izskata dizainu, kas būs nozīmīga mūsu uzņēmuma jaunās identitātes daļa. No jauno vilcienu dizaina secīgi izriet arī jaunas grafiskās identitātes izstrāde un vizuālās atpazīstamības vadlīniju jeb stila grāmatas izstrāde," skaidroja Līcīte.

Visu šo darbu kopuma - elektrovilcienu interjera un eksterjera dizaina izstrāde, jauna zīmola izstrāde, vizuālās atpazīstamības vadlīniju jeb stila grāmatas izstrāde - izmaksas ir 34 100 eiro, kas pēc "Pasažieru vilciena" veiktā atklātā iepirkuma bija lētākā no piedāvātajām cenām. Par šiem pakalpojumiem noslēgts līgums ar SIA "Printpigeons".

Savukārt vizuālās identitātes ieviešanas komunikācijas stratēģijas izstrādes izmaksas ir 7850 eiro, arī šis bija lētākais iepirkuma procesa piedāvājums no iesniegtajiem, norādīja Līcīte. Par šo pakalpojumu noslēgts līgums ar starptautiskās komunikāciju aģentūras "Hill+Knowlton Strategies" partneri Latvijā "MM&A I Hill+Knowlton Strategies" (SIA "Mežgaile, Māliņa un Austriņš").

"Uzņēmumam pakāpeniski mainoties un attīstoties, ieviešot arvien jaunas tehnoloģijas, izmaiņas arī paša uzņēmuma ārējā izskatā - krāsās, logo un citos elementos, kurus lietosim, - ir loģisks solis. Lēmums par pārzīmološanu pieņemts, jo tas ilustrēs pārmaiņas, uz kurām jau šobrīd ir ceļā "Pasažieru vilciens", kā arī to jauno pakalpojumu kvalitāti, kuru piedāvāsim iedzīvotājiem turpmākajos gados. Uzņēmuma grafiskās identitātes maiņa ir tikai viens no soļiem pārmaiņu procesā, kas vērstas uz mūsu ilgtermiņa stratēģiskajām izmaiņām," pauda Līcīte.

Viņa norādīja, ka jaunā zīmola ieviešana ir cieši saistīta ar jauno vilcienu piegādes grafiku, jo šīs pārmaiņas tiks realizētas kontekstā ar jūtamiem uzlabojumiem pakalpojumos pasažieriem.

"Aicinām pāragri neanalizēt iespējamā zīmola atbilstību vai tā veiksmi, jo atrauti no kopējās koncepcijas un zīmola filozofijas pilnvērtīgus un objektīvus secinājumus nav iespējams izdarīt," piebilda Līcīte.

"Pasažieru vilciens" pērn jūlijā parakstīja līgumu ar "Škoda Vagonka" par jaunu elektrovilcienu iegādi. Līguma summa ir 241,889 miljoni eiro, taču kopējās jauno elektrovilcienu projekta, kas ietver arī vilcienu remonta centra izbūvi, izmaksas plānotas 255,889 miljoni eiro. Līgums paredz, ka pirmie vilcieni sāks kursēt 2022.gadā, bet visus vilcienus paredzēts piegādāt līdz 2023.gadam.

"Pasažieru vilciens" ir izveidots 2001.gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no "Latvijas dzelzceļa" veiktajām funkcijām. Iepriekš "Pasažieru vilciens" 100% bija "Latvijas dzelzceļa" meitasuzņēmums, taču 2008.gada oktobrī tas tika pārveidots par valsts uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Preču zīmju aizsardzība

Linda Reneslāce - ZAB Sorainen zvērināta advokāta palīgs, 31.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumi, kas darbojas, lai radītu inovatīvu produktu vai biznesa modeli, bieži vien atliek juridisku jautājumu risināšanu uz vēlāku laiku, jo uzskata, ka tie vēl nav aktuāli, to risināšana ir pārāk dārga vai nebūtiska. Tomēr ir atsevišķi jautājumi, kuru laicīga atrisināšana novērš juridiskus riskus, kas citādi negatīvi ietekmē biznesa turpmāko attīstību. Viens no tādiem ir preču zīmju reģistrācija.

Preču zīme, kas biznesa vidē saukta par zīmolu, ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces un pakalpojumus no cita uzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai arī sākotnēji jaunuzņēmuma lielākā vērtība ir tā radītais produkts vai biznesa modelis, arī preču zīmes izvēlei un aizsardzībai jāpievērš tikpat liela uzmanība.

Ja jaunuzņēmums ir reģistrējis preču zīmi, tas var liegt šo preču zīmi izmantot citām personām. Pretējā gadījumā var gadīties, ka jaunuzņēmums izmanto preču zīmi, kas līdzīga citas personas reģistrētai preču zīmei, un attiecīgi šī persona varēs tiesas ceļā liegt to izmantot. Otrkārt, cita persona var pati sākt izmantot jaunuzņēmuma preču zīmi, taču jaunuzņēmums nevarēs tam iebilst, jo savu preču zīmi nav reģistrējis. Izņēmums, kad preču zīmi tās aizsardzībai var apsvērt nereģistrēt, ir, ja tā ir «plaši pazīstama», t.i., preču zīme ir tik populāra, ka patērētāji varētu uzskatīt cita uzņēmuma preces vai pakalpojumus par jaunuzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai novērstu minētos riskus, jaunuzņēmumam ir jāveic vairākas darbības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Mikrotīkls saņem Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas balvu

Zane Atlāce - Bistere, 13.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Mikrotīkls» saņēmis Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) apbalvojumu «Intelektuālā īpašuma balva uzņēmumam» (WIPO IP Enterprise Trophy) par intelektuālā īpašuma pielietojumu uzņēmuma inovatīvu komerciālo stratēģiju atbalstam, kā arī zināšanās balstītu un uz nepārtrauktu attīstību vērstu uzņēmējdarbību, informē Patentu valdes Intelektuālā īpašuma informācijas centra pārstāve Santa Lozda.

Apbalvojumu uzņēmumam pasniedza Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis, norādot, ka: «WIPO apbalvojums uzņēmumam Mikrotīkls vēlreiz apliecina Latvijas uzņēmēju potenciālu, kas ļauj izstrādāt jaunus, inovatīvus produktus, tos atbilstoši aizsargāt un veiksmīgi piedāvāt dažādu valstu tirgos. Man ir liels prieks šo balvu pasniegt Latvijas uzņēmumam, aicinot neapstāties pie sasniegtā.»

SIA «Mikrotīkls», kas pasaulē pazīstams ar zīmolu «MikroTik», tika dibināts 1995. gadā. Uzņēmums ir attīstījis maršrutēšanas programmatūru «RouterOS», kas parastus datorus ļauj pārveidot par interneta maršrutētājiem. Patlaban uzņēmums izstrādā bezvadu un vadu tīklu rūterus datu plūsmas pārvaldīšanai. Uzņēmuma ražotās iekārtas tiek izplatītas visā pasaulē un tās izmanto interneta pakalpojumu sniedzēji, uzņēmumi un individuāli lietotāji, kuriem jānodrošina datu plūsmu maršrutēšana, ugunsmūris, VPN, un citas pārvaldes funkcijas dažādos vadu un bezvadu datortīklos. Uzņēmuma mērķis ir nodrošināt plašam lietotāju lokam pieejamus, jaudīgus un ērti lietojamus datortīklu pārvaldes rīkus. Šobrīd uzņēmumam ir vairāk nekā 500 izplatītāju un tālākpārdevēju 145 valstīs, kas pārdod un atbalsta «MikroTik» risinājumus. «MikroTik» klientu vidū ir tādas plaši pazīstamas korporācijas un uzņēmumi, kā, piemēram, Mitsubishi Motors, Siemens, Hewlett-Packard, Ericsson, Motorola u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta vēlēšanās startējošo partiju solījumos dominē sociālās, tiesiskuma un migrācijas tēmas.

Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti. Vēlēšanās piedalās 246 deputāti no 16 partijām. Vidējais kandidātu vecums ir 48,3 gadi, jaunākajam kandidātam - 21 gads, bet vecākajam – 79.

DB, iepazīstinot ar partiju programmām, apskata Saeimā ievēlētās partijas un partijas Progresīvie un Latvijas Reģionu apvienība, kam pēc socioloģisko aptauju datiem ir augstākie reitingi no Saeimā neievēlētajām partijām.

Visas partijas EP vēlēšanās pieteikušas pa 16 deputātiem no katra saraksta. Partiju programmas ir gana dažādas. Ir partijas, kas lielu akcentu liek uz sociāliem jautājumiem, solot panākt, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek noteikti sociālā nodrošinājuma minimālie standarti, ir partijas, kas uzsver tieši tiesiskuma stiprināšanu, runā par sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanā un ES ārējo robežu stiprināšanu. Vairākas partijas min, ka iestāsies par ES budžeta palielināšanu un taisnīgākiem maksājumiem lauksaimniekiem, kā arī aizstāvēs kohēzijas līdzekļu nesamazināšanu. Partiju piedāvājumos ir arī gana lielas atšķirības, piemēram, no ģimenes kā tradicionālas vērtības aizstāvības līdz LGTB tiesību stiprināšanai, no saukļa «par daudz Eiropas» līdz uzsvaram uz nacionālām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sumināti konkursa «Gada preču zīme 2017» uzvarētāji, informē Patentu valde. Labāko preču zīmju titulus ieguva Mārtiņa Barkāna ģimenes vīna darītavas uzņēmums SIA «Abavas dārzi» un videi draudzīgs uzņēmums SIA «Labie koki».

Suminot pērnā gada reģistrēto preču zīmju īpašniekus, apbalvojumi tika piešķirti divās nominācijās: «Gada preču zīme – Latvijai» un «Gada preču zīme – pasaulei».

Laureātu diplomus saņēma SIA «Baltic Dairy Farm» un Latvijas Organiskās sintēzes institūts.

Laureāti saņēma simpātiju un speciālbalvas. Patentu valdes Simpātiju balvu nominācijā «Gada preču zīme – Latvijai» saņēma Latvijas Republikas Kultūras ministrija par reģistrēto preču zīmi «LATVIJA 100. ES ESMU LATVIJA», kas kļūs par šī vēsturiskā laika liecību, apvienojot Latvijas valsts simtgadei radītos un veltītos darbus.

Savukārt lielākā uzņēmēju biedrība Latvijā – LTRK – savu Simpātiju balvu piešķīra AS «Latvijas Maiznieks» par reģistrēto preču zīmi «ĪSTENĀ» – preču zīmi, kas ir cieši saistīta ar mūsu tautas vērtībām, nacionālo lepnumu un tradīcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patentu valde sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas Dizaineru savienību, paziņojusi konkursa "Gada preču zīme 2020" uzvarētājus, informē Patentu valde.

Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" uzvarēja AS "Rīgas piena kombināta" biezpiena sieriņa "Kārums" logotips "vārniņa", bet nominācijā "Gada preču zīme pasaulei" – AS "SAF Tehnika" preču zīme "Aranet".

Konkursa "Gada preču zīme 2020" nominācijā "Gada preču zīme pasaulei" 3.vietu ieguva AS "Air Baltic Corporation" preču zīme "Think green, fly green", savukārt 2.vietu ieguva AS "Rīgas piena kombināts" preču zīme "Pols". Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" 3.vietu ieguva SIA "Smalkais muslis" ar preču zīmi "Smalkais muslis", bet 2.vietu – Baibas Ritovas preču zīme "Fika".

"Pasaule ar katru gadu kļūst arvien piepildītāka ar produktiem un dažādiem pakalpojumiem. Veids, kā sevi izcelt un tapt uzklausītam, ir stāsts, kas ieguļas atmiņā un runā tieši tajā valodā, kura tiek sagaidīta. Preču zīme ir šis stāsts, kas ietērpts vizuālā veidolā un ar savu estētiku un saturu var būt saprotams gan lokāli, gan arī pacelties pāri valodu barjerām un uzrunāt savu īsto auditoriju. Lūkojoties Latvijas un pasaules uzņēmējdarbības jomās mēs nemainīgi atpazīstam kompānijas ar stiprām un ilggadīgām preču zīmēm kā labas kvalitātes un atbilstoša satura nesējus. Preču zīme ir bijis tiešs un netiešs veids, kā nostiprināt savu pozīciju lietotāju pieredzē un ikdienā, tādā veidā pierādot to, ka dizains ir patiesi iedarbīgs rīks izaugsmes sasniegšanai," komentē konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētāja, Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētāja Barbara Freiberga. Viņa arī piebilst, ka žūrijas darbs nebija viegls, bet pie kopsaucēja izdevās nonākt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas un higiēnas preču, medikamentu un rotaļlietu viltojumu aprite Latvijā veido 33 miljonu eiro zaudējumus oriģinālo preču ražotājiem, kā arī var radīt bīstamas un neatgriezeniskas sekas cilvēku veselībai un drošībai.

Turklāt šādu viltotu preču aprite ar katru gadu palielinās, secināts dažādu valsts iestāžu apkopotajā informācijā par viltojumu apjomu Latvijā.

Lai informētu sabiedrību par sekām, kādas var rasties, iegādājoties viltotas preces, Patentu valde atklājusi informatīvu kampaņu "Viltotā realitāte… joprojām realitāte", kas rīkota sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Valsts ieņēmuma dienesta (VID) Muitas pārvaldi, Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) un Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi (ENAP).

"Cilvēki mēdz izvēlēties lētākas preces, nerēķinoties ar riskiem, ka tās var kaitēt gan pašu, gan tuvinieku veselībai," saka Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patentu valde, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Dizaineru savienība aicina līdz šī gada 22. martam pieteikties prestižākajam konkursam rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jomā «Gada preču zīme 2018» nominācijās «Gada preču zīme – Latvijai» un «Gada preču zīme – pasaulei».

«Preču zīme ir viens no būtiskiem instrumentiem uzņēmēja atpazīstamības veicināšanai. Mums ir patiess prieks, ka uzņēmēji arvien vairāk apzinās, cik būtiski ir aizsargāt savu preču zīmi. To pierāda arī tas, ka pagājušajā gadā nacionālajā procedūrā tika pieteiktas vairāk nekā 2000 preču zīmes. Konkurss dod iespēju ne tikai izcelt savu preču zīmi, bet arī ļauj gūt sabiedrības un žūrijas novērtējumu, kā arī pretendēt uz konkursa apbalvojumiem,» norāda Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis.

«Ik gadu konkurence konkursā starp preču zīmēm pieaug, un tas priecē, jo uzņēmēji arvien vairāk novērtē savu intelektuālo īpašumu. Latvijas ekonomikas izaugsmei arī spēcīgi zīmoli, kas atpazīstami gan vietējā, gan eksporta tirgū, ir būtiski, lai pircējs tos ne tikai izvēlētos, veicot ikdienas pirkumus, bet arī novērtētu kā kvalitātes zīmi,» uzsver LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

10% Latvijas uzņēmumu saskārušies ar produkcijas ļaunprātīgu kopēšanu

Lelde Petrāne, 18.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai 28% Latvijas uzņēmēju savas zināšanas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību vērtē kā labas vai vidējas, bet vairāk nekā 70% uzņēmēju tās vērtē kā nepilnīgas, liecina Patentu valdes un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" pētījums.

Vienlaikus pētījumā secināts, ka 65% aptaujāto uzņēmēju ir izpratne par priekšrocībām, ko sniedz rūpnieciskā īpašuma aizsardzība, taču ne visi to izmanto. 71% uzņēmumu norādīja, ka ļaunprātīgi viltojumi kropļo godīgu konkurenci un rada negatīvu ietekmi uz to. 10% no aptaujātajiem uzņēmējiem atzīst, ka ir saskārušies ar ļaunprātīgu savas produkcijas kopēšanu.

Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis, skaidrojot pētījuma rezultātus, uzsver: "Ikvienai oriģinālai un labai idejai, kurai ir pienācīgi nostiprinātas īpašuma tiesības, piemīt milzīgs biznesa potenciāls. Ir tikai jāprot to izmantot gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā. Esmu pārliecināts, ka mums Latvijā ir daudz labu produktu un dizaina ideju, ar ko varam konkurēt gan vietējā tirgū, gan starptautiski. Pētījumā secināts, ka 53% uzņēmēju atzīst, ka uzņēmums var gūt ievērojamus zaudējumus ļaunprātīgas kopēšanas dēļ, bet 10% ir pat saskārušies ar ļaunprātīgu produkcijas kopēšanu. Tas ir nopietns signāls uzņēmējiem preventīvi domāt un rūpēties par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību."

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Viedtālruņu akumulatora izgudrotājs: jauna tipa baterijām vajadzīgs izrāviens

Natālija Poriete, 03.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par litija jonu baterijas tēvu uzskatītais Japānas zinātnieks Akira Yoshino Eiropas Patentu biroja ceremonijā Vīnē, 20. jūnijā saņēma Eiropas gada izgudrotāja balvu par savu ieguldījumu litija jonu bateriju izstrādē un attīstībā.

Viņš izgudrojis populārāko akumulatoru veidu, kas tiek izmantots tādās ierīcēs kā mobilie tālruņi, klēpjdatori, digitālās kameras, videokameras un elektriskie automobiļi. Pirmo litija jonu akumulatoru 1991. gadā klajā laida Sony.

Pirms balvu piešķiršanas un laureātu paziņošanas, DB bija iespēja īsai sarunai ar slaveno japāni.

Litija jonu baterijas šodien ir viens no pieprasītākajiem enerģijas avotu veidiem un, attīstoties tehnoloģijām, pieprasījums pēc tiem palielinās. Kādas ir litija resursu rezerves uz mūsu planētas? Vai mums ir pietiekami daudz litija?

Litija rezerves uz Zemes nav problēma. Uzdevums ir - kā to iegūt, litijs nav koncentrēts vienā vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pasažieru vilciens maijā Patentu valdē reģistrējis preču zīmes Vivi Latvija un Vivi

LETA, 08.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa pasažieru pārvadātājs AS "Pasažieru vilciens" šogad maijā Patentu valdē reģistrējis preču zīmes "Vivi Latvija" un "Vivi", liecina informācija Patentu valdes datubāzē.

Pieteikumi abu preču zīmju reģistrācijai iesniegti 2020.gada 4.februārī, bet abas preču zīmes reģistrētas 20.maijā.

Informācija Patentu valdes datubāzē liecina, ka abu preču zīmju īpašnieks ir "Pasažieru vilciens", bet preču zīmju reģistrācija ir spēkā līdz 2030.gada 4.februārim.

Iepriekš TV3 raidījums "Nekā personīga" ziņoja, ka nolemts mainīt "Pasažieru vilciena" nosaukumu, un turpmāk to sauks "Vivi Latvija". Jaunā dizaina izstrāde un ieviešana izmaksāšot līdz 100 000 eiro.

Jau ziņots, ka "Pasažieru vilciens" pērn jūlijā parakstīja līgumu ar "Škoda Vagonka" par jaunu elektrovilcienu iegādi. Līguma summa ir 241,889 miljoni eiro, taču kopējās jauno elektrovilcienu projekta, kas ietver arī vilcienu remonta centra izbūvi, izmaksas plānotas 255,889 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Remontdarbu dēļ autovadītājiem vietām jārēķinās pat ar papildu stundu ceļā

LETA, 18.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik plašākie ceļu remontdarbi notiek uz Vidzemes šosejas, kur no Raunas līdz Smiltenei ir septiņi pagaidu luksofori un jārēķinās vismaz ar papildu stundu ceļā, informēja "Latvijas valsts ceļi".

Kopumā ceļu remontdarbi valstī turpinās vairāk nekā 100 autoceļu posmos, tāpēc autobraucējiem arī turpmāk ir jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem un papildu laiku ceļā.

Uz Vidzemes šosejas notiek arī Līgatnes upes caurtekas remonts Augšlīgatnē, kur ir viens luksofors, taču intensīvākas satiksmes laikos veidojās gari sastrēgumi.

Uz Daugavpils šosejas darbi notiek posmā no Salaspils līdz Ikšķilei, kur noteikts ātruma ierobežojums un pārmaiņus tiek slēgta viena no divām joslām uz katras no brauktuvēm, posmā pie Pļaviņām starp abiem rotācijas apļiem ir noteikts ātruma ierobežojums, trīs luksoforu posmi un ceļā var paiet 20 minūtes, posmā no Līvāniem līdz Stūrišķiem ir divi luksoforu posmi, bet uz Daugavpils-Rēzeknes dzelzceļa pārbrauktuves pie Daugavpils satiksme tiek regulēta ar luksoforiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1.jūlijā apritēja gads kopš noslēdzās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) noteiktais pārejas periods, kad tirgotājiem bija jāsāk lietot jaunajām prasībām atbilstoši kases aparāti un sistēmas, tomēr vairums Latvijas tirgotāju joprojām nav apmierināti ar kases aparātu reformas īstenošanas gaitu, aģentūrai LETA atzina tirgotāju pārstāvošajās asociācijās.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) izpilddirektore Zane Štolcere aģentūrai LETA norādīja, ka šā gada februārī 3% tirgotāju bija pielāgojušies jaunajām kases aparātu prasībām. Patlaban, pēc viņas paustā, minētais tirgotāju īpatsvars varētu būt pieaudzis līdz 4%.

Viņa skaidroja, ka valstī ir 65 000 kases aparātu, tomēr valsts institūcijas vairumam uzņēmēju joprojām nav devušas atļauju pielāgoties jaunajām prasībām. Štolcere sacīja, ka VID reformas īstenošanas gaitā nevadās atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem, kas, pēc viņas teiktā, arī ir pavirši izstrādāti, jo tiem atstātas dažādas interpretācijas iespējas. «Tiem būtu jābūt nepārprotamiem. (..) Tur ir daudz aptuvenību, kādēļ šobrīd reforma ir »uzkārusies«,» sacīja LTA izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar šā gada 1. aprīli, Latvijā tiks iedarbināta jauna sistēma, kas kontrolēs transportlīdzekļu vidējo braukšanas ātrumu konkrētā ceļa posmā, informē Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD).

Sistēmu, pamatojoties uz Ceļu satiksmes drošības padomē doto uzdevumu, ieviesīs CSDD sadarbībā ar Valsts policiju.

Ātruma kontroles pilotprojekts ar vidējā ātruma noteikšanas sistēmu paredz, ka transportlīdzekļa ātrums tiek fiksēts, ņemot vērā laiku, ko spēkrats pavada no viena punkta līdz nākamajam. Pirmā kamera nofotografēs transportlīdzekļa numurzīmi un fiksēs šīs robežas šķērsošanas laiku, savukārt otra kamera posma beigās atkārtoti nofotografēs transportlīdzekli, lai pēc tam ar atbilstošu metodoloģiju aprēķinātu, ar kādu vidējo ātrumu transportlīdzeklis pārvietojies konkrētajā ceļa posmā. Ja vidējas braukšanas ātrums būs lielāks par šajā ceļa posmā atļauto ātrumu, tad autovadītājam tiks noformēts administratīvā pārkāpuma protokols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1.aprīlī darbu uzsāk vidējā ātruma kontroles sistēma, kas kontrolē transportlīdzekļu vidējo braukšanas ātrumu konkrētā ceļa posmā. Sistēmu, pamatojoties uz Ceļu satiksmes drošības padomē doto uzdevumu, ieviesusi Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Valsts policiju.

Ātruma kontroles pilotprojekts ar vidējā ātruma noteikšanas sistēmu paredz, ka transportlīdzekļa ātrums tiek fiksēts, ņemot vērā laiku, ko spēkrats pavada no viena punkta līdz nākamajam. Pirmā kamera nofotografēs transportlīdzekļa numurzīmi un fiksēs šīs robežas šķērsošanas laiku, savukārt otra kamera posma beigās atkārtoti nofotografēs transportlīdzekli, lai pēc tam ar atbilstošu metodoloģiju aprēķinātu, ar kādu vidējo ātrumu transportlīdzeklis pārvietojies konkrētajā ceļā posmā. Ja vidējas braukšanas ātrums būs lielāks par šajā ceļa posmā atļauto ātrumu, tad autovadītājam tiks noformēts administratīvā pārkāpuma protokols.

Sākotnēji vidējā ātruma kontroles sistēma darbosies uz šosejas Tīnūži – Koknese 7 km garā ceļa posmā. Ja pilotprojekts būs veiksmīgs, tad šādas sistēmas tiks ieviestas arī citos ceļu posmos, kur bieži notiek ceļu satiksmes negadījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Tallinā uzbūvē gājēju ceļu, izmantojot pārstrādātus plastmasas atkritumus

Žanete Hāka, 18.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinā šonedēļ pabeigts pirmais gājēju ceļa posms, kura izbūvē izmantotas inovatīvas tehnoloģijas.

Ceļa asfalta segumā izmantoti pārstrādāti plastmasas atkritumi, un šis ir pirmais šāda veida ceļš ne vien Baltijā, bet visā Ziemeļu un Austrumeiropā.

Būvuzņēmuma «Verston Ehitus» izpilddirektors Veiko Veskimē (Veiko Veskimäe) uzsver: «Plastmasas atkritumu uzkrāšanās apkārtējā vidē ir globāla problēma, kurai risinājumus meklē visā pasaulē. Tāpēc plastmasas atkritumu izmantošana ceļu būvē ir gudrs risinājums, jo nenoārdāmā plastmasa un bitums, kas ir viens no svarīgākajiem asfaltbetona maisījuma komponentiem, tiek ražoti no vienas izejvielas – naftas.»

Tehnoloģiju ir izstrādājusi Skotijas kompānija «MacRebur», un tai pieder arī jaunā rūpnīca, kurā plastmasu pārstrādā granulās. Tālāk tās tiek pievienotas ceļa segumam, ļaujot samazināt bituma daudzumu asfaltā. Plastmasas atkritumu granulas augstā temperatūrā tiek izkausētas asfaltbetona maisījumā, nodrošinot, lai plastmasa izkustu vienmērīgi, neveidojot mikroplastmasu. Beidzoties asfalta kalpošanas termiņam, ceļa seguma materiāls var tikt pārstrādāts un atkārtoti izmantots ceļu būvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas Pasts uzsācis vērienīgu tehnoloģiskās modernizācijas projektu

Monta Glumane, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā divus miljonus eiro, Latvijas Pasts uzsācis pasta tīkla vērienīgāko tehnoloģiskās modernizācijas projektu pēdējos gados

Projekts paredz visās pasta nodaļās ieviest mūsdienīgu kases sistēmu, jaunus maksājumu karšu termināļus un ierīces, kas nodrošinās klientu elektronisku parakstīšanos par reģistrēto sūtījumu saņemšanu. Uzņēmums paredz, ka jauno sistēmu ieviešanas rezultātā kopējais pakalpojumu sniegšanas un datu apstrādes ātrums pasta nodaļās paātrināsies vairākkārt, vienlaikus nodrošinot to augstāko aizsardzību pret ārējiem riskiem. Kases sistēmu maiņas process uzsākts šā gada oktobrī un attieksies uz visām vairāk nekā 400 pasta nodaļām, kopumā ar jauno sistēmu plānojot aprīkot 600 darbavietu. Paredzams, ka šis modernizācijas projekts tiks pabeigts 2019. gada pirmajos mēnešos, paralēli instalējot arī jaunākās paaudzes maksājumu karšu termināļus un paraksta ierīces. Pie jauno tehnoloģiju projekta uzņēmuma vadība sāka strādāt jau 2016. gada otrajā pusē, taču sekoja izmaiņas normatīvajā regulējumā un tehniskās specifikācijas nācās pārstrādāt, kā rezultātā ieilga arī iepirkuma process. «Kases sistēmu modernizācijas process normatīvā regulējuma izmaiņu rezultātā nevirzījās tik ātri, kā tas bija ieplānots no mūsu puses, sākot realizācijas pirmo kārtu. Taču šobrīd izveidojies komplekss projekts, kas pilnībā atbilst valsts noteiktajām prasībām un vienlaikus papildināts gan ar jaunākās paaudzes banku karšu termināļiem, gan digitālā paraksta ierīcēm reģistrēto sūtījumu saņemšanai,» stāsta Latvijas Pasta valdes loceklis Kristaps Krūmiņš. Jaunās kases sistēmas atbilst aktuālākajam normatīvo aktu regulējumam, to veiktspēja ir aptuveni četras reizes ātrāka nekā līdz šim Latvijas Pasta nodaļās lietotajām sistēmām, kā arī kases sistēmās izmantotas jaunākās operētājsistēmas un antivīrusu versijas. Līdzšinējās kases sistēmas uzņēmumā ekspluatētas kopš 2005. gada un uzskatāmas par novecojušām visās to izpausmēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Conexus Baltic Grid (Conexus), Elering un Gasum Oy šodien Somijā parakstījuši līgumu par starpoperatoru kompensācijas mehānisma jeb ITC (Inter transmission system operators compensation mechanism) ieviešanu, kas no 2020. gada sākuma ļaus izveidot vienotu gāzes tirgu ar vienotu pārvades tarifu zonu Somijai, Igaunijai un Latvijai.

ITC līguma parakstīšana ir vēsturisks solis, kas nākotnē būtiski mainīs līdzšinējo dabasgāzes tirgu, norāda Conexus valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne. «Šobrīd par pārvades sistēmu izmantošanu, šķērsojot ikvienas valsts teritoriju, ir jāmaksā katrā valstī apstiprināti tarifi. Jaunais starpoperatoru kompensācijas mehānisms mazinās administratīvo slogu darbībām vairumtirgū, nodrošinās lielāku un likvīdāku tirgu, kā arī novērsīs diskrimināciju attiecībā uz dabasgāzes piegādes ceļiem, veicinās tarifu caurspīdīgumu un paredzamību. Kopējo tirgu vēlamies veidot uz klientiem orientētu, kas nodrošinās digitālu un efektīvu tirgus komunikāciju. Paralēli kompensācijas mehānismam šobrīd strādājam arī pie vienotas IT platformas, kas atvieglos ikviena dabasgāzes tirgotāja darbību vienotajā tirgus zonā. Esmu gandarīta, ka Conexus piedalās šajā vēsturiskajā vienotā Baltijas un Somijas dabasgāzes tirgus veidošanas procesā, jo mēs šobrīd kaldinām reģiona gāzapgādes infrastruktūras nākotni, liekam pamatus tirgus stabilitātei un stiprinām enerģētisko neatkarību,» uzsver Z. Kotāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Premjers: Latvijā ir pārāk maz nodokļu maksātāju, lai uzturētu tik pamatīgu veselības sistēmu

LETA, 20.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir pārāk maz nodokļu maksātāju, lai varētu uzturēt tik lielu sistēmu, komentējot situāciju par divu grozu sistēmas atteikšanos veselības nozarē, trešdien intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš nenoliedza, ka tikai diskusijas ceļā varētu rast pareizo risinājumu, lai pilsoņi varētu saņemt plašu medicīnas pakalpojumu klāstu, un piedāvāja risinājumu meklēt pilsoņu reģistra sakārtošanā, kas ļautu konstatēt, cik un kuri ir Latvijas rezidenti, kas varētu saņemt veselības pamata groza pakalpojumu klāstu.

«Veselības nozarē mēs sistemātiski varam iepludināt naudu un, protams, tā ir vitāli nepieciešama, lai risinātu mediķu algu jautājumu, bet tā pēc būtības neatrisinās sistēmas problēmas kopumā. Diemžēl, bet Latvijā ir pārāk maz nodokļu maksātāju, lai varētu uzturēt tik pamatīgu veselības sistēmu,» sacīja Kariņš.

Tikmēr veselības ministre Ilze Viņķele (AP) vakar pēc valdības sēdes paziņoja, ka arī bez izmaiņām nodokļu režīmos gatavojas likvidēt divu grozu sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru