Iesaka Anete Bilzena, Porsche automašīnu tirdzniecības pārstāvniecības Latvijā vadītāja
Uz Dienvidāfriku devos kopā ar vīru un Latvijas Alpīnistu savienību, lai sasniegtu šīs valsts augstāko virsotni Mafadi. Vēl viens pamudinājums apmeklēt šo zemi bija vēlme savām acīm apskatīt vēsturisko Keiptaunu, Labās Cerības ragu un vienuviet sastapt Āfrikas lielo dzīvnieku piecinieku – ziloni, degunradzi, lauvu, leopardu un bifeli.
Ar šo kompāniju ceļā esam devušies jau iepriekš un zinājām, ka gaidāms vidējas intensitātes piedzīvojums. Ceļojām, nevis meklējot komfortu, bet dabu, tādēļ ar mugursomām plecos metām līkumu pilsētām, lai atpūtinātu prātu no ikdienas rūpēm.
Kad turp labāk braukt?
Uz Dienvidāfriku devāmies īsi pirms Ziemassvētkiem, tur pavadījām trīs nedēļas. Laikā, kad pie mums ir rudens un ziema, Dienvidāfrikā ir pavasaris un vasara, kas ir piemērotākais laiks ceļojumam uz šo zemi. Mūs sagaidīja sauss, saulains laiks un ziedoša, pilnbriedā esoša daba. Gaisa temperatūra bija + 30 grādi pie okeāna, sniegs un dzestrums, sasniedzot aptuveni 4000 m augsto Mafadi virsotni. Kāpjot kalnos, ar katru kilometru, ko cilvēks paceļas augšup, gaisa temperatūra zaudē vidēji septiņus grādus. Kalna galā mūs sagaidīja arī milzīga krusa.
Vietējā biznesa īpatnības
Dienvidāfrika pretēji citām Āfrikas valstīm ir pārtikusi zeme ar attīstītu ekonomiku, un tā ir arī diezgan dārga valsts ceļošanai. Dienvidāfrika ir viena no ietekmīgākajām valstīm pasaulē, tur iegūst un eksportē dažādus dārgmetālus - zeltu, akmeņogles, dimantus, platīnu un vanādiju. Valstī ir augsti attīstīta kalnrūpniecība, mašīnbūve, kā arī vieglā un pārtikas rūpniecība. Tur ir lielas akmeņogļu atradnes, kas nodrošina 90% no nepieciešamā kurināmā.
Visu rakstu Tuvāk dabai otrpus zemeslodei lasiet 25. augusta laikrakstā Dienas Bizness.
#1/34
Vieta, kur satiku sevi, jo 216 m brīvā kritiena laikā paspēju visu apdomāt un saprast, cik labi būt šeit un tagad un dzīvot.
#2/34
Keiptaunas zvejnieki ostā pārkrauj «zelta» lomu - tunci, kas ir kārotākais un vērtīgākais katra kuģa komandas guvums.
#8/34
Labās Cerības rags - okeāni satiekas, bet katrs saglabā savu personību un krāsu.
#10/34
Jāt ar strausu izskatās daudz grūtāk, nekā tas ir patiesībā - uzmauc maisu, uzsēžas, noņem maisu, aulekšo, nokrīt.
#28/34
Zulu rituāla dejas pie vietējās cilts mājas. Dejas princips vienkāršs - kurš paceļ augstāk kāju, tas vairāk var parādīt un, protams, var sagaidīt perspektīvāku partiju ar augstāku sociālo statusu.
#33/34
Ziloņi mēdz saēsties gatavos un sarūgušos augļus, iereibt. Tad nu lai saturas ne tikai tūristi, bet arī vietējie.





































