Pilnīgās neskaidrība par 2014. gada finansējumu nozarei dēļ paredzams milzīgs būvuzņēmēju spiediens uz politiķiem.
Būvniekiem acīmredzot jānāk klajā ar gana prasošu publisku uzstādījumu ņemt vērā pašu valsts ierēdņu un amatpersonu sagatavotos datus par nepieciešamo līdzekļu ieguldīšanu ceļu būves jomā, pēc apaļā galda diskusijas par finansējumu ceļu būves jomai nākamajā plānošanas periodā, sacīja 19 ceļu būves uzņēmumus apvienojošās biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) izpilddirektors Zigmārs Brunavs.
No valsts pārstāvju teiktā diskusijas gaitā kļuva pilnīgi skaidrs, ka nekādas skaidrības par ceļu būves, atjaunošanas un uzturēšanas finansējumu 2014.gadā nav ne saistībā ar valsts budžeta līdzekļiem, ne Eiropas fondiem. Būvnieki netic, ka 2014. gadā Eiropas nauda būs pieejama.
Ceļu jomas finansējuma pamatā jābūt pašas valsts finansējumam, pārliecināts Z. Brunavs, tad Eiropas fondiem un tikai tad publiskās un privātās partnerības projektiem (PPP). Taču Latvijai nav šī pamata pienācīgā apjomā. Slimnieks lēnām turpinās mirt, ironizē LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, piebilstot, ka arī PPP nebūs glābiņš.
Šobrīd Nacionālajā attīstības plānā iecerētais Eiropas fondu finansējums ceļu būvei aptuveni 559 milj. Ls apjomā nākamā plānošanas perioda septiņiem gadiem ir nepietiekams pat tam, lai situācija uz autoceļiem nepasliktinātos, atzina Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilze Aleksandroviča.
Tai pašā laikā ir skaidrs, ka pat par fondu līdzekļiem galīgas skaidrības nebūs līdz pat Eiropas Savienības budžeta apspriešanas pēdējam brīdīm nākamā gada pašā vidū, kad valstu vadītājiem var nākties izdarīt sāpīgu izvēli starp ieguldījumiem infrastruktūrā un tiešmaksājumiem, piebilda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Armands Eberhards.