Būve

Ceļu būvobjektos ieviests tehnoloģiskais pārtraukums līdz pavasarim

Lelde Petrāne, 04.12.2014

Jaunākais izdevums

Ir pabeigti šā gada plānotie būvdarbi valsts autoceļa tīklā. Projekti, kurus bija plānots pabeigt šogad, ir pilnībā realizēti, savukārt īpaši apjomīgajos, uz nākamo gadu pārejošos ceļu būvobjektos ieviests tehnoloģiskais pārtraukums līdz pavasarim. Šāds pārtraukums ir ieviests kopumā trīspadsmit ceļu būvobjektiem visā Latvijā, no tiem septiņi ir uz valsts galvenajiem autoceļiem, informē Latvijas Valsts ceļi.

Lai pēc iespējas mazāk traucētu satiksmei, objektos, kuros remontdarbi turpināsies pavasarī, atjauno divvirzienu kustību pa cietu līdzenu segumu, saglabājot vien paredzētos ātruma ierobežojumus. Latvijas Valsts ceļi aicina autovadītājus ar izpratni izturēties pret šādi samazinātu ātruma režīmu pat uz vizuāli šķietami pabeigta ceļa, jo tam pagaidām var nebūt uzklāta pēdējā asfalta virskārta, brauktuves marķējums vai trūkst cits satiksmei būtisks aprīkojums.

Piemēram, 24 kilometru garajā remontposmā starp Varakļāniem un Rēzekni, kur vasaras laikā bija līdz pat divpadsmit luksoforiem, šobrīd nav neviena, bet maksimālais atļautais ātrums atsevišķos posmos ir 50 km/h. Līdzīgi ir arī posmā no Jelgavas uz Elejas pusi, kur ārpus apdzīvotām vietām maksimālais atļautais braukšanas ātrums ir 70 km/h.

Uz ziemas laiku pārtraukto ceļu remontposmu uzturēšana tiek nodrošināta tādā pašā līmenī kā visam attiecīgajam ceļam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielākajā daļā ceļu būvobjektu tehnoloģiskais pārtraukums līdz pavasarim

Dienas Bizness, 09.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir beigušies aktīvie būvdarbi uz valsts autoceļiem. Lielākā daļa projektu ir pilnībā pabeigti, bet atsevišķos objektos vēl noris darbi, kas nav saistīti ar seguma izbūvi. Savukārt īpaši apjomīgajos būvobjektos, kuru realizācija ir plānota divu gadu laikā, ir ieviests tehnoloģiskais pārtraukums līdz pavasarim. Šobrīd tas attiecas uz 15 ceļu būvobjektiem visā Latvijā, no tiem septiņi ir uz valsts galvenajiem autoceļiem, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Lai pēc iespējas mazāk traucētu satiksmei, objektos atjauno divvirzienu kustību pa cietu līdzenu segumu, saglabājot vien paredzētos ātruma ierobežojumus. LVC aicina autovadītājus ar izpratni izturēties pret šādi samazinātu ātruma režīmu pat uz vizuāli šķietami pabeigta ceļa, jo tam pagaidām var nebūt seguma virskārtas, brauktuves marķējuma vai cita satiksmei būtiska aprīkojuma.

Piemēram, 12 kilometru garajā remontposmā starp Salacgrīvu un Ainažiem (A1), kur vasaras laikā bija līdz pat septiņiem luksoforiem, šobrīd nav neviena, bet maksimālais atļautais ātrums atsevišķos posmos ir 70 km/h. Līdzīgi ir arī no Liepājas dodoties Lietuvas virzienā (A11), kur ārpus apdzīvotām vietām maksimālais atļautais braukšanas ātrums ir 70 km/h un satiksme tiek organizēta ar ceļa zīmēm, bez luksoforiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - BVKB par labā un teicamā stāvoklī esošām atzinis 35% pārbaudīto ēku

LETA, 14.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) par labā un teicamā stāvoklī esošām atzinis 35% no šogad pārbaudītajām publiskajām ēkām, šodien žurnālistiem sacīja BVKB direktore Svetlana Mjakuškina.

Papildināts viss teksts

BVKB piekritībā patlaban ir aptuveni 10 000 publisko ēku, no kurām kopš 2015.gada ekspluatācijas uzraudzībā pārbaudīta 3201 ēka. Šogad 540 ēkām veiktas 766 pārbaudes.

Par labā un teicamā stāvoklī esošām BVKB atzinis 191 no pārbaudītajām ēkām jeb 35%. 309 ēkās jeb 57% konstatētas dažādas atkāpes no ēkām izvirzāmām būtiskām prasībām. Savukārt 22 ēkas jeb 4% atzītas par graustiem un 18 ēkas jeb 3% atzītas par nedrošām, pārtraucot to ekspluatāciju līdz konstatēto bīstamību novēršanas no ēku īpašnieku puses.

Mjakuškina norādīja, ka gūt pārliecību par ēku ekspluatācijas drošumu un drošības prasību ievērošanu būvobjektos vienā dienā nav iespējams un prakse apstiprina sistēmiskas pieejas lielāko lomu uzraudzībā. Tādēļ mērķtiecīgai uzraudzībai ir svarīgi turpināt pilnveidot Būvniecības informācijas sistēmu (BIS) riska objektu efektīvai apzināšanai, identificēšanai, lai varētu vairāk uzmanības pievērst objektiem ar paaugstinātu risku, skaidroja BVKB vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd notiek tilta uz Kundziņsalu būvdarbu konservēšanas darbi, bet Sarkandaugavas pārvada būvdarbos izsludināts tehniskais pārtraukums.

Lai arī Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) un Centrālā finanšu līgumu aģentūra (CFLA) izstrādājuši vadlīnijas, kā kompensēt no šā gada 24. februāra augošās cenas publiskajos objektos, uz pilnīgu skaidrību par naudu būvnieki var cerēt ap Līgo svētkiem.

Pirmie vēstneši

Tas, ka dažādās būvmateriālu grupās cenu pieaugums bijis pamatīgs, bet kopš 24. februāra vērojams ne tikai sadārdzinājums, bet arī materiālu deficīts, Dienas Biznesā rakstīts jau iepriekš. Kā jau bija sagaidāms, sadārdzinājums, kas pārsniedz būvniecības nozares peļņas maržu, dažkārt pat vairākas reizes, rada neizbēgamas sekas, un divos lielos būvprojektos Rīgā jau tās redzamas. Viens no projektiem ir satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ceļu būvē drīzumā varētu izmantot pārstrādātu gumiju

Viktors Haritonovs, Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes, Ceļu un tiltu katedras vadošais pētnieks, 22.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebūs pārspīlēts sakot, ka nākot pavasarim, par vienu no būtiskākajiem jautājumiem Latvijas sabiedrības, taču lielākoties autovadītāju dienaskārtībā, kļūst ceļu kvalitāte.

Debates par to, kāpēc Latvijas ceļi ir tik slikti, ir dažādas un arī risinājumi ir visdažādākie. Visbiežāk kā iemesli tiek minēti izmantojamā asfalta kvalitāte, tā piemērotība Latvijas laika apstākļiem, darba veikšanas kvalitāte utt. Risinājumi laika gaitā arī ir bijuši dažādi, tomēr efektivitāti ir pierādījis risinājums, kad bitumenam, kurš kalpo par līmi šķembu salīmēšanai asfaltbetonā, pievieno piedevas ar izteikti elastīgam īpašībām jeb veic bitumena modifikāciju, lai tas būtu noturīgs pret rišu veidošanos augstās un plaisu veidošanos zemās ekspluatācijas temperatūrās.

Tāpēc, lai risinātu šo jautājumu un meklētu Latvijai jaunas ilgtspējīgas pieejas bitumena, asfaltbetona un līdz ar to ceļu kvalitātes uzlabošanai, Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki kopā ar Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociāciju uzsākuši pilotprojekta “Nolietoto riepu gumijas granulu pievienošana bitumena modificēšanā un asfaltbetona ražošanā un eksperimentālā ceļa posma ieklāšana” realizēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Profesionāla būvuzraudzība – profesionālākais ceļš uz pasūtītāja interešu pārstāvību

Renārs Griškevičs, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs, 11.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozare ir viena no straujāk augošajām jomām, kurā šobrīd aktīvi ienāk arī digitalizācijas procesi.

Nacionālas nozīmes būvprojekti vienmēr - arī pirms aktīvas nozares digitalizācijas – bijuši salīdzinoši komplicētāki, tajos tiek izmantoti ievērojami valsts un Eiropas fondu līdzekļi, tādējādi būvuzrauga loma tajos ir īpaši svarīga. Vienota būvuzraudzības izpratne nozares līmenī ievērojami veicinās publisko būvniecības līgumu izpildes kontroles efektivitāti.

Būvuzraudzības pamats ir godīga un profesionāla pasūtītāja tiesību un interešu pārstāvēšana, lai nodrošinātu drošu būvniecības procesu pēc plānotā būvprojekta. Profesionālas būvuzraudzības gadījumā tiek novērstas potenciālas būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no apstiprinātā būvprojekta un noteiktās darbu veikšanas tehnoloģijas, kā arī netiek pieļauti būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumi. Iepriekš minētie speciālista pienākumi ar katru gadu kļūst arvien sarežģītāki, jo nozare kopumā mainās – gan izmantotie materiāli, gan prasības būvobjektos, gan normatīvie akti, gan paši izpildītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ceļu nodošana pašvaldībām atkarīga no reģionālās reformas un finansējuma

Patlaban nekā jauna nav, un reāli par šo procesu varēs runāt tikai pēc administratīvi teritoriālās reformas, norāda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš. Proti, šobrīd neviens vēl nezina, kādas nākotnē būs pašvaldību robežas, taču no tā, ka novadi apvienosies, nauda klāt nenākšot. Tāpat jautājums ir par pārņemto ceļu finansēšanu, kuru uzturēšanai patlaban tiek aptuveni 1560 eiro/km. Ir arī skaidrs, ka jāmaina ceļu finansēšanas modelis, jo nākotnē ceļu lietotāju maksājumi (akcīze, ceļu lietošanas nodeva, transporta ekspluatācijas nodoklis) pārsniegs 800 milj. eiro, bet no valsts budžeta valsts un pašvaldību ceļiem līdz šim tika vien zem 240 milj. eiro. Tāpat arī ES līdzfinansējums 90% apjomā tiek galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, atstājot vietējos ceļus (teju 13 tūkst. km no kopumā 20 tūkst. km valsts ceļu) pašplūsmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība "Dienas Bizness" organizē veselības aprūpes konferenci "Veselības aprūpes tendences pēc COVID-19".

LINKS UZ TIEŠRAIDI

Ārkārtas situācijas laikā veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana bija ierobežota, taču, mazinoties COVID-19 izplatībai Latvijā, pakāpeniski tiek atjaunoti visi ambulatorie un stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi.

Kādas sekas un izmaiņas tas ir radījis veselības aprūpē? Kad varētu būt COVID-19 otrais uzliesmojuma vilnis un kā sabiedrībai, īpaši uzņēmējiem tam jau laicīgi būtu jāgatavojas?

Konferences programma:

9.25 – 9.45 Cik medicīnas nozarē strādājošie uzņēmumi ir gatavi plaša mēroga krīzes situācijām?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar pavasari atsākušies ceļu remonta un rekonstrukcijas darbi, būvnieki sagaida, ka sezona būs līdzīga pērn piedzīvotajai, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Asfaltbetona frēzēšana, trases nospraušanas, rakšanas darbi, šķembu pamata ieklāšana, grāvju tīrīšana un rakšana, krūmu un koku zāģēšana utt. – šādi un līdzīgi darbi šobrīd jau sākušies un tiek plānoti uz Latvijas ceļiem. Drīzumā darbi solās kļūt aktīvāki, jo jau noslēgušies vairāki ceļu būves iepirkumi, tiek gaidīta līgumu parakstīšana, izsludināti un gaida izsludināšanu vēl daudzi konkursi, izriet no va/s Latvijas valsts ceļi (LVC) informācijas. Tāpat gaidāms, ka sāksies darbi, par kuriem vienošanās panākta jau pērn un turpināsies pērn uzsāktie darbi, kur bija paņemts «tehnoloģiskais pārtraukums».

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Vēl nav izlemts, vai Pāvilostas molu būvdarbus turpinās Lietuvas Kauno tiltai

Lelde Petrāne, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pāvilostas ostas molu pagarināšanas darbi šobrīd ir apturēti, jo iestājies tehnoloģiskais pārtraukums saistībā ar laika apstākļiem, un šobrīd vēl nav pieņemts lēmums, vai tos turpinās Lietuvas kompānija Kauno tiltai, informēja Pāvilostas ostas pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs.

Kā vēstīja aģentūra LETA, dažādu neparedzētu apstākļu dēļ ievērojami aizkavējušies Pāvilostas ostas molu pagarināšanas būvdarbi, kas saskaņā ar būvdarbu līgumu bija jāpabeidz jau novembra beigās. Līgums ar Lietuvas kompāniju Kauno tiltai par ostas molu pagarināšanu tika noslēgts pirms gada. Aizkavēšanās par dažiem mēnešiem notikusi jau pašā sākumā – darbi sākušies nevis pavasarī, kā plānots, bet tikai jūnijā. Darbus būtiski kavējuši arī nepiemērotie, vasaras sezonai netipiskie laikapstākļi. Atklājies, ka būvdarbu veicējam arī nebija piemērotas tehnikas - lai izmantotu piemērotu brīdi darbu veikšanai, bijis vajadzīgs pārāk ilgs laiks, lai lielo tehniku no ostas nogādātu darbu veikšanas vietā, tādēļ nācies meklēt citu, mazāku tehniku, ko varētu transportēt operatīvāk. Tāpat izrādījies, ka būvdarbu veicējam nemaz nav īsti atbilstošas pieredzes molu izbūvē tieši pēc šādas tehnoloģijas, lai arī iepirkuma konkursa prasības pieredzi par hidrobūvju celtniecību bija ievērotas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ko būtu jāņem vērā turpmākajos ceļu būves iepirkumos?

Boleslovas Vengris (Boleslovas Vengrys), ceļu infrastruktūras ierīkošanas uzņēmuma SAS Biseris tirdzniecības vadītājs, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī izskatās, ka Latvija ar Covid19 pandēmiju no šodienas perspektīvas tiek galā labāk kā kaimiņvalstis, nesen kā Latvijas Republikas Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norādīja, ka ekonomiskās situācijas "atkausēšanai" nākamgad būtu nepieciešami papildu līdzekļi ceļu projektiem ap attīstības centriem, minot, ka par ekonomikas atkopšanos un tautsaimniecībai nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem pēc vīrusa izraisītās krīzes beigām ir jādomā jau tagad.

Pilnībā piekrītu! Šajā kontekstā vēlos padalīties, kā, veicinot konkurenci ceļu satiksmes iepirkumos, panākt ietaupījumu valsts budžetā.

Piedaloties dažādos projektos esam strādājuši ar partneriem visā pasaulē, pielāgojoties ceļu kvalitātes standartiem Baltijas valstīs, Rietumeiropā, kā arī pat Saūda Arābijā. Dalība vairākos iepirkuma konkursos dažādās valstīs ļauj uzņēmumam iepazīt dažādus apstākļus un tirgus prasības. Minot piemērus, Lietuvā ceļu stāvoklis, kā arī laikapstākļi ir ļoti līdzīgi kā Latvijā, kas sniedz iespēju novērtēt uzņēmuma iespējas nodrošināt augstas kvalitātes ceļu apzīmējumu darbus par zemāku cenu kā to pašlaik piedāvā vietējie tirgus spēlētāji. Nīderlandē pasūtītājs norāda, kādas kvalitātes ceļa atjaunošanas darbi nepieciešami, atkarībā no ceļa nozīmes un satiksmes intensitātes. Pašlaik Saūda Arābijā notiek aktīvi infrastruktūras atjaunošanas darbi un veidoti vairāki jauni ceļi, ievērojot ļoti augstas kvalitātes prasības. Šajā tirgū pirms līguma noslēgšanas tiek veikti kvalitātes testi, katram ceļa posmam pirms darbu uzsākšanas. Arī ceļu infrastruktūras nozarē globāla pieredze ir uzņēmuma priekšrocība, kas veicina augstākas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētāju Jāni Langi

Lelde Petrāne, 18.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārvalda visu Latvijas valsts autoceļu tīklu, kas ir 20 000 kilometrus garš. LVC nodrošina valsts autoceļu ikdienas uzraudzību, administrē tam piešķirto finansējumu, plāno un vada valsts autoceļu tīkla uzturēšanu un attīstību.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Autoceļi ir valsts vizītkarte, no tiem bieži rodas pirmais un galvenais iespaids par valsti kā tādu. Turklāt ceļinieka darbs ir ļoti pateicīgs tādā ziņā, ka šī darba rezultātus var ieraudzīt un aptaustīt tūlīt, tiklīdz tie ir beigušies. Protams, es vairāk esmu ceļinieks – finansists, administrators. Mans uzdevums ir ierobežota finansējuma apstākļos «izspiest» maksimālu rezultātu – katra gada ietvaros saremontēto ceļu kilometru skaitu. Pirms kļuvu par LVC vadītāju, strādāju par LVC Jelgavas nodaļas vadītāju, pārzinu šo darbu un uzņēmuma specifiku. Uzņēmuma vadītāja amats ir loģiska izaugsme, jaunas iespējas un jauni izaicinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam paredzēta arī iespēja iedzīvotājiem nokļūt nacionālas vai reģionālas nozīmes centrā pa līdzenu un drošu autoceļu, Satiksmes ministrija ir izstrādājusi un īsteno transporta politiku tikai attiecībā uz valsts autoceļiem. Attiecībā uz pašvaldību ielu un ceļu tīklu, kas veido 53% no visa kopējā autoceļu tīkla, vienotas politikas nav, secinājusi Valsts kontrole.

Pašvaldībām ik gadu mērķdotācijas veidā tiek piešķirti valsts budžeta līdzekļi vismaz 42 miljonu eiro apmērā, kas paredzēti ceļu un ielu infrastruktūras darbiem. Veicot revīziju Satiksmes ministrijā un piecās pašvaldībās – Valmieras un Jēkabpils pilsētā, Durbes, Jelgavas un Iecavas novadā -, Valsts kontrole konstatējusi, ka no šiem līdzekļiem tikai neliela daļa tiek novirzīta ceļu infrastruktūras attīstībai.

Būtiski lielākā daļa naudas (visās pašvaldībās, izņemot Rīgas pilsētas pašvaldību, pēdējos gados sasniedzot pat 92% līdzekļu) tiek tērēta pasākumos, kuri nodrošina tikai ceļu tīkla uzturēšanu, ne attīstību. Saskaņā ar prognozēm 2016.gadā ceļu tīkla uzturēšanai atvēlētie līdzekļi pieaugs līdz 96%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

SM: Valsts kontroles revīzija rosina pašvaldību kapacitātes celšanu autoceļu jomā

Dienas Bizness, 02.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroles (VK) revīzijas rezultātā sniegtie ieteikumi pašvaldību ceļu un ielu attīstīšanai apliecina nepieciešamību celt pašvaldību kapacitāti, tostarp Satiksmes ministrijai un VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) veicot papildu izglītojošo darbu, kas arī tiks darīts, informē Satiksmes ministrijā (SM).

«Pašvaldību autoceļi un ielas veido 53% jeb 38480 km no kopējā ceļu tīkla Latvijā, un to efektīva uzturēšana un attīstība ir nozīmīga nacionālajos attīstības plānošanas dokumentos ietverto mērķu sasniegšanai. Ņemot vērā nepietiekamo ceļu uzturēšanai un attīstībai piešķirto finansējumu, esošā finansējuma efektīva izmantošana ir ļoti būtiska,» atzīts Satiksmes ministrijas (SM) sniegtajā viedoklī par VK revīzijas ziņojumu «Vai īstenotā valsts un pašvaldību politika ir veicinājusi pašvaldību ceļu un ielu attīstību? »

VK, veicot revīziju par laika periodu no 2014.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 30.jūnijam SM un piecās pašvaldībās – Valmieras un Jēkabpils pilsētā, Durbes, Jelgavas un Iecavas novadā, - norāda uz nepieciešamību izstrādāt vienotu transporta politiku gan attiecībā uz valsts, gan pašvaldību autoceļiem un ielām, jo šobrīd pašvaldību ielu un ceļu attīstība praktiski nenotiek. SM atzīst, ka no pašvaldībām maksātās valsts budžeta mērķdotācijas tikai neliela daļa tiek novirzīta ceļu infrastruktūras attīstībai. Būtiski lielākā daļa naudas (visās pašvaldībās, izņemot Rīgu), pēdējos gados sasniedzot pat 92% līdzekļu, tiek tērēta pasākumos, kuri nodrošina tikai ceļu tīkla uzturēšanu, ne attīstību. Taču ierobežotā finansējuma apstākļos kapitālieguldījumu veikšanai nepietiek finansējuma, kā rezultātā ir iespējams izpildīt tikai pašvaldību ceļu uzturēšanas minimālās prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Augulis: Ceļu lietotāji nodokļos samaksā 500 miljonus eiro, taču ceļu uzturēšanai tiek vien 200 miljoni eiro

Dienas Bizness, 07.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzstājoties ceļinieku gadskārtējā konferencē Attīstība sākas ar ceļu, satiksmes ministrs Uldis Augulis uzsvēra, ka viņa ministra darbības prioritāte ir autoceļu sakārtošana un uzturēšana.

«Ceļu lietotāju samaksātie nodokļi kopējā budžetā pārsniedz 500 miljonus eiro, taču no valsts budžeta finansējums gan pašvaldību ceļu, gan valsts ceļu uzturēšanai un atjaunošanai ik gadu piešķir 190 - 200 miljonu eiro. Tātad tikai 36% no naudas, ko samaksā ceļu lietotāji, ir novirzīta ceļu uzturēšanai un atjaunošanai,» akcentēja U. Augulis.

Ministrs norādīja, ka ir jāmazina šī šķēre starp ceļu lietotāju nomaksātajiem nodokļiem un piešķirto finansējumu ceļu infrastruktūrai.

Nacionālajā attīstības plānā ir noteikti konkrēti rādītāji jeb sasniedzamie procenti ceļu infrastruktūras uzlabošanā, kas sekmētu valsts attīstību un pamatu ekonomiskajai izaugsmei, īpaši reģionos. Šie rādītāji ir labs atskaites punkts, kas palīdz definēt, kāpēc tieši tik finansējuma ieguldām ceļu infrastruktūrā vai kāpēc nosakām autoceļu finansēšanu par vienu no valdības prioritātēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves uzņēmuma SIA Matthai Latvija vadītājs Jovits Gurčus intervijā laikrakstā Diena.

Problēma ir milzīgā, pārspīlētā birokrātija

Jūsuprāt, valstij vajadzētu vairāk finansējuma atvēlēt galvenās nozīmes autoceļu pilnveidošanai vai arī nomaļāko ceļu, kas ir ļoti bēdīgā stāvoklī, sakārtošanai?

Situācija ir tāda, ka ir jāizvēlas pēc prioritātēm - pēc satiksmes intensitātes un drošības. Drošu apstākļu kritērijam noteikti neatbildīs ļoti sliktā stāvoklī esošais nomaļais ceļš, bet noslodze šādam ceļam ir niecīga, un pa to brauc pat par daudziem tūkstošiem mazāks skaits auto nekā pa valsts galvenajiem autoceļiem. Pirms dažiem gadiem Latvijā tiešām visa uzmanība bija fokusēta tikai uz A klases ceļiem, bet vairs tā nav, arī B klases jeb reģionālas nozīmes autoceļi ļoti intensīvi tiek uzlaboti, top jauni projekti, tiek izsludināti konkursi. Pieļauju, ka par nozari atbildīgās amatpersonas domā arī par citiem ceļiem, ne tikai A klasi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būvniecības nozares Gada balvu šogad abās kategorijās - par ceļu seguma atjaunošanu un pastiprināšanu, kā arī par paplašinātiem ceļu būvdarbiem - saņēma SIA Binders.

Ceļu būvnieks balvu saņēma par Ainažu šosejas un posma Valka-Rūjiena būvdarbiem. Binders pārstāvji uzsvēra, ka Latvijas ceļi vairs būtiski neatšķiras no kaimiņvalstu ceļiem un kvalitātes ziņā tie drīz tiks apsteigti.

Arī tautas autovadītāju balvu saņēma Binders, bet šoreiz par ceļa posmu Rīga-Sigulda.

Kā ziņots, balvas saņem būvnieki, kas veikuši būvdarbus valsts ceļu objektos, kur darbi tika pabeigti pērn.

Gada balvas ceļu būvniecībā šogad pasniegtas sesto reizi. Žūrija vērtēja desmit ceļu būvobjektus, kuri tika pabeigti pērn un tika atlasīti pēc darbu apjoma un izpildes kvalitātes kritērijiem. Visus objektus žūrija apsekoja dabā, vērtējot asfalta seguma kvalitāti - līdzenumu, viendabīgumu, šuves, kā arī inženiertehniskās būves, nomales un nogāzes, satiksmes organizācijas aprīkojumu un ūdens novades sistēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Mūsu mērķi - drošums, efektivitāte un kvalitāte

Sandris Točs, speciāli DB, 01.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieciešamais investīciju apjoms, lai esošā elektrotīkla stāvokli ne tikai uzturētu, bet arī uzlabotu, nākamajos desmit gados ir aptuveni 100 miljoni eiro gadā

Tā intervijā saka AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.

Elektrotīkla sistēmas operators AS Sadales tīkls ir uzsācis darbu pie plašas investīciju programmas īstenošanas. Kādi ir uzņēmuma būtiskākie izaicinājumi šajā ziņā?

Vispirms jāņem vērā uzņēmuma mērogs. Sadales tīkls ir lielākais sadales sistēmas operators Latvijā, aptverot ar savu pakalpojumu 99% no valsts teritorijas. Ir vēl tikai neliels skaits lokālu sadales tīklu operatoru. Mūsu kopējais elektrotīklu garums – gaisvadu līnijas un kabeļu līnijas ir 95 tūkstošus kilometru garas – vairāk kā divas reizes pārsniedz Zemes apkārtmēru pa ekvatoru. Kopējais elektrības uzskaišu skaits ir aptuveni viens miljons. Klientu skaits ir mazliet mazāks – aptuveni 850 tūkstoši, jo vienam klientam var piederēt vairāki objekti, līdz ar to ir vairāki uzskaites punkti. Tā ir mūsu saimniecība, kas ik dienu jāuztur visā valstī, sākot no Liepājas līdz Zilupei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Līdz pavasarim pārtrauc remontdarbus uz Rīgas apvedceļa no Upeslejām līdz Daugavpils šosejas pārvadam

Žanete Hāka, 17.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar ziemas tehnisko pārtraukumu, visā remontdarbu posmā uz Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers–Saulkalne) no Upeslejām (starp P4 un P5) līdz ceļa pārvadam pār dzelzceļu netālu no Daugavpils šosejas (A6) (12,48.-19,66. km) ir atjaunota parastā agrākā satiksmes organizācija, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Šovasar tur uzsāktajiem būvdarbiem ir noteikts tehnoloģiskais pārtraukums līdz pavasarim. Arī ziemā tur paliks ātruma ierobežojumi 70 km/h, bet pie tilta pār Mazo Juglu – 30 km/h. Parastā satiksmes organizācija ir atjaunota arī Rīgas apvedceļa krustojumā ar autoceļu Ulbroka–Ogre (P5), kur līdz šim bija aizliegts pagrieziens abos virzienos no autoceļa P5 uz apvedceļu un varēja braukt tikai taisni.

Būvdarbu ietvaros uz Rīgas apvedceļa pārbūvē ceļa segu un paredz ieklāt trīs jaunas asfalta kārtas, kā arī atjauno tiltu pār Mazo Juglu līdz tā nesošajām konstrukcijām – jau uzbetonēta jauna brauktuves plātne un atjaunota hidroizolācija. Visā posmā tiks sakārtota ūdens novades sistēma un nomainītas caurtekas. Līdz šim remontējamā posmā jau ir ieklātas asfalta apakškārta un saistes kārta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ķekavas apvedceļa PPP: raitāka un drošāka satiksme un pozitīvs signāls ārvalstu investoriem

Verners Akimovs, VSIA Latvijas Valsts ceļi Attīstības pārvaldes direktors, PPP Ķekavas apvedceļš projekta vadītājs, 03.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļi ir tautsaimniecības asinsrite, par to šī gada ceļu nozares konferencē jau kuro reizi atgādināja ekonomikas eksperti un uzņēmēji.

Latvijā autosatiksme ir visai centralizēta – 70% no tās notiek pa apmēram 10% esošo valsts ceļu. Šos 10% veido valsts galvenie autoceļi, turklāt visintensīvākā satiksme notiek Pierīgā, kas apstiprina galvaspilsētas nozīmi Latvijas ekonomikā.

Mūsu intensīvākie ceļi ir projektēti vēl pagājušajā gadsimtā un bija domāti daudz mazākām slodzēm, nekā patlaban ir vērojamas. Rīgas apvedceļš (A4/A5) ir izsmēlis savu caurlaides spēju jau pirms vairākiem gadiem, arī Tallinas šosejas (A1) sākumposms no Rīgas līdz Saulkrastiem ir izbraucams ar grūtībām. Un, protams, Bauskas šoseja (A7) – valsts galvenais ceļš, uz kura sastrēgumi, šķiet, nu jau ir jebkurā diennakts laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Cemex uzbūvējis pirmo betona ceļu Latvijā un vēlas sadarboties ar ceļu būvniekiem

LETA, 16.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cementa ražotāja SIA Cemex realizējusi pilotprojektu, kaļķakmens karjerā Kūmas uzbūvējot 500 metrus garu ceļa posmu no valčbetona, un ir gatava sadarboties ar ceļu būves uzņēmumiem un VAS Latvijas Valsts ceļi šādu ceļu būvniecībā Latvijā.

Cemex valdes loceklis Ēriks Maikls Trusevics stāstīja, ka betona ceļu izmaksas ir par aptuveni 20% lētākas nekā asfalta ceļu izmaksas, piemēram, šī eksperimentālā ceļa izmaksas bija 45 eiro par kvadrātmetru.

«Betona ceļiem ir arī daudz mazākas uzturēšanas izmaksas. Piemēram, ja asfalta ceļam remonts ir jāveic septiņus līdz desmit gadus pēc uzbūvēšanas, betona ceļš bez remonta var nokalpot līdz pat 20 gadiem. Tāpat betona ceļam var izmantot vietējās Latvijas izejvielas, un nav jāimportē bitumens un granīts. Betona ceļa būvniecībai nav nepieciešama speciāla tehnika, to var veikt ar esošo ceļu būves tehniku,» sacīja Trusevics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap 60 tiltus Latvijā vajadzētu nekavējoties slēgt vai jāuzliek vēl stingrāki satiksmes ierobežojumi, jo ir bīstami tālāk tos ekspluatēt, šodien, tiekoties ar žurnālistiem, sacīja biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš pauda sašutumu, ka nākamgad budžets vietējiem un reģionāliem ceļiem un tiltiem neko nesola. Piemēram, vietējiem ceļiem piecu gadu laikā vajadzēja ieguldīt 690 miljonus eiro. Tāpēc būvnieki plānojuši vērsties Satiksmes ministrijā (SM) un pie premjerministres Laimdotas Straujumas (V), lai skaidrotu pašreizējo lauku ceļu bīstamību.

SM atzinusi, ka 145 tilti ir sliktā stāvoklī, bet līdzekļi šim mērķim nav piešķirti.

Būtiska esot arī pārkrauto automašīnu ietekmes uz ceļu stāvokli problēma - tās par vienu piektdaļu laika samazina ceļu ilgmūžību. Līdz ar to 20% naudas, nekontrolējot automašīnu svaru, tiekot «nomesta zemē». Kā norāda Bērziņš, tā ir strukturāla problēma. SM ar vienu roku uzstādot svaru ierobežojošas zīmes uz ceļiem, bet ar otru ik gadu palielina izsniegto kravas auto atļauju jeb licenču skaitu: 2012.gadā - 12000, bet 2014.gadā - 15000. Autotransporta direkcijas atļaujas dod tiesības pārvadātājam veikt kravas pārvadājumus. Tāpat ministrija izliekoties neredzam, ka mašīnu svaru kontroles funkcija, kas 2011.gadā tika atdota Iekšlietu ministrijai, netiek pienācīgi pildīta. «Kā citādi lai raksturo uz ceļa svērto mašīnu skaita samazinājumu no 930 reizēm 2010.gadā uz 156 reizēm 2014.gadā?» jautā Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

LVC: Pie esošā Latvijas ceļu atjaunošanas finansēšanas modeļa visus ceļus salabot nevarēs

LETA, 09.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie esošā Latvijas ceļu atjaunošanas finansēšanas modeļa visus ceļus Latvijā salabot nevarēs, šorīt intervijā LNT rīta ziņu raidījumam 900 sekundes atzina VAS Latvijas valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Viņš informēja, ka Latvijā šogad ceļu sakārtošanai atvēlēti aptuveni 550 miljoni eiro, taču, piemēram, Lietuvā finansējums ceļu sakārtošanai ir trīsreiz lielāks, bet Igaunijā - par 25% lielāks.

«Ir skaidrs, ka Latvijā pie esošā finansēšanas modeļa visus autoceļus sakārtot nevarēs. Tāpēc ir jāpanāk korelācija - jo vairāk cilvēku brauc, jo vairāk nomaksāto nodokļu nonāk ceļu fondā. Piemēram, pērn uz valsts ceļiem autobraucēju skaits auga par 5%, taču šā gada pirmajā ceturksnī - par 5,5%. Autobraucēji kā nodokļu maksātāji pretī vēlas saņemt attiecīgu servisu,» sacīja Lange.

LVC vadītājs arī informēja, ka šogad valstī plānots sakārtot ceļus aptuveni 1200 kilometru garumā, kas ir nedaudz vairāk nekā pērn, kad tika sakārtoti 1187 kilometri. Kopumā tik sakārtoti aptuveni 100 objekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Rīgas Dinamo Sanda Ozoliņa vadībā uzsāk savu desmito KHL sezonu

LETA, 22.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas komanda Rīgas Dinamo leģendārā Sanda Ozoliņa vadībā šodien Omskā uzsāk savu desmito Kontinentālās hokeja līgas (KHL) sezonu.

Rīdzinieki plkst.16 pēc Latvijas laika viesos spēkosies ar Omskas Avangard komandu. Maču tiešraidē varēs skatīties kanālā Viasat Sport Baltic.

Turpinājumā tiks aizvadīti vēl trīs izbraukuma mači - ceturtdien rīdzinieki spēkosies ar Novosibirskas Sibirj, sestdien duelēsies ar Astanas Baris, bet pirmdien krustos nūjas ar Hantimansijskas Jugra. Pēc tam būs piecu mājas spēļu sērija, kas sāksies 31.augustā ar maču pret Maskavas Spartak.

FOTO: Latvija, uzvara! Atskats uz basketbola nedēļas nogali

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Skaties konferenci Latvijas zeme – nākotnes attīstības perspektīvas tiešsaistē!

Db.lv, 04.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kā dzīvosim nākamos septiņus gadus, par lauksaimnieku un zemes apsaimniekotāju jaunajiem izaicinājumiem tuvāko gadu laikā uzzini, skatoties Izdevniecības "Dienas Bizness", Lauksaimniecības Organizāciju Sadarbības Padomes (LOSP), LKPS VAKS un attīstības finanšu institūcijas "Altum" rīkoto konferenci "Latvijas zeme – nākotnes attīstības perspektīvas".

Konferences dalībniekiem tiešraide skatāma šeit: https://events.tiesraides.lv/dienasbizness.

Ir iespēja pieteikties arī konferences dienā, rakstot uz: [email protected].

Konferences programma:

9.35 – 9.45 Pasākuma atklāšana, Jānis Maršāns, SIA "Izdevniecība Dienas Bizness" valdes loceklis un Edgars Treibergs, LOSP valdes priekšsēdētājs

I daļa | Nozaru atbalsts un ilgtspējas politika

9.45 – 10.00 KLP pēc 2020. gada, tās ietvaros izvirzītie mērķi un plāns to sasniegšanai (ieraksts), Janušs Vojcehovskis (Janusz Wojciechowski), EK lauksaimniecības komisārs

10.00 – 10.15 Plānotā valsts atbalsta politika lauksaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšanai starp citām ES dalībvalstīm, Kaspars Gerhards, LR zemkopības ministrs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki sadarbībā ar partneriem uz meža ceļa Rīgas pievārtē izmēģina jaunu tehnoloģiju ceļu atputekļošanai. Laboratoriskie testi apliecina tās efektivitāti.

Latvijā ir vairāk nekā 13 tūkst. km meža autoceļu, no kuriem lielāko daļu sedz grants un šķembas. Sausā laikā šie ceļi put, traucējot redzamību satiksmes dalībniekiem, radot neērtības un pat riskus veselībai cilvēkiem, kuri dzīvo šo ceļu tuvumā.

Meža ceļi veido gandrīz piekto daļu no visa Latvijas ceļu kopuma. Tiem ir nozīmīga loma sekmīgā mežsaimniecībā, kas ir viena no Latvijas tautsaimniecības būtiskākajām nozarēm. Ceļus aktīvi izmanto arī iedzīvotāji, lai nokļūtu mājās vai atpūstos dabā. Pēc AS «Latvijas valsts meži» pasūtījuma RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ceļu un tiltu katedras un Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Polimēru materiālu institūta zinātnieki pēta ilgtspējīgu un Latvijas apstākļiem jaunu atputekļošanas līdzekli uz lignosulfonātu bāzes. Projekts īstenots sadarbībā ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu, AS «Latvijas autoceļu uzturētājs» un SIA «Ceļu eksperts».

Komentāri

Pievienot komentāru