Auto

Ceļu pārvaldē strādājošie: video redzamie darbinieki nebija jāatlaiž

Gunta Kursiša, 04.01.2013

Jaunākais izdevums

Pēc tam, kad internetā ievietotais video, kurā redzama a/s Ceļu pārvalde darbinieku pavirša bedrīšu labošana, izraisījis divu uzņēmuma darbinieku atlaišanu, kā arī sašūpojis uzņēmuma vadītāja Jāņa Zauera-Zaula krēslu, a/s Ceļu pārvalde darbinieki pulcējušies, lai paustu atbalstu savam priekšniekam, kritizētu Nila Ušakova aso rīcību un skaidrotu, ka šāda bedrīšu labošanas prakse esot visā Eiropā, liecina Youtube ievietotais video.

«Esam uzrakstījuši iesniegumu Nilam Ušakovam, ka ļoti pārdzīvojam [notikumus, ko izraisījis video, kurā redzms a/s Ceļu pārvalde darbs bedrīšu labošanā],» pauž a/s Ceļu pārvalde darbinieks, norādot, ka J. Zauera-Zaula vadībā uzņēmums veiksmīgi darbojies vairākus gadus.

Tāpat darbinieks skaidro, kā pareizi avārijas situācijā tiek klāts aukstais asfalts: «Ja ziemas periodā rodas caurumi vai bedres, tās aizber ar auksto asfaltu un izlīdzina ar lāpstu,» norāda a/s Ceļu pārvalde darbinieks, aizstāvot savu nu jau bijušo kolēģu metodi bedrīšu labošanā. Kā bija redzams plašu rezonansi izraisījušajā video, a/s Ceļu pārvalde darbinieki auksto asfaltu bedrēs piemīdīja ar kājām. «Viņi pieblietēja ar kājām, jo transporta kustība bija diezgan liela,» norāda a/s Ceļu pārvalde pārstāvis, paužot, ka būtiski darba rezultātu lāpstas vai pašam savu kāju izmantošana neietekmē, jo asfaltu vēlāk pieblietē arī braucošie transportlīdzekļi. Viņš norāda, ka tā tas notiekot «visā Eiropā». Uzņēmuma darbinieks pārējo a/s Ceļu pārvalde strādājošo vārdā norāda, ka internetā ievietotajā video redzamajam nebija jābūt par iemeslu, kādēļ tiek atlaisti darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izbeigta ceļu būves uzņēmuma AS "Ceļu pārvalde" tiesiskās aizsardzības procesa lieta, liecina informācija Maksātnespējas reģistrā.

Tiesiskās aizsardzības procesa lietu Rīgas pilsētas tiesa izbeigusi, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nav atbalstījis Maksātnespējas likumā noteiktais kreditoru vairākums.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, šogad 10.augustā "Ceļu pārvaldei" bija VID administrēto nodokļu parāds 1 534 362 eiro apmērā.

"Ceļu pārvalde" ir viens no trīs uzņēmumiem, kuriem Konkurences padome (KP) piemērojusi sodu ceļu būves karteļa lietā. "Ceļu pārvaldei" piemērots sods 1 026 958,61 eiro apmērā.

"Ceļu pārvalde" KP lēmumu vēl var apstrīdēt tiesā. Uzņēmums nekomentēja ne KP lēmumu, ne to, vai tas tiks apstrīdēts.

"Ceļu pārvaldes" apgrozījums 2021.gadā bija 30,205 miljoni eiro, bet kompānijas zaudējumi bija 1,277 miljoni eiro. Kompānijas finanšu dati par 2022.gadu vēl nav publicēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autoceļu būves uzņēmums AS "Ceļu pārvalde" pasludināts par maksātnespējīgu, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Rīgas pilsētas tiesa lēmumu par "Ceļu pārvaldes" maksātnespējas procesa pasludināšanu pieņēmusi ceturtdien, 5.oktobrī. Par kompānijas maksātnespējas procesa administratori iecelta Elīna Karstā.

Kreditoru prasījumi administratorei iesniedzami līdz 2023.gada 6.novembrim.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunākajiem datiem, "Ceļu pārvaldei" ir VID administrēto nodokļu parāds 607 972 eiro apmērā, taču VID atzīmē, ka precīzu informāciju par nodokļu nomaksas stāvokli VID nevar sniegt, jo nodokļu maksātājs nav iesniedzis visas deklarācijas.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas tiesa šogad 5.jūnijā ierosināja "Ceļu pārvaldes" tiesiskās aizsardzības procesa lietu, taču lieta 2023.gada 11.augustā tika izbeigta, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu neatbalstīja Maksātnespējas likumā noteiktais kreditoru vairākums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rosina sākt kriminālvajāšanu pret deviņām personām par nelikumībām Ceļu pārvaldē

Elīna Pankovska, 18.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosina Ģenerālprokuratūru saukt pie kriminālatbildības deviņas personas par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar a/s Ceļu pārvalde noslēgtajiem līgumiem un to izpildi.

Izmeklēšanas gaitā noskaidrots, ka no 2009.gada novembra līdz 2011.gada oktobrim četras a/s Ceļu pārvalde amatpersonas ļaunprātīgi izmantojušas dienesta stāvokli, lai noslēgto līgumu izpildes rezultātā iegūtu noziedzīgus finanšu līdzekļus. A/s Ceļu pārvalde vajadzībām, izmantojot starpniekuzņēmumus, iepirktās izejvielas tika sadārdzinātas, kā rezultātā no Ceļu pārvaldes izkrāpti aptuveni 73 tūkst. Ls.

Izmantojot vairākus citus uzņēmumus, tai skaitā arī ārzonu uzņēmumus, šie finanšu līdzekļi tika legalizēti. Izmeklēšanas gaitā iegūtie pierādījumi dod pamatu uzskatīt, ka personas, kas bija iesaistītas starpniekuzņēmumos (tajā skaitā arī viena amatpersona), bija arī patiesā labuma guvēji ārzonu uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par 25–30% samazinoties šogad piedāvātajām ceļu būvdarbu izmaksām, rodas iespēja atjaunot vairāk ceļu, nekā plānots, vienlaikus pastāv bažas par darbu kvalitāti

Šogad valsts ceļu atjaunošanas darbi iecerēti 1032 km garumā, kas ir vairāk nekā pērn, kad darbi notika 750 km garumā. Paredzēts izsludināt iepirkumus 81 valsts ceļa posma remontdarbiem, kopā ar 11 no pērnā gada pārejošiem projektiem darbi paredzēti 92 objektos. «Tie ir šī brīža plāni, jo šīs sezonas iepirkumos rādās diezgan liela ekonomija 25–30% apmērā. Krietni lētāk, nekā mēs esam plānojuši. Konkurence ir ļoti liela, līdz ar to uzņēmēji piedāvājumos neatļaujas ielikt lielāku peļņas procentu, iespējams, peļņas procents nav nekāds,» DB stāsta va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. Viņš neslēpj, ka cenu kritums ir pārsteigums pasūtītājam. Arī DB pārliecinājās, ka būtiski atšķiras cenas, kādas iecerējuši LVC un par kādām noslēgts līgums, piemēram, reģionālā autoceļa Tukums–Auce–Lietuvas robeža ap 10 km garā posma Zebrene–Lielauce rekonstrukcijas izmaksas tika lēstas vairāk nekā 8 milj. eiro apmērā, taču uzvarētājs a/s Kauno tiltai to apņēmies paveikt teju uz pusi lētāk – par 4,25 milj. eiro, izriet no Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā rodamās informācijas. Līdz marta beigām plānots apkopot informāciju par piedāvātajām līgumcenām un tad, iespējams, LVC organizēs papildu iepirkumus par ietaupīto naudu, līdz ar to sakārtoto kilometru skaits varētu būt lielāks. Valsts ceļu sakārtošanai – gan būvniecībai, gan ikdienas uzturēšanai – šogad paredzēti 250 milj. eiro, no tiem 136 milj. ir ES fondu līdzfinansējums, bet 111 milj. eiro – valsts budžeta līdzekļi, nedaudz tiek izmantota arī INTEREG nauda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Papildināta - Sakarā ar internetā ievietoto video atlaiž Ceļu pārvaldes darbiniekus

Gunta Kursiša, 03.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc internetā ievietotā videomateriāla, kurā redzams, kā strādnieki neefektīvi labo ceļu bedrītes, abi video redzamie Ceļu pārvaldes darbinieki tikuši atlaisti, tāpat tiks vērtēta arī uzņēmuma priekšnieka Jāņa Zauera-Zaula atbilstība amatam, savā Twitter kontā paudis Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Papildināts viss teksts.

«Vērtēsim Ceļu pārvaldes priekšnieka atbilstību amatam. Bet abi video varoņi jau ir atlaisti,» Twitter norādījis N. Ušakovs. Tāpat pilsētas mērs medijiem pauda, ka paviršā ceļu labošanas prake varētu būt sistēmiska rakstura pārkāpums: «Izskatās, ka viņiem ir pieredze strādāt tieši tā. Kā mēs varam prasīt atbildību no privātajām ielu uzturētāju firmām, ja uzņēmums, kurā 88,7% akciju pieder Rīgas domei, strādā šādā veidā?»

Šis paziņojums nācis klajā pēc tam, kad a/s Ceļu pārvalde sniedza Rīgas pilsētas pašvaldībai paskaidrojumus par nekvalitatīvi veiktiem bedrīšu likvidēšanas darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Reģionālā investīciju banka" piešķīrusi 2,8 miljonu eiro aizdevumu ceļu būves, remonta, uzturēšanas, projektēšanas un asfaltbetona ražošanas uzņēmumam AS "Ceļu pārvalde", informē bankā.

Bankā norādīja, ka daļa aizdevuma izsniegta garantiju līnijas refinansēšanai un jaunu garantiju izsniegšanai uzņēmuma dalībai valsts un pašvaldību konkursos. Tāpat kredīta līdzekļi tiks izmantoti uzņēmuma apgrozāmiem līdzekļiem, kā arī nodrošinās līzinga limitu autoparka atjaunošanai.

"Šis kreditēšanas darījums ir daļa no bankas fokusētas stratēģijas finansēt veiksmīgus Latvijas uzņēmumus, kas strādā tirgos un nozarēs ar augošu nākotnes potenciālu," pauda "Reģionālās investīciju bankas" Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Armands Kokainis.

Savukārt "Ceļu pārvaldes" ģenerāldirektors Eldanizs Mamedovs norādīja, ka kompānija vienlaicīgi piedalās dažādos projektos un konkursos, kā arī ceļu būvei ir pastāvīgi nepieciešami apgrozāmie līdzekļi tehnikai, materiāliem un citām izmaksām. "Šis aizdevuma darījums mums atrisina abus šos izaicinājumus - mēs varam aktīvi startēt valsts un pašvaldību iepirkumos, kā arī vienlaicīgi īstenot arvien augošu ceļu būves un uzturēšanas projektu portfeli," viņš minēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ceļu pārvaldes valdē ieceļ Lejnieci

Gunta Kursiša, 14.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Ceļu pārvalde, kuras līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Jānis Zauers-Zauls šā gada sākumā tika atbrīvots no amata pēc ceļa bedrīšu labošanas skandāla, valdē iecelta jauna valdes locekle, finanšu direktore Ilona Lejniece, liecina informācija Lursoft.

A/s Ceļu pārvalde valdē darbojas arī Gints Iesalnieks, Česlavs Kaševskis, Valērijs Petrovs un Leonīds Šafīrs.

Uzņēmuma padomē darbojas padomes locekļi Mihails Gavrilovs, Igors Kuzmuks, Igors Solovjovs, padomes priekšsēdētājs Vadims Jerošenko un viņa vietnieks Raimonds Timma.

A/s Ceļu pārvalde izveidota 1994. gadā, privatizējot Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmumu Ceļu pārvalde. Uzņēmuma galvenā funkcija ir Rīgas pilsētas ielu remonts un uzturēšana, un tā pamatkapitāls ir 1,66 milj. Ls. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Kārļa Ulmaņa gatve 1, Rīga.

Vērtējot pēc 2011. gada apgrozījuma, kas veidoja 17,1 miljons Ls, a/s Ceļu pārvalde Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 ierindojās 255. vietā. Kompānijas zaudējumi veidoja 1,5 milj. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Periodiskai Rīgas ielu seguma atjaunošanai, ko ar nelielām izmaiņām gadu no gada veic vienas un tās pašas firmas, šogad finansējums lielāks nekā pēdējos sešus gadus

Konkursā par Rīgas ielu segumu periodisku atjaunošanu 2014. gadā uzvarējušas trīs kompānijas – SIA Roadeks, a/s Ceļu pārvalde un SIA CBF Binders, kopējā līguma summa ir 5,2 milj. eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā. Tik finansiāli ietilpīgs iepirkums šai jomā nav veikts kopš 2008. gada, kad līdzīgā konkursā kopējā līgumcena sasniedza 12,6 milj. eiro.

Tie paši

Pētot, kas iepriekšējos gados tikuši pie šī Rīgas domes pasūtījuma, secināms, ka lielākoties tās ir vienas un tās pašas firmas, piemēram, Binders un Ceļu pārvalde katra kopš 2008. gada uzvarējusi četros konkursos, Roadeks – plūca laurus 2012. gadā. Kā regulāri šī konkursa uzvarētāji iepriekšējos gados parādās arī a/s A.C.B. Izņēmums bija vērojams pērn, kad ielu seguma atjaunošanas darbi tika SIA Lemminkainen Latvija, SIA Tilts un SIA CBF Ļ-KO, kopējā līgumcena bija 2,7 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valsts pārvaldes pakalpojumiem jāatbilst iedzīvotāju vajadzībām

Zane Driņķe, Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne, 24.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Joprojām aktīvi notiek jaunās valdības veidošana, un tieši no jaunās valdības būs atkarīgs, kā turpmākos gadus strādās valsts pārvalde, cik efektīva tā būs un cik kvalitatīvus pakalpojumus sniegs Latvijas iedzīvotājiem.

2022. gada rudenī veiktais pētījums “Valsts pārvaldes efektīva darbība konkurētspējas paaugstināšanai” parāda, ka situācija valsts pārvaldē diemžēl ir sliktāka, nekā mēs domājām. No vienas puses, izkristalizējās visiem jau labi zināmas lietas – funkciju dublēšanās ministrijās, pārmērīga birokrātija, no otras – izglītības un izpratnes trūkums par vadību un procesiem.

Ir virkne dokumentu, atskaišu, formālu pieeju, ierēdņiem nav saprotams, kas ir valsts pārvalde, kādi uzdevumi jāveic, par efektivitāti nemaz nerunājot. Situāciju vēl vairāk sarežģī politisko spēku nevēlēšanās un nespēja sadarboties, lai kopīgi veidotu labāku valsts pārvaldi, sadarbība nenotiek nevienā līmenī. Situācija kopumā ir neatbilstoša valsts attīstības virzienam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

No amata atbrīvo Ceļu pārvaldes vadītāju Jāni Zaueru-Zaulu

Elīna Pankovska, 08.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Ceļu pārvalde padomes sēdē tomēr pieņemts lēmums atbrīvot no darba uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Jāni Zaueru-Zaulu. Šāds lēmums pieņemts par nepietiekamu uzņēmuma veikto darbu kvalitātes kontroli, teikt Rīgas domes izplatītajā paziņojumā.

«Ja uzņēmumā tika pieņemts lēmums atlaist strādniekus, kuru darba metodes Ozolciema ielas remontā mēs visi varējām aplūkot video, tad ir pilnīgi pamatoti tādu pašu atbildību prasīt arī no uzņēmuma galvenā vadītāja,» lēmumu komentē Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Savukārt uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Vadims Jerošenko uzsver, ka lēmumu par J.Zauera-Zaula atbrīvošanu padome pieņēmusi, ņemot vērā to, ka problēmas ar veikto darbu izpildes kvalitāti bijušas vairākkārt, un pašvaldība regulāri saņemot iedzīvotāju sūdzības par pavirši veiktiem remontdarbiem.

Jāatgādina, ka gada sākumā internetā tika ievietots videomateriāls, kurā redzams, kā strādnieki neefektīvi labo ceļu bedrītes, tās aizberot un piemīdot. Abi video redzamie strādnieki tika atbrīvoti no amata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ceļu apsimniekotājs SIA "Latvijas valsts ceļi" no būvniecības kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem - AS "A.C.B", AS "Ceļu pārvalde" un SIA "Strabag" - cer piedzīt zaudējumus 3 373 733 eiro apmērā, aģentūra LETA noskaidroja LVC.

Pieteikums tiesai tiek gatavots pret visiem trim par karteli sodītajiem ceļu būvniekiem solidāri.

LVC norādīja, ka pieteikums tiesai būs apjomīgs, un tā sagatavošana prasīs laiku. Patlaban speciālisti pie tā ir sākuši darbu.

Jau ziņots, ka Konkurences padome (KP) par dalību ceļu būves kartelī "A.C.B.", "Ceļu pārvaldei" un "Strabag" piemēroja sodu kopumā 4 451 649,77 eiro apmērā.

KP, pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegto informāciju un izpētes laikā papildu gūtajiem pierādījumiem, konstatējusi Konkurences likumā un līgumā par Eiropas Savienības darbību noteikto aizliegumu pārkāpumu ceļu būves uzņēmumu darbībās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Noskaidrots uzņēmums, kas atjaunos AB dambja brauktuves un gājēju ietves

Gunta Kursiša, 30.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcija noslēgusi iepirkumu konkursu par brauktuvju un gājēju ietvju asfaltbetona seguma atjaunošanu AB dambja teritorijā, par uzvarētāju pasludinot a/s Ceļu pārvalde, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Par galveno konkursa uzvarētāja izvēles kritēriju tika noteikta zemākā piedāvātā cena, un kopumā savus piedāvājumus iesniedza deviņi uzņēmumi.

Paredzēts, ka Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcija par darbu veikšanu AB dambja teritorijā ar a/s Ceļu pārvalde slēgs līgumu 146,8 tūkstošu latu apjomā.

A/s Ceļu pārvalde 2011. gadā apgrozīja 17,1 milj. Ls, kas ļāva uzņēmumam Latvijas lielāko kompāniju sarakstā ierindoties 255. vietā. Uzņēmums aizpērno gadu noslēdza ar 1,49 milj. Ls zaudējumiem, liecina informācija Lursoft. Savukārt a/s Ceļu pārvalde 2012. gada finanšu dati patlaban vēl nav pieejami.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas pašvaldība plāno pārdot Ceļu pārvaldes akcijas

Elīna Pankovska, 06.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilsētas īpašuma komiteja apstiprinājusi un virza tālākai lemšanai domes sēdē Īpašuma departamenta sagatavoto lēmumprojektu par a/s Ceļu pārvalde akciju pārdošanu un pārdošanas noteikumu apstiprināšanu.

Pieņemot šo lēmumu, tiks pārdotas Rīgas pašvaldībai piederošās a/s Ceļu pārvalde 8304 A kategorijas vārda akcijas ar vienas akcijas nominālvērtību 150 Ls un 4720 A kategorijas vārda akcijas ar vienas akcijas nominālvērtību 50 Ls. Akcijas tiks pārdotas kā vienots kopums, nosakot, ka tās nedrīkst pārdot par zemāku summu kā neatkarīga sertificēta vērtētāja noteiktā, informē Rīgas dome.

Akciju kapitāls šobrīd veidots no 35 akcionāra ieguldījumiem kopsummā par 1,67 milj. Ls jeb 14,68 tūkst. vārda akcijām. A/s Ceļu pārvalde reģistrēta Uzņēmumu reģistrā tika reģistrēta 1991.gada rudenī, bet komercreģistrā pārreģistrēta 2004.gadā. Tās dibinātāji ir Rīgas pilsētas pašvaldība (88,73%), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (0,93%), dažādas fiziskas personas (3,99%) un kapitālsabiedrības darbinieki (6,35%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja šodien iepazinās ar Audita un revīzijas pārvaldes veiktā Ārtelpas un mobilitātes departamenta audita rezultātiem, kuros nav gūts apstiprinājums prettiesiskām vai nesaimnieciskām darbībām, par kurām tika ziņots šī gada pavasarī anonīmā ziņojumā, aģentūrai LETA paziņoja domes pārstāvji. Audita rezultāti joprojām ir ierobežotas pieejamības informācija.

Domes vadība gan atzīst, ka vienlaikus ir konstatēta "vieta uzlabojumiem". Rīgas domes Audita un revīzijas pārvalde Ārtelpas un mobilitātes departamentam sniegusi virkni ieteikumu ceļu būvdarbu izpildes uzraudzības un kvalitātes kontroles uzlabošanai.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (JV) norāda, ka saskaņā ar auditu, nepieciešams noteikt kārtību, kādā tiek konstatēta avārijas stāvokļa esamība atsevišķos ceļu seguma posmos un precīzi jāatrunā veids avārijas stāvokļa novēršanai. Tāpat auditori iesaka ieviest pašvaldībā kārtību, kādā plānveida remontdarbi vietās, kur ceļa segums nav avārijas stāvoklī, sakārtojami prioritārā secībā, lai, ņemot vērā ierobežotos finanšu līdzekļus, to izlietojums notiktu iespējami efektīvāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 2%, salīdzinot ar 2021.gadu, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

2022.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 39,081 miljards eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī - 10,7 miljardi eiro.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem palielinājās par 0,3%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem pieauga par 0,5%.

Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, nemainījās.

Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2022.gadā samazinājās par 1,1%, bet pakalpojumu nozaru - pieauga par 4,2%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē pērn bija pieaugums par 7%, ko veicināja produkcijas apmēra pieaugums augkopībā un lopkopībā par 2,5%, kā arī mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 13,6%, bet zivsaimniecības nozarē bija samazinājums par 2,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) par iespējamu dalību ceļu būves kartelī piemērojusi sodu trim uzņēmumiem - AS "A.C.B", AS "Ceļu pārvalde", kurai šobrīd tiesa ir ierosinājusi tiesiskās aizsardzības procesa lietu, un likvidācijas procesā esošajai SIA "Strabag", trešdien preses konferencē sacīja KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

KP ceļu būves karteļa lietā uzņēmumiem piemērojusi sodu kopumā 4 451 649,77 eiro apmērā.

KP, pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegto informāciju un izpētes laikā papildu gūtajiem pierādījumiem, konstatējusi Konkurences likumā un līgumā par Eiropas Savienības darbību noteikto aizliegumu pārkāpumu ceļu būves uzņēmumu darbībās.

KP aizliegto vienošanos konstatējusi VSIA "Latvijas valsts ceļi" rīkotajos publiskajos iepirkumos par ceļu un maģistrāļu būvniecību Latvijā.

"A.C.B" piemērots sods 2 920 157,18 eiro apmērā, "Ceļu pārvaldei" - 1 026 958,61 eiro apmērā, bet "Strabag" - 504 533,98 eiro apmērā.

Papildus tam ar "A.C.B" un "Strabag" KP panākusi izlīgumu par tiesiskā strīda izbeigšanu lietā, uzņēmumiem piekrītot konstatētajiem faktiem un apņemoties nepārsūdzēt KP gala lēmumu. Izlīgums paredz soda samazinājumu par 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gadā Rīgas brīvostas pārvalde ostas infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā, tostarp digitālajos risinājumos ieguldījusi teju 5 miljonus eiro.

Investīcijas veiktas esošo objektu pārbūvē un modernizācijā, jaunu objektu realizācijā, kā arī dažādos viedrisinājumos.

“Neskatoties uz dažādiem globālajiem ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un nenoteiktību pasaules tirgos, šogad esam spējuši ne vien kāpināt kravu apgrozījumu Rīgas ostā, bet arī ieguldīt Rīgas ostas attīstībā. Investēts gan ostas dzelzceļa infrastruktūras sakārtošanā, kuģošanas kanāla padziļināšanā, gan hidrobūvju pārbūvē un jahtu infrastruktūras pilnveidošanā. Aizvien lielāku finansējumu gadu no gada ieguldām arī digitālo risinājumu testēšanai un ieviešanai, tā automatizējot ostas procesus un samazinot kravu apstrādei nepieciešamo laiku. Investīcijas ostas tehniskajā un digitālajā infrastruktūrā plānojam arī 2023. gadā,” norāda Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot autoceļa Ogre - Tīnūži rekonstrukciju, darbu veicējs AS Ceļu pārvalde uzdūries biezam kūdras slānim un izveidojies nobrukums, kas daļēji skāris arī ceļa brauktuvi.

Lai risinātu jautājumu par ceļa slēgšanu, vakar nobrukuma vietā tikās Ogres un Ikšķiles pašvaldību un AS Ceļu pārvalde pārstāvji.

«Ir jānovērš jebkāda iespēja, ka varētu notikt negadījums, tādēļ esam vienojušies par to, ka šis ceļa posms būs jāslēdz. Pirms tam jāinformē sabiedrība kādā veidā viņi varēs nokļūt kapos, lai pēdējā gaitā izvadītu vai apraudzītu tuviniekus. Ir jānorāda apbraucamie ceļi, jāpasūta un jāizvieto attiecīgas ceļazīmes, jāinformē sabiedrība,» norāda Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis.

Ogres un Ikšķiles pašvaldības vienojušās, ka nepieciešamie sagatavošanās darbi ceļa slēgšanai tiks veikti tuvāko divu nedēļu laikā. Jau nākamnedēļ būs zināma apbraucamo ceļu shēma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lielākās kravnesības kuģu apkalpošana prasa ieguldījumus infrastruktūrā

Māris Ķirsons, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ceļu pārvaldei izdevies būtiski samazināt zaudējumu

Dienas Bizness, 06.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves uzņēmuma AS Ceļu pārvalde 2012. gada neto zaudējumi būtiski samazinājušies – no 1,5 miljoniem latu 2011. gadā līdz nepilniem 200 tūkstošiem latu pērn, liecina kompānijas neauditētais finanšu pārskats.

AS Ceļu pārvalde ieņēmumi pērn sasniedza 25,6 miljonus latu, kas ir par 36% vairāk nekā tika plānots, norāda uzņēmums. Bruto peļņa palielinājusies no 0,7 miljoniem latu 2011.gadā līdz 1,5 miljoniem latu 2012.gadā.

«Kaut arī 2012. gada ieņēmumu palielinājums tika prognozēts 8% apmērā, salīdzinot ar 2011. gadu, tomēr uzņēmumam ir izdevies būtiski pārsniegt prognozēs plānoto 18.7 milj. latu vietā ieņemot 25.6 miljonus latu,» uzsver AS Ceļu Pārvalde valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Leonīds Šafirs.

Viņš arī norāda, ka peļņas un rentabilitātes rādītāji norāda uz pozitīvu tendenci un uzņēmuma izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Par pusmiljonu labos autoceļa Rīga – Bauska – Grenctāle posmu un krustojumu

Gunta Kursiša, 18.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) noslēgusi iepirkuma konkursu par valsts galvenā autoceļa A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posma un krustojuma rekonstrukciju, liecina informācija Ieppirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Autoceļš A7 tiks labots 19,5 – 20,4 kilometra posmā. Tāpat paredzēta šī ceļa krustojuma ar autoceļu P89 Ķekava – Skaistkalne rekonstrukcija.

Ceļa rekonstrukcijas darbi tiks veikti par vairāk nekā 540 tūkstošiem Ls, un konkursā par būvdarbu veikšanu uzvarēja a/s Ceļu pārvalde, kas konkursā piedāvāja viszemāko cenu. Kopumā konkursā pieteicās pieci ceļu būvnieki.

A/s Ceļu pārvalde Lursoft un laikraksta Dienas Bizness veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā, kas veidots, ņemot vērā Latvijas kompāniju 2011. gada apgrozījumu, ieņem 255. vietu. 2011. gadā a/s Ceļu pārvalde strādājusi ar 17,19 miljonu latu apgrozījumu, gadu noslēdzot ar 1,498 miljonu latu zaudējumiem. Pārskatu par 2012. gadu uzņēmums vēl nav iesniedzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas pašvaldība aizvadītajā nedēļā par 6,2 miljoniem latu uzņēmumam Rīgas Sanitārā transporta autobāze pārdevusi tai piederošo a/s Ceļu pārvalde kontrolpaketi – 88,73% akciju.

Zvērinātu advokātu birojs Magnusson, kas kopā ar korporatīvo finanšu konsultantiem SIA Behrens organizēja pādošanas procesu, norāda, ka, lai arī interesi par akciju iegādi izrādīja vairāki pretendenti no Latvijas un ārvalstīm, akciju sabiedrība Rīgas Sanitārā transporta autobāze kā vienīgais potenciālais pircējs izpildīja Rīgas pilsētas pašvaldības prasības līdz 2013.gada 25. februārim iesniegt piedāvājumu par apstiprināto pārdošanas cenu, kas reāli ir pirmskrīzes tirgus vērtējums.

Saskaņā ar pirkuma līguma noteikumiem 2013.gada 22.aprīlī visa pirkuma cena tika samaksāta. Tā par 94 tūkstošiem latu pārsniedza akciju vērtējumu. Rīgas pilsētas pašvaldība saņēma 6 206 400 latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

17 gadu laikā kopš Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas ( SEZ) dibināšanas, nav ne vēsts no attīstītas rūpniecības, kuģniecības un gaisa satiksmes, kas bija paredzētas, veidojot šo zonu, - konstatējusi Valsts kontrole (VK).

Lai gan Liepājas SEZ aizņem aptuveni 65% pilsētas teritorijas, faktiski vadīta ir tikai Liepājas osta. Par pārējo teritoriju SEZ pārvaldei nav nekādas intereses, līdz ar to – nav arī nekādu darbību.

Liepājas SEZ - nodalīta valsts daļa ar īpašu aktu bāzi (tai skaitā nodokļu režīmu), kas orientēta uz šīs teritorijas un valsts ekonomisko attīstību, tika izveidota 1997.gadā ar mērķi attīstīt un veicināt tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību un gaisa satiksmi, kā arī starptautisku preču apmaiņu. Zonas uzdevums ir piesaistīt ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai, un radīt jaunas darbavietas.

Veicot pārbaudi par Liepājas SEZ pārvaldes darbību 2012. un 2013.gadā, VK konstatēja, - viens no faktoriem ostas nespējai attīstīties ir tas, ka 2008.gadā izstrādātā attīstības stratēģija, kurā iezīmēti projekti, noteikti termiņi, sasniedzamie finanšu rādītāji, ieņēmumi un kravu skaits, pastāv tikai uz papīra.

Komentāri

Pievienot komentāru