Jaunākais izdevums

Trūkst pilnīgas skaidrības par to, cik daudz Eiropas naudas 2016. gadā guls Latvijas valsts ceļos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas Valsts ceļi (LVC) 2016. gadā iecerējuši īstenot valsts galveno un reģionālo autoceļu uzlabošanas projektus, piesaistot ES fondu līdzfinansējumu 173,7 milj. eiro apmērā, DB norāda Satiksmes ministrijā, kuras pārstāvji negrib piekrist ceļu būvnieku bažām par ES naudas apguvi nākamgad. Tieši pretēji – plānotā summa esot krietni lielāka, nekā šogad pieejamais ES fondu finansējums, kas ir 103,1 milj. eiro. No ieplānotās summas 88,4 milj. eiro veido Kohēzijas fonda, bet 85,3 milj. eiro – ERAF finansējums. Trīs ES līdzfinansētos projektos šobrīd ir atvērti iepirkumi, vēl deviņi ir izsludināti, liecina informācija LVC mājaslapā. Virkne citu ES un valsts finansētu projektu iepirkumu gaida izsludināšanu. Ceļu būvnieki pauž bažas par to gauso gaitu.

Lai arī iepirkumi tiek izsludināti, pilnīgas skaidrības par finansējumu tomēr nav. Uz DB jautājumu, cik daudz valsts un cik ES līdzekļu nākamgad paredzēti ceļiem, LVC sniedz atbildi par valsts finansējumu, norādot – par valsts budžetā paredzēto ES naudu ceļiem kompetentāk var atbildēt Satiksmes un Finanšu ministrija. Savukārt Satiksmes ministrijā DB visupirms atgādina, ka tā ir pirmā, kas sākusi apgūt šī plānošanas perioda finansējumu. Šoruden Centrālā finanšu un līgumu aģentūra apstiprinājusi arī pirmos izdevumus ministrijas pārziņā esošajos valsts galveno autoceļu segu pārbūves un nestspējas palielināšanas projektos par 24,5 milj. eiro, no kuriem 20,8 milj. eiro ir Kohēzijas fonda līdzfinansējums.

Visu rakstu Ceļu projekti gaida ES miljonus lasiet 21. decembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

TOP 3 populārākās Rīgas apkaimes pēc dzīvokļu darījumu skaita: Purvciems, Teika, Centrs

City 24 SIA, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

21. septembrī no plkst.11:00 līdz plkst.16:00 norisināsies līdz šim lielu interesi un atsaucību guvušais Atvērto durvju dienas maratons. Atvērto durvju diena ir lieliska iespēja visiem, kam šobrīd aktuāla mājokļa iegāde - pasākuma ietvaros būs iespēja apmeklēt 22 jaunos projektus Rīgas centrā, Teikā, Pārdaugavā, Mārupē, Piņķos, Ādažos un Jūrmalā.

Maratona dalībnieki: Club Central Residence II (Centrs), CENTRUS (Centrs), Bibliotēkas Nams (Centrs), Lāčplēša 13 (Centrs), Kr.Barona 30 (Centrs), Ernesta Birznieka - Upīša 10 (Centrs), Blaumaņa 34 (Centrs), Krišjāņa Valdemāra 69 (Centrs), Park Alley II (Centrs), Aleksandra Čaka 36 (Centrs), Jaunā Teika (Teika), Hausmaņa terases (Purvciems), River Breeze Residence (Klīversala), Filozofu Rezidence (Pārdaugava), Kuldīgas 32 (Āgenskalns), IRIS SHAMPETERIS APARTMENTS (Pleskodāle - Šampēteris), Bišumuiža (Bišumuiža), Bieriņu Rezidences (Mārupe), Zelta Rasa III (Mārupe), Saliena (Piņķi), Ciemats Dailas (Ādaži), Summer House (Jūrmala).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ceļu nodošana pašvaldībām atkarīga no reģionālās reformas un finansējuma

Patlaban nekā jauna nav, un reāli par šo procesu varēs runāt tikai pēc administratīvi teritoriālās reformas, norāda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš. Proti, šobrīd neviens vēl nezina, kādas nākotnē būs pašvaldību robežas, taču no tā, ka novadi apvienosies, nauda klāt nenākšot. Tāpat jautājums ir par pārņemto ceļu finansēšanu, kuru uzturēšanai patlaban tiek aptuveni 1560 eiro/km. Ir arī skaidrs, ka jāmaina ceļu finansēšanas modelis, jo nākotnē ceļu lietotāju maksājumi (akcīze, ceļu lietošanas nodeva, transporta ekspluatācijas nodoklis) pārsniegs 800 milj. eiro, bet no valsts budžeta valsts un pašvaldību ceļiem līdz šim tika vien zem 240 milj. eiro. Tāpat arī ES līdzfinansējums 90% apjomā tiek galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, atstājot vietējos ceļus (teju 13 tūkst. km no kopumā 20 tūkst. km valsts ceļu) pašplūsmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ko būtu jāņem vērā turpmākajos ceļu būves iepirkumos?

Boleslovas Vengris (Boleslovas Vengrys), ceļu infrastruktūras ierīkošanas uzņēmuma SAS Biseris tirdzniecības vadītājs, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī izskatās, ka Latvija ar Covid19 pandēmiju no šodienas perspektīvas tiek galā labāk kā kaimiņvalstis, nesen kā Latvijas Republikas Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norādīja, ka ekonomiskās situācijas "atkausēšanai" nākamgad būtu nepieciešami papildu līdzekļi ceļu projektiem ap attīstības centriem, minot, ka par ekonomikas atkopšanos un tautsaimniecībai nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem pēc vīrusa izraisītās krīzes beigām ir jādomā jau tagad.

Pilnībā piekrītu! Šajā kontekstā vēlos padalīties, kā, veicinot konkurenci ceļu satiksmes iepirkumos, panākt ietaupījumu valsts budžetā.

Piedaloties dažādos projektos esam strādājuši ar partneriem visā pasaulē, pielāgojoties ceļu kvalitātes standartiem Baltijas valstīs, Rietumeiropā, kā arī pat Saūda Arābijā. Dalība vairākos iepirkuma konkursos dažādās valstīs ļauj uzņēmumam iepazīt dažādus apstākļus un tirgus prasības. Minot piemērus, Lietuvā ceļu stāvoklis, kā arī laikapstākļi ir ļoti līdzīgi kā Latvijā, kas sniedz iespēju novērtēt uzņēmuma iespējas nodrošināt augstas kvalitātes ceļu apzīmējumu darbus par zemāku cenu kā to pašlaik piedāvā vietējie tirgus spēlētāji. Nīderlandē pasūtītājs norāda, kādas kvalitātes ceļa atjaunošanas darbi nepieciešami, atkarībā no ceļa nozīmes un satiksmes intensitātes. Pašlaik Saūda Arābijā notiek aktīvi infrastruktūras atjaunošanas darbi un veidoti vairāki jauni ceļi, ievērojot ļoti augstas kvalitātes prasības. Šajā tirgū pirms līguma noslēgšanas tiek veikti kvalitātes testi, katram ceļa posmam pirms darbu uzsākšanas. Arī ceļu infrastruktūras nozarē globāla pieredze ir uzņēmuma priekšrocība, kas veicina augstākas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Augulis: Ceļu lietotāji nodokļos samaksā 500 miljonus eiro, taču ceļu uzturēšanai tiek vien 200 miljoni eiro

Dienas Bizness, 07.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzstājoties ceļinieku gadskārtējā konferencē Attīstība sākas ar ceļu, satiksmes ministrs Uldis Augulis uzsvēra, ka viņa ministra darbības prioritāte ir autoceļu sakārtošana un uzturēšana.

«Ceļu lietotāju samaksātie nodokļi kopējā budžetā pārsniedz 500 miljonus eiro, taču no valsts budžeta finansējums gan pašvaldību ceļu, gan valsts ceļu uzturēšanai un atjaunošanai ik gadu piešķir 190 - 200 miljonu eiro. Tātad tikai 36% no naudas, ko samaksā ceļu lietotāji, ir novirzīta ceļu uzturēšanai un atjaunošanai,» akcentēja U. Augulis.

Ministrs norādīja, ka ir jāmazina šī šķēre starp ceļu lietotāju nomaksātajiem nodokļiem un piešķirto finansējumu ceļu infrastruktūrai.

Nacionālajā attīstības plānā ir noteikti konkrēti rādītāji jeb sasniedzamie procenti ceļu infrastruktūras uzlabošanā, kas sekmētu valsts attīstību un pamatu ekonomiskajai izaugsmei, īpaši reģionos. Šie rādītāji ir labs atskaites punkts, kas palīdz definēt, kāpēc tieši tik finansējuma ieguldām ceļu infrastruktūrā vai kāpēc nosakām autoceļu finansēšanu par vienu no valdības prioritātēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētāju Jāni Langi

Lelde Petrāne, 18.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārvalda visu Latvijas valsts autoceļu tīklu, kas ir 20 000 kilometrus garš. LVC nodrošina valsts autoceļu ikdienas uzraudzību, administrē tam piešķirto finansējumu, plāno un vada valsts autoceļu tīkla uzturēšanu un attīstību.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Autoceļi ir valsts vizītkarte, no tiem bieži rodas pirmais un galvenais iespaids par valsti kā tādu. Turklāt ceļinieka darbs ir ļoti pateicīgs tādā ziņā, ka šī darba rezultātus var ieraudzīt un aptaustīt tūlīt, tiklīdz tie ir beigušies. Protams, es vairāk esmu ceļinieks – finansists, administrators. Mans uzdevums ir ierobežota finansējuma apstākļos «izspiest» maksimālu rezultātu – katra gada ietvaros saremontēto ceļu kilometru skaitu. Pirms kļuvu par LVC vadītāju, strādāju par LVC Jelgavas nodaļas vadītāju, pārzinu šo darbu un uzņēmuma specifiku. Uzņēmuma vadītāja amats ir loģiska izaugsme, jaunas iespējas un jauni izaicinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam paredzēta arī iespēja iedzīvotājiem nokļūt nacionālas vai reģionālas nozīmes centrā pa līdzenu un drošu autoceļu, Satiksmes ministrija ir izstrādājusi un īsteno transporta politiku tikai attiecībā uz valsts autoceļiem. Attiecībā uz pašvaldību ielu un ceļu tīklu, kas veido 53% no visa kopējā autoceļu tīkla, vienotas politikas nav, secinājusi Valsts kontrole.

Pašvaldībām ik gadu mērķdotācijas veidā tiek piešķirti valsts budžeta līdzekļi vismaz 42 miljonu eiro apmērā, kas paredzēti ceļu un ielu infrastruktūras darbiem. Veicot revīziju Satiksmes ministrijā un piecās pašvaldībās – Valmieras un Jēkabpils pilsētā, Durbes, Jelgavas un Iecavas novadā -, Valsts kontrole konstatējusi, ka no šiem līdzekļiem tikai neliela daļa tiek novirzīta ceļu infrastruktūras attīstībai.

Būtiski lielākā daļa naudas (visās pašvaldībās, izņemot Rīgas pilsētas pašvaldību, pēdējos gados sasniedzot pat 92% līdzekļu) tiek tērēta pasākumos, kuri nodrošina tikai ceļu tīkla uzturēšanu, ne attīstību. Saskaņā ar prognozēm 2016.gadā ceļu tīkla uzturēšanai atvēlētie līdzekļi pieaugs līdz 96%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

SM: Valsts kontroles revīzija rosina pašvaldību kapacitātes celšanu autoceļu jomā

Dienas Bizness, 02.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroles (VK) revīzijas rezultātā sniegtie ieteikumi pašvaldību ceļu un ielu attīstīšanai apliecina nepieciešamību celt pašvaldību kapacitāti, tostarp Satiksmes ministrijai un VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) veicot papildu izglītojošo darbu, kas arī tiks darīts, informē Satiksmes ministrijā (SM).

«Pašvaldību autoceļi un ielas veido 53% jeb 38480 km no kopējā ceļu tīkla Latvijā, un to efektīva uzturēšana un attīstība ir nozīmīga nacionālajos attīstības plānošanas dokumentos ietverto mērķu sasniegšanai. Ņemot vērā nepietiekamo ceļu uzturēšanai un attīstībai piešķirto finansējumu, esošā finansējuma efektīva izmantošana ir ļoti būtiska,» atzīts Satiksmes ministrijas (SM) sniegtajā viedoklī par VK revīzijas ziņojumu «Vai īstenotā valsts un pašvaldību politika ir veicinājusi pašvaldību ceļu un ielu attīstību? »

VK, veicot revīziju par laika periodu no 2014.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 30.jūnijam SM un piecās pašvaldībās – Valmieras un Jēkabpils pilsētā, Durbes, Jelgavas un Iecavas novadā, - norāda uz nepieciešamību izstrādāt vienotu transporta politiku gan attiecībā uz valsts, gan pašvaldību autoceļiem un ielām, jo šobrīd pašvaldību ielu un ceļu attīstība praktiski nenotiek. SM atzīst, ka no pašvaldībām maksātās valsts budžeta mērķdotācijas tikai neliela daļa tiek novirzīta ceļu infrastruktūras attīstībai. Būtiski lielākā daļa naudas (visās pašvaldībās, izņemot Rīgu), pēdējos gados sasniedzot pat 92% līdzekļu, tiek tērēta pasākumos, kuri nodrošina tikai ceļu tīkla uzturēšanu, ne attīstību. Taču ierobežotā finansējuma apstākļos kapitālieguldījumu veikšanai nepietiek finansējuma, kā rezultātā ir iespējams izpildīt tikai pašvaldību ceļu uzturēšanas minimālās prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būvniecības nozares Gada balvu šogad abās kategorijās - par ceļu seguma atjaunošanu un pastiprināšanu, kā arī par paplašinātiem ceļu būvdarbiem - saņēma SIA Binders.

Ceļu būvnieks balvu saņēma par Ainažu šosejas un posma Valka-Rūjiena būvdarbiem. Binders pārstāvji uzsvēra, ka Latvijas ceļi vairs būtiski neatšķiras no kaimiņvalstu ceļiem un kvalitātes ziņā tie drīz tiks apsteigti.

Arī tautas autovadītāju balvu saņēma Binders, bet šoreiz par ceļa posmu Rīga-Sigulda.

Kā ziņots, balvas saņem būvnieki, kas veikuši būvdarbus valsts ceļu objektos, kur darbi tika pabeigti pērn.

Gada balvas ceļu būvniecībā šogad pasniegtas sesto reizi. Žūrija vērtēja desmit ceļu būvobjektus, kuri tika pabeigti pērn un tika atlasīti pēc darbu apjoma un izpildes kvalitātes kritērijiem. Visus objektus žūrija apsekoja dabā, vērtējot asfalta seguma kvalitāti - līdzenumu, viendabīgumu, šuves, kā arī inženiertehniskās būves, nomales un nogāzes, satiksmes organizācijas aprīkojumu un ūdens novades sistēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

LVC: Pie esošā Latvijas ceļu atjaunošanas finansēšanas modeļa visus ceļus salabot nevarēs

LETA, 09.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie esošā Latvijas ceļu atjaunošanas finansēšanas modeļa visus ceļus Latvijā salabot nevarēs, šorīt intervijā LNT rīta ziņu raidījumam 900 sekundes atzina VAS Latvijas valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Viņš informēja, ka Latvijā šogad ceļu sakārtošanai atvēlēti aptuveni 550 miljoni eiro, taču, piemēram, Lietuvā finansējums ceļu sakārtošanai ir trīsreiz lielāks, bet Igaunijā - par 25% lielāks.

«Ir skaidrs, ka Latvijā pie esošā finansēšanas modeļa visus autoceļus sakārtot nevarēs. Tāpēc ir jāpanāk korelācija - jo vairāk cilvēku brauc, jo vairāk nomaksāto nodokļu nonāk ceļu fondā. Piemēram, pērn uz valsts ceļiem autobraucēju skaits auga par 5%, taču šā gada pirmajā ceturksnī - par 5,5%. Autobraucēji kā nodokļu maksātāji pretī vēlas saņemt attiecīgu servisu,» sacīja Lange.

LVC vadītājs arī informēja, ka šogad valstī plānots sakārtot ceļus aptuveni 1200 kilometru garumā, kas ir nedaudz vairāk nekā pērn, kad tika sakārtoti 1187 kilometri. Kopumā tik sakārtoti aptuveni 100 objekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jaunām politikas iniciatīvām nākamā gada budžetā prasa 798,334 miljonus eiro

LETA, 06.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu policijā pašlaik dažviet Latvijā trūkst darbinieku, tāpēc plānots pārskatīt šīs struktūras darba organizāciju, «balstoties uz modernas valsts principiem», aģentūrai LETA pastāstīja Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis.

Ķuzis stāstīja, ka Latvija ir maza valsts un pastāv atšķirības starp reģioniem. Ja Latgalē policisti gaida rindā uz darbu dienestā, tad policistu trūkums jūtams Kurzemē un Zemgalē. Policijas vadība esot veikusi pasākumus, lai Kurzemē policistu rindas papildinātu VP koledžas absolventi, kuri līdzīgi kā armijā pēc mācībām nosūtīti dienestam šajā reģionā. Šis projekts ir izdevies, jo vairums absolventu palika dzīvot Kurzemē.

Šobrīd kopumā VP nav nokomplektēti aptuveni 10% amata vietu, bet pēdējos divus gadus izteikts darbinieku trūkums jūtams Rīgas reģiona Ceļu policijā, kur šobrīd trūkst aptuveni 30% likumsargu. Ķuzis neatklāja, cik precīzi darbinieku trūkst, jo tā esot ierobežotas pieejamības informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kurzemes plānošanas reģionā pētnieki rosina asfaltēt desmit ceļu posmus

LETA, 27.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes plānošanas reģionā jāapsver desmit ceļu posmu ar kopējo garumu 62,1 kilometri prioritāru asfaltēšanu, secināts pētījumā «Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā».

Lai 500 Zantes un 20 Zemītes pagasta iedzīvotājiem paātrinātu nokļūšanu Saldū, kā arī iespējamo pamatskolas reorganizāciju, pētnieki rosina asfaltēt 2,7 kilometrus garo ceļa posmu P109 (Zante - Ciskaiņi), kas atrodas 30,3 kilometrus garajā maršrutā Zante - Saldus. Ceļu posma asfaltēšana ļaus minēto maršrutu mērot nepilnās 28 minūtēs.

Kopumā 17,5 kilometrus rosināts asfaltēt ceļu posmos P109 (Zante - Zemīte) un P109 (Zente - Valdeķi), kas atrodas 26,3 kilometrus garajā maršrutā Zante - Kandava, ko, pateicoties ceļu posma seguma maiņai, varētu veikt par 4,3 minūtēm ātrāk nekā tagad. Šo divu ceļu posmu asfaltēšana dzīves kvalitāti uzlabotu 1286 cilvēkiem četros tuvējos pagastos. Pētnieki skaidroja, ka Zante ir viens no lielākajiem ciemiem, kas nav sasniedzams pa asfaltētu ceļu, turklāt tur var tikt reorganizēta pamatskola, savukārt Zemītes pamatskola ir potenciāli slēdzama. Šis virziens uzlabos Kandavas sasniedzamību, ar ko abām apdzīvotajām vietām ir visciešākās saites, kā arī ar Tukumu un Rīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības kontrolē Latvijā darām par maz, šādu viedokli LTV "Rīta panorāmā" pauda Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis, komentējot, kāpēc Latvijā neizdodas samazināt uz ceļiem bojāgājušo skaitu.

Krapsis skaidroja, ka minētajam esot objektīvi iemesli, kas saistīti ar policijas nepietiekamo kapacitāti - ja cilvēki neredz policiju ielās, pārkāpumu ceļu satiksmē kļūst vairāk. Visvairāk cilvēku ceļu policijai trūkstot Rīgas reģionā, kur esot vakanti līdz pat 30% štata vietu. Policijas pārstāvis pastāstīja, ka ceļu policija izmanto 100 stacionāros un 14 pārvietojamos fotoradarus, taču tehniskos palīglīdzekļus vajadzētu vēl.

Policija ir sākusi izmantot dronu, lai fiksētu agresīvus autovadītājus. Kā ziņots, no šodienas nedēļas garumā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs norisināsies Eiropas ceļu policijas tīkla (Roadpol) organizētā akcija "Roadpol Drošības dienas", kurā policija pastiprināti uzraudzīs ceļu satiksmes drošību, aģentūru LETA informēja Valsts policija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016.gada 1.janvārī stāsies spēkā jaunie Ceļu satiksmes noteikumi. To mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību, īpašu uzmanību pievēršot mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem; ieviest jaunas, satiksmes drošības uzlabošanai nepieciešamas normas; saskaņot Ceļu satiksmes noteikumu normas ar grozījumiem Valsts standartos par ceļa zīmēm un ceļa apzīmējumiem.

Par jauno Ceļu satiksmes noteikumu projektu iepriekš notikušas konsultācijas, par tiem diskutēts Ceļu satiksmes drošības padomes sēdēs, tie saskaņoti ar valsts un nevalstiskā sektora organizācijām. Jaunie noteikumi atrodami šeit: http://likumi.lv/ta/id/ 274865.

Braukšana ar velosipēdu.

Galvenie jaunumi velo jomā:

- precīzāk noteikta atļautā velosipēdu atrašanās vieta satiksmē: braukšana ar velosipēdiem atļauta pa tiem paredzēto infrastruktūru. Piemēram, pa velojoslu (brauktuves daļa, kas paredzēta braukšanai tikai ar velosipēdiem). Ja šīs infrastruktūras nav vai tā attālināta no ceļa, velosipēdistiem jābrauc pa brauktuvi;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietavas atgādina par vienotas pieejas un naudas trūkumu infrastruktūrai

Neplānotais nokrišņu daudzums Latgalē un citviet Latvijā pagaidām piestādījis aptuveni vienādus rēķinus valsts un pašvaldību ceļu saremontēšanai, proti, abos gadījumos izmaksas tiek lēstas ap miljonu eiro. Lai gan šoreiz sliktais infrastruktūras stāvoklis netiek piesaukts kā galvenais ceļu applūšanas vai izskalošanas cēlonis, gan pašvaldību, gan būvnieku pārstāvji norāda uz neatrisinātiem jautājumiem, kas tikai pastiprina lietavu ietekmi.

Precīzi pateikt, cik līdzekļu būs nepieciešams, lai atjaunotu lietavu dēļ bojātos ceļus, varēs tikai tad, kad ūdens pilnībā noies, norāda VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārstāve Anna Kononova. Pēc viņas teiktā, šobrīd valstij piederošo ceļu remontdarbos piedalās tikai VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs. «Tam nav nekāda sakara ar ceļu kvalitāti,» par izskalotajiem ceļiem saka A. Kononova, piebilstot, ka ūdens masas esot bijušas milzīgas, turklāt ceļi netiek būvēti kā dambji. Kā liecina LVC mājaslapā pieejamā informācija, valsts ceļi Latgalē izskaloti vai joprojām applūduši vismaz 10 vietās. Pēc A. Kononovas teiktā, jautājumi par pašvaldību ceļu stāvokli jāuzdod attiecīgajām pašvaldībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Latvijas valsts ceļi: Žogi autoceļu malās pilnībā nepasargās autovadītājus no sadursmēm ar dzīvniekiem

LETA, 26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žogi autoceļu malās pilnībā nepasargās autovadītājus no sadursmēm ar dzīvniekiem, komentējot aizvadīto svētku brīvdienās notikušo traģisko ceļu satiksmes negadījumu uz Valmieras šosejas, kad vieglā automašīna sadūrās ar alni, atzina VAS «Latvijas valsts ceļi» pārstāvji.

Pēc «Latvijas valsts ceļu» pārstāves Annas Kononovas paustā, nav tādu risinājumu, kas ļautu pilnībā novērst iespēju dzīvniekiem nokļūt uz ceļa.

«Latvijas valsts ceļu» pārstāve atzīmēja, ka dažādās pasaules valstīs šī problēma tiek risināta atšķirīgi, tostarp arī Baltijas valstīs pieejas atšķiras. Igaunijā gar valsts ceļiem dzīvnieku žogi ir uzstādīti 12 kilometru garumā, Lietuvā - vairāk nekā 650 kilometru garumā, bet Latvijā šādi žogi ir uzstādīti gar trim galvenās nozīmes valsts ceļiem posmos ar kopējo garumu virs 60 kilometriem.

Dzīvnieku žogi Latvijā ir uzstādīti uz Tallinas šosejas (A1) Saulkrastu apvedceļa posmā, atsevišķās vietās uz Bauskas šosejas (A7) un uz autoceļa Tīnūži-Koknese (P80), bet ne visā tā garumā. Šie žogi uzstādīti Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu īstenošanas laikā no 2006. līdz 2013.gadam. Žogi ir uzstādīti vietās, kur ceļš robežojas ar mežu un ir liela varbūtība, ka dzīvnieki varētu iznākt uz ceļa. Dzīvnieku žogus 10,775 kilometru garumā plānots uzstādīt arī uz topošā Ķekavas apvedceļa, kā arī uz tā paralēlajiem ceļiem gandrīz viena kilometra garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finansējuma palielinājumu ceļiem varētu sagaidīt pēc diviem gadiem

Laura Mazbērziņa, 10.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu nozare ar finansējuma palielināšanu varētu rēķināties pēc 2021. gada. Tā ikgadējā ceļu nozares konferencē, kuras ietvaros notika diskusija par nākotnes skatījumu uz ceļu tīkla attīstību, norādīja nozares eksperti.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norādīja, ka ir jāveicina iekšējā efektivitāte un vienlaicīgi jādomā kā piesaistīt līdzekļus, neiespaidojot valsts budžeta deficītu. Pēc viņa domām, to varētu paveikt, attīstot publiskās privātās partnerības (PPP) projektus. «Mēs esam iesākuši Ķekavas apvedceļu, ja šis PPP projekts būs veiksmīgs, tad varam iet uz priekšu šajā virzienā. Kardinālu palielinājumu no budžeta ceļu nozarei var sagaidīt ne ātrāk kā 2021. gadā. Ir arī jādefinē, kur finansējums tiks izlietots. Valstij nav jāatbild par katru grantēto ceļu, jo pašvaldības spēj racionālāk sadalīt līdzekļus un zina, kuros ceļu posmos vajag ieguldīt,» skaidroja T. Linkaits. Valsts pārziņā būtu jāatstāj tikai lielākie autoceļi, uzskata ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

FM mudina ES fondu finansējuma saņēmējus pasteigties ar projektu īstenošanu

Dienas Bizness, 04.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) ir iesniegusi ikmēneša informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanas statusu.

Papildus, skatot aktuālāko operatīvo informāciju līdz šī gada 1.augustam, FM konstatē ievērojamu aktivitāti ES fondu projektu virzībā. Līgumi par projektu īstenošanu gandrīz visās jomās tuvojas pusei no ES fondu «aploksnes», t.i. jau par 1,9 miljardiem eiro, 44% no kopējā ES finansējuma (t.sk. jūlija mēnesī vien par 81 miljonu eiro). Tāpat projektu naudas plūsma pieaug – projektu īstenotāji saņēmuši ES fondu līdzfinansējuma izmaksu par 396 miljoniem eiro, 9% no kopējā ES finansējuma (t.sk. jūlija mēnesī 22 miljoni eiro). Lielākie maksājumi ir transporta sektorā, īpaši ceļu projektos, kā arī vides jomā - teritoriju revitalizācijas projektos.

Tomēr FM vērš uzmanību uz negatīvu kopējo tendenci kavējumos jau arī projektu sagatavošanas un īstenošanas posmā - projektu īstenotāji vāji pilda ieviešanas plānus, ar ko FM rēķinās, prognozējot budžetu un programmas mērķu sasniegšanu. Vairumā gadījumu projektu īstenotāji nobīdes skaidro ar nepietiekamu kapacitāti vai nepietiekamu projektu gatavības stadiju (piemēram, nav pabeigts tehniskais projekts). Kavējumi ir gan projektu iesniegšanā, gan naudas plūsmā. Piemēram, plānotajos termiņos nav iesniegti puse (90) no iepriekš plānotajiem 181 projektu iesniegumiem par 107,7 miljoniem eiro ES fondu finansējuma. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi tas ir gandrīz trīs reizes lielāks neiesniegto projektu skaits. Tāpat projektu īstenošanā vairākos gadījumos netiek nodrošināta īstenotāju plānotā projektu naudas plūsma. Tas liecina par negatīvu tendenci - projektu iesniedzēji nespēj izpildīt savus solītos termiņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar šobrīd vērojamo krīzi būvniecības nozarē Latvijā eksporta spēju stiprināšanai tiek pievērsta arvien lielāka nozīme; statistika gan rāda kritumu arī šajā segmentā

«Jau kopš krīzes 2008. gadā būvniecības nozares uzņēmumi ir strādājuši, lai apgūtu ārvalstu tirgus. Tomēr jāsaprot divas lietas. Pirmkārt, 5–6% tiek uzskatīti par labu rādītāju ārvalstu pasūtījumu īpatsvaram. Latvijā šobrīd šis rādītājs ir zem 2%. Kamēr būvnieki mājas tirgū būs spiesti cīnīties ar birokrātijas kalniem un ēnu ekonomiku, ir ļoti grūti investēt ārvalstu tirgu apguvē, jo tas prasa nopietnus administratīvos resursus. Otrs faktors – ir dažādu izmēru un profilu uzņēmumi, līdz ar to vienmēr būs daļa kompāniju, kas strādās tikai un vienīgi mājas tirgum,» DB norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Viens no tādiem uzņēmumiem ir AS RERE Grupa. Tās valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš ir pārliecināts, ka Latvijā ir, ko būvēt, rekonstruēt un restaurēt, uzlabot infrastruktūru, līdz ar to tuvāko gadu laikā uzņēmuma plāns ir nostiprināt savas pozīcijas tieši vietējā tirgū. «Šobrīd mums ir aktīvi 26 projekti visā Latvijā gan no valsts un pašvaldībām, gan privātajiem pasūtītājiem. Mūsu mērķis ir būvēt kvalitatīvi ar pirmo reizi, līdz ar to veicam dubultās drošības pārbaudes, kas prasa daudz resursu, kas, iespējams, atmaksāsies tikai ilgtermiņā,» viņš saka un uzskaita virkni objektu, piemēram, muzeja krātuvju kompleksa būvniecību Pulka ielā, stacionāra Gaiļezers Ambulatorās daļas rekonstrukciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēkas būvniecību Apē un daudzus citus. Arī par finanšu situāciju, neņemot vērā sarežģīto situāciju nozarē, uzņēmums šogad nesūdzas – apgrozījums kāpis vairākas reizes. Te gan jāpatur prātā, ka RERE Grupa ir jauns uzņēmums – dibināts vien 2014. gada vasarā –, kurš pārņem aktīvo darbību būvniecībā no SIA Re&Re. Tādējādi tā finanšu rādītāji vēl nav pat tuvu nozares lielākajiem uzņēmumiem, proti, 2015. gadu RERE Grupa beidza ar 772,9 tūkst. eiro lielu apgrozījumu un 716,8 tūkst. eiro zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2007. gada Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu ir izmantojuši simtiem Latvijas uzņēmumu un pašvaldību, un arī tagad ir pieejamas vairākas atbalsta programmas. Taču, gadiem ejot, tiek pilnveidotas Eiropas Savienības attīstības stratēģijas, tostarp finanšu subsīdiju piešķiršanas noteikumi. Eiropas projekti 2007. un 2017. gadā ir atšķirīgi – ES fondu stratēģiskie mērķi ir mainījušies, tāpēc pirms pieteikšanās līdzfinansējuma saņemšanai ir vērts iepazīties ar jauniem noteikumiem. Turpiniet lasīt, lai uzzinātu, kā ir mainījušās ES fondu stratēģijas un kādas ir aktuālas atbalsta programmas!

Lisabonas stratēģija 2007. - 2013.

2007. gadā sākās otrais pilnais ES fondu izmantošanas periods kopš iestāšanās Eiropas Savienībā.

2007. - 2013. gadu stratēģijas ietvēra šādu pamatraksturojumu:

- līdzfinansējumu piešķīra pieci ES fondi: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Kohēzijas fonds (KF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF);

- līdzfinansējuma piešķiršanas pamatā bija Lisabonas stratēģijas principi: ilgtspējīga zināšanu ekonomika, jaunu darbavietu radīšana un - sociālās vienotības atjaunošana;

- tika atbalstīti trīs mērķi: konverģence, reģionu konkurētspējas un nodarbinātības veicināšana un Eiropas teritoriāla sadarbība;

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ceļu būvnieki: Neuzlabojot Latvijas ceļus, veidojas 8 miljardus eiro liels deficīts

LETA, 13.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējie aprēķini liecina, ka sistemātiski neuzlabojot Latvijā esošos ceļus, vai arī vispār tos neuzlabojot, jau veidojas 8 miljardus eiro liels deficīts, šorīt intervijā LTV raidījumā Rīta Panorāma sacīja apvienības Latvijas Ceļu būvētājs izpilddirektors Zigmārs Brunavs.

Brunavs minēja, ka šāds deficīts veidojas uz pusēm runājot par valsts un pašvaldības ceļiem, taču, neieviešot konkrētu sistēmu katru gadu minētais deficīts palielinās.

«Valsts īpašumā esošie ceļi tiek uzturēti, bet, piemēram, pašvaldību īpašumā esošie ceļi tiek apkopoti un tālāk par ceļu uzlabošanu tā netiek, jo nav finansējuma,» stāstīja Brunavs.

Brunavs piebilda, ka neesot tā, ka ceļu būvnieki tikai prasa un prasa, jo arī apvienībā esošie uzņēmumi ir sociāli atbildīgi un izprot esošo situāciju, tomēr skaidri definēta sistēma ceļu sakārtošanai ir nepieciešama. Ir jāsāk ar normatīvo aktu sakārtošanu un tad arī jāskata jautājums par kāda konkrēta finansējuma iezīmēšanu, kas tiktu novirzīts ceļu sakārtošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Reaģējot uz elektroskrejriteņu popularitāti, apstiprina grozījumus Ceļu satiksmes likumā

Lelde Petrāne, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien valdība apstiprināja Satiksmes ministrijas izstrādātos grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kuru mērķis ir paredzēt kārtību elektroskrejriteņu iekļaušanai ceļu satiksmē.

Palielinoties elektroskrejriteņu skaitam, vienlaikus pieaug arī riski satiksmes drošībai, tostarp gājējiem. Tāpēc Satiksmes ministrija ir izstrādājusi likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā", paredzot papildināt Ceļu satiksmes likumu ar normām, kas attiecināmas uz elektroskrejriteņu iekļaušanu dalībai ceļu satiksmē.

Likumprojekts, citā starpā, paredz:

papildināt Ceļu satiksmes likumu ar elektroskrejriteņa definīciju;

precizēt Ceļu satiksmes likumā ietvertā transportlīdzekļa un mehāniskā transportlīdzekļa definīciju, kā arī mopēda, tricikla, motocikla, kvadricikla un velosipēda terminus;

noteikt, ar kādiem transportlīdzekļiem atļauts piedalīties ceļu satiksmē, paredzot, ka arī ar elektroskrejriteni ir atļauta dalība tajā;

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Amputēt kāju, nevis ārstēt sāpošo īkšķi

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 21.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pavasaris mudina izbraukt ārpus pilsētas un pamielot acis ar lauku ainavām, diemžēl jāsecina, ka Latvijas ceļi vienā aspektā ved nevis uz laimīgo zemi kā Brigaderei, bet gan – nekurienē.

Laimīgajā zemē, visticamāk, nenokļūt pa depresīviem ceļiem. Tieši, no galvaspilsētas skatoties, «nomalēs» ceļi ir visbēdīgākajā stāvoklī. Kā DB sacīja Latvijas Bioloģiskās asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis (DB 20.04.2017.), Vārkavas novadā, kur atrodas viņa saimniecība, ir tikai neliels posms parādes asfalta, bet pārējo ceļu tīklu veido grantenes. To liktenis ir vismaz tikpat skarbs kā ziepju seriālu varoņiem, un ar apskaužamu regularitāti, vismaz katru pavasari, šie ceļi burtiski sabrūk klimatisko grūtību priekšā. Un nevis vienkārši apaug ar bedrēm, bet saiet putrā, paraujot postā līdzi arī vietējos cilvēkus, apgrūtinot to ikdienas gaitas un uzņēmējdarbību, sevišķi, ja tā saistīta ar kravu pārvadāšanu. Cieš visi – no piena nodevējiem un savācējiem līdz mežizstrādātājiem un kokmateriālu ražotājiem. Ne piens, ne kokmateriāli nevar gaidīt saules žēlastību, kas nožāvēs svarīgāko infrastruktūras elementu. Viens pa to laiku saskābs, otrs – sazilēs. Tāds pats liktenis, nemainot pieeju, sagaida arī esošo uzņēmumu attīstību un jaunas investīcijas reģionos – tās ir apdraudētas proporcionāli ceļu stāvoklim. Un neba grantenes vien, arī asfaltēto ceļu stāvoklis – teju katrs otrais kilometrs – pēc Satiksmes ministrijas statistikas ir uzskatāms par sliktu vai ļoti sliktu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ceļu būvnieki pauž sašutumu par astronomiskajiem elektrības rēķiniem

Andris Bērziņš, biedrības «Latvijas Ceļu būvētājs» valdes priekšsēdētājs, 15.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad valdības īstenotās nodokļu reformas un citu ekonomisko aktivitāšu rezultātā ir notikušas izmaiņas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) finansēšanas modelī, ceļu un tiltu būves uzņēmumi ir saņēmuši jaunos elektroenerģijas rēķinus, kas ir vidēji par 40-100 procentiem lielāki nekā iepriekš.

Biedrība «Latvijas Ceļu būvētājs» (LCB) ir pārsteigta par atbildīgās Ekonomikas ministrijas nekompetenci un vienaldzību elektroenerģijas cenu izmaiņu kontekstā, aizmirstot par veselu nozaru darbu sezonalitāti, par apzinātu to konkurētspējas pazemināšanu, par prioritāšu radīšanu citu valstu uzņēmējiem Latvijas tirgū.

Tāpēc LCB ir nosūtījis Ministru prezidentam Mārim Kučinskim vēstuli ar aicinājumu noskaidrot un sodīt vainīgos, un, galvenais, operatīvi veikt izmaiņas OIK finansēšanas modelī, lai nepieļautu ceļu būves, lauksaimniecības un citu tautsaimniecības nozaru iznīcināšanu.

Vēstulē Ministru prezidents tiek informēts - lai gan pašlaik atbilstoši ražošanas sezonālajam raksturam uzņēmumos strādā tikai palīgnozaru struktūrvienības, nav prognozējams, kāds rēķinu kāpums būs tad, kad tiks iedarbinātas asfaltbetona rūpnīcas un citas iekārtas.

Komentāri

Pievienot komentāru