Būve

Ceļu Rīga-Skulte-Liepāja remontēs a/s Ceļu Pārvalde

Egons Mudulis, 26.04.2011

Jaunākais izdevums

A/s Latvijas Valsts ceļi noslēgusi līgumu ar a/s Ceļu Pārvalde par 9.9 kilometru gara ceļa posma Rīga-Skulte-Liepāja pārklājuma remontdarbiem. Paredzētais finansējums veido 3.12 milj. Ls.

A/s Ceļu pārvalde valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lauva cer, ka uzņēmums šogad kļūs par vienu no savas nozares līderiem. Veiksmīga izrādījusies arī uzņēmuma stratēģijas maiņa, pārorientējoties no ielu uzturēšanas uz rekonstrukcijas darbu veikšanu. «Mūsu spējas novērtējuši gan vietējie uzņēmumi, gan arī pasūtītāji no ārvalstīm, tādēļ būsim agresīvi un cīnīsimies par katru ceļu būves konkursu,» uzsver M. Lauva. Kā vienu no uzņēmuma priekšrocībām viņš min savu asfaltbetona rūpnīcu.

Līgums par ceļa rekonstrukcijas darbiem paredz jau maijā uzsākt būvdarbus, kuri jāpabeidz sešu mēnešu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Apkopoti 2017. gada radošākie uzņēmumu nosaukumi

Laura Mazbērziņa, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Bimbuļi rimbuļi, Palikt LV, Sēdnīca un citas asprātības uzņēmumu nosaukumos

Dienas Bizness, 23.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Par četriem miljoniem renovēs autoceļu A8

Gunta Kursiša, 18.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) noslēgusi iepirkumu konkursu par autoceļa A8 Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene) ceļa posma renovāciju, kurai kopumā paredzēts tērēt vairāk nekā 4,59 miljonus Ls, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Paredzēts, ka tiks renovēts autoceļa A8 posms no 31,80 līdz 43,14 kilometram.

Konkursā pieteicās desmit pretendenti, tomēr, kā galveno kritēriju nosakot zemāko piedāvājuma cenu, par labāko tika atzīts SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate piedāvājums.

Autoceļa renovācijas darbi tiks veikti Kohēzijas fonda aktivitātes «TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi» ietvaros. Projektu paredzēts pabeigt 2013. gada jūnijā.

Paredzēts, ka Kohēzijas fonds laikā no 2007. līdz 2013. gadam finansiāli atbalstījis vai atbalstīs kopumā 18 projektus, liecina informācija LVC mājas lapā. Tostarp līdz 2012. gadam paredzēts pabeigt šādus projektus: Rīgas apvedceļš (Salaspils - Babīte), 2,76.- 6,98 km, Rīga - Bauska - Lietuvas robeža (Grenctāle), 42,90 - 44,80 km, Rīga - Bauska - Lietuvas robeža (Grenctāle), 9,46- 24,94 km, Rīgas apvedceļš (Baltezers - Saulkalne), 0,70- 12,48 km, Rīga (Skulte) - Liepāja, 9,90- 22,90 km, Rīga - Ventspils, 68,60 - 79,50 km, Rīga (Skulte) - Liepāja, 0,00 - 9,90 km, Rīgas apvedceļš (Salaspils - Babīte), 21,77- 35,50 km, Rīga - Ventspils, 145,48.- 164,36 km, Rīga - Ventspils, 126,52- 136,40 km; līdz 2013. gadam - Rīga - Jelgava - Lietuvas robeža (Meitene), labā brauktuve, 18,93- 29,95 km, bet līdz 2014. gadam - Rīga - Jelgava - Lietuvas robeža (Meitene), kreisā brauktuve, 9,93 - 19,20 km, Rīga - Jelgava - Lietuvas robeža (Meitene), 31,80 – 43,14 km, Rīga - Ventspils, 23,84 – 36,49 km, Rīga (Skulte) - Liepāja, 79,30 - 97,58 km, Inčukalns - Valmiera - Igaunijas robeža (Valka), 1,65 - 26,90 km.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu uzturēšanas un remonta uzņēmums a/s Ceļu pārvalde no Citadele līzings un faktorings aizņēmusies sešus miljonus latu – uzņēmums ir reģistrējis divas komercķīlas, katru par trīs miljoniem latu, liecina informācija Lursoft.

Db.lv jau rakstīja, ka a/s Ceļu pārvalde ir viens no a/s Latvijas Valsts ceļi izsludinātā četrus miljonus vērtā Siliņu-Aknīstes autoceļa sakārtošanas konkursa uzvarētājiem. Valsts pirmās šķiras autoceļa 13 kilometru garo posmu a/s Ceļu pārvalde uzņēmusies rekonstruēt par 2,636 miljoniem latu.

Vēl viens projekts, kuru veiks uzņēmums, ir Ulmaņa gatves un Beberbeķu ielas krustojuma rekonstrukcija. Jau ziņots, ka a/s Ceļu pārvalde slēgs līgumu ar Rīgas Domes Satiksmes departamentu 279,969 tūkstošu latu apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Nekustamo īpašumu tirgus Liepājā «uz bremzēm»

Vēsma Lēvalde, 07.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskā krīze Liepājā skaudri izpaužas nekustamo īpašumu tirgū, kur galvenokārt notiek sīki darījumi.

Daudz nekustamo īpašumu Liepājā pieder banku grupām, kas tos pienācīgi neapsaimnieko, bet pārdot šos īpašumus izdodas reti. Tiesu izpildītāju rīkotajās izsolēs dzīvokļu sākuma cenas ir ļoti zemas, taču pircēji ir galvenokārt nekustamo īpašumu firmas. Īpašumu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu vairākas reizes. Tikmēr jauno projektu apsaimniekotāji kā pagaidu risinājumu mēģina attīstīt īres tirgu.

Dominē bankas

Pirms pieciem gadiem vēl apdzīvotas, rekonstruētas daudzdzīvokļu un biroju ēkas, vēsturiskie īpašumi – gan rekonstruēti, gan avārijas stāvoklī – lielākoties pieder banku grupām. Par to liecina izkārtnes ar uzrakstu «Pārdod» un ar bankām saistīto nekustamo īpašumu uzņēmumu tālruņu numuriem. Piemēram, SIA Ektornet Management Latvia komercīpašumu un mājokļu portfelī Liepājā ir 33 īpašumi, no tiem 13 ir komercobjekti, 18 dzīvokļi un privātmājas, kā arī divi ievērojami investīciju objekti, DB atklāja SIA Ektornet Management Latvia valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks. Starp šiem īpašumiem ir vairākas vēsturiskas ēkas vecpilsētas centrā un Jūrmalas parka tuvumā. Jāpiezīmē, ka uzņēmuma īpašumā ir arī valsts nozīmes pieminekļi (Jāņa iela 1 un Bāriņu iela 12), kā arī vietējas nozīmes pieminekļi (Kungu iela 29, Republikas iela 13, Bāriņu iela 31). Ektornet portfelī ir arī četri lieli komercobjekti, tostarp vairāki jau minētie vēsturiskie īpašumi – piemēram, biroju centrs Roma plaza, nams Tirgoņu ielā, kā arī tirdzniecības nams Kurzeme. Astoņus īpašumus Liepājā tirgo DNB bankas grupas uzņēmums SIA Salvus, tostarp lielu dzīvokli M.P.Berči projektētā namā. Taču vēsturiskos īpašumus pārdod ne tikai banku meitasuzņēmumi. IK RS Hipo Liepājā tirgo ekskluzīvu namu – bijušo Liepājas teātra Mazo zāli, kurā pēdējos gados a/s Liepājas metalurgs akcionārs Sergejs Zaharjins bija izbūvējis augstas klases viesnīcu, bet īsi pirms Metalurga bankrota šo ēku uzdāvināja savam brālim. Ēka no pašvaldības tika pirkta 2003.gadā, par 1200 m2 zemes no pircēja tika prasīti 23 tūkstoši latu, 80 % maksājot sertifikātos, bet par ēku – 44 tūkst. latu, summu nomaksājot divu gadu laikā. Šobrīd īpašuma pārdošanas cena ir 900 tūkstoši eiro, liecina sludinājums portālā ss.lv. Pērn par to prasīja aptuveni tikpat latos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sākam biznesu: Burgerbārs paplašinās un nākotnē cer izveidot tīklu

Monta Glumane, 19.06.2019

Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča un SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis.

Foto: Dainis Ģelzis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID sāks pārcelties uz Talejas ielu

Lelde Petrāne, 12.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un valsts akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi 2014.gada 30.aprīlī parakstīto Apakšnomas līgumu ēka Talejas ielā 1 ir nonākusi VID kā apakšnomnieka rīcībā, informē dienesta pārstāve Evita Teice-Mamaja. Uzreiz pēc Apakšnomas līguma parakstīšanas ēkā tika uzsākti darba vietu iekārtošanas un mēbeļu uzstādīšanas darbi.

Dienests vērš uzmanību, ka laikā no 2014.gada 19.maija līdz 23.maijam uz ēku Talejas ielā 1 pārcelsies un darbu uzsāks VID Muitas pārvalde, kas līdz šim atradās 11.novembra krastmalā 17, VID Lielo nodokļu maksātāju klientu apkalpošanas centrs un Akcīzes pārvaldes klientu apkalpošanas centrs, kā arī Nodokļu parādu piedziņas pārvalde, Nodrošinājuma pārvalde un Personālvadības pārvalde, kas līdz šim atradās Jeruzalemes ielā 1.

Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo pārcelšanās plānu pārējās Rīgā izvietotās VID struktūrvienības uz jauno vienoto adresi Talejas ielā 1, Rīgā tiks pārceltas šādos datumos:

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ceļu pārvalde remontēs ielas un ceļus par 8,7 miljoniem latu

Elīna Pankovska, 03.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Ceļu pārvalde uzvarējusi trijos atklātos konkursos un veiks ielu rekonstrukcijas darbus gan Rīgā, gan ārpus tās par kopējo summu 8,7 milj. Ls.

Uzņēmums uzvarējis a/s Latvijas Valsts ceļi konkursā un rekonstruēs ceļu Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) par 5,3 milj. Ls. Kopējais remontdarbiem paredzētais ceļa posmu garums ir 15,4 kilometri. Līgumu par remontdarbiem plānots noslēgt mēneša laikā. Paredzēts, ka a/s Ceļu pārvalde atjaunos ceļa segumu, rekonstruēs caurtekas, uzstādīs ceļa zīmes, brauktuves apzīmējumus, kā arī drošības barjeras. Remontdarbi tiks uzsākti šogad, bet pabeigti tiks jau nākamgad.

Tāpat a/s Ceļu pārvalde pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma šovasar veiks Vienības gatves rekonstrukcijas darbus posmā no Kalpaka bulvāra līdz Ozolciema ielai, kur plānots nomainīt infrastruktūras inženierkomunikācijas un kanalizācijas sistēmas, notekcaurules, kā arī uzlabot ceļa segumu. Darba izmaksas veido aptuveni 2,6 milj. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Igaunijas lielākais dabasgāzes uzņēmums paplašina darbību Latvijā

Lelde Petrāne, 13.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar dabasgāzes tirgus atvēršanu un vienota Ziemeļu-Baltijas tirgus izveidošanu, Igaunijas lielākais dabasgāzes uzņēmums Eesti Gaas paplašina savu darbību Latvijā, ienākot mazumtirdzniecības tirgū, un sāk izmantot jaunu preču zīmi Elenger.

«Savas organizācijas veidošanu Latvijā uzsākām pirms pusotra gada. Turpmāk, papildu lielajiem klientiem, arvien aktīvāk fokusēsimies uz mazo uzņēmumu un mājsaimniecību klientu segmentu,» norādīja Elenger Latvija valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.

«Ziemeļu-Baltijas gāzes tirgus pārsniedz 6 miljardus m3 un, vadoties no mūsu pieredzes, esam uzstādījuši mērķi iegūt vismaz sesto daļu no tā,» uzsvēra D. Skulte.

Papildu cauruļvadu dabasgāzes pārdošanai Elenger plāno nostiprināties LNG (sašķidrinātās dabasgāzes) segmentā. «Tallink ātrgaitas prāmja Megastar bunkurēšana un unikāls LNG bunkerkuģis, kura būvniecību pabeigs nākamajā gadā, nodrošina, ka tuvākajā reģionā esam kļuvuši par uzņēmumu ar lielāko LNG kompetenci,» uzskata D. Skulte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas elektroenerģijas tirgū tuvākajos gados konkurence tikai saasināsies, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

To DB sacīja a/s Latvenergo Elektroenerģijas pārdošanas direktors Dāvis Skulte.

«Salīdzinot ar Skandināvijas valstīm, kurās ir vairāki desmiti elektroenerģijas pārdevēju, konkurence pie mums tirgū ir maza. Taču arī Latvijā ir tendence konkurencei pieaugt tāpat kā pārējās Baltijas valstīs,» tā D. Skulte, piebilstot, lai arī Latvijā aktīvākie elektroenerģijas tirgotāji ir Latvenergo un Enefit, tirgū darbojas arī citi mazāki elektrības pārdevēji, tostarp no Lietuvas un Igaunijas. Tiesa, Baltijas elektroenerģijas tirgū vēl neesot pamanīti ne Krievijas uzņēmumi, ne kāds no skandināvu uzņēmumiem, piemēram, Fortum vai Vatenfall.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mūžībā aizgājis reklāmas aģentūras DDB Latvija dibinātājs un uzņēmējs Edgars Skulte

LETA, 06.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien mūžībā aizgājis reklāmas aģentūras «DDB Latvija» dibinātājs, uzņēmējs Edgars Skulte, informēja uzņēmuma pārstāvis Andris Rubīns.

Atvadīšanās nu Skultes notiks sestdien, 9.februārī, plkst.11 Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīcā.

Uzņēmuma pārstāvji izsaka līdzjūtību Skultes tuviniekiem, draugiem un kolēģiem.

Reklāmas aģentūra «DDB Latvija» darbu sāka 1995.gadā, un Skulte kā viens no uzņēmuma dibinātājiem bija arī tās pirmais vadītājs.

Kā liecina «Firmas.lv» pieejamā dati, Skulte strādājis valdē tādos uzņēmumos kā SIA «Nords Porter Novelli», «DFTS serviss», «Drošas braukšanas skola», AS «RCL», «Latvijas Reklāmas asociācijā» un biedrībā «Atbalsti autosportu». Tāpat Skulte savas profesionālās darbības laikā vairākos uzņēmumos pildījis izpilddirektora un komercdirektora amata pienākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Ceļu pārvalde reģistrējusi jaunu komercķīlu 11 miljonu latu vērtībā, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošā uzņēmuma Lursoft sniegtie dati.

Ķīlas ņēmējs ir a/s Citadele banka, kurai ceļu uzturēšanas un remonta uzņēmums Ceļu pārvalde ieķīlājis prasījuma tiesības, un komercķīlas ņēmējam – bankai, ir tiesības pārdot ieķīlāto manto bez izsoles un liegts atkārtoti ieķīlāt komercķīlas priekšmetu.

Jau rakstīts, ka Ceļu pārvalde no Citadele līzings un faktorings septembra beigās aizņēmusies sešus miljonus latu.

Jau vēstīts, ka uzņēmums ir viens no a/s Latvijas Valsts ceļi izsuldinātā četrus miljonus vērtā Siliņu-Aknīstes autoceļa sakārtošanas konkursa uzvarētājiem, un valsts pirmās šķiras autoceļa 13 kilometrus garo posmu Ceļu pārvalde uzņēmusies rekonstruēt par 2,636 miljoniem latu. A/s Ceļu pārvalde veiks arī 279,969 tūkstošu latu vērto Ulmaņa gatves un Beberbeķu ielas krostojuma rekonstrukciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Ceļu pārvaldē strādājošie: video redzamie darbinieki nebija jāatlaiž

Gunta Kursiša, 04.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad internetā ievietotais video, kurā redzama a/s Ceļu pārvalde darbinieku pavirša bedrīšu labošana, izraisījis divu uzņēmuma darbinieku atlaišanu, kā arī sašūpojis uzņēmuma vadītāja Jāņa Zauera-Zaula krēslu, a/s Ceļu pārvalde darbinieki pulcējušies, lai paustu atbalstu savam priekšniekam, kritizētu Nila Ušakova aso rīcību un skaidrotu, ka šāda bedrīšu labošanas prakse esot visā Eiropā, liecina Youtube ievietotais video.

«Esam uzrakstījuši iesniegumu Nilam Ušakovam, ka ļoti pārdzīvojam [notikumus, ko izraisījis video, kurā redzms a/s Ceļu pārvalde darbs bedrīšu labošanā],» pauž a/s Ceļu pārvalde darbinieks, norādot, ka J. Zauera-Zaula vadībā uzņēmums veiksmīgi darbojies vairākus gadus.

Tāpat darbinieks skaidro, kā pareizi avārijas situācijā tiek klāts aukstais asfalts: «Ja ziemas periodā rodas caurumi vai bedres, tās aizber ar auksto asfaltu un izlīdzina ar lāpstu,» norāda a/s Ceļu pārvalde darbinieks, aizstāvot savu nu jau bijušo kolēģu metodi bedrīšu labošanā. Kā bija redzams plašu rezonansi izraisījušajā video, a/s Ceļu pārvalde darbinieki auksto asfaltu bedrēs piemīdīja ar kājām. «Viņi pieblietēja ar kājām, jo transporta kustība bija diezgan liela,» norāda a/s Ceļu pārvalde pārstāvis, paužot, ka būtiski darba rezultātu lāpstas vai pašam savu kāju izmantošana neietekmē, jo asfaltu vēlāk pieblietē arī braucošie transportlīdzekļi. Viņš norāda, ka tā tas notiekot «visā Eiropā». Uzņēmuma darbinieks pārējo a/s Ceļu pārvalde strādājošo vārdā norāda, ka internetā ievietotajā video redzamajam nebija jābūt par iemeslu, kādēļ tiek atlaisti darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinoties ceļu būvdarbu izmaksām, valsts iecerējusi papildus atjaunot segumu vēl uz vairāk nekā 30 kilometriem ceļu; diskutabls ir jautājums par kvalitāti.

Tā kā ceļu būves kompānijas va/s Latvijas Valsts ceļi konkursos piedāvā darbus veikt par būtiski zemākām cenām, nekā pasūtītājs iepriekš prognozējis, par ietaupītajiem līdzekļiem šobrīd paredzēts papildus atjaunot segumu deviņos km valsts galveno autoceļu, 20,5 km reģionālajos autoceļos un vienā kilometrā vietējo autoceļu. Ar ietaupīto uz valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem veiks arī papildu segumu virsmu apstrādi kopumā vairāk nekā 36 km garumā, liecina va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) DB sniegtā informācija.

Valsts galveno autoceļu programmā papildu līdzekļi paredzēti Rīgas – Ventspils šosejas seguma atjaunošanai no 136,5. līdz 145,5. km, savukārt uz valsts reģionālajiem ceļiem Ulbroka – Ogre, Rīga (Jaunciems) – Carnikava – Ādaži, Kandava – Saldus, Valmiera – Rūjiena – Igaunijas robeža tiks saremontēti posmi četru līdz sešu km garumā. LVC pārstāvji gan norāda - ņemot vērā, ka iepirkumi vēl notiek, prognozējams, ka šis saraksts papildināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Padomju laikā būvētajām daudzdzīvokļu ēkām noteiktais vidējais kalpošanas laiks strauji tuvojas finišam. Pagaidām gan skaidras atbildes nav, kas jādara ar sērijveida dzīvojamām mājām – tās lietderīgāk nojaukt vai piespiedu kārtā likt atjaunot, raksta laikraksts Neatkarīgā.

Rīgas enerģētikas aģentūras vadītāja Maija Rubīna atklāti teikusi – ja ēkas netiks renovētas, tad pēc 20 gadiem uz pašvaldības kakla nonāks neiedomājami liels skaits rīdzinieku, kuriem vairs nebūs, kur dzīvot. Viņas ierosinājums ir uzsākt māju renovāciju, tajā skaitā – siltināšanu piespiedu kārtā, iztērēto summu uzliekot par pienākumu solidāri samaksāt iedzīvotājiem. Tādējādi sērijveida ēku ekspluatācijas laiku varētu pagarināt par vēl vairākiem desmitiem gadu.

M. Rubīna Neatkarīgajai teikusi, ka Ekonomikas ministrijā (EM) jau ir notikušas sarunas par ēku piespiedu siltināšanu, tomēr pagaidām šī iecere nav guvusi atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pēc kukuļošanas skandāla amatus pamet Ceļu pārvaldes vadība

Elīna Pankovska, 18.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, kurš ir arī pašvaldības daļu turētājs AS Ceļu pārvalde, šodien tikās ar AS Ceļu pārvalde padomes priekšsēdētāju Sergeju Zaļetajevu, kā arī ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Lauvu, lai runātu par pēdējā laika notikumiem uzņēmumā.

Pēc tikšanās ar Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu a/s Ceļu pārvalde padomes priekšsēdētājs Sergejs Zaļetajevs un uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lauva pieņēmuši lēmumu atkāpties no saviem amatiem.

Tuvākajā laikā tiks sasaukta uzņēmuma akcionāru ārkārtas sapulce, kura lems par jauna padomes priekšsēdētāja un valdes priekšsēdētāja iecelšanu, kā arī par audita veikšanu a/s Ceļu pārvalde, DB informēja mēra pārstāve Anna Kononova.

Audits tiks veikts, pamatojoties uz Rīgas pašvaldībā saņemto informāciju par a/s Ceļu pārvalde noslēgto līgumu ar akciju sabiedrību Citadele banka par bankas garantiju izsniegšanu, ieķīlājot akciju sabiedrības nekustamos īpašumus un saimnieciskai darbībai nepieciešamo tehniku, un faktoringa līgumu ar SIA Citadele līzings un faktorings, ieķīlājot sabiedrības krājumus un prasījuma tiesības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

a/s Ceļu pārvalde nu jau bijušajam valdes priekšsēdētājam Mārtiņam Lauvam (SC) kriminālprocesā par kukuļošanu viņa vadītajā uzņēmumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs piemērojis aizdomās turamā statusu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Līdz ar to šajā KNAB lietā aizdomās turamā statuss piemērots jau piecām personām. Lauvam piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi, tostarp aizliegums pildīt amatpersonas pienākumus. Viņš pirms dažām dienām pats atkāpās no amata.

Līdz šim Lauvam lietā bija statuss - persona, pret kuru sākts kriminālprocess.

Jau ziņots, ka otrdien, 18.oktobrī, pēc tikšanās ar Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu (SC) no amata atkāpās AS Ceļu pārvalde padomes priekšsēdētājs Sergejs Zaļetajevs (SC) un Lauva.

Tuvākajā laikā tiks sasaukta uzņēmuma akcionāru ārkārtas sapulce, kura lems par jauna padomes priekšsēdētāja un valdes priekšsēdētāja iecelšanu, kā arī par audita veikšanu AS Ceļu pārvalde. Audits tiks veikts, pamatojoties uz Rīgas pašvaldībā saņemto informāciju par akciju sabiedrības Ceļu pārvalde noslēgto līgumu ar akciju sabiedrību Citadele banka par bankas garantiju izsniegšanu, ieķīlājot akciju sabiedrības nekustamos īpašumus un saimnieciskai darbībai nepieciešamo tehniku, un faktoringa līgumu ar SIA Citadele līzings un faktorings, ieķīlājot sabiedrības krājumus un prasījuma tiesības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Par 90 tūkstošiem labos Daugavpils pilsētas administratīvo ēku jumtus un telpas

Gunta Kursiša, 14.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils pilsētas dome atjaunos ēkas Kr. Valdemāra ielā 13 jumtu un remontēs pilsētas domes telpas, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursā uzvarējusi SIA Borg, kas par 24,6 tūkstošiem latu veiks telpu remontu Daugavpils pilsētas domes ēkā un par 24,3 tūkstošiem latu remontēs Daugavpils Dzimtsrakstu nodaļas ēkas jumtu. Remontdarbus, Daugavpils pilsētas administratīvajās ēkās veiks arī SIA Latgales jumts, kas noslēgusi 24,2 tūkstošu latu līgumu, kā arī SIA Lat Ve, kas veiks remontdarbus domes ēkā par 16,7 tūkstošiem latu.

Remontdarbi nav saistīti ar Eiropas Kopienas fondu finansējuma piesaistīšanu.

SIA Borg, SIA Latgales jumts un SIA Lat Ve reģistrētas Daugavpilī un to darbības veids ir dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas valsts meži par 2,1 miljonu pirks stividoru pakalpojumus

Gunta Kursiša, 04.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvijas valsts meži noslēgusi vairāk nekā 2,12 miljonu latu iepirkumu konkursu par ostas piestātnes operatoru (stividoru) pakalpojumu sniegšanu Rietumrīgā un Skultē, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursā noskaidrojies, ka stividoru pakalpojumus 2013. - 2014. gadā sniegs SIA EMU Skulte un SIA Freja, kuru piedāvājumi atzīti par saimnieciski izdevīgākajiem. Skultes iepirkumu daļā uzvarēja SIA EMU Skulte, kas stividoru pakalpojumus nodrošinās par 1,163 miljoniem latu, bet Rīgas iepirkumu daļā – SIA Freja, ar kuru paredzēts slēgt līgumu par 963 tūkst. Ls.

Pērnā gada decembra sākumā a/s Latvijas Valsts meži noslēdza vairāk nekā 4,49 miljonu latu apjomīgu iepirkumu konkursu par ostas piestātnes operatoru pakalpojumu sniegšanu 2013. - 2014. gadā. Konkursā tika noskaidrots, ka Austrumrīgā šos pakalpojumus par vairāk nekā 1,4 milj. Ls nodrošinās uzņēmums SIA Rīgas universālais termināls, Mērsragā – par 692 tūkst. Ls SIA Fineks MT, Ventspilī – par 1,25 milj. Ls SIA Ventplac, Liepājā – par vienu milj. Ls šo pakalpojumu nodrošinās SIA LSEZ Laskana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Sāk būvēt 45 miljonus eiro vērto satiksmes pārvadu Sarkandaugavā

Zane Atlāce - Bistere, 05.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarkandaugavā uzsākta dzelzsbetona pāļu dzīšana satiksmes pārvadam pār dzelzceļa līniju Rīga-Skulte, kura plānotās izmaksas ir 45,4 miljoni eiro.

Pārvada remontdarbus plānots pabeigt 2022.gadā, un iecerēts, ka tā izbūve būtiski samazinās sastrēgumu veidošanos maģistrālajās Sarkandaugavas ielās un pie dzelzceļu pārbrauktuves, informē Rīgas domes Satiksmes departamentā.

"Rīga - Skulte satiksmes pārvada izbūve ir viens no nozīmīgākajiem pēdējo gadu galvaspilsētas infrastruktūras attīstīšanas objektiem. Pārvada izbūve ievērojami atvieglos transporta plūsmu uz Sarkandaugavas dzelzceļa pārbrauktuvēm, uzlabos tuvāko apkaimju iedzīvotāju pārvietošanās iespējas un satiksmes drošību, kā arī ilgtermiņā veicinās visaptverošas un integrētas satiksmes infrastruktūras attīstību un tranzīta kravu transporta plūsmas novirzīšanu no pilsētas centra un Sarkandaugavas," uzsver departamenta direktors Vitālijs Reinbahs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ceļu pārvaldi pametis Lauva, Zaļetajevs un Turlais

Gunta Kursiša, 31.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Ceļu pārvaldi pametušas trīs amapersonas – valdes priekšsēdētāja amatu pildījušais Mārtiņš Lauva, padomes priekšsēdētājs Sergejs Zaļetajevs, kā arī padomes loceklis Dainis Turlais, liecina jaunākā informācija Lursoft.

Saskaņā ar Lursoft sniegtajiem datiem minētās Ceļu pārvalde amatpersonas savus pienākumus pildījušas līdz 28. oktobrim.

Jau vēstīts, ka kriminālprocesa ietvaros Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturējis četras personas. Process uzsākts par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar a/s Ceļu pārvalde noslēgtajiem līgumiem un to izpildi, pret vienu a/s Ceļu pārvalde amatpersonu uzsākts kriminālprocess par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu uzmantošanu mantkārīgā nolūkā un kukuļņemšanā, iepriekš informēja KNAB.

Jau iepriekš ziņots, ka nedaudz vēlāk arī M. Lauvam KNAB piemērojis aizdomās turamā statusu. Līdz ar to šajā KNAB lietā aizdomās turamā statuss piemērots jau piecām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ledus radītās problēmas Rīgas ostā savā labā spējusi izmantot Skultes osta, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Daļu no Rīgas ostā neiekļuvušajiem kuģiem apkalpo Skulte. Laikraksts reidā pie ieejas Skultes ostā novēroja trīs kuģus. «Pēc SIA Skultes kokosta iniciatīvas kopā ar Skultes ostas pārvaldi esam vienojušies ar Igaunijas kompāniju PKL Flote par tās velkoņa Marss pakalpojumu izmantošanu kuģu ievešanai maršrutā Skulte-Kolka un atpakaļ. Tas arī ļauj apkalpot kuģus situācijā, kad Rīgas un arī citas jūras līcī esošas mazās Latvijas ostas to darīt nespēj,» skaidro SIA Skultes kokosta valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Mārtiņš Ķeviņš.

Pēc viņa teiktā, Rīgas jūras līcī bez Skultes vēl tikai Pērnavas ostā notiek normāla kuģu apkalpošana. «Igaunijā ledus problēmas risina valdība, Skultē - privātais stividors Skultes kokosta sadarbībā ar Skultes ostas pārvaldi,» saka M. Ķeviņš. Viņš gan ir nedaudz sašutis par to, ka Skultes ostas pārvaldei esošais velkonis Pegazs ir iesalis ledū un savas funkcijas nespēj veikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maza pārvalde, nelieli nodokļi, cilvēkiem vairāk naudas makā, policentriska attīstība komplektā ar tiesiskumu ir svarīgākie risināmie uzdevumi Latvijai nākamajos gados

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Jaunās konservatīvās partijas izvirzītais Ministru prezidenta amata kandidāts Jānis Bordāns. Viņš uzskata, ka svarīgākais ir valsts attīstība, kuras vārdā nav jābūt dusmīgiem uz politiskajiem konkurentiem, kuri pat ir pamanījušies uzsākt īstenot vienu otru no Jaunās konservatīvās partijas iniciatīvām.

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Kas ir trīs svarīgākie problēmjautājumi, kuri nākamajai valdībai obligāti jārisina?

Mums ir izstrādāts rīcības plāns, kas sastāv no vairākiem blokiem, un tādējādi pat ir vairāk svarīgo jautājumu, kuriem nekavējoties jāķeras klāt. Pirmkārt, ir jāizveido efektīva valsts pārvalde kopā ar policentrisku reģionālo attīstību, otrkārt, palīdzība mazāko ienākumu saņēmējiem un treškārt – korupcijas apkarošana un tiesiskums. To, ka šie jautājumi ir svarīgi – gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem, neviens neapšauba. Turklāt, kā liecina dalība dažādos forumos ārzemēs arī potenciālajiem investoriem, kuri varētu ieguldīt Latvijā, ir svarīgs Saeimas vēlēšanu iznākums, viņi pat savus lēmumus par to, kur investēt, ir atlikuši uz nākamo gadu. Investīcijas Latvijai ir nepieciešamas, un arī priekšnosacījumi, lai šeit ieguldītu, ir. Investori nogaida, un tas nozīmē, ka viņi gaida jaunu valdību un tad izdarīs secinājumus, redzot, kas un kā notiek Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Komentāri

Pievienot komentāru