Tirdzniecība un pakalpojumi

Cenas gada laikā augušas par 0,6%

Žanete Hāka, 09.06.2014

Jaunākais izdevums

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2014.gada maijā, salīdzinot ar 2013.gada maiju, palielinājās par 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Precēm cenas samazinājās par 0,1%, bet pakalpojumiem cenas pieauga par 2,6%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,1%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2014.gada maijā, salīdzinot ar 2013.gada maiju, bija cenu kāpumam viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, personīgās aprūpes precēm un pakalpojumiem, apģērbiem un apaviem, atpūtai un kultūrai, kā arī cenu kritumam pārtikai un sakaru pakalpojumiem.

Pārtikas cenu vidējais līmenis šogad maijā, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, ir samazinājies par 0,5%. Lielākā ietekme bija cenu kritumam dārzeņiem, kam 2013.gada maijā bija būtisks cenu kāpums. Cenas samazinājās arī tējai un kafijai, augļiem, cukuram un olām. Savukārt lielākais cenu kāpums bija vērojams pienam un piena produktiem, maizei un graudaugu izstrādājumiem, kā arī sieram.

Apģērbam cenas samazinājās par 1,1%, bet apaviem palielinājās par 8,3%.

Sakaru pakalpojumi gada laikā kļuva par 2,6% lētāki, ko ietekmēja mobilo telekomunikāciju un interneta pakalpojumu cenu

samazinājums.

Viesnīcu un restorānu pakalpojumu cenas, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, pieauga par 4,3% – kafejnīcās un restorānos cenām palielinoties par 5,1%, ēdnīcās – par 2,8%, kā arīizmitināšanas pakalpojumu cenām pieaugot par 6,9%.

Frizētavu pakalpojumu cenas palielinājāsvidēji par 6,2%, bet personīgās aprūpes preču cenas – par 1,0%.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais sadārdzinājums bija mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumiem, savukārt cenu samazinājums – siltumenerģijai.

2014.gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, patēriņa cenas samazinājās par 0,1%. Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,2%, bet pakalpojumiem palielinājās par 0,2%.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām mēneša laikā bija cenu kritumam pārtikai, atpūtai un kultūrai, kā arī cenu kāpumam apģērbiem un apaviem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem.

Pārtikai tika novērots cenu kritums par 0,7%, ko var izskaidrot ar sezonu, galvenokārt augļiem un dārzeņiem, kā arī akciju ietekmi uz vidējo cenu līmeni pārējām pārtikas precēm un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Lielākā ietekme uz cenu kritumu grupā bija pienam, sieram un olām (-1,1%), gaļai un gaļas izstrādājumiem (-0,8%), augļiem (-1,8%), sulām un atspirdzinošajiem dzērieniem (-2,8%), cukuram(-8,2%).

Turpinoties jaunās sezonas kolekcijas nonākšanai tirdzniecībā, līdzīgi kā pagājušajā gadā, kad apģērbu un apavu cenas mēneša laikā pieauga par 0,6%, arī šogad maijā vidējais cenu līmenis grupā ir palielinājies (+2,5%). Tai skaitā gan apģērbu, gan apavu cenas palielinājušās līdzvērtīgi – par 2,9%.

Atpūtas un kultūras pakalpojumu cenas samazinājās vidēji par 0,4%. Cenu kritums tika novērots mājdzīvnieku barībai un piederumiem, dārza precēm un ziediem, savukārt cenas pieauga kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem.

Dārgāki kļuva izmitināšanas pakalpojumi, kā arī pieauga cenas ēdināšanas pakalpojumiem: kafejnīcās un restorānos par 0,4%, ēdnīcās – par 0,3%.

Pārējās patēriņa grupās cenu kritums bija vērojams alum, īslaicīgas lietošanas mājsaimniecības precēm, automašīnu rezerves daļām un piederumiem, cietajam kurināmajam, personīgās aprūpes precēm. Savukārt cenas palielinājās tabakas izstrādājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā šogad gaidāms viens no straujākajiem cenu kāpumiem Eiropas Savienībā

Mārtiņš Āboliņš - bankas Citadele ekonomists, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad varētu būt viens no straujākajiem patēriņa cenu kāpumiem Eiropas Savienībā.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, augustā patēriņa cenas Latvijā ir augušās par 3,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt salīdzinājumā ar jūliju patēriņa cenas Latvijā ir palielinājušās par 0,2%. Zīmīgi, ka šī ir pirmā reize kopš 2007. gada, kad salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi augustā Latvijā ir augušas patēriņa cenas.

Relatīvi augstais inflācijas līmenis Latvijā šobrīd gan pārsvarā skaidrojams ar ārējiem faktoriem, kā arī nodokļu un administratīvo cenu izmaiņām, savukārt iekšējo pakalpojumu cenu inflācija Latvijā saglabājas ļoti stabila. Pakalpojumu cenu inflācijas līmenis Latvijā nav mainījies jau vairāk nekā 3 gadus un augustā pakalpojumu cenas Latvijā palielinājās par 3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu kritums mazinājis inflāciju arī Latvijā

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 23.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenu svārstības Latvijā turpina noteikt ārējie faktori, un straujais naftas cenu kritums pērnā gada nogalē mazinājis patēriņa cenu inflāciju arī Latvijā.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, pērnā gada decembrī vidējās patēriņa cenas Latvijā samazinājās par 0,4% pret iepriekšējo mēnesi, savukārt salīdzinājumā ar 2017. gada decembri tās augušas par 2,6%. Tā rezultātā pēc trīs mēnešu pārtraukuma inflācija Latvijā atkal noslīdējusi zem 3% un gada vidējā inflācija Latvijā pērn bijusi 2,5%, kas ir ļoti tuvu iepriekš prognozētajam līmenim.

Vislielākā ietekme uz patēriņa cenām Latvijā decembrī bija naftas cenu kritumam globālajos tirgos, kā rezultātā degvielas cenas Latvijā decembrī samazinājās par 4,7% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Šobrīd gan naftas cenas pasaules tirgos ir atkal sākušas palielināties, tādēļ degvielas tālāku cenu kritumu Latvijā tuvākajos mēnešos mēs, visticamāk, neredzēsim. Bez degvielas cenām ārējiem faktoriem liela nozīme ir arī pārtikas cenās, kas decembrī Latvijā palielinājās par 0,7%. Taču šoreiz tas pamatā ir saistīts ar sezonāliem faktoriem, jo pasaules cenas pasaulē pēdējos sešos mēnešos ir bijušas salīdzinoši stabilas un salīdzinājumā ar 2017. gada decembri pārtikas cenas Latvijā augušas vidēji tikai par 0,4%. Vidēji nemainīgais cenu līmenis gan slēpj sevī ļoti atšķirīgu dinamiku starp dažādām pārtikas grupām, un, piemēram, ja maizes, kā arī graudaugu cenas Latvijā decembrī bija augušas par 4,6%, tad augļu cenas samazinājās par 5,3% salīdzinājumā ar 2017. gada decembri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nākamgad Latvijā gaidāma zemākā inflācija kopš 2016. gada

Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācija Latvijā turpina mazināties un šā gada novembrī patēriņa cenas Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu augušas vien par 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Salīdzinājumam šā gada pirmajā pusē inflācija Latvijā bija virs 3% un inflācijas tempu samazinājums pēdējos mēnešos pamatā saistīts ar naftas cenu stabilizēšanos pasaulē, labvēlīgākiem laika apstākļiem lauksaimniecībā un akcīzes likmes samazinājumu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Tādējādi gada kopējā inflācija Latvijā šogad būs 2,8%, savukārt nākamgad inflācija Latvijā, visticamāk, nepārsniegs 2,5% un līdz ar to būs zemākā kopš 2016. gada.

Patēriņa cenu svārstības Latvijā lielā mērā turpina noteikt ārējie faktori. Līdz ar naftas cenu stabilizēšanos pasaulē, patēriņa cenu inflācija pēdējos mēnešos mazinājusies gan Lietuvā un Igaunijā, gan ES kopumā. Novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu degvielas cenas Latvijā sarukušas par 5,2% un, lai arī naftas cenu svārstības ir ļoti grūti prognozēt, straujš energoresursu cenu kāpums tuvākajā laikā, visticamāk, nav gaidāms, jo pasaules ekonomikas izaugsme šogad ir lēnākā kopš 2009. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zema inflācija Latvijā saglabāsies līdz gada beigām

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 08.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc viena mēneša pārtraukuma Latvijā atkal ir atgriezusies neliela deflācija, un augustā patēriņa cenas Latvijā ir sarukušas par 0,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Deflācijas atgriešanās Latvijā gan, visticamāk, būs īslaicīga un ir saistīta ar apkures tarifu samazinājumu Rīgā, taču arī straujš cenu kāpums tuvākajā laikā nav gaidāms, un zema inflācija Latvijā saglabāsies vismaz līdz gada beigām. Pēc manām prognozēm patēriņa cenas Latvijā šogad palielināsies par aptuveni 0,5%, savukārt nākamgad inflācija kļūs straujāka un cenu kāpums varētu atkal pietuvoties 2%.

Zemais inflācijas līmenis Latvijā šobrīd ir saistīts gan ar ārējiem faktoriem un it īpaši naftas cenu relatīvi zemo līmeni, gan ar situāciju darba tirgū. Pēc straujā naftas cenas krituma šī gada martā un aprīlī, naftas cenas pasaulē ir stabilizējušās ap 40 ASV dolāriem par barelu. Reaģējot uz to, iepriekšējos mēnešos Latvijā samazinājās degvielas cenas un šobrīd zemo naftas cenu ietekmi redzam arī siltumenerģijas tarifos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kāda ir naftas cenas netiešā ietekme uz inflāciju Latvijā?

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Tkačevs un Andrejs Bessonovs, 31.01.2017

1. attēls. 10% naftas šoka ietekme uz ražotāju cenām nozaru griezumā

Avots: Centrālā statistikas pārvalde (CSP), World Input Output Database, Latvijas Bankas novērtējums

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);

netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā braukšana ar automašīnu izmaksā aizvien dārgāk, jo naftas cenas pieaugums pasaulē šogad ievērojami paaugstinājis arī cenas Latvijas degvielas uzpildes stacijās, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kaut arī vēsturiski augstākā cena vēl nav sasniegta, daudz līdz šai atzīmei vairs nav palicis. Patlaban starptautiskajā vidē notiekošais šajā gadā ir būtiski palielinājis naftas cenu, kas atspoguļojas arī degvielas izmaksās transportlīdzekļiem. Šajā gadā vien naftas cena ir augusi par 30%, un ģeopolitiskā situācija neļauj prognozēt būtisku kritumu tuvākajā laikā. Eksperti pieļauj jaunu, rekordaugstu degvielas cenu sasniegšanu.

Degvielas cenas šajā gadā ir palielinājušās strauji, bet, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, vēl nav sasniegts vēsturiski augstākais līmenis, tomēr esam tuvu tam, lai pārspētu rekordus. Gan degvielas tirgotāji, gan ekonomisti skaidro, ka pēdējā laika cenu tendences ietekmējis vairāku ģeopolitisku faktoru kopums, taču savu artavu devušas arī izmaiņas nodokļu politikā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Inflācijas pieaugums liecina par ekonomiskās situācijas uzlabošanos

Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists, 10.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc divu mēnešu deflācijas jūlijā Latvijā atkal ir atgriezusies neliela inflācija, un salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar jūniju patēriņa cenas jūlijā Latvijā ir augušas par 0,2%, kas ir diezgan netipiski, jo jūlijā sezonālo faktoru ietekmē parasti samazinās apģērbu un pārtikas cenas. Inflācijas pieaugums jūlijā ir kārtējais signāls par salīdzinoši strauju Latvijas un arī globālās ekonomikas atkopšanos no COVID-19 šoka.

Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos arī jūlijā vislielākā ietekme uz patēriņa cenu izmaiņām bija degvielas un pārtikas cenu svārstībām. Līdz ar naftas ieguves apjomu samazinājumu un ekonomiskās aktivitātes kāpumu naftas cenas pasaulē ir pakāpušās līdz aptuveni 40-45 ASV dolāriem par barelu no aptuveni 20 dolāriem aprīļa otrajā pusē. Šis cenu kāpums redzams arī Latvijas benzīntankos, kur jūlijā cenas pieauga par 3,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā gada inflācija nedaudz pakāpusies, salīdzinot ar jūliju, sasniedzot 2.8% atzīmi. Inflācijas paātrinājumu augustā noteicis alkoholisko dzērienu un augļu cenu kāpums, savukārt no vēl straujāka kāpuma atturēja lēnāks pieaugums degvielas, apģērbu un pakalpojumu cenās, informē Swedbank ekonomiste Linda Vildava.

Gada inflācija augustā auga straujāk galvenokārt alkoholisko dzērienu un augļu cenu pieauguma dēļ. Alkoholisko dzērienu cenas gada laikā pieauga par 6%. Savu lomu cenu kāpumā neapšaubāmi spēlē akcīzes nodokļa kāpums šogad. Tomēr daļēji tas ir arī bāzes efekts. Alkoholisko dzērienu cenu palielinājums augustā mēneša griezumā bijis vien 0.1%, bet pērn augustā cenas samazinājās. Tā rezultātā pieaugums gada griezumā ir lielāks. Augļu cenas savukārt pēc vairāku mēnešu samazinājuma pieauga par aptuveni 4% gada laikā.

Tomēr lēnāks degvielas un apģērbu cenu kāpums pieturēja gada inflāciju no vēl straujāka palielinājuma. Pirmais saistāms ar globālās naftas cenas tendencēm, kamēr lēnāks apģērbu cenu kāpums – ar sezonālo izpārdošanu atskaņām. Arī pakalpojumu cenas augustā augušas lēnāk, salīdzinot ar citiem šī gada mēnešiem. Ja iepriekšējos gada mēnešos pakalpojumu cenas augušas par vidēji 3.4% gada laikā, tad augustā kāpums bija 2.8% apmērā. Lēnāku kāpumu noteica straujāks cenu samazinājums aviobiļetēm, kā arī atpūtas pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamā īpašuma cenas turpina augt

Lelde Petrāne, 20.07.2020

2020.gada pirmajā ceturksnī visstraujāk nekustamā īpašuma cenas augušas Lietuvā

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz pandēmijas ietekmi, vidējās nekustamā īpašuma cenas pasaulē turpinājušas pieaugt arī 2020.gada pirmajā pusē, rāda "Global Property Guide" (GPG) indeksa dati. No Baltijas valstīm vismazākais nekustamā īpašuma cenu pieaugums gada pirmajā ceturksnī vērojams Latvijā, kur tas, salīdzinot ar gadu iepriekš, bija 0,83%.

Pandēmijas izraisītās situācijas dēļ nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā maijā saruka par 43%, un, vērtējot nekustamā īpašuma iegādes un īres cenu attiecību, Rīgā dzīvoklis šobrīd ir mazāk vērtīga investīcija nekā Viļņā un Tallinā, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

2020.gada pirmajā ceturksnī visstraujāk nekustamā īpašuma cenas augušas Lietuvā - vidēji par 5,52%. Līdzīga situācija bija vērojama arī Igaunijā, kur cenas pirmajā ceturksnī pieauga par 4,32%, bet visstabilākā situācija bija Latvijā, vidējām nekustamā īpašuma cenām pieaugot par 0,83%. Kopumā visstraujāk nekustamā īpašuma cenas saskaņā ar GPG indeksu gada sākumā augušas Portugālē (+16,37%), Vācijā (+12%) un Jaunzēlandē (+10,87%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā gada laikā mainījušās dažādu pārtikas produktu cenas?

Žanete Hāka, 10.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada decembrī, salīdzinot ar 2016. gada decembri), palielinājās par 2,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,0 % un pakalpojumiem – par 2,6 %.

To, kā mainījušās pārtikas produktu cenas gada laikā, iespējams uzzināt galerijā! Tajā attēlota cena par 1 kg, ja nav norādīts atsevišķi.

Iepriekšējais gads bija raksturīgs ar pārtikas cenu pieaugumu. Piena cenas pieauga par 13,7 %. Rezultātā sadārdzinājās arī citi piena izcelsmes produkti kā skābais krējums (+26,5 %), kefīrs(+16,8 %), sviests (+55,8 %), biezpiens (+5,8 %), saldais krējums (+17,1 %), siers (+2,6 %). Strauji augušas cenas arī olām (+24,7%). Cenas palielinājušās žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai(+4,1 %), cūkgaļai (+6,0 %) un mājputnu gaļai (+2,6 %). Dārgāki bija āboli (+34,1 %), kartupeļi (+12,0 %) un konditorejas izstrādājumi (+ 2,5 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Prognoze: Patēriņa cenu inflācija Latvijā samazinājusies līdz zemākajam līmenim kopš 2016.gada

Žanete Hāka, 09.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada nogalē patēriņa cenu inflācija Latvijā būs samazinājusies līdz zemākajam līmenim kopš 2016. gada beigām, liecina bankas Citadele aprēķini.

Vidējās patēriņa cenas pērnā gada decembrī Latvijā varētu būt augušas par 0,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, savukārt gada inflācija decembrī būs noslīdējusi līdz 2,2%. Tas būtu zemākais inflācijas līmenis Latvijā kopš 2016. gada nogales, lai gan nodokļu izmaiņu rezultātā jau janvārī atkal gaidāms inflācijas kāpums. Decembrī inflāciju Latvijā visvairāk ietekmēja sezonāls cenu samazinājums apģērbiem un apaviem, kā arī joprojām stabils pakalpojumu cenu pieaugums. Salīdzinājumā ar 2016. gada nogali, pakalpojumu cenas decembrī, visticamāk, būs augušas par 2,3%. Vienlaikus gan pēdējos mēnešos ievērojami pieaugušas pakalpojumu nozares inflācijas gaidas. Tas liek domāt, ka šogad arvien vairāk algu kāpumu izjutīsim arī pakalpojumu cenās un gada laikā tās varētu pieaugt par 3-3,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Kauguru nekustamā īpašuma tirgū - galvenokārt «monstri» un grausti

Laura Mazbērziņa, 13.09.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Kauguros! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Kauguros, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kauguros pieprasītas ir mājas ar zemi, bet tādas iegādāties ir gandrīz neiespējami. Nekustamā īpašuma tirgus piedāvā «monstrus» jeb padomju laika ēkas vai graustus. Investoriem Jūrmalas «pelēkais zirdziņš» Kauguri nav interesanti, stāsta nozares eksperti.

Kauguros ir pieprasītas mājas ar zemi. «Ļoti pieprasītas ir mājas no 100 līdz 150 kvadrātmetriem ainaviskā vietā ar nelielu zemes gabalu, bet to piedāvājumā nav. Vienīgais, ko nekustamā īpašuma tirgus piedāvā, ir padomju laika «monstri» vai grausti. Kauguros pārdošanā ir tikai sērijveida dzīvokļi, ir daži jaunie projekti, bet šie dzīvokļi reti nonāk kopējā tirgū,» saka Inga Freija, SIA «Arco Real Estate» konsultante.

Savrupmājas, kuras ir no 150 līdz 200 kvadrātmetru platībā, Kauguru centrā ap izglītības iestādēm ir cenu diapozonā no 165 līdz 200 tūkstošiem eiro. Savukārt, līča pusē īpašumu cenas ir no 230 līdz pat 370 tūkstošiem eiro. Zemes cenas ļoti atkarīgas no vietas un pieejamām komunikācijām. «Jūrmala ir specifiska - jo tuvāk jūrai, jo zemes cenas ir augstākas. Visumā pircēji varētu būt gatavi pirkt zemesgabalus privātmājas apbūvei cenu robežās no 15 000 līdz 30 000 eiro,» stāsta Lauris Ceplītis, SIA «City Real Estate» konsultants.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būvēt savu namu šobrīd ir ievērojami neizdevīgāk kā iegādāties gatavu

Olga Rudzika, nekustamo īpašumu projektu attīstītāja «Pro Kapital» rīkotājdirektore Latvijā, 30.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja runājam par nekustamo īpašumu, pats aktuālākais jautājums ikvienam, kurš ir sava mājokļa meklējumos, tradicionāli ir – vai šobrīd ir labākais laiks, lai īstenotu lielāko pirkumu savā dzīvē?

Arī šobrīd, kad publiskajā telpā parādās minējumi par iespējamu jaunas krīzes tuvošanos, cenu pieaugumu un to, kurā nekustamā īpašuma tirgus attīstības punktā esam, vērts palūkoties uz to – kāds ir šis brīdis un piedāvājums tiem, kuriem aktuāla sava mājokļa iegāde, un kas jāņem vērā, pieņemot lēmumu.

Darbojoties Baltijas nekustamā īpašuma tirgū jau no neatkarības atjaunošanas brīža, esam pārliecinājušies, ka gadījumā, ja īpašuma iegāde ir aktuāla un vienīgā stratēģija ir gaidīt zemākās cenas punktu, ir lielas izredzes to nekad nesagaidīt vai vienkārši palaist garām. Ja raugāmies uz nekustamā īpašuma cenām šobrīd, tad skaidrs, ka ir labs laiks pirkumam. Protams, ar nosacījumu, ja vien vajadzība ir izsvērta un balstīta šodienas iespējās. Nav jābūt īpašam ekspertam, lai redzētu, ka būvniecības cenas ir augušas daudz straujāk par dzīvokļu pārdošanas cenām. Tas nozīmē, ka jauno projektu pārdošanas izmaksas nākotnē tikai augs un arī būvēt savu namu šobrīd ir ievērojami neizdevīgāk kā iegādāties gatavu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Investējot 40 miljonus eiro, Tallinas ielā taps dzīvojamais kvartāls

Monta Glumane, Laura Mazbērziņa, 02.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs Pro Kapital Grupp, ieguldot 40 miljonus eiro, Tallinas ielā 5/7 plāno attīstīt jaunu dzīvojamo kvartālu.

«Tallinas iela 5/7 ir ideāla vieta, lai radītu jaunu dzīvojamo kvartālu – tā ir pavisam tuvu centram, apkārtnē ir labs transporta tīkls un ir arī iespējas ierīkot zaļu vidi atpūtai,» stāsta Paolo Mikeloci (Paolo Michelozzi), AS Pro Kapital Grupp dibinātājs un vadītājs.

Jaunajā projektā tiek plānoti vairāk nekā 300 dzīvokļi ar kopējo platību vairāk nekā 21 000 kvadrātmetru. Dzīvokļu platības būs no 35 līdz pat 150 kvadrātmetriem. Cenas ietekmēs būvniecības izmaksas un apdares materiālu kvalitāte, kā arī būs atkarīgas no tā, kāds būs skats pa logu. «Mūsu ambīcija nav būvēt tikai jaunas ēkas, bet gan, savienojot pagātni ar nākotni, piešķirt kvartāliem jaunu dzīvi. Atbilstoši pircēju prasībām, dzīvokļi būs pieejami ar pilnu apdari,» komentē P. Mikeloci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kurp virzās naftas cenas?

Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa, 29.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvārī patēriņa cenas Latvijā varētu būt augušas par 0,1%, savukārt gada inflācija saglabāsies nemainīga salīdzinājumā ar decembri un būs 2,1%, liecina bankas Citadele aprēķini.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenām janvārī būs degvielas cenām, kas janvārī būs augušas par aptuveni 4%. Tam par iemeslu ir pasaules naftas cenu kāpums un akcīzes likmju palielinājums. Tāpat janvārī gaidāms sezonāls pārtikas cenu kāpums par aptuveni 1%, ko gan šoreiz piebremzēs samazinātā PVN piemērošana atsevišķiem dārzeņiem un neliels pārtikas cenu kritums pasaulē.

Vienlaikus vairākās preču un pakalpojumu kategorijās janvārī gaidāms arī cenu kritums. Līdz ar sezonas izpārdošanām apģērbu un apavu cenas samazināsies par 7%, un neliels kritums janvārī varētu būt vērojams pakalpojumu cenās.

Sagaidāms, ka sezonāla faktoru rezultātā lētāki būs kļuvuši avio pārvadājumi un izmitināšanas pakalpojumi. Papildus tam janvārī par aptuveni 1,5% samazināsies dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām. Šie visi faktori kopumā kompensēs degvielas un pārtikas cenu pieaugumu, taču turpmākajos mēnešos gan inflācija Latvijā palielināsies. Te liela nozīme būs apstiprinātajām nodokļu izmaiņām, kas patēriņa cenas visvairāk ietekmēs martā un jūlijā, kad pieaugs akcīzes likmes alkoholam un cigaretēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīcijas – atskats un perspektīva

Latvijas Bankas ekonomisti Gintars Bušs un Ieva Opmane, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vienus no lielākajiem pacientu izdevumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem veido tieši maksa par zālēm

Lai spriestu, kā zāles padarīt pieejamākas pacientiem, DB uz apaļā galda diskusiju Kā veidojas cenas zālēm aicina farmācijas jomas pārstāvjus. Diskusijā piedalās Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, Farma Balt aptieka valdes priekšsēdētājs Ilgvars Ķipēns, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes loceklis Imants Sinka, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene.

Starptautiskās organizācijas Health Action International 2014. gada pētījuma, kurā analizētas dažādu zāļu cenas astoņās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, secinājums ir gana skarbs – Latvijā ģimene maksā desmit reizes dārgāk par ārstēšanu ar oriģinālām amoksicilīna zālem nekā ģimene Francijā un 20 reizes dārgāk nekā ģimene Vācijā. Mājsaimniecība Latvijā no saviem ikmēneša ienākumiem par medikamentiem tērē vairāk nekā mājsaimniecības citās ES valstīs. Kā jūs komentētu pētījuma secinājumus?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrusa Covid-19 straujā izplatība un tās ierobežošanai izsludinātais ārkārtas stāvoklis Latvijā un citās pasaules valstīs radījis papildu izaicinājumus arī atkritumu apsaimniekošanas un šķirošanas nozarē. Daļā Latvijas reģionālo poligonu atkritumu šķirošana pirms to noglabāšanas poligonā tiek veikta manuāli, tāpēc vēl vairāk aktualizējušies jautājumi par darbaspēka pieejamību un gatavību šo procesu nodrošināt.

Savukārt ražotāju atbildības sistēmām (RAS), samazinoties dalīti savāktu un sašķirotu atkritumu apjomam, kā arī iespējām tos pārstrādāt, būs grūtības izpildīt normatīvajos aktos noteiktās saistības pret valsti.

Atsevišķos reģionālajos poligonos ir radušās grūtības nokomplektēt maiņas ar darbaspēku, jo bailēs inficēties ar vīrusu darbinieki izvēlas izvairīties no darba pienākumu izpildes. Turklāt drošības aizsarglīdzekļu pieejamība šobrīd tirgū ir ievērojami sarukusi un to cenas augušas. Visi nozares uzņēmumi, apzinoties situācijas nopietnību un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nepārtrauktības nozīmi, ir ieviesuši stingrus piesardzības pasākumus, lai, cik iespējams, pasargātu savus darbiniekus. "Taču diemžēl šobrīd vērojams, ka valsts līmenī netiek pienācīgā līmenī novērtēti riski, ko varētu radīt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu pieejamības pārtraukumi Covid-19 izplatības dēļ," norāda Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) izpilddirektors Armands Nikolajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Tas kļuvis par pirmo lielveikalu tīklu Latvijā, kas sācis īstenot jauno politiku bez pārejas perioda.

Lielveikalu tīkls SKY izlēmis atteikties no sprostos dētu olu tirdzniecības un kļuvis par pirmo lielveikalu tīklu Latvijā, kas sācis īstenot jauno politiku bez pārejas perioda. Lēmums pieņemts, sadarbojoties ar biedrību Dzīvnieku brīvība, Open Wing Alliance dalīborganizāciju Latvijā.

Evija Andrijonoka, SKY lielveikalu tirdzniecības direktore, skaidro: «Jau ilgāku laiku meklējām iespējas izslēgt no sortimenta sprostos dētas olas un piedāvāt pircējiem produkciju, kas atbilst augošajiem dzīvnieku labturības standartiem pasaulē.»

SKY lēmums atspoguļo dzīvnieku labturības tendenci visā pasaulē. Arvien vairāk starptautisku uzņēmumu apņemas uzlabot industriālās lopkopības praksi, atsakoties no sprostos turētu dējējvistu olām. Par atteikšanos paziņojuši Costco, Walmart, Aldi, Lidl, Carrefour, Tesco, Spar, Coop un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Viedoklis: Ilgā zemo procentu likmju perioda riski eirozonā

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 18.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā bankas (ECB) Padome 2009. gadā veica strauju savu noteikto likmju samazināšanu, kad galveno refinansēšanas operāciju likme tika samazināta līdz 1%. Savukārt 2014. gadā tā tika samazināta līdz 0.05%. Var teikt, ka zemu procentu likmju periods eiro zonā ir jau 8 gadus. Bet runa nav par konkrētu laika perioda ilgumu, bet par riskiem un to uzkrāšanos.

Jāpiekrīt tiem finanšu ekonomistiem, kuriem ir pārliecība, ka ilgstošs periods ar zemām procentu likmēm palielina nākotnes riskus un krīžu iespējamību, viņi iesaka regulāri izskatīt iespēju sākt procentu likmju palielinājumu un nelietderīgi neizmantot zemo procentu likmju periodu ilgāk, nekā tas patiešām būtu nepieciešams.

Sers Džons Templetons (amerikāņu-angļu finansists, filantrops un vairāku grāmatu autors) kļuva pazīstams kā globālo kopējo ieguldījumu fondu viens no radītājiem un labi izprata ekonomikas un finanšu tirgus cikliskumu. Daži principi vienmēr paliek nemainīgi, arī tas, ka ar laiku jebkurā sistēmā parādās riski. Vēsturiski visai bieži pārāk augsts un straujš kāda aktīva cenas pieaugums pēc tam mijas ar šī aktīva strauju cenas kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 25.04.2020

Vismaz šobrīd nav pazīmju, ka šis naftas tirgum būs vien īstermiņa šoks un pārskatāmā nākotnē cenu haoss beigsies.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejvielu tirgū notikumi attīstījušies gluži kā no kādas neiedomājamas fantastikas grāmatas vai kinofilmas, ieņemot svarīgāko notikumu pirmo pozīciju "Db.lv" piedāvātajā pasaules finanšu notikumu apskatā.

1. Nafta atzīmējas zem nulles

ASV aprīļa otrajā pusē fiksēta situācija, ka melnā zelta pārdevēji piemaksā pircējiem, lai tie tikai paņem pretī šo resursu. Vismaz šobrīd nav pazīmju, ka šis naftas tirgum būs vien īstermiņa šoks un pārskatāmā nākotnē cenu haoss beigsies. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) rēķina, ka pandēmija no pasaules naftas pieprasījuma šomēnes, ja salīdzina ar pagājušā gada aprīli, varētu būt nocirpusi gandrīz 30 miljonus barelu dienā. Tādējādi pasaulē naftas pārprodukcija joprojām ir milzīga un ir pieņēmums, ka šo resursu ātri vien vienkārši trūks, kur uzglabāt.

Pēdējā laikā ļoti zems ir arī daudzu "uzticamāko" valdību obligāciju ienesīgums. Daļēji tas liecina par lielu finanšu tirgus dalībnieku pieprasījumu pēc drošības. Šajā tirgū gan milzīgas intervences, uzpērkot parādus, veic centrālās bankas. Tāpat spīd drošais patvērums zelts, kura cena īstermiņā var tuvoties 1800 ASV dolāriem par Trojas unci. Piemēram, investīciju bankas "Bank of America" eksperti izteikušies, ka ASV Federālo rezervju sistēma "zeltu drukāt nevar" un paredz šī metāla vērtības pieaugumu līdz trīs tūkstošiem ASV dolāru par Trojas unci. Pagaidām pretējais vērojams lielākajos akciju tirgos. Kopš marta otrās puses cenas tajos pieaugušas par 25%. Akciju mijēji ignorē katastrofālos ekonomikas datus un acīmredzami cer uz to un gatavi riskēt, ka sliktākais ir aiz muguras un milzīgās centrālo banku un valdību ekonomikas stimulēšanas programmas pasargās no nelabvēlīgu scenāriju materializēšanās. Signāli tirgos ir pretrunīgi, un to, kam galu galā būs taisnība, rādīs vien laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Latvijas pasts» iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jauno tarifu projektu, kas paredz būtisku cenu pieaugumu vēstuļu sūtīšanai, savukārt atsevišķu pasta pakalpojumu cena samazināsies.

Jaunais tarifu projekts liecina, ka, piemēram, vienkārša pasta sūtījuma A klases svarā līdz 20 gramiem nosūtīšanas maksa no līdzšinējiem 0,57 eiro pieaugs līdz vienam eiro, kas ir 75,4% pieaugums.

Tarifu projekts liecina, ka maksa par vienkāršu pasta sūtījumu svarā līdz 500 gramiem pieaugs no līdzšinējiem 1,10 eiro līdz 1,30 eiro, kas ir 18,2% pieaugums, savukārt svarā līdz vienam kilogramam maksa samazināsies - no līdzšinējiem 1,71 eiro līdz 1,60 eiro, kas ir par 6,4% mazāk.

Vēstules nosūtīšana uz Eiropu kļūs divas reizes dārgāka - no 0,78 eiro līdz 1,60 eiro. Savukārt pasta sūtījumi uz Eiropu kļūs ievērojami lētāki - svarā līdz 500 gramiem sūtījuma nosūtīšana maksās 2,40 eiro līdzšinējo 4,20 eiro vietā, bet sūtījumi līdz vienam kilogramam maksās par 30% lētāk - no līdzšinējiem 6,47 eiro līdz 4,30 eiro. Šādi sūtījumu tarifi būs spēkā arī uz vairums valstīm ārpus Eiropas, piemēram, uz Ameriku un Krieviju, kas ir ievērojami lētāk nekā līdz šim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Straujais akciju kritums: veselīga korekcija vai sākums dziļākām problēmām?

Luminor ekonomikas eksperts Gints Belēvičs, 06.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laiks rādīs, vai šī ir tikai korekcija vai tomēr iezīmē plašākas tendences globālajā kapitāla vērtspapīru tirdzniecībā.

Daudzi eksperti šo cenu kritumu uzskata par veselīgu korekciju, kas tirgum bija nepieciešama, jo jau ilgāku laiku akciju cenas ir augušas bez vērā ņemamu kritumu periodiem. Tā kā globāli fundamentālie rādītāji joprojām ir ļoti labi – IKP aug gandrīz visās pasaules valstīs, bezdarbs turpina samazināties un arī inflācija ir mērena – šādam viedoklim ir pamats. Tomēr tirgu bažīgu dara inflācijas gaidas, kas potenciāli varētu izpausties arī augstākās procentu likmēs. Tas savukārt varētu destabilizēt finanšu tirgus, kuri gadiem balstīti ar ļoti pretimnākošo monetāro politiku un zemām procentu likmēm.

Šīs investoru bailes arī ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tie izvēlējušies arvien vairāk atbrīvoties no riskantajiem aktīviem, piemēram, uzņēmumu akcijām vai izejvielām, nemaz nerunājot par kriptovalūtām, kur, piemēram, Bitcoin vērtība mēneša laikā ir zaudējusi divas trešdaļas no savas vērtības.

Komentāri

Pievienot komentāru