Latvijas tenisiste Anastasija Sevastova svētdien ASV atklātā čempionāta astotdaļfināla spēlē pret pieckārtējo Grand Slam turnīru uzvarētāju Mariju Šarapovu nodemonstrēja savu raksturu un aukstasinību, izcīnot uzvaru trīs setos un otro gadu pēc kārtas sasniedzot šo sacensību ceturtdaļfinālu.

Fotogalerija skatāma augstāk!

Sevastova grūtā cīņā, kura ilga divas stundas un 18 minūtes, svinēja uzvaru ar 5-7, 6-4, 6-2.

Turnīrā ar 16.numuru izliktā Sevastova, kura pasaules rangā atrodas pozīciju zemāk, pērn ASV atklātajā čempionātā aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, savukārt kādā no Grand Slam turnīriem viņa labāko 16 skaitā spēlēja trešo reizi karjerā, astotdaļfinālā cīnoties arī 2011.gada Austrālijas atklātajā čempionātā.

Par ceturtdaļfināla sasniegšanu Sevastova nopelnījusi 430 WTA ranga punktus, kas viņai ļaus saglabāt vietu pasaules ranga 20 labāko skaitā arī pēc šī turnīra beigām.

Nākamajā kārtā, kurā notiks jau cīņa par pusfinālu, Sevastova tiksies ar amerikānieti Sloeinu Stīvensu, kura rangā ir 83.vietā. Stīvensa svētdien ar 6-3, 3-6, 6-1 uzvarēja vācieti Jūliju Gērgesu, kurai turnīrā bija 30.numurs, bet rangā viņa ir trīs pozīcijas zemāk.

Neraugoties uz tehnoloģiju uzvaras gājienu, papīra kartes, tāpat kā grāmatas, nepazudīs, uzskata Karšu izdevniecība Jāņa sēta galvenais redaktors un līdzīpašnieks Jānis Turlajs.

Līdz ar tehnoloģiju attīstību arī Jāņa sēta no klasiskas karšu izdevniecības pārtapusi informācijas tehnoloģiju uzņēmumā, kurš, spītējot globālo kompāniju (Google, Waze u.c.) dominancei, spējis atrast savu nišu tādos IT pakalpojumos, kas saistīti ar ģeotelpisko komponentu.

«Ar karšu zīmēšanu aizrāvos jau skolas laikos. Padomijā vienkāršajam pilsonim precīzas kartes iegādāties nebija iespējams, tāpēc centos veikalā pirktās «uzlabot», papildinot to saturu ar dažādām detaļām, vai zīmēt pats. Likumsakarīga bija arī izvēle studēt ģeogrāfiju,» atminas J. Turlajs.

90.gadu sākumā J. Turlajs saņēma piedāvājumu veidot pirmo atjaunotās Latvijas autoceļu atlantu. Tā sākās viņa profesionālā karjera kartogrāfijā. Jāņa sētā viņš izveidoja aizrautīgu profesionāļu komandu, kam darbs bija kas vairāk par iztikas avotu. «Šīs pamatvērtības Jāņa sētā saglabājušās joprojām, par ko esmu ļoti pateicīgs kolēģiem un lepojos ar viņiem,» atzīst J. Turlajs. Lai arī 90.gadus mēdz dēvēt par «mežonīgā kapitālisma periodu», atskatoties pagātnē, J. Turlajs to drīzāk varētu saukt par «romantiskā kapitālisma periodu,» jo, lai arī bija jāstrādā garas stundas pieticīgos apstākļos, tika radītas jaunas lietas, kas līdz tam nebija iespējamas.

Latvijas sieviešu tenisa otrā rakete Anastasija Sevastova otrdien pirmo reizi karjerā sasniedza «Grand Slam» turnīra pusfinālu, ASV atklātā čempionāta ceturtdaļfināla mačā uzvarot pērnā gada šī turnīra uzvarētāju Sloeinu Stīvensu.

Sevastova amerikānieti sagrāva ar rezultātu 6-2, 6-3, revanšējoties viņai par pērn šī turnīra ceturtdaļfinālā piedzīvoto zaudējumu.

Latvijas tenisiste, kura pasaules rangā ir 18.vietā, bet turnīrā izlikta ar 19.numuru, uzvarēja šī brīža planētas trešo raketi.

Līdz šim tieši ASV atklātais čempionāts bijis Sevastovai veiksmīgākais, jo viņa iepriekšējos divos gados tika līdz tā ceturtdaļfinālam, bet tagad liepājniece ir spērusi vēl soli tālāk.

Par pusfināla sasniegšanu Sevastova ir nopelnījusi 780 WTA ranga punktus.

Latvijas tenisiste pusfinālā tiksies ar planētas astoto raketi Karolīnu Plīškovu no Čehijas vai slaveno amerikānieti Serēnu Viljamsu, kura WTA rangā ieņem 26.vietu un turnīrā izlikta ar 17.numuru.

Pagājušajā nedēļas nogalē Valsts policija rīkojusi vērienīgas kratīšanas ar mērķi apkarot nelegālo akcīzes preču apriti Rīgas Centrāltirgū. Kratīšanu laikā atsavināts liels daudzums tabakas izstrādājumu un noziedzīgā ceļā iegūtu finanšu līdzekļu. Aizdomās par nelegālo akcīzes preču apriti Rīgas Centrāltirgū likumsargi aizturēja 15 personas, no kurām desmit ir organizētu noziedzīgu grupu dalībnieki. Septiņām aizturētajām personām ir piemērots drošības līdzeklis apcietinājums. Uzsākto kriminālprocesu ietvaros joprojām turpinās aizdomās turēto aizturēšana, informē Valsts policija.

Mērķtiecīgi cīnoties ar nelegālo akcīzes preču apriti Rīgas Centrāltirgū, Valsts policija bija nonākusi pa pēdām organizētām grupām, kuru dalībnieki ir saistīti ar šo nelegālo rūpalu.

Sestdien, 4. novembrī, nolūkā tirgus teritorijā un aizdomās turēto organizēto grupu dalībnieku īpašumā esošajos objektos atrast un atsavināt nelikumīgus alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvalde organizēja vērienīgas kratīšanas, kurās iesaistījās arī Speciālo uzdevumu bataljons un Kinologu nodaļa ar narkotiku un tabakas izstrādājumu meklēšanā apmācītiem dienesta suņiem. Kratīšanās piedalījās arī Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes kinologi ar dienesta suņiem, kas apmācīti naudas un tabakas izstrādājumu meklēšanā, kā arī Rīgas pašvaldības policija.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Mārtiņš Vimba, SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta vadītājs.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

1. Esam spēcīga, erudīta ģeogrāfijas un ģeotelpisko tehnoloģiju fanu komanda.

2. Uzņēmums ir lielākais ģeotelpisko risinājumu, pakalpojumu, karšu un ģeogrāfijas mācību līdzekļu izstrādātājs un izdevējs Baltijā.

3. Esam izvirzījuši nopietnu ambīciju turpināt augt un attīstīties ārpus Baltijas reģiona.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pamatskolas gados Smiltenes vidusskolā, kur mācījos, taisnā ceļā no Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātes par ģeogrāfijas skolotāju ieradās strādāt enerģijas pārpilnais un aizrautīgais Ilgvars Ābols, kurš šobrīd ir Vidzemes Augstskolas Tūrisma un atpūtas studiju virziena direktors un pasniedzējs. Viņa stāsti, organizētie pārgājieni, aktivitātes un savdabīgais ģeogrāfijas pasniegšanas stils un jauniešu virzīšana uz Jauno Ģeogrāfu skolu aizrāva dučiem pusaudžu, kas vēlāk kļuva par LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes studentiem. Ģeogrāfija kļuva par sirdslietu un tālākā nonākšana kārotākajā katra ģeostudenta sapņu uzņēmumā bija tikai laika jautājums.

Ar mērķi stiprināt tirgus pozīcijas Baltijas jūras reģionā SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta ir iegādājusies Somijas tūrisma karšu tirgus līderi – kompāniju Oy e-City Ab, kas pazīstama ar tās reģistrēto preču zīmi CITY-OPAS®.

Uzņēmuma kontrolpaketes iegāde atbilst SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta stratēģijai palielināt eksporta īpatsvaru un apjomu uzņēmuma apgrozījumā, stiprināt pozīcijas Ziemeļeiropas tirgū, iegūstot kanālus, kontaktus un bāzi SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta pakalpojumu un produktu pārdošanai.

SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta valdes loceklis Mārtiņš Vimba norāda, ka «Somijas uzņēmuma iegādes galvenais mērķis ir palielināt abu kompāniju biznesa apjomu un vērtību, efektīvi un sinerģiski izmantojot abu uzņēmumu pieredzi un zināšanas, apvienojot paralēlās un saistītās aktivitātes». «CITY-OPAS® tirgus daļa, kompetence, reputācija un zīmola atpazīstamība, kā arī kontakti un vairāk nekā 15 gadu darījumu vēsture ar visu nozīmīgāko Somijas ekonomisko reģionu un pašvaldību tūrisma informācijas centriem un mediju partneriem nodrošinās būtiskas iespējas un kanālu SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta portfelī esošo produktu pārdošanai, jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai un eksporta kāpumam uz Somiju,» skaidro M. Vimba.

Latvijas lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs uzsākusi lauku tūrisma mārketinga projektu, kurā veidos un popularizēs lauku tūrisma produktus, kas balstīti uz lauku resursiem un tradicionālajām vērtībām: vietējo un reģionālo ēdienu, kultūru un lauku amatniecību, lauku produkcijas ražotājiem.

Šobrīd norit darbs pie Lauku labumu saimniecību apkopošanas un apskates. Tās ir saimniecības, kas atvērtas apmeklētājiem un piedāvā ekskursiju pa saimniecību, piemēram, nogaršot vai iegādāties saražotos lauku labumus, izmēģināt amatu prasmes.

Ražojošas lauku saimniecības, arī naturālās saimniecības, amatniekus un citus, kuri vēlas iekļauties Lauku labumu piedāvājumā aicina pieteikties Lauku ceļotājā, sūtot e-pastu: [email protected] ar saimniecības nosaukumu, saimnieku vārdu, kontaktiem (e-pasta, pasta adresi, tālruni) un informāciju par saimniecības nodarbošanās veidu.

Lauku ceļotājs aicina arī uz pirmajām info dienām, lai informētu par aktivitātēm projektā un iespējām iesaistīties tajā uzņēmējiem:

Daļa banku klientu pauduši aizdomas par kredītiestāžu īstenoto teritoriālo diskrimināciju, jo tās negribīgi piešķir vai vispār atsaka hipotekāros kredītus lauku māju un lauku viensētu iegādei. Iedzīvotāji banku filiālēs reģionos saņēmuši kreditēšanas atteikumus ar skaidrām norādēm, ka izvēlētie lauku īpašumi pārsniedzot vēlamo kilometru skaitu attālumā no pilsētas vai novada centra, vēsta raidījums LNT TOP10.

Bankas uzsver, ka primārie faktori hipotekārā kredīta piešķiršanā vai noraidīšanā ir cilvēku maksātspējas izvērtēšana, pirmās iemaksas apmērs un īpašuma tirgus vērtība, tomēr raidījumā apkopotās atsevišķās individuālās pieredzes liecina par nepieciešamību īpašumam būt 5 kilometru rādiusa robežās ap pilsētām.

Piemēram, raidījumā intervētajai kurzemniecei Ervitai Stasei kreditēšanu atteikušas trīs bankas, tiklīdz uzzināja īpašuma atrašanās vietu – Medzes pagasts, kas ir 17 kilometrus no Liepājas: «Mēs esam gandrīz atmetuši sapni par lauku māju, jo bankām ir uzstādījums, ka īpašumam ir jābūt 5 kilometru rādiusā ap pilsētu. Viņiem neinteresē, cik ir īpašumam zeme klāt, kāds ir stāvoklis mājai. Viņiem interesē principā šis rādiuss.»

Rīgas Centrāltirgus un tā pasaulē slavenie paviljoni pirmo reizi apmeklētājiem durvis vēra tālajā 1930. gadā, un arī pēc 90 gadiem tā ir viena no rīdzinieku un pilsētas viesu iemīļotākajām vietām.

Par Centrāltirgus sīvo cīņu ar lielveikaliem par klientu un gana ambiciozajiem nākotnes attīstības plāniem stāsta tā valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.

Daudzus rīdziniekus ir satraukusi ziņa par Rūpniecības preču paviljona atklāšanu bijušā Piena paviljona vietā. Ir izskanējusi dažāda informācija, bet kā tad ir patiesībā, kāpēc tika pieņemts šāds lēmums, un kas notiks ar Rūpniecības preču paviljonu nākotnē?

Jā, pirms kāda laika šī ziņa patiešām bija satraukusi sabiedrību, un, lai viestu skaidrību, mēģināšu saglabāt stāsta hronoloģiju. 2016. gadā, kad Rīgas pilsēta uzsāka darbu pie kanālmalas revitalizācijas projektu īstenošanas, kas paredzēja arī Rīgas Centrāltirgus pazemes pilsētas atjaunošanu, mūsu pusē tika pieņemts lēmums, ka kopā ar kanālmalas atjaunošanas darbiem mēs atjaunosim Zivju paviljonu.

Pavisam nesen Rīgas Centrāltirgū tika atvērts Rūpniecības preču paviljons, kurā pārcēlusies liela daļa preču, kas iepriekš tika tirgotas nojumēs Gogoļa laukumā. Turpinoties drēbju bodīšu un importēto augļu uzvaras gājienam Centrāltirgū, Rīga neatgriezeniski zaudēs ne tikai vērienīgu tūrisma objektu, bet arī vietu, kur rīdzinieku ģimenes varētu iegādāties pašmāju zemnieku un amatnieku produkciju.

Aicinu Rīgas domes un tirgus vadību sēsties pie saruna galda un definēt vienotus tirgus attīstības mērķus un stratēģiju.

Situācijā kļūst aizvien sliktāka

Kamēr daudzās vecās Eiropas valstīs tirgus joprojām ir vieta, kuru apmeklē tūristi, lai iepazītu tradicionālās garšas, kā arī iegādātos zemnieku un amatnieku produkciju, kā arī vieta, kur brīvdienās var doties ģimenes, kas dod priekšroku pašmāju produktiem, situācijā Rīgā kļūst aizvien sliktāka. Vairāk nekā desmit gadus Rīgas Centrāltirgus soli pa soli degradējas, degradējot vidi un apdraudot tirgus kultūru kopumā.

No vēstures mantojuma par lupatu bodi

Centrālais tirgus nav tikai vieta, kur iepirkties – tas ir UNECSO mantojums. Tie ir paviljoni ar interesentu vēsturi, kuros nav vietas veikalu tīkliem, nekvalitatīviem apģērbiem vai lētām precēm no Ķīnas. Nav māksla pārvērst vēstures mantojumu par lupatu bodi, bet attīstīt, lai tas būtu ne tikai atbalsts Latvijas zemniekiem un ražotājiem, bet arī tūristu magnēts. Šaubos, vai tūristi vēlēsies apskatīt drēbju bodes un augļus no vairumtirdzniecības bāzēm?!

SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta 2012. gadā palielinājusi apgrozījumu, tāpat līdz 33% paaugstinājusies arī uzņēmuma bruto rentablitāte, kas ļāva Karšu izdevniecībai Jāņa sēta teju divkāršot peļņu, liecina Lursoft dati.

Pērn uzņēmuma apgrozījums veidoja 1,2 milj. Ls jeb par 13,55% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas pieauga par 97,73%, sasniedzot 158,252 tūkst. Ls.

2012. gadā uzņēmums veicis investīcijas, attīstot ģeoinformācijas sistēmas JS Baltija, kas tiek attīstīta no 1999. gada, trešo versiju. Tāpat par pērnajā gadā nozīmīgu notikumu uzņēmumā atzīta Lielā Latvijas atlanta izdošana.

Savukārt šā gada aprīlī SIA Karšu izdevniecības Jāņa sēta pārdeva savu interneta transporta kontroles sistēmu seko.lv uzņēmumm GSM Apsardze.

Db.lv jau vēstīja, ka SIA Karšu izdevniecības Jāņa sēta bija viens no uzņēmumiem, kas šā gada sākumā viesojās Silīcija ielejā, kur uzņēmuma pārstāvjiem bija iespēja tikties ar potenciālajiem partneriem.

Izmaiņas juridiskajos datos vakar reģistrējusi arī SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta, liecina Lursoft dati.

Kopš vakardienas uzņēmuma pamtkapitāls reģistrēts eiro, to veido 106,7 tūkstoši eiro. Tāpat kā līdz šim, arī pēc izmaiņu reģistrācijas 44% SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta daļu pieder Jānim Turlajam, bet 56% - SIA Solvina Capital Management.

Būtiskākas izmaiņas skārušas SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta valdi un padomi. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja vietu atstājis Jānis Turlajs, kurš kopš vakardienas iecelts par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju, līdz ar to līdzšinējais padomes vadītājs Sandijs Āboliņš-Ābols kļuvis par padomes locekli.

Pilnvaru termiņš pagarināts arī līdzšinējai padomes loceklei Ingai Stabulniecei, kura mēto amatu ieņem jau kopš 2010.gada 20.augusta.

Kopš 2013. gada Rīgas Centrāltirgus zivju paviljonā ir pieaugošs nomniekus skaits, kas liecina, ka ir palielinājusies konkurence, tajā skaitā cenu konkurence, secinājus Konkurences padome (KP) īstenojot uzraudzību par zivju un zivju produktu tirdzniecību Rīgas tirgos.

Vienlaikus KP novērojusi, ka šajā laika periodā Rīgas Centrāltirgū ir notikusi arī tirdzniecības platību koncentrēšanās. Proti, 2016. gadā ir vairāki lieli tirdzniecības platību nomnieki, kamēr 2013. gadā bija viens izteiks līderis.

«Lielākie nomnieki zivju paviljonā bieži nomā vairākas tirdzniecības platības. KP ieskatā tas pircējiem var radīt maldīgu priekšstatu, ka konkurējošo tirgotāju ir daudz vairāk nekā to patiesais skaits. Ņemot vērā, ka atsevišķās viena tirgotāja tirdzniecības vietās zivju produkti tiek tirgoti par vienādu cenu, tas var radīt arī maldīgu priekšstatu, ka ir notikusi vienošanās par cenām,» teikts VK paziņojumā presei.

Vērtējot nomas maksas piemērošanas principus, KP secināja, ka Rīgas Centrāltirgus zivju paviljonā tirdzniecības vietas nomas maksa ir augstāka nekā citos Rīgas tirgos, kas varētu būt izskaidrojums ar šī tirgus statusu - tā ir nozīmīga iedzīvotāju iepirkšanās vieta, kur ir pieejams plašs zivju un citu preču sortiments. Vairākumā gadījumu Rīgas Centrāltirgus nomnieki nav interesējušies par tirdzniecības iespējām citos Rīgas tirgos, jo uzskata, ka tas nav rentabli un tie nespēj konkurēt ar šo tirdzniecības vietu apkārtnē esošajiem lielveikaliem. Tajā pašā laikā KP neguva informāciju, ka uzņēmēji, kas tirgo zivju produktus mazajos tirgos, vēlētos uzsākt darbību Rīgas Centrāltirgū.

2016. gadā lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5 % vairāk nekā 2013. gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5 %, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība vidēji vienā lauku saimniecībā palielinājās par 20 % (no 23,0 ha 2013. gadā līdz 27,6 ha 2016. gadā). 2016. gadā vienā lauku saimniecībā bija nodarbināti vidēji 2,3 cilvēki, kas ir par 9,5 % vairāk nekā 2013. gadā. Lielākās lauku saimniecības bija Zemgalē un Kurzemē, kur vidēji viena saimniecība apsaimniekoja attiecīgi 35,7 ha un 33,6 ha izmantotās LIZ.

Graudaugu sējumu platības vidēji vienā saimniecībā palielinājās par 3,6 ha – no 24,7 ha 2013. gadā līdz 28,3 ha 2016. gadā. Palielinājušās arī kartupeļu stādījumu platības – no 0,6 ha 2013. gadā līdz 0,9 ha 2016. gadā un lopbarības-zaļbarības kultūru platības par 2,9 ha, 2016. gadā, sasniedzot 17,2 ha vidēji vienā lauku saimniecībā. Rapšu sējumu platības samazinājās par 9,3 ha līdz 50,4 ha vidēji vienā saimniecībā pērn.

Latvijas sieviešu tenisa pirmā rakete un šī gada Francijas atklātā čempionāta uzvarētāja Aļona Ostapenko ceturtdien ar skaistu uzvaru pār spēcīgo čehieti Karolīnu Plīškovu noslēdza sev un valstij vēsturisko sezonu.

Ostapenko sezonas noslēguma turnīra «WTA Finals» apakšgrupas trešajā mačā guva panākumu ar rezultātu 6-3, 6-1.

Mačs iesākās ļoti līdzīgā cīņā, tomēr Plīškovai neizdevās salauzt Latvijas sportisti un pēc tam viņa padevās. Otrajā setā Ostapenko pie savas serves zaudēja vien trijās izspēlēs, no kurām divas bija Latvijas sportistes dubultkļūdas.

«Zaudēju pirmajos divos mačos, tomēr ir lieliski šeit būt un noslēgt šādi sezonu. Viņa ir lieliska spēlētāja ar lielisku sezonu, bet man šodien nebija, ko zaudēt, tāpēc centos izbaudīt katru mirkli,» pēc dueļa pauda Ostapenko, savu sezonu nosaucot par lielisku.

Ostapenko šobrīd ir WTA ranga septītajā vietā un gadu noslēgs vai nu šajā pozīcijā, vai arī būs astotā. Savukārt Plīškova šobrīd atrodama trešajā pozīcijā, turklāt joprojām arī pretendē uz atgriešanos līderpozīcijā.

Amerikāņu tenisa zvaigzne Serēna Viljamsa saņēmusi naudas sodu par pārkāpumiem ASV atklātā čempionāta finālā, kamēr Sieviešu tenisa asociācija (WTA) nostājusies tenisistes pusē.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka sestdien ASV atklātā čempionāta sieviešu vienspēļu turnīrā triumfēja Japānas tenisiste Naomi Osaka, kura ar rezultātu 6-2, 6-4 pārspēja titulēto Viljamsu.

Osakas pirmo «Grand Slam» titulu aizēnoja viņas pretinieces uzvedība kortā. Amerikāņu zvaigzne otrā seta astotajā geimā tika sodīta ar zaudētu geimu, jo mača laikā neatļauti saņēma trenera palīdzību, lauza raketi un apvainoja spēles galveno tiesnesi Karlosu Ramosu, nosaucot viņu par zagli un solot, ka viņš vairs nekad netiesās Viljamsas spēles.

ASV Tenisa asociācija («USTA») lēmusi, ka par šiem pārkāpumiem viņai jāmaksā attiecīgi 4000, 3000 un 10 000 ASV dolāru sodi jeb kopā 17 000 ASV dolāri (14 685 eiro). Tiesa, tā gan ir niecīga daļa no 1,85 miljonu ASV dolāru prēmijas, ko viņa saņēma par fināla sasniegšanu.

2016. gadā produkciju tikai savam patēriņam ražoja 46,2 % saimniecību, bet 53,8 % savu saražoto produkciju pārdeva, kas ir par 9,9 % vairāk salīdzinājumā ar 2013. gadu. Visu saražoto produkciju pārdeva 6 % saimniecību jeb par 2,7 % vairāk nekā 2013. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma rezultāti.

2016. gadā vidējo un lielo lauku saimniecību skaits kopumā pieaudzis par 26,8 %, kopā apsaimniekojot 71,1 % no visas izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platības jeb par 9,5 % vairāk nekā 2013. gadā.

2016. gadā bija 69,9 tūkst. ekonomiski aktīvu lauku saimniecību (ar izmantoto LIZ lielāku nekā 1 ha vai standarta izlaidi lielāku par 70 eiro neatkarīgi no platības), kas apsaimniekoja 1930,8 ha izmantotās LIZ platības. Salīdzinot ar 2013. gadu, kopējais ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits 2016. gadā samazinājās par 14,5 %, bet izmantotās LIZ platība pieauga par 2,8 %. Būtiski samazinājās mazo lauku saimniecību skaits – par 19,2 % jeb 14,1 tūkst., salīdzinot 2013. gadu.

Latvijas tenisa zvaigzne Aļona Ostapenko otrdien Vimbldonas čempionāta ceturtdaļfinālā ar 3-6, 5-7 piekāpās pieckārtējai šo sacensību uzvarētājai Venusai Viljamsai no ASV.

Līdz ar to vien 20 gadus vecā Ostapenko nākamnedēļ nepiedzīvos debiju pasaules ranga pirmajā desmitniekā, kas būtu noticis, uzvarot Viljamsu, tomēr turnīrā kopumā Latvijas tenisiste nodemonstrēja cienījamu sniegumu.

Ostapenko šis mačs neiesākās pārāk veiksmīgi, jo otrajā geimā Viljamsa lauza viņas servi un pēcāk izvirzījās vadībā ar 3-0. Pieredzējušās amerikānietes serve bija ļoti spēcīga, lai gan garākās izspēlēs viņai tik labi neklājās. Latvijas tenisistes pretiniece pirmajā setā spēlēja racionāli, uzsvaru liekot uz savu servi, tomēr astotajā geimā Ostapenko pieļāva dubultkļūdu un pēc tam nākamajā izspēlē sita bumbiņu tīklā, kas Viljamsai ļāva panākt «vienādi». Tomēr tas neizsita viņu no ritma un savu servi viņa gan nosargāja.

Pēdējo 3 gadu laikā Latvijā vidēji vienā lauku saimniecībā apsaimniekotā lauksaimniecības zemes platība pieaugusi par 19,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Lauku saimniecības Latvijā kļūst lielākas – 2016. gadā izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība vidēji vienā lauku saimniecībā bija par 19,6 % vairāk nekā 2013. gadā un par 27,9 % vairāk nekā 2010. gadā. Arī kopējā lauksaimniecības kultūru sējumu platība vidēji vienā lauku saimniecībā pieaugusi no 12,5 ha 2010. gadā līdz 14,0 ha 2013. gadā un 17,4 ha 2016. gadā. Kopumā kultūru sējumu platība vidēji vienā lauku saimniecībā 2016. gadā bija par 24,3 % lielāka nekā 2013. gadā un par 39,2 % lielāka nekā 2010. gadā.

Salīdzinot iepriekšējo struktūras apsekojumu rezultātus, vērojama tendence, ka graudu audzētāju saimniecībās palielinās graudaugu sējumu platības. 2016. gadā vidēji vienā graudaugu audzētāju saimniecībā audzēja 30,4 ha graudaugu jeb par 23,1 % vairāk nekā 2013. gadā un par 51,7 % vairāk nekā 2010. gadā. Turpretim, tehnisko kultūru audzētāju saimniecībās šīs grupas kultūraugu sējuma platība vidēji vienā saimniecībā samazinājās no 57,0 ha 2010. gadā un 55,4 ha 2013. gadā līdz 51,1 ha 2016. gadā. 2016. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, tehnisko kultūru sējumu platības vidēji vienā saimniecībā samazinājušās par 7,7 %.

Latvijas labākais tenisists Ernests Gulbis prestižā Indianvelsas Masters 1000 sērijas turnīra vienspēļu sacensību ceturtās kārtas jeb astotdaļfināla mačā, nerādot pārāk labu sniegumu, trešdien ar 7-6 (7:0), 4-6, 6-2 pieveica spāni Roverto Bautistu Agutu.

Līdz ar to Gulbis pirmoreiz karjerā sasniedzis prestižā turnīra ceturtdaļfinālu, kurā tiksies ar spāni Fernando Verdasko vai amerikāni Džonu Isneru.

Pirmo setu Gulbis neaizvadīja pārliecinoši, tomēr tajā neviena no breikbumbām netika izmantota un tenisistiem nācās aizvadīt taibreiku. Sekojošajā papildgeimā Gulbis jau konkurentam neatstāja cerības uz panākumu, tiekot pie uzvaras ar 7:0.

Otrajā setā pirmajos trijos geimos uzvarēja serves pieņēmēji, bet šo tendenci apturēt izdevās latvietim, pārņemot vadību. Tomēr Gulbis joprojām nerādīja pārāk pārliecinošu sniegumu un sestajā geimā Bautista Aguts latvieti nobreikoja, pie breikbumbas Gulbim pieļaujot dubultkļūdu. Savukārt desmitajā geimā Gulbis vēlreiz zaudēja savu servi, otrajam setam noslēdzoties ar 4-6.

Līdz ar RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes (EEF) jaunās ēkas būvniecības pabeigšanu Ķīpsalā noslēgusies universitātes kompleksa «RTU – Pilsēta pilsētā» būvniecības projekta daļa, informē «RTU – Pilsēta pilsētā» projekta sabiedrisko attiecību koordinatore Kristīne Toma.

Atsevišķi būvniecības darbi vēl turpināsies 2014.gadā.

RTU EEF jaunā ēka sešos stāvos ir būvniecības projekta daļa, kurā apvienotas visas fakultātes struktūrvienības – Enerģētikas institūts, Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūts un Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts. Jaunā EEF ēka ir pilnībā automatizēta – tā saucamā elektroniskā ēka, kurā gan vēdināšanas, gan apkures, gan arī apgaismošanas sistēmas tiek kontrolētas caur vienotu vadības paneli.

Plašās auditorijas (150 vietas) aprīkotas ar skārienjutīgiem ekrāniem, apskaņošanu un pieeju internetam. Līdzīgi kā visas «RTU – Pilsēta pilsētā» projekta ēkas, arī EEF ir pilnībā pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām – ievērotas nianses durvju platuma izvēlē, pielāgoti lifti, iebūvētas nobrauktuves. Studentiem jaunā EEF durvis vērs 2014.gada mācību sezonā, bet novembrī jaunās telpas jau devās apskatīt interesenti no studentu pašpārvaldes un RTU absolventu asociācijas.

300 litri ir bērzu sulas daudzums, kuru privātpersona drīkst tecināt un pārdot citiem, bet Rīgas Centrāltirgū ir redzams, ka noteikumu privātpersonas neievēro, un to īsti nav iespējams kontrolēt

Rīgas Centrāltirgū daļa sulas tirgotāju vairās runāt atklāti par kļavu un bērzu sulas pārdošanu. «Problēmas ir ar sulu biznesu. Nedrīkst tecināt vairāk par 300 litriem. Ja es sākšu te visu stāstīt, tad būs arī sekas. Latvijas likumdošana ir muļķīga,» Dienas Biznesam sacīja viens no sulu tecinātājiem, piebilstot, ka ik dienu uz tirgu neved vairāk par 300 litriem sulas. No tā izriet, ka Ministru kabineta noteiktā maksimālā gada norma reālajā tirgū ir vienas dienas maksimālā norma. Savukārt palikt atvieglotajā 300 litru režīmā privātpersonām ir izdevīgi, ja sulu pārdod tikai tirgū.

Noteikumi «priekš kaķiem»

Vīrs Rīgas Centrāltirgū Dienas Biznesam apgalvoja, ka bērzu sulas tirdzniecības ierobežojums privātpersonām «ir priekš kaķiem», jo šāds noteikums nav kontrolējams vai realizējams dzīvē un ierobežo «tikai galīgus muļķus».

Holdingkompānijas AmberStone Group, AS viesmīlības biznesa virziena uzņēmums AmberStone Hotels, SIA uzsācis tās pārvaldībā esošās viesnīcas “Rixwell Konventa sēta” trešo rekonstrukcijas kārtu.

Viesnīcas rekonstrukcijas noslēdzošajā kārtā tiks rekonstruēti 6 ēku korpusi ar 94 viesnīcu numuriņiem.

Līdz šim AmberStone Hotels viesnīcas “Rixwell Konventa sēta” pirmajās divās rekonstrukcijas kārtās ieguldīja vairāk nekā 5 miljonus eiro, rekonstruējot 3 ēku korpusus ar 67 numuriņiem. Noslēdzošajā rekonstrukcijas kārtā plānots ieguldīt līdz 6,5 miljoniem eiro.

Rekonstrukcijas darbus turpinās būvniecības un projektēšanas uzņēmums Pillar Contractor, kas veica arī otrās kārtas darbus. Par šo darbu īstenošanu Pillar Conctractor būvniecības konkursā “Gada labākā būve Latvijā 2020” nominācijā “Pārbūve” ieguva 3. vietu. Godalga tika saņemta arī Latvijas Būvniecības savienības rīkotajā konkursā “Latvijas būvniecības gada balva 2020”.

SIA «Karšu izdevniecība Jāņa sēta» par labu AS «SEB banka» ieķīlājusi krājumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības, lai nodrošinātu prasījumus, kas izriet no starp banku un uzņēmumu noslēgtā overdrafta līguma, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 375 tūkstoši eiro, un tā reģistrēta 13.augustā.

SIA «Karšu izdevniecība Jāņa sēta» ir aktuālas trīs komercķīlas, liecina «Lursoft» izziņa.

SIA «Karšu izdevniecība Jāņa sēta» reģistrēta 1999.gadā, un tā nodarbojas ar karšu un citu drukāto izdevumu izdošanu, kā arī uzņēmums veido uz ģeogrāfiskās informācijas sistēmas pamata veidotus informācijas tehnoloģiju produktus un sniedz programmēšanas pakalpojumus.

2018.gadā SIA «Karšu izdevniecība Jāņa sēta» strādāja ar neto apgrozījumu 1,452 miljonu eiro apmērā, tās peļņa bija 39 tūkstoši eiro. Uzņēmums tajā gadā nodarbināja vidēji 31 darbinieku, un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā veidoja 412 tūkstošus eiro.

Latvijas labākais tenisists Ernests Gulbis Kanādā notiekošā prestižā Monreālas Masters 1000 sērijas turnīra jeb Rogers Cup vienspēļu sacensību trešās kārtas mačā ceturtdien ar 6-4, 6-3 uzvarēja pasaules otro raketi Endiju Mareju no Lielbritānijas.

Latvietis titulēto britu pārspējis pirmo reizi karjerā, sasniedzot turnīra ceturtdaļfinālu.

Pirmajās izspēlēs pārliecinošāku sniegumu pie savas serves demonstrēja Marejs, tomēr jau trešajā geimā viņam radās lielas grūtības ar savas serves nosargāšanu. Latvietis bija nokļuvis viena uzvarēta punkta attālumā no breika iespējas, tomēr brits savu darbu padarīja un servi nosargāja. Ļoti līdzvērtīgā cīņā aizritēja arī nākamie divi geimi, rezultātam kļūstot neizšķirtam 3-3. Pie teicamas izdevības lauzt Gulbja servi titulētais Marejs tika septītajā geimā, taču nespēja izmantot nevienu no divām breikbumbām. Nākamajā geimā Marejs pie savas serves atkal bija pārliecinošs, panākot 4-4.