Jaunākais izdevums

Patlaban Rīgas Centrāltirgū iespējams iegādāties gailenes, apšubekas un baravikas, informē Centrāltirgus Mārketinga un komunikāciju daļas pārstāvis Ivars Jakovels.

Gailenes patlaban maksā 4-5 eiro litrā, apšubekas – 30 eiro kilogramā, bet baravikas iespējams iegādāties par 20 eiro par 600 gramiem sēņu.

Melleņu cena tirgū lielākoties ir 5 eiro litrā, lai gan atsevišķi tirgotāji par sevišķi tīrām un atlasītām ogām cenu noteikuši pat 4 eiro par 500 gramiem, savukārt meža zemenes iespējams iegādāties par 2 – 4 eiro par glāzi, lai arī atsevišķās tirdzniecības vietās šīs ogas maksā 5 eiro par puslitru, stāsta I. Jakovels.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

FOTO: Nakts tirgus fotogrāfijās - uzzini, cik maksā augļi un dārzeņi!

Natālija Poriete (tulkojusi Žanete Hāka), 19.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Portāls DB apmeklēja Rīgas Centrāltirgus Nakts tirgu, lai uzzinātu, kādus dārzeņus, augļus un sēnes tajā patlaban iespējams iegādāties un kādas ir vidējās cenas.

DB secināja, ka daudzi pārdevēji piedāvā gailenes, taču tirgū tikpat kā nav pieejamas baravikas.

Izskatās, ka zemenes visiem pārdevējiem piegādā viens piegādātājs no Bauskas. Tajā pašā laikā tirgū pieejams plašs gurķu un tomātu piedāvājums no dažādiem piegādātājiem.

Avenes iespējams iegādāties tikai no viena pārdevēja, turklāt tās nav vietējās,savukārt upeņu tirgū ir pa pilnam.

Baravikas tirgū patlaban maksā 15 eiro kilogramā, bet gailenes – 3 eiro litrā. Vietējo zemeņu vidējā cena ir 4-4,5 eiro kilogramā, upenes maksā 1,8-2 eiro kilogramā, tomāti – 2,5-3 eiro kilogramā, gurķi – 1-1,5 eiro kilogramā, bet kartupeļi – 0,5-0,6 eiro kilogramā.

Galerijā augstāk iespējams ielūkoties Nakts tirgū!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī tuvojas Ziemassvētki, Ogres apkaimes mežā aizvadītajā nedēļas nogalē varēja salasīt gailenes, vēsta reģionālais medijs Daugavas balss.

Kāda ogrēniete atsūtījusi gaileņu fotogrāfijas un pastāstījusi, ka sēnes atradusi mežā Zilo kalnu apkaimē, netālu no pagrieziena uz Kalnājiem. Viņa pat apsvērusi domu vilkt ārā savu, pagrabā ziemas guļai nolikto, sēņu grozu un Ziemassvētku galdam salasīt svaigas gailenes.

Gailenes decembrī daudzviet bija atrodamas arī 2001. gadā, bet 2007. gadā tās varēja lasīt pat janvārī, atgādina medijs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vārds ierauts Tallinas, Pērnavas un Tartū tirgu skandālā, kas kaimiņvalstī pacelts pat līdz valdības līmenim. Igauņi, dzenot pēdas tirgos nopērkamo zemeņu aizdomīgajai izcelsmei, atklājuši pārpirkšanas shēmu ar daudz plašāku pārtikas produktu klāstu. Ogas, dārzeņi un sēnes vairumā tiek uzpirktas Rīgas «Nakts tirgū», bet tālāk ar daudz augstāku cenu tirgos Igaunijā tiek pārdotas kā izaudzētas igauņu zemnieku saimniecībās - vēsta LNT Ziņas.

Igaunijā tā sauktais zemeņu skandāls sākās pēc tam, kad dažādās vietās nopirktajās zemenēs laboratoriskie izmeklējumi uzrādīja pesticīdu atliekas virs atļautās normas. Konkrēto zemnieku saimniecību augsnēs problēmas netika atklātas, tāpēc radās aizdomas, ka tirgotāji Igaunijā pašmāju zemenes ir sajaukuši ar ievestajām. Ātri vien noskaidrojās – dažādas, tostarp neskaidras izcelsmes zemenes igauņi iepērk Rīgā Nakts tirgū, kur savukārt prece tiek ievesta arī no Lietuvas, Polijas un citām valstīm.

Igauņu uzpircēji Rīgā Nakts tirgū zemenes iepērk vidēji par 2,50 vai 3 eiro kilogramā, taču tirgos Igaunijā pārdod par 5 vai 6 eiro kilogramā. Turklāt Rīgā vairumā uzpirktās zemenes uzpircēji pārdod Tallinā, Pērnavā un Tartu, krāpjoties par to izcelsmi. Uz cenu zīmēm tiek apgalvots, ka ogas ir audzētas Igaunijā, nevis ievestas no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmās gailenes šogad Centrāltirgū maksā 15 eiro litrā, aģentūru LETA informē Rīgas pašvaldības SIA Rīgas Centrāltirgus pārstāvis Ivars Jakovels.

Viņš norāda, ka tas ir uz pusi lētāk nekā pērn, kad pirmo gaileņu tirgotāji bija noteikuši tām cenu 30 eiro litrā.

Pirmās šī gada gailenes tirdzniecībā parādījušās vakar, 20.jūnijā, atzīmē Jakovels.

Centrāltirgū tirgotāji arī plašā klāstā piedāvā sieru un jāņuzāles. Piemēram, mājās siets siers maksā septiņus līdz desmit eiro kilogramā, bet rūpnieciski izgatavots - no 5,85 eiro kilogramā.

Sieviešu zāļu vainagi pieejami par pieciem līdz astoņiem eiro, bet vīriešu Jāņu vainagi - no astoņiem līdz desmit eiro gabalā.

Ir arī plašs jāņuzāļu klāsts. Piemēram, vārpu pušķi par vienu eiro vai margrietiņu un magoņu pušķi par diviem eiro. Pircēju pieprasīti ir arī rudzupuķu pušķi par 1,5 eiro gabalā. Savukārt dažādu pļavas ziedu pušķi maksā divus līdz trīs eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sēnes pērk ne tikai rīdzinieki savām maltītēm, tirgus galdus regulāri pārbauda Rīgas krogu un restorānu iepircēji, jo produkts ir specifisks un citādi, kā vien sēnes lasot mežā, to nevar iegūt

Ziemā cieņā ir marinētas sēnes, kuras restorāna pavāri «ieziemo» paši. «Ziema ir gara, un tai ir jāgatavojas. Gailenes marinējam paši, bet sālītās sēnes iepērkam, jo to ir nepieciešams ļoti daudz,» Dienas Biznesam atklāja Restorāna 3 pavārs Žanis Raivo Behmanis. Piemēram, Restorānā 3, Rīgā, no gailenēm un baravikām gatavo visdažādākos ēdienus, bet Latvijas sieru platē sierus pasniedz ar sālītām sēnēm.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Sēņošana un ogošana ir viens no nedaudzajiem darbiem, par kuriem nav jāmaksā ieņēmumu nodoklis, un tas kļūst aizvien populārāks. Konkurence pieaug, un sēņotāju no gada uz gadu kļūst vairāk. Ja personas ienākumi no dažādu savvaļas velšu pārdošanas kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas gada laikā nepārsniedz 3000 eiro, šīs personas var nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicēji, tām nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no gūtā ienākuma un tirdzniecībā tām nav jāizmanto kases aparāts, skaidro Valsts ieņēmumu dienests.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par sabiedrības pretrunīgi vērtēto termiņuzturēšanās atļauju tēmu arhitektu Andi Sīli iztaujā laikraksts Diena.

Dienai radniecīgais laikraksts Dienas Bizness pēc nedēļas rīko augsta līmeņa konferenci par termiņuzturēšanās atļaujām (TUA). Mērķis ir vispusīgi izvērtēt šo tēmu. Šajā kontekstā šķiet interesants jūsu viedoklis - strādājat jomā, kas cieši saistīta ar būvniecību.

Var teikt, ka šobrīd 3/4 darba ir objektos, kas paredzēti TUA saņēmējiem. Pēc tam kad programma par uzturēšanās atļaujām tika palaista, darba atkal ir kļuvis vairāk, mūsu apgrozījums ir sasniedzis pirmskrīzes līmeni, pat nedaudz pārsniedzis. Jāņem vērā, ka, iestājoties krīzei - 2008., 2009. gadā -, mūsu apgrozījums nobruka nevis par 30-40% kā celtniekiem, bet par visiem 90%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Zemgus LB valdes priekšsēdētāju Ervīnu Lasmani

Dienas Bizness, 20.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Zemgus LB valdes priekšsēdētājs Ervīns Lasmanis. Uzņēmums dibināts 2000. gada 6. novembrī, pamatdarbība – poligrāfijas pakalpojumu sniegšana. «Esam salīdzinoši jaunu cilvēku komanda. Inovatīvi, balstīti uz attīstību, katru gadu investējam jaunās tehnoloģijās un cilvēkresursu izglītošanā. Komanda ir tā, kas mūsu uzņēmumam ir lielākais un nozīmīgākais pamatlīdzeklis. Es esmu viņu rokās kā instruments, kas tikai piepalīdz attiecīgās situācijās,» stāsta E. Lasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Avīze

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Pa Ukrainas Karpatu takām

Iesaka: Mudrīte Grundule, sabiedrisko attiecību aģentūras Prospero īpašniece; Sagatavojusi: Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli DB, 15.10.2019

Kāpiens Ukrainas augstākajā virsotnē Hoverlā, tūristu plūsma šeit ir samērā liela, skati- burvīgi. Pārējās fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No draugiem sen biju dzirdējusi, ka pastaigas pa kalniem ir lieliska atpūta.

Par to pati pārliecinājos, ceļojot pa vairākiem ASV štatiem un dodoties vairāku stundu pārgājienos pa kanjoniem. Darba kolēģe, kura pērn pabija Karpatu kalnos Ukrainā, par savu ceļojumu bija sajūsmā un stāstīja brīnumainas lietas – neparasti piedzīvojumi, burvīga daba, sirsnīgi, atsaucīgi cilvēki. Ieinteresējos par šo maršrutu, un, kad draudzene Ilze Āķe piedāvāja šīs vasaras otrajā pusē aizbraukt uz Karpatiem, nekavējoties piekritu. Lai arī nekādi ārvalstu braucieni un īpašs budžets nebija ieplānots, draudzene mierināja, ka Ukrainā viss ir tik lēti, ka šos izdevumus pat nejutīšu. Faktiski tā arī bija, jo ceļojuma izdevumi daudz nepārsniedza budžetu, kas būtu bijis nepieciešams, attiecīgo laiku pavadot tepat, Latvijā. Izbaudot ceļu ar auto līdz Ziemeļukrainai pa gleznainajām Polijas šosejām, kopumā mūsu piedzīvojumu brauciens ilga desmit dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siltais un lietainais laiks ir ļoti labvēlīgs baraviku augšanai. Aizvadītajā piektdienā negaidīti veiksmīgs izrādījās rīdzinieka Vasilija gājiens uz sēņu vietām mežā aptuveni 30 kilometru attālumā uz austrumiem no Rīgas. Maijs, un jau baravikas, otrdien vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Baraviku bijis tik daudz, ka var vest uz tirgu. Piektdien Vasilijs Rīgā Čiekurkalna tirgū par atrastajām baravikām un citām sēnēm aptuveni 800 gramu svarā prasīja 20 eiro. Pie šādas cenas viņš turējās arī līdz sestdienas pusdienlaikam, tomēr, redzot, ka pircēji tikai interesējas, groza galvu un preci nepērk, cenu nolaida līdz desmit eiro.

Latvijas Dabas muzeja botānikas nodaļas vadītāja Inita Daniele skaidro, ka līdz šim maijā galvenokārt atrasts pa kādai bērzu bekai un sviesta bekai. «Pavasarī bija sēņu augšanai piemēroti nosacījumi – siltums un ļoti daudz mitruma, sēne jau kalendārā neskatās. Abas, baravika un bērza beka, ir mikorizes sēnes, tām ir vajadzīgi vienādi augšanas nosacījumi. Neesmu pārsteigta par šo vēsti,» tā I. Daniele. Savukārt pieredzējušie sēņotāji tik agru baraviku «ražas» laiku neatceras. Parasti pirmās sēņu karalienes saules gaismu ieraudzījušas pirms Līgo svētkiem. I. Daniele noraida Vasilija pieņēmumu, ka baraviku augšanas iemesls bijusi siltā ziema.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrāltirgū patlaban tiek piedāvātas arī pirmās lācenes, kuru cena par 250 gramu kastīti noteikta 2 eiro, informē Centrāltirgus pārstāvis Ivars Jakovels.

Viņš stāsta, ka tirdzniecībā pieejamas arī mellenes, kuras maksā 5 eiro par litru, gailenes - 5 eiro par litru vai 6 eiro kilogramā.

Tāpat tirgū iespējams iegādāties apšu bekas, kuru cena ir 20 eiro par kilogramu un zemes tauki - 10 eiro par kilogramu.

Upenes tirgū maksā 2 eiro par kilogramu, kā arī jāņogas - 2,2 eiro par kilogramu.

I. Jakovels norāda, ka šobrīd vēl aktīvi norisinās tirdzniecība ar Latvijas zemeņu agro šķirņu ogām, kuras audzētāji pircējiem piedāvās vēl šonedēļ, bet atsevišķi tirgotāji gatavi ogas nodrošināt arī nākamnedēļ.

Vienlaicīgi tirgū ir parādījušās pirmās vēlīno zemeņu šķirņu ogas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

MADARA Cosmetics matu kopšanas produktu ražošanā izmantos gailenes

Žanete Hāka, 25.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS MADARA Cosmetics R&D speciālisti sadarbībā ar Latvijas Universitātes zinātniekiem, strādājot pie jaunu produktu attīstības, pēc gaileņu mikrobioloģiskā sastāva izpētes, atklājuši, ka tām piemīt matu augšanu veicinošas īpašības, informē MADARA Cosmetics.

Atklāts, ka gailenēm raksturīga viena no augstākajam B grupas vitamīnu koncentrācijām, kam piemīt gan matu augšanu veicinošas, gan antibakteriālas īpašības – piemēram, vitamīns B3.

Balstoties uz atklājumiem, AS MADARA Cosmetics izstrādājusi jaunu 3 soļu matu kopšanas produktu līniju.

AS MADARA Cosmetics līdzdibinātāja Lotte Tisenkopfa-Iltnere: «Sēnes ir šī gada karstākais inovāciju atslēgvārds – tās paver iespējas ļoti dažādās nozarēs, sākot ar pārtiku, dažādiem iepakojuma un citiem inovatīviem materiāliem, beidzot ar biodegvielu un tagad arī – skaistumkopšanu. Mūsu meklējumi aizveduši pie plaši sastopamās ziemeļu sēnes – gailenes. Tām piemīt ne vien matu apjomu palielinošas, bet arī nogludinošas un mirdzumu piešķirošas īpašības, kādas pasaule līdz šim bija radusi sagaidīt tikai no sintētiskiem un silikonus saturošiem matu kopšanas līdzekļiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Sēņot var arī virtuvē

Anda Asere, 03.01.2014

«No 2000. gada runāju ar austersēņu audzētājiem par to, kur un kā viņi tās audzē. Process ir traki sarežģīts. Sēņotavā viss ir vienkāršāk - katru dienu apsmidzini un pēc desmit dienām liec uz pannas,» saka Gints Lūkins, mājās audzējama austersēņu komplekta Sēņotava idejas autors.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es nepārdodu austersēnes, bet gan iespēju tās audzēt – kopā ar emocijām un jūtot līdzi,» tā saka Gints Lūkins, mājās audzējama austersēņu komplekta Sēņotava idejas autors.

Sēņotava ir neliels komplekts, no kura mājās var izaudzēt austersēnes. Šis komplekts ir sagatavots tā, lai ar vieglu apstrādi pēc desmit dienām cilvēks varētu likt sēnes uz pannas. «Nekā tamlīdzīga šaipus Baltijas jūras no Vācijas uz augšu nav,» apgalvo Gints. Viņš ko līdzīgu ir manījis Amerikā, Lielbritānijā un Nīderlandē. No idejiskiem līdziniekiem Sēņotava atšķiroties ar to, ka tai ir kompakts izmērs. Citiem sēņu audzēšanas komplekts bijis liels un neparocīgs. «Šis ir optimāls izmērs, nav smags, vizuāli pievilcīgs, neuzkrītošs,» spriež Gints.

Apmāna dabu

Komentāri

Pievienot komentāru