Cer uz tenisa attīstību Vidzemē 

Uzbūvējot jaunu, inovatīvu tenisa halli ilggadējā tenisa trenere Iveta Brūniņa - Buile cer uz tenisa attīstību Valmieras pusē.

Monta Glumane, 14.02.2020
1/23

Tenisa trenere Iveta Brūniņa - Buile ar vīru Gati Buili.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Bestes tenisa korti, kuru izveidē investēti aptuveni 150 000 eiro, Kocēnos tika atklāti pērn septembrī.

Kortos ir mākslīgās zāles segums un atbilstoša apsilde arī aukstajā laikā. Korta durvis vērtas kā ilggadējiem tenisa entuziastiem, tā katram, kurš vēlas iemēģināt roku šajā sporta veidā. Bestes tenisa korti ir vietējās tenisa treneres Ivetas Brūniņas - Builes īstenotais sapnis viņas vairāk nekā 20 gadu ilgajā karjerā, ierādot tenisa spēli bērniem un jauniešiem.

"Es esmu tenisa trenere, kura visu mūžu strādājusi šajā jomā un visu laiku no kāda esmu īrējusi laukumus. Tas ne vienmēr ir patīkams pasākums un vienmēr gribas, lai pašam ir savs un tad vairāk var arī attīstīties. Jau vismaz desmit gadus bija plāns par savu laukumu, jau iepriekš bijām izstrādājuši dažādus biznesa plānus. Zvaigznes sakrita un nolēmām,ka nepieciešams kaut ko darīt," stāsta tenisa trenere I.Brūniņa – Buile.

Kortos tiek nodrošināta iespēja pilnveidot prasmes vai apgūt tenisa spēli no jauna gan privātajos, gan grupu treniņos. Šobrīd Bestes tenisa kortos strādā trīs treneri un cilvēku interese ir tik liela, ka gandrīz viss kortu darba laiks ir aizpildīts.

"Mēs vēlamies, lai vecāki ne tikai ved šeit bērnus, bet arī paši iesaistās, kas mums daļēji ir arī izdevies. Ir izdevies piesaistīt arī ciema iedzīvotājus, kas nāk no blakus mājām. Ir interesanti redzēt, ka bērns iznāk no mājas ar raketi rokās, tad tētis un mamma. Ģimene kopā ir atradusi vietu. Rīkojam arī vietējos amatieru turnīrus un azarts ir ļoti liels. Esam ar treneriem pat pārrunājuši, ka tie, kas trenējas profesionālā līmenī, tad sacensībās vairs prieku nevar redzēt, jo tā ir kā rutīna, bet šeit vīri un dāmas sanāk kopā un var redzēt dzirksteles," novērojusi I.Brūniņa – Buile.

Kopumā Bestes tenisa kortos trenējas aptuveni 60 līdz 70 spēlētāji. Pēc treneres domām, tā ir gandrīz visa esošās halles kapacitāte. Lai rīkotu kvalitatīvas sacensības, kas atbilst Latvijas tenisa savienības nolikumam, jābūt vismaz diviem laukumiem, tāpēc ir plāns būvēt vēl vienu laukumu.

"Protams, ka arī apkārt ir sarosījušies, kas arī vēlas attīstīt līdzīgas sporta halles. Pamatīgas būves prasa lielus līdzekļus, bet šo var īstenot lielākā daļa," piebilst tenisa treneres vīrs Gatis Builis. Viņaprāt, Valmierai ir ļoti attīstīta infrastruktūra sportošanai – ir gan baseins, florbols, ledus halle. "Bērnu paliek mazāk un treneri nav sajūsmā, ka mēs darbojamies, jo visa konkurence ir uz bērniem. Ja blakus nebūtu Valmiera, tad arī mums tenisa nodarbības būtu grūtāk piepildīt," piebilst G.Builis.

Visbiežāk tenisu Bestes kortos spēlē iedzīvotāji no Valmieras, Kocēniem, Cēsīm, Limbažiem, Siguldas, kā arī no Smiltenes, Naukšēniem, Rūjienas, Mazsalacas.

"Esam ļoti apmierināti ar saviem treneriem, spējām piesaistīt cita līmeņa trenerus nekā līdz šim tas bijis Valmierā. Tas ir tas, ar ko Valmierā varētu pacelt tenisa sportisko līmeni, arī treneriem ir ambīcijas. Vēsturiski Kocēnos nav bijušas nekādas tradīcijas saistībā ar tenisu. Savukārt Valmierā tik dziļas tradīcijas kādas ir, piemēram, Liepājā un Rīgā nav bijušas. Teniss, protams, ir spēlēts jau ļoti sen un pie Valmieras slimnīcas savā laikā dakteri paši uzcēla tenisa laukumus. Tādas tradīcijas, ka no šejienes nākuši tenisisti nav bijušas, vairāk entuziasma līmenī," stāsta tenisa trenere.

Viņasprāt, šobrīd pāragri vērtēt, vai kāds no jaunajiem spēlētājiem būs nākamā tenisa zvaigzne. "Līdzīgi kā citos sporta veidos, ne tikai treneris ir ļoti svarīgs, bet arī tas, vai bērnam ir talants, vai tās zvaigznes sakrīt, vai pietiek finansiālo līdzekļu, vai vecāki ir atvērti un izprot šo sportu. Talanti arī nerodas katru gadu. Iespējams, ka desmit gados reizi ir viens talants, kas var aizvest kaut kur tālāk. Talanti sešos vai septiņos gados neko nenozīmē. Jebkurā sporta veidā tas ir redzams sešpadsmit, astoņpadsmit gados. Pārejas vecumi ir nopietni izaicinājumi visiem. Ja būs talanti, tad ir jāmēģina veidot savu klubu. Šobrīd nav mērķis nodarboties ar pasaules līmeņa sportistu izaudzināšanu, tas jau ir cits līmenis un tur jāpiesaista finansējums. Mēs pagaidām vēl distancējamies, jo tā vide nav tik atvērta sasniegumiem un pozitīvai gaisotnei. Visur ir savas intrigas, cīņa par finansējuma piesaistīšanu," domā G.Builis. Bestes tenisa korti vairāk orientējas uz to, ka klientam visa gada garumā ir iespēju nodarboties ar tenisu un iegūt kvalitatīvu treneri. Plānots, ka vēl jāizveido pilnvērtīgas ģērbtuves un apspriežu telpas.

Bestes tenisa kortu klienti ir maksātspējīgā sabiedrības daļa, taču uzņēmēji norāda, ka Kocēnos nav Rīgas cenas. "Tas ir ļoti slidens jautājums, cik un kurš ir spējīgs maksāt, cik nav. Tie, kas nāk ar savām ģimenēm, tie ir cilvēki, kuriem ir savi uzņēmumi, advokāti, ārsti, arī citu sporta veidu pārstāvji. Nevarētu teikt, ka tas ir sports visiem, tā nav. Bet tas nav tā, ka to nevarētu atļauties. Es vairāk to definētu tā, ka to var atļauties visi, bet varbūt privātos treniņus ne visi var atļauties. Daudzi izmanto iespēju nākt trenēties grupu treniņos ar treneri. Mēs nevēlamies, lai teniss būtu elitārs, bet lai būtu pieejams pēc iespējas vairāk. Lai nav jābūt uzņēmējam, lai spēlētu tenisu," uzskata I.Brūniņa – Buile.

Tenisa hallei blakus atrodas arī viesnīca, tāpēc visā teritorijā plānots attīstīt sporta un atpūtas kompleksu. "Hallē vēlamies ieviest visu automātiski – klients internetā samaksā, rezervē laiku un ir pieejams kods, lai iekļūtu hallē. Arī apkure varētu ieslēgties uz to laiku, kad ir nepieciešams," stāsta G.Builis.

Jaunākais izdevums