Jaunākais izdevums

Mājokļu attīstītāji pašlaik nevar palielīties ar teicamiem pārdošanas rezultātiem, taču cer uz izaugsmi jau tuvākajā nākotnē

Tendences nekustamā īpašuma tirgū ir raibas kā dzenis – kāda gaišāka, kāda tumšāka. Pozitīvi tirgus dalībnieki vērtē ekonomikas ministra Arvila Ašeradena paziņojumu par valsts sekretāra vietnieka amata ieviešanu, darba grupas izveidi, kuras atbildībā būs būvniecības, mājokļu un nekustamā īpašuma politika mūsu valstī. Nenoliedzami labs signāls ir kreditēšanās apjomu pieaugums, pozitīvi tiek vērtēta arī jauno ģimeņu atbalsta programma, kura rosinājusi interesi par mājokļu iegādi kopumā. Savukārt arvien tirgus attīstību bremzējošs faktors ir iedzīvotāju ierobežotā maksātspēja. Uzņēmēji negatīvi vērtē biežo spēles noteikumu maiņu valstī, attiecinot to uz likumiem un nodokļiem.

Nevar atļauties

Valstī likumi tiek mainīti straujāk nekā top dzīvojamo māju projekti, konferencē Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?, diskutējot par jauno mājokļu projektiem, izteicās Ainārs Škapars, SIA Interbaltija valdes priekšsēdētājs. Viņš stāsta, ka 2015. gadā Riverpark projektā ir pārdoti 37 dzīvokļi. Tie ir vidējā segmenta dzīvokļi, kuru cena ir ap 2000 eiro/m2. Vairums pircēju šajā mājā ir ārvalstnieki; pašlaik attīstītājs orientējas uz rietumniekiem. Tikai aptuveni 10% pircēju bijuši vietējie iedzīvotāji. Daudzi dzīvokļus ir pirkuši kā investīciju objektus ar mērķi tos izīrēt. Tas ir izdevīgāks bizness par banku depozītiem. Vietējie iedzīvotāji šobrīd lielākoties nav spējīgi pirkt šāda tipa dzīvokļus. Tie, kuri ir iegādājušies, strādā lielajos uzņēmumos. «Secinājām, ka interese ir par dzīvokļiem, kuru platība nepārsniedz 50 m2,» viņš sacīja.

Temps lēnāks

«2015. gadā esam pārdevuši 100 dzīvokļus Rīgā. Uzskatu, ka tas nav pietiekami,» sacīja Andris Božē, YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs. Atsaucoties uz Arco Real Estate pētījumu, viņš norādīja, ka jauno projektu vidējā cena pērnā gada nogalē noslīdējusi līdz 1220 eiro/m2. «Diezin vai attīstītāji būs motivēti būvēt jaunas mājas par šādu cenu, jo vai tā vispār sedz pašizmaksu?» viņš vaicāja. Vidējo cenu pašlaik veido divas komponentes – jaunie vecie projekti jeb banku struktūru īpašumu portfeļos esošie īpašumi un patiešām svaigi projekti. Vidējā cena neveicina jauno mājokļu projektu attīstību, jo uzņēmēji nespēj sasniegt normālu peļņas rādītāju, sacīja uzņēmējs.

Signāli, ko pēdējos gados saņem bizness, nav pozitīvi – sākot no izmaiņām termiņuzturēšanās atļauju saņemšanas nosacījumos, nolikto atslēgu principa sākotnējo uzspiešanu kā obligātu un beidzot ar pašreiz aktuālo kadastrālo vērtību izmaiņām. «Igaunijā un Lietuvā iedzīvotāji netiek «apkrauti» ar šādām nodevām un nesamaksājamiem nodokļiem,» viņš apgalvoja. A. Božē zināja stāstīt piemēru, kur netālu no centra esošam trīs istabu dzīvoklim nodokļa maksājums pēc kadastrālo vērtību izmaiņām tuvotos 1500 eiro. Tāpēc nav brīnums, ka cilvēki pārdomā, vai ir vērts savu nākotni saistīt ar Latviju, viņš uzsvēra.

Tāpat ir mainīts būvniecības regulējums, kas nozīmē mainītus spēles noteikumus. Pats likums šķiet pieņemams, taču ar to saistītie Ministru Kabineta noteikumi kopumā padara procesu nepieņemamu. Laiks projekta īstenošanai ir kļuvis nevis īsāks, kāds bija viens no likuma mērķiem, bet gan garāks.

Starp pozitīvām lietām viņš pieminēja Altum programmu jauno ģimeņu atbalstam, iegādājoties pirmo mājokli. Tās ietvaros ir bijuši aptuveni 1300 darījumi, kas nenoliedzami ir labi. «No otras puses, jautājums ir par šo mājokļu kvalitāti. Darījumi lielākoties ir bijuši 40–50 tūkst. eiro vērtībā, kas nozīmē, ka pirkti galvenokārt lēti, lietoti dzīvokļi. Joprojām cilvēki pērk tos vecās ēkās, par kurām nav skaidrs, ko iesākt, tuvojoties ekspluatācijas termiņa beigām,» viņš izteicās. Tā ir un būs liela problēma. Labākajā gadījumā tiek pirkti salīdzinoši jaunāki dzīvokļi mājās, kas tapušas īsi pirms krīzes un ko pārņēma bankas. Nereti tās vairs nav mūsdienu prasībām atbilstošas.

Otra pozitīvā lieta ir tā, ka ar bankām saistīto uzņēmumu nekustamā īpašuma portfeļi ir kļuvuši krietni liesāki. Kad tie tiks realizēti, būs vieta jauniem projektiem un arī īpašumu cenu korekcijai.

Tik tiešām pieprasījums pēc valsts atbalsta programmas sniegtajām iespējām ir liels. Bankā tāds ir bijis katrs trešais kredīts, apstiprināja Vera Dorohova, DNB banka Nekustamo īpašumu partneru attiecību vadītāja. Banka iedzīvotāju aptaujā ir secinājusi – cilvēki vēlas dzīvot nevis sērijveida dzīvokļos, bet gan jaunās mājās, katrs trešais aptaujātais gribētu dzīvot paša būvētā mājā. Cilvēki, vēršoties bankā, vēlas ne tikai saņemt kredītu, bet arī ērtības, servisu, lai tieši par viņiem domā, lai viss būtu vienkārši.

Tirgum pielāgojas

Ralfs Jansons, SIA Domuss valdes priekšsēdētājs, uzsvēra: uzņēmēji ilgi runājuši, ka valstī ir nepieciešamas jaunas darba vietas vai vismaz nedrīkst pazaudēt esošās. Politiķu izpratne nav sagaidīta.

«Atšķirībā no Viļņas un Tallinas Rīga atrodas uz citas planētas. Iespējams, ka šur tur kaimiņos tirgus jau uzrāda pārkaršanas pazīmes, taču tur tās jaunās darba vietas tiek radītas un cilvēki var atļauties iegādāties īpašumus jaunajos projektos,» viņš pauda.

Domuss ir saskaitījis 8 dažādus mājokļu sektorus, kompānijai aktuāli projekti šobrīd ir trijos no tiem: privātmājas, vidējā līmeņa dzīvokļi un luksus īpašumi. Pērn uzņēmumam ir bijuši vien četri darījumi privātmāju sektorā. Nākas rēķināties ar to, ka paralēli pastāv piedāvājums otrreizējā tirgū un cilvēki nevēlas aizņemties. Vidējo segmentu pārstāv jauna dzīvojamā māja E. Birznieka-Upīša ielā, kur četros mēnešos no 72 dzīvokļiem ir pārdoti 12. Realizācijas temps ir aptuveni uz pusi lēnāks nekā kompānija cerējusi. Par luksus segmentu runājot, viņš pieminēja Londonu, kur jau 30% no cenas ir «nocirsti».

«Ko gaidām mēs Latvijā?» viņš jautāja.

2014. gadā Latectus pārdeva aptuveni 100 dzīvokļus. 2015.gadā – 150 dzīvokļus.

Nepārtraukti nākas pielāgoties konkrētā brīža situācijai, sacīja Ģirts Grīnbergs, Latectus valdes loceklis. Lai gan šis uzņēmums nav orientējies uz nerezidentiem, taču šādus darījumus tas nesmādē. Piemēram, projekts Māras dārzi Liepājas ielā sākotnēji – 2014. gadā – piedāvāts par 2800 eiro/m2, pircēju vidū bija nerezidenti, kuri pirka īpašumus apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām. Mainoties tirgus konjunktūrai, šādiem darījumiem krietni samazinoties, cena projektā noteikta nepilnus 2000 eiro/m2, un darījumi notiek.

Labi ir pirkti dzīvokļi Ikšķilē, Salaspilī, Siguldā. Pārsvarā tie piedāvāti par cenu, kas ir zemāka par 1000 eiro/m2. Citur reģionos situācija ir atšķirīga. Pērn Latectus ir izdevies realizēt t.s. jauno projektu Daugavpilī par 300–400 eiro/m2 ar gala apdari. Daudzviet īpašumus nākas pārdot zem to aizvietošanas vērtības, tostarp Rojā, Tukumā. Reģionos par jaunu būvniecību šobrīd runāt nevar.

Tirgus prasībām ir jāpielāgo arī paši projekti. Tostarp arī Liepājas ielas ēkā dzīvokļi tika pārplānoti, uzlaboti. Šajā kompleksā ir pārdoti ap 80 dzīvokļu.

Vēl nav izdevīgi

DNB aptaujā cilvēki izteikušies, ka pirktu dzīvokļus par 1300–1400 eiro/m2. Taču attīstītāji lēš, ka tie nespētu piedāvāt šādu cenu un pelnīt.

Pašlaik būvniecības izmaksas ir 800–900 eiro/m2 bez PVN, tad jāpierēķina t.s. attīstības izmaksas, tostarp infrastruktūras nodeva Rīgā (tādas nav ne Tallinā, ne Viļņā), jāpieskaita pārdošanas izmaksas, kurās ieskaitīta arī īpašuma reģistrācija zemesgrāmatā, sadalīšana dzīvokļos. Šo visu saliekot kopā, varētu sanākt šie pieminētie 1300–1400 eiro/m2, taču attīstītājiem nav peļņas, nekāds bizness nesanāk. Tā ir atbilde, kāpēc ekonomiskajā segmentā piedāvājums strauji rūk, skaidroja A. Božē. Savukārt pēc R. Jansona teiktā, 1400 eiro/m2 cenu varētu piedāvāt, ja attīstītājam izdotos iegūt zemi par 0 eiro.

Īrēt vai pirkt?

Pašreizējā situācija ir labvēlīga īpašuma iegādei – hipotekārie kredīti ir izdevīgāki par īri, uzsvēra V. Dorohova. Tikt pie naudas ir salīdzinoši vienkārši. Taču cilvēkus ietekmē kopējā sajūta par nesakārtotību, nestabilitāte. Bailes aizņemties mazinās, tomēr svarīgs ir algu jautājums. Lai aizņemtos, nepieciešami oficiāli pierādāmi ienākumi, laba alga.

Ģ. Grīnbergs īres tirgus attīstībai šobrīd netic. Kamēr nebūs sakārtoti normatīvi, līdzsvarotas īrnieku, izīrētāju tiesības un pienākumi, nekas nenotiks. Turklāt ļoti būtiska ir tiesu sistēmas efektivitāte. Diemžēl tā šobrīd nav efektīva. Ir daudz gadījumu ar ļaunprātīgiem īrniekiem, kuri dzīvo cepuri kuldami.

Ja cilvēkiem būs pārliecība (un viņi ir jāpārliecina) par nākotni Latvijā, tad īpašumus viņi pirks, savukārt uzsvēra R. Jansons. Tāpēc tad, kad cilvēki mājokļus aktīvi nepērk, ir pieprasījums pēc īres dzīvokļiem. Daudzi šo situāciju izmanto, jo šobrīd, izīrējot lietotu dzīvokli, var iegūt 8–10% peļņu un ap 4% jaunajās mājās.

Būs labi

Ko tirgus dalībnieki sagaida nākotnē? Banka šogad prognozē hipotekāro kredītu apjoma palielinājumu, tam ir visi priekšnosacījumi. Tā saredz potenciālu arī jauno projektu attīstīšanā, sacīja V. Dorohova.

Sagaidāma ir vienmērīga tirgus attīstība, domā Ģ. Grīnbergs. Ja piedāvājumam ir tendence samazināties, cenām būs tendence pieaugt. Cilvēku ticība nākotnei nostiprināsies. Iespējams, būs vajadzīgi nelieli dzīvokļi.

Pamazām no tirgus izies banku uzņēmumi. Jau šobrīd to klātbūtne tirgū vairs nav tik būtiska kā pirms dažiem gadiem, papildināja R. Jansons. Viņaprāt, tirgus izaugsme varētu būt gaidāma no nākamā gada, ja vien nebūs kādi brīnumi, ES ekonomika nesāks brukt. Viņaprāt, Rīgai klāsies labi, luksus īpašumiem – ne tik labi, ja to cena netiks mainīta.

Pozitīvi A. Božē vērtē to, ka ministrijas, Valsts ieņēmumu dienests ir pievērsis uzmanību būvniecībai, nekustamā īpašuma jomai, ka varētu tikt pārskatīta nodokļu sistēma, to varētu veidot pārdomātāku. Tomēr pagaidām viņš neredz Latvijas virzību uz attīstīto valstu pulku. Savukārt Igaunija jau tiek pieskaitīta pie attīstītām zemēm. Ir uzlabojumu iespējas valsts pārvaldes darbā. Katru gadu, veidojot valsts budžetu, nākas saskarties ar nodokļu izmaiņām, turklāt tendence ir tos paaugstināt. Tas nu nekādi nepievilina investorus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 500 uzņēmumi pērn saglabājuši dominējošo lomu valsts tautsaimniecībā; to apgrozījums pārsniedz pusi no kopējā visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, bet peļņa – 80% no visu Latvijas uzņēmumu nopelnītā

Lielākie, veiksmīgākie un dažādos parametros citus pārspējušie uzņēmumi 15. novembrī tika godināti gadskārtējā TOP 500 apbalvošanas ceremonijā. Atgādināsim, ka TOP 500 ir Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopprojekts; šogad tas pie lasītājiem dodas jau 21. reizi.

Uzreiz virsotnē

Kopumā balvas uzņēmējiem tika pasniegtas 18 nominācijās. Lielākais jaunums šogad – Latvijas biznesā ir jauns apgrozījuma līderis. Tas ir Krievijas minerālmēslu ražotāja – publiskās akciju sabiedrības Uralkali – meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading, kurš atbild par Uralkali produktu eksportu uz Eiropu, Āziju, Āfriku, Indiju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

FOTO: TOP 500 uzņēmumu godināšanas ceremonija

Uldis Andersons, 30.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas 500 lielākie uzņēmumi pagājušajā gadā kopā apgrozījuši 31,2 miljardus eiro, kas ir jauns apgrozījuma rekords TOP 500 vēsturē

Jauns TOP 500 rekords sasniegts arī kopējos peļņas rādītājos – 1,9 miljardi eiro. Tā liecina Dienas Biznesa un Lursoft kopdarbībā veidotā lielāko uzņēmumu saraksta rezultāti. Diezgan interesanti ir salīdzināt šos skaitļus ar pēdējās desmitgades neveiksmīgāko periodu – 2009. gadu, kas finanšu datos iezīmēja krīzes kulmināciju.

Tad TOP 500 uzņēmumi kopā apgrozīja vien 19,7 miljardus eiro, bet nopelnīja 751,1 miljonu eiro, savukārt kopējie zaudējumi sasniedza 1,47 miljardus eiro. Attiecīgi 2017. gadā kopējie zaudējumi bija vairs tikai 99,3 miljoni eiro. Patiesībā jau šī summa ir daudzkārt mazāka, jo teju puse no visa 2017. gada kopējo zaudējumu apjoma ir viena uzņēmuma «nopelns», un tā ir AS Norvik banka, kuras kontā pērn bija mīnus 43,9 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 500 divdesmit gadu jubilejā godināti Latvijas 500 lielākie uzņēmumi, kas pērn kopā apgrozījuši 27,5 mljrd. eiro, nopelnot 1,6 mljrd. eiro

Godalgas uzņēmējiem šogad tika pasniegtas 19 nominācijās, trīs no tām tika apvienotas vienā, ņemot vērā, ka visās trijās tika noteikts viens uzvarētājs. Tā ir AS Latvenergo, kura jau kopš pašiem TOP 500 pirmsākumiem ik gadu ir bijusi viena no topa pirmā trijnieka uzņēmumiem, vairākus gadus – arī TOP 500 līderis. Šogad, līdzīgi kā vairākos iepriekšējos gados, TOP 500 līdera godā atkārtoti ir iekļuvis ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading.

Noteikti gribas uzsvērt, ka, atzīmējot topa divdesmitgadi, ar mūsu ilggadējā sadarbības partnera Lursoft palīdzību ir izveidots TOP 500 ilgdzīvotāju tops, kurā ir atlasīti tie uzņēmumi, kas TOP 500 sarakstā atradušies visus 20 gadus bez pārtraukuma, šai laikā ne reizi to neatstājot. Šā ilgdzīvotāju topa neapstrīdams līderis pēc 2015. gada apgrozījuma (785,3 milj. eiro) ir SIA Rimi Latvia, savukārt šā topa dinamiskākais jeb 20 gadu periodā visvairāk augušais uzņēmums ir SIA Neste Latvija – tā apgrozījums laika posmā no 1996. līdz 2015. gadam ir pieaudzis par 6041% (no 6,6 milj. eiro 1996. gadā līdz 407,3 milj. eiro 2015. gadā). Šie rezultāti arī bija pamats abu minēto uzņēmumu iekļaušanai starp TOP 500 nominantiem, kas tika godināti vakar notikušajā ikgadējā TOP 500 biznesa līderu apbalvošanas ceremonijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 6.janvāra mazumtirdzniecībā pieejams ikgadējais žurnāla "Dienas Bizness" zīmola izdevums TOP 500, kas tapis sadarbībā ar "Lursoft IT" un piedāvā plašu ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

COVID-19 pandēmijas dēļ visiem uzņēmumiem bija iespēja pagarināt 2019. gada pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas termiņu, nesaskaņojot šādu lēmumu iepriekš ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Lursoft dati liecina, ka iespēju gada pārskatu iesniegt vēlāk uzņēmumi izmantojuši, kas redzams statistikā – līdz 10.decembrim tos bija iesnieguši 106,2 tūkstoši uzņēmumu, bet pērn šajā laikā bija iesniegti 109,59 tūkstoši pārskatu. Šī iemesla dēļ ir uzņēmumi, kuri TOP sarakstā nav, taču nepieminēt tos nevar.

Šoreiz TOP 500 sarakstā nav SIA Mikrotīkls, kas 2018.gadā strādāja ar 258 miljonu eiro lielu apgrozījumu un saņēma balvu nominācijā Vērtīgākais uzņēmums (2018. g. vērtība – 922.93 milj.). Sarakstā nav LPKS Latraps, kas 2018.gadā TOP sarakstā ar 222 miljonu lielu apgrozījumu ieņēma 24. vietu. Topā nav datu par SIA Lexel fabrika, kas 2018.gadā ar 65 miljonu eiro lielu apgrozījumu ierindojās 118. vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta: Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 apbalvošanas ceremonija fotogrāfijās

Zane Atlāce - Bistere, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 2015. gada lielāko un veiksmīgāko uzņēmumu godināšanu trešdien, 9.novembrī noslēdzās ikgadējā TOP 500 apbalvošanas ceremonija.

Dienas Biznesa un Lursoft, pēdējos četros gados – arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) – kopdarbībā veidotais TOP 500 šogad svin 20 gadu jubileju.Godalgas uzņēmējiem šogad tika pasniegtas 19 nominācijās, trīs no tām tika apvienotas vienā, ņemot vērā, ka visās trijās tika noteikts viens uzvarētājs. Tas ir AS Latvenergo, kurš jau kopš pašiem TOP 500 pirmsākumiem ik gadu ir bijis viens no topa pirmā trijnieka uzņēmumiem, vairākus gadus – arī TOP 500 līderis. Šogad, līdzīgi kā vairākos iepriekšējos gados, TOP 500 līdera godā atkārtoti ir iekļuvis ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klajā nācis ikgadējais žurnāla "Dienas Bizness" zīmola izdevums TOP 500, kas tapis sadarbībā ar "Lursoft IT". Arī šogad tas piedāvā plašu ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

Pasauli pārņēmusī Covid-19 pandēmija ietekmēja ne tikai globālo ekonomiku, un valstu tautsaimniecības, bet arī uzņēmumu darbības rezultātu apstiprināšanu un datu apkopošanu, tādēļ šogad TOP 500 tapšana un nokļūšana pie lasītājiem noritēja nedaudz ilgāk kā iepriekš. Tomēr par spīti grūtībām TOP 500 radošā komanda savu apjomīgo darbu ir pabeigusi vēl šogad, un Latvijā viens no plašākajiem un autoritatīvākajiem makro un mikro ekonomikas izziņas avotiem jau ir nodrukāts un dodas ceļā pie saviem respektablajiem lasītājiem.

Pēc rekordu pārspēšanas no gada uz gadu pērn ekonomika nospiedusi bremzes pedāli, kas atspoguļojas arī lielāko uzņēmumu darbības rādītājos. 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums 2019. gadā sasniedzis 39,15 miljardus eiro, kas ir par 3,47% mazāk nekā 2018. gadā, kad tas bija 40,56 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

FOTO: Latvijas lielāko un spēcīgāko uzņēmumu apbalvošanas ceremonija

Dienas Bizness, 16.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā, piedaloties arī Valsts Prezidentam Raimondam Vējonim, aizvadīta Dienas Bizness rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija.

Dienas Bizness sadarbībā ar Lursoft un LIAA ir laidis klajā jaunāko TOP500 izdevumu, kas apkopo 500 Latvijas lielāko uzņēmumu finanšu rādītājus, analizē svarīgākās Latvijas tautsaimniecības nozares un parāda tendences Latvijas ekonomikā.

«TOP 500 nav tikai stāsts par uzņēmumu finanšu rādītājiem, bet arī par valsts budžetu un Latvijas iedzīvotāju labklājību kopumā. Tas ir mūsu dzīves šķērsgriezums ne tikai jau aizvadītajā gadā, bet arī iezīmē tuvāko gadu perspektīvas. Jāsaka, ka Latvijas lielākie uzņēmumi 2016. gadā - tas ir gads, kura rezultāti ir apkopoti šajā izdevumā- ir kopumā bijuši veiksmīgi. Piecsimt lielāko Latvijas uzņēmumu apgrozījums pret 2015. gadu ir nedaudz audzis, tāpat kā kopējās peļņas apjoms un vidējais nodarbināto skaits. Tomēr nozaru topi uzrāda arī vairākus izaicinājumus, ar kuriem Latvijas uzņēmējdarbības videi pārskatāmā nākotnē būs jātiek galā,» komentē Līva Melbārzde, Dienas Bizness galvenā redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik rudeni viens no svarīgākajiem biznesa vides pasākumiem ir Dienas Bizness TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kas šogad notiek 13. novembrī Hanzas Peronā.

Ierašanās pasākumā tikai ar ielūgumiem, taču šogad ceremoniju varēs vērot arī tiešraidē, ko nodrošinās TV24. Šogad pasākuma atbalstītāji ir Repharm, B-Bus un West Kredit.

Pasākumā tiks atklāts zīmola izdevums TOP 500, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad izdevumā ir ne tikai 500 Latvijas lielākie uzņēmumi, bet pirmo reizi saraksts papildināts līdz 1000 uzņēmumiem. Izdevumā ir nozīmīgāko uzņēmumu finanšu rādītāji, svarīgāko Latvijas tautsaimniecības nozaru analīze un atspoguļotas tendences Latvijas ekonomikā, ekspertu viedokļi.

«Cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir izvērtusies par principiālu ģeopolitisku karadarbību, kurā visi līdzekļi attaisno mērķi. Aukstā kara frontē sabiedrība tiek baidīta ar terorismu. Diemžēl Latvijai ģeopolitiskais aukstais karš izmaksā pārāk dārgi, un, veidojot 2020. gada TOP 500, no lielāko uzņēmu saraksta var būt izkrituši uzņēmumi, kuri Moneyval nekritisku prasību dēļ būs pametuši Latviju un arī TOP 500. Prognozējot nākamo posmu ekonomikā, jāsecina, ka tam būs klimata pārmaiņu zīmogs un daudzām nozarēm tiks izrakstītas CO2 brilles,» atzīst Anita Kantāne, Dienas Biznesa galvenā redaktore un izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kad graudi vērtīgāki par naftu

Jānis Goldbergs, 28.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20 gados kooperatīvā sabiedrība LATRAPS ir kļuvusi par vienu no lielākajiem graudu eksportētājiem. Tas, ka daudzu zemnieku pūles Latvijā ir kļuvušas vērtīgākas, ir tieši kooperācijas nopelns.

"Uzticēšanās un uzņēmība ir mūsu panākumu atslēga," intervijā Dienas Biznesa zīmola izdevumam TOP 500, dodot nākotnes ceļamaizi Latvijas tautsaimniecībai, saka kooperatīvās sabiedrības LATRAPS ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Fragments no intervijas

Lauksaimniecības nozare ir viens no eksporta balstiem. Gan iepriekšējā, gan šajā krīzē nozare ir spējusi veiksmīgi darboties. Kur ir panākumu atslēga?

Lai kādas krīzes nāktu, lai kādi būtu pasaules mēroga kūleņi – cilvēkiem ēst vajadzēs vienmēr. Tā ir primāra lieta, no kuras nevar atteikties. Patiesībā – jo asāka ir krīze, jo būtiskāks ir pārtikas nodrošinājuma jautājums. Mēs varam atteikties pat no telefona, no interneta, no automašīnas, bet no ēdiena vispār atteikties nav iespējams. Atceroties 2008./2009. gada krīzi, lauksaimniekus šī krīze maz skāra. Mums graudi izauga, mēs tos pārdevām, un pasaulē tos ēda. Tieši tāpat ir šobrīd. COVID izraisītā starptautiskā transporta un loģistikas apstāšanās parādīja, cik svarīgs ir pārtikas pašnodrošinājums. Bet jāatzīst, ka krīzes nes līdzi arī veselu lērumu ar riskiem. Piemēram, zemās naftas cenas un apturētā tūrisma dēļ pasaules valstīs, kas pārtiek no naftas vai tūrisma ieņēmumiem, varētu trūkt naudas pārtikas iegādei. Ir pasaulē reģioni, kur savas pārtikas nav, kuri pārtiek tikai no naftas vai tūrisma ieņēmumiem, lai spētu iegādāties pārtiku no eksportējošām valstīm, tajā skaitā Latvijas. Ja viņiem sāk trūkt valūtas rezervju, viņi nav spējīgi samaksāt par mūsu graudiem. Kāpēc sākās arābu pavasaris iepriekš, kāpēc bija sacelšanās? Pārtika kļuva par dārgu, un to nevarēja nopirkt. Krīzes dēļ savu valūtas rezervju trūka, un cilvēki sacēlās pret to.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopā nopelnīti 1,39 miljardi eiro, apgrozīti 27,65 miljardi eiro – tāda ir 500 lielāko Latvijas uzņēmumu galveno rādītāju bilance 2014. gadā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

TOP 500 līderu sastāvs pagājušajā gadā nav būtiski mainījies, notikušas vien nelielas rokādes. Tāpat kā vairākus iepriekšējos gadus, arī šogad topa virsotnē valda neliela garlaicība – pirmajā vietā, kā ierasts, ir ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading, otro vietu tikpat ierasti ieņem a/s Latvenergo. Godpilnajā trešajā pozīcijā no iepriekšējās 5. vietas ir pakāpies mazumtirgotājs SIA Rimi Latvia, kas ir atstājis aiz sevis gan tuvāko konkurentu SIA Maxima Latvija, gan naftas produktu vairumtirgotāju SIA Orlen Latvija.

Jāatzīmē, ka topa pirmajā desmitniekā ir atgriezies degvielas mazumtirgotājs SIA Statoil Fuel & Retail Latvia, kurš iepriekšējā TOP 500 sarakstā finanšu perioda maiņas dēļ paguva ielēkt vien ar četru mēnešu apgrozījuma datiem, tādējādi 2013. gadā noslīdot līdz 36. pozīcijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500", kas ir plašākais Latvijas tautsaimniecības apskats ar lielāko Latvijas uzņēmumu topu gan kopumā, gan nozarēs. Arī šogad izdevums izdots angļu valodā.

Jaunākajā Dienas Bizness TOP 500 izdevumā angļu versijā, kas šogad apkopo nu jau 1000 Latvijas lielāko uzņēmumu finanšu rādītājus, analizētas svarīgākās Latvijas tautsaimniecības nozares, iezīmējot tendences Latvijas ekonomikā.

"Latvijas 500 lielāko uzņēmumu apgrozījums, sekojot iepriekšējo gadu tendencēm, turpina pieaugt. Šajā gadā piedāvājam vēl plašāku ieskatu uzņēmumu darbībā, papildus ierastajiem 500 uzņēmumiem publicējot vēl 500. Kā liecina dati, 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40.56 miljardus eiro," norāda Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

"Angļu versiju izdodam uzņēmējiem un uzņēmumiem, kurus interesē koncentrēts Latvijas ekonomikas apskats, lielāko Latvijas nozaru analīze un, protams, lielāko uzņēmumu tops," teic Anita Kantāne, izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitings, ko izstrādājusi kredītrisku apdrošināšanas kompānija “Coface”, pērn parāda Centrālo un Austrumeiropu kā izaugsmes un labklājības reģionu.

Reitingā iekļuvuši arī 36 uzņēmumi no Baltijas, 8 no tiem – Latvijā bāzēti uzņēmumi. Nozares, kas dominējušas un bijušas īpaši veiksmīgas 2019. gadā, ir transports, kam seko naftas, gāzes un nespecializētās tirdzniecības nozares.

Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā iekļauto uzņēmumu kopējais apgrozījums pieaudzis par 5,5%, 2019. gadā sasniedzot 740 miljardus eiro.

373 reitingā iekļautie uzņēmumi (74,6% no visiem reitingā iekļautajiem uzņēmumiem, salīdzinot ar 79% 2018. gadā un 80% 2017. gadā) ir uzrādījuši apgrozījuma pieaugumu. Līdz ar to tikai 25,4% no uzņēmumiem ir reģistrējuši stagnāciju vai apgrozījuma samazinājumu. Pērn 500 lielāko uzņēmumu vidējais apgrozījums pieauga līdz 1,480 miljoniem eiro, salīdzinot ar 1,396 miljoniem eiro 2018. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Modernas krājaizdevu sabiedrības kā nacionālās ekonomikas balsts

Jānis Goldbergs, 29.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tādas krājaizdevu sabiedrības, kas spētu atbalstīt ražotņu veidošanu Latvijā, nav. Idejas izveidot pietiekami lielu krājaizdevu sabiedrību ar nopietnu kapitālu, kas spētu finansēt lielākus vietējos projektus, ir bijušas jau vairākkārt. Taču līdz šim dažādi apstākļi ir traucējuši šiem projektiem attīstīties. Šis mirklis atkal ir tas, kad šī ideja kļūst aizvien aktuālāka.

Tā intervijā Dienas Biznesa zīmola izdevumam TOP 500 saka kooperatīvās sabiedrības LATRAPS ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Fragments no intervijas

Ko domājat par krājaizdevu sabiedrībām? Ideja kādreiz ir stāvējusi kooperācijas pamatos? Vai kāda no tām spēj finansēt lielus projektus? Vai ir iespējams tādu radīt?

Tādas krājaizdevu sabiedrības, kas spētu atbalstīt ražotņu veidošanu Latvijā, nav. Mazu sabiedrību nelieliem aizņēmumiem ir daudz, tomēr pietiekami lielu nav. Idejas izveidot pietiekami lielu krājaizdevu sabiedrību ar nopietnu kapitālu, kas spētu finansēt lielākus vietējos projektus, ir bijušas jau vairākkārt. Taču līdz šim dažādi apstākļi ir traucējuši šiem projektiem attīstīties. Šis mirklis atkal ir tas, kad šī ideja kļūst aizvien aktuālāka. Tas ir viens no virzieniem, kas ļautu un ļoti palīdzētu attīstīties. Jāteic, ka šobrīd šādu krājaizdevu sabiedrību vajadzētu redzēt mazliet atšķirīgā veidolā, nekā tādas pastāvēja pagājušā gadsimta sākumā. Ir cita ēra, ir izveidojies ļoti spēcīgs un labi attīstīts fintech kompāniju sektors. Šis moderno tehnoloģiju pienesums klasiskajās krājaizdevu sabiedrībās, pieļauju, ir tā komponente, kas varētu pilnveidot ideju. Domās mēs, lauksaimnieku sabiedrība, esam pie šīs idejas īstenošanas. Modernas krājaizdevu sabiedrības tāpat kā pirms gadsimta varētu būt nacionālās ekonomikas balsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Latvijas uzņēmumus nevar vērtēt kā atklātus

Žanete Hāka, 17.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai neliela daļa no Latvijas Top 500 uzņēmumiem proaktīvi atklāj informāciju par sevi.

Lai gan lielākajai daļai (85%) Top 500 uzņēmumu ir izstrādātas interneta vietnes, vidēji visi Latvijas lielākie uzņēmumi publisko tikai trešo daļu jeb 36% no informācijas, kuru svarīgi zināt klientiem, sadarbības partneriem un citām ietekmes pusēm. Pat uzņēmumi ar 500 un vairāk darbiniekiem publiskojuši informāciju atbilstoši tikai 50% kritēriju.

Ceturtdien Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane, Borenius partneris un Ilgtspējas indeksa eksperts Indriķis Liepa un McCANN Consulting valdes priekšsēdētājs un Ilgtspējas indeksa eksperts Arnis Vērzemnieks prezentēja jaunākā pētījuma rezultātus par lielāko Latvijas uzņēmumu atklātību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā uzņēmumi plāno savu attīstību vismaz trīs gadus uz priekšu, arī valstij jau šodien būtu jābūt skaidrībai par attīstības prioritātēm, jo no tā atkarīgas investīcijas uzņēmējdarbībā.

Tā uzskata būvmateriālu ražošanas kompānijas Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Fragments no intervijas "Dienas Biznesa" zīmola izdevumam TOP500!

Kas ir nozīmīgākais, ko valsts nākotnē varētu darīt nozares labā?

Tā ir ekonomisko attīstības ciklu izlīdzināšana. Visā pasaulē vienmēr ir kādi ekonomiskie cikli, bet, ņemot vērā dažādās ietekmes, dažādās naudas plūsmas, kas ir Latvijā, mums valsts pusē ir jābūt visaptverošai monitoringa sistēmai, kura analizē daudz dažādu datu, piemēram, privāto patēriņu, privāto cenu indeksu izmaiņas. Ir jābūt plānam ar objektiem, kas Latvijā ir ļoti nepieciešami. Šī monitoringa sistēma rāda, vai privātais patēriņš krītas vai palielinās, un tajā brīdī gan no tirgus pārkaršanas, gan dziļas iekrišanas tā mūs vilks ārā ar šiem dažādajiem investīciju projektiem. Viena no lielākajām problēmām, kāpēc pastāv ēnu ekonomika, ir tas, ka Latvijā ir viļņveida attīstība. It kā attīstās un tad krīt, attīstās un krīt. Līdz ar to cilvēkiem jādomā, kā izdzīvot pēc tam, kad viss atkal būs lejā. Tāpēc arī ir svarīgi, ka valsts reaģē laikus un ka tai ir plāns, kurus projektus realizēt, ne tikai tad, kad jau ir krīze, iekritiens ekonomikā vai privātās investīcijas samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface jaunajā Centrālās un Austrumeiropas (CAE) 500 lielāko uzņēmumu reitingā iekļautas 32 kompānijas no Baltijas valstīm, kas ir par pieciem uzņēmumiem vairāk nekā gadu iepriekš. Reģiona vadošajiem uzņēmumiem 2017. gadā kāpuši gan apgrozījuma, gan neto peļņas, gan nodarbinātības rādītāji, liecina medijiem sniegtā informācija.

Reģiona lielāko uzņēmumu topā no Latvijas iekļuvuši seši uzņēmumi, bet Igauniju pārstāv septiņi. Abām valstīm topā ir par diviem uzņēmumiem vairāk nekā pērn. Tikmēr Lietuva ar 19 uzņēmumiem, par vienu vairāk nekā gadu iepriekš, saglabā Baltijas līdervalsts pozīcijas pēc kompāniju skaita reitingā. Vadībā ar lielāko skaitu uzņēmumu ir Polija, Ungārija un Čehija, savukārt Latvija reģiona valstu vidū ieņem pēdējo vietu pēc uzņēmumu skaita Top 500.

Augstāko pozīciju no Latvijas uzņēmumiem ieņem IT produktu un risinājumu izplatītājs «ELKO Grupa», ierindojoties 124. vietā. «ELKO Grupa» ir lielākā Latvijas kompānija pēc aizvadītā gada apgrozījuma rādītājiem, turklāt uzņēmums ir Top 500 jaunpienācējs. Kā nākamais lielākais Latvijas uzņēmums reitinga 212. vietā ir «Latvenergo», uzrādot būtisku kāpumu par 157 pozīcijām salīdzinājumā ar pērnā gada topu. Latviju topā pārstāv arī «Uralchem Trading» (226.vieta), «Rimi Latvia» (228. vieta), «Maxima Latvija» (281. vieta) un «Orlen Latvija» (478. vieta), kas ir otrs reitinga jaunpienācējs no Latvijas. Tikmēr Lietuvas uzņēmumu līderis ir «Orlen Lietuva» (20.vieta), bet Igaunijas – «Tallink Grupp» (199.vieta).

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Kādas automašīnas izvēlas Latvijas pelnošākie uzņēmumi?

Zane Atlāce - Bistere, 03.01.2018

Populārākais modelis Latvijas pelnošāko uzņēmumu autoparkos - Dacia Duster

Avots: Lursoft pētījums

Foto: netcarshow.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai noskaidrotu, kādas automašīnas visbiežāk atrodamas Latvijas pelnošāko uzņēmumu autoparkos, Lursoft veicis pētījumu, analizējot, cik lieli ir šo uzņēmumu autoparki, kādu marku automašīnas tajos pārstāvētas visbiežāk un kāds ir to nobraukums.

Pētījums atklāj, ka TOP 50 Latvijas pelnošāko uzņēmumu autoparkā reģistrētas 2419 automašīnas, kuru kopējais nobraukums ir 120,54 milj.km. Lursoft aprēķinājis, ka šo automašīnu vidējais vecums ir nepilni 3 gadi, savukārt vidējais motora tilpums – 1598 cm2 (pētījumā izmantota CSDD Transportlīdzekļu reģistrā reģistrētā informācija, kuras dati apkopoti uz 07.11.2017).

Aprēķini rāda, ka 22,07% no visiem TOP 50 pelnošāko uzņēmumu autoparkos esošajiem auto reģistrēti 2014.gadā, bet vēl 21,65% – 2013.gadā.

Visvairāk automašīnu reģistrēts AS Latvenergo (535 automašīnas), AS Latvijas valsts meži (492 automašīnas) un SIA Lattelecom (359 automašīnas) autoparkos. Pētījumā apskatīto uzņēmumu autoparkos kopumā atrodami 43 ražotāju 212 dažādi automašīnu modeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielāko uzņēmumu veiksmes un konkurētspējas saikne ar valsts tautsaimniecību ir ļoti tieša. Tāpēc ikgadējais DB apkopotais TOP500 izdevums, kas šogad iznāk jau 21. reizi, nav tikai stāsts par uzņēmumu finanšu rādītājiem, bet arī par valsts budžetu un Latvijas iedzīvotāju labklājību kopumā.

Tas ir mūsu dzīves šķērsgriezums ne tikai jau aizvadītajā gadā, bet arī iezīmē tuvāko gadu perspektīvas. Uz šī fona jāsaka, ka Latvijas lielākie uzņēmumi arī 2016. gadā – tas ir gads, kura rezultāti ir apkopoti šajā topā- ir kopumā tikuši ar izaicinājumiem labi galā. Piecsimt lielāko Latvijas uzņēmumu apgrozījums pret 2015. gadu ir nedaudz audzis, tāpat kā kopējās peļņas apjoms un vidējais nodarbināto skaits. Tomēr nozaru topi uzrāda arī vairākus izaicinājumus, ar kuriem Latvijas uzņēmējdarbības videi pārskatāmā nākotnē būs jātiek galā.

TOP 500 ir Dienas Bizness nozīmīgākais izdevums.

Dienas Bizness abonenti to saņem bez maksas. Vēl līdz 13.novembrim, abonējot laikrakstu Dienas Bizness pa telefonu: 67063333, saņem izdevumu TOP 500, kas iznāks jau 16.novembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod nozīmīgu Latvijas tautsaimniecības apskatu un šogad arī 1000 lielāko uzņēmumu sarakstu, kas tiek apkopoti zīmola izdevumā "TOP 500".

"Lursoft" apkopotie dati liecina, ka pagājušajā gadā turpinājusies ekonomiskā izaugsme, kas atspoguļojas arī uzņēmumu finanšu rādītājos. Latvijas uzņēmumu vidējais apgrozījums 2018. gadā palielinājies par 9,4%, savukārt vidējā peļņa bijusi par 46,4% lielāka nekā 2017. gadā. Pērn Latvijā reģistrēto uzņēmumu kopējais apgrozījums veido 62,33 miljardus eiro, peļņa pēc nodokļu nomaksas bijusi 4,13 miljardi eiro. 2018.gada apgrozījuma un peļņas rezultāti ir visu laiku augstākie, pārsniedzot arī tā dēvēto «trekno gadu» rādītājus, kad visu uzņēmumu kopējais apgrozījums svārstījās robežās no 48 līdz 50 miljardiem eiro, bet peļņas augstākais rādītājs bija gandrīz divas reizes mazāks – 2,3 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Vēlas iegādāties 31 Elvi zīmola veikalu

Lelde Petrāne, 13.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome saņēmusi apvienošanās ziņojumu par darījumu, kura ietvaros SIA FIRMA MADARA 89 ĪPAŠUMI iegādājas SIA ANTARIS un AS NIDL aktīvu daļu, kuru veido 31 ELVI zīmola veikals.

Šobrīd SIA FIRMA MADARA 89 ĪPAŠUMI piederošie veikali pārstāv trīs dažādus zīmolus - top!, mini top! un LABAIS. Ar preču zīmi top! un mini top! Latvijā darbojas 226 pārtikas veikali, 58 no tiem pieder SIA FIRMA MADARA 89 ĪPAŠUMI, savukārt ar preču zīmi LABAIS Latvijā darbojas 20 veikali, no kuriem SIA FIRMA MADARA 89 ĪPAŠUMI pieder 10 veikali.

Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem Konkurences padomei jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pašvaldību budžeti līdz TOP 500 uzņēmumiem nesniedzas

Daiga Laukšteina, 31.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai 33 pašvaldībās (no 119) budžeti pārsniedz DB veidotā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 pēdējās kompānijas apgrozījumu, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pašvaldību vadītāju komforta līmenis atšķiras: ir novadi, kuros ir daudz pienākumu un arī iespēju, kā arī tādi, kuros nav ne iedzīvotāju, ne iespēju, vien pastāvīgas bažas – kā savilkt galus. Tā pēc DB veiktā salīdzinošā skatījuma secina Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas vadītāja, SIA Ekonomikas prognožu centrs valdes locekle Raita Karnīte. Skaidrs, ka grūstīšanās uz otrās grupas pašvaldību vadības krēsliem vēlēšanās nav tik lielas, kā, piemēram, lielajās pilsētās un Pierīgā.

R. Karnītes skatījumā DB salīdzinājums liek aizdomāties par pašvaldību finanšu rocību un brīvību, lai arī samērojamību traucē izlīdzināšana jeb tas, ka novadi arī saņem daļu savu ienākumu no izlīdzināšanas fonda. Un tomēr, pieci milj. eiro gada budžets ļauj vidēji mēnesī tērēt 417 tūkst. eiro, un tā ir pieticīga summa, salīdzinot ar iedzīvotāju vajadzībām, kas labai pašvaldībai ir jānodrošina. Mazākais pašvaldības budžets ir 1,35 milj. eiro gadā (Baltinavas novads) jeb 112,5 tūkst. eiro mēnesī. Protams, pašvaldību finanšu rocību nosaka iedzīvotājus skaits un teritorijas lielums, tomēr visām ir jāatbild arī par darbiem, kuru izmaksas nav atkarīgas no iedzīvotāju skaita. Arī Baltinavas pašvaldībai ir jārūpējas par ceļiem, un tas maksā tikpat, cik, piemēram, Riebiņu novadā, kura budžets ir 3,6 reizes lielāks, rēķina R. Karnīte. Tikai 33 pašvaldībās (no 119) budžeti pārsniedz DB veidotā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 pēdējās kompānijas apgrozījumu (15,3 milj. eiro), un tikai Rīgas budžets ir samērojams ar rindojuma TOP 50 uzņēmumu budžetu. Tikai sešu lielo pilsētu budžeti pārsniedz 50 milj. eiro. No 112 pašvaldībām, kuru budžeti ir mazāki par 50 milj. eiro, tikai 39 pārsniedz 10 milj. eiro, bet 73 pašvaldībās tas ir mazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Dienas Bizness - uzticams palīgs Tavam biznesam!

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 13.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad 13. aprīlī aprit jau 24 gadi, kopš iznāca laikraksta Dienas Bizness pirmais numurs.

Toreiz, 1992.gadā Latvijas iedzīvotāji vēl tikai centās saprast, ko bizness īstenībā nozīmē, un Dienas Bizness bija kā flagmanis jaunajām ekonomikas vēsmām, uzņēmēja domāšanai un dzīves veidam. Pa šiem gadiem pamatīgi ir mainījusies gan Latvijas iedzīvotāju izpratne, gan arī pats Dienas Bizness, taču joprojām esam saglabājuši savu uzstādījumu būt par ekonomiski aktīvas personas izvēli nr. 1, ja runa ir par lietišķu, ekonomiska rakstura informāciju. DB mērķis ir un arī turpmāk būs piedāvāt saviem lasītājiem analītisku, noderīgu un ekskluzīvu informāciju, kas veicina biznesa ideju apmaiņu un stimulē rīcībai. DB sevi pozicionē kā savu lasītāju – uzņēmēju – partneri, atbalstītāju un konsultantu, arī kā biznesa lobiju un ietekmīgu mediju, kas cenšas sekmēt sakārtotu un plaukstošu uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu topā Latviju pārstāv astoņi uzņēmumi

Zane Atlāce - Bistere, 31.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface veidotajā Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu topā Latviju pārstāv astoņi uzņēmumi, pārsvarā gan ārvalstu uzņēmumu Latvijas struktūrvienības.

No Lietuvas topā iekļuvuši 20, bet Igaunijas – 4 uzņēmumi. Kopumā reģionam 2015. gads bijis veiksmīgs un vadošo kompāniju apgrozījums ir pieaudzis par 4,2%.

No Latvijas uzņēmumiem augstākās pozīcijas ieņem minerālmēslu un ķīmisko vielu tirgotājs SIA Uralchem Trading (130.vieta topā), mazumtirdzniecības uzņēmums SIA Rimi Latvia (210.vieta topā), kā arī mazumtirdzniecības uzņēmums SIA Maxima Latvija (261.vieta topā). No Latvijas uzņēmumiem topā atrodama arī AS Latvenergo, kas piedzīvojusi kritumu no pērnās 221.vietas uz 348. vietu, SIA Orlen Latvija, AS Latvijas Gāze, SIA Neste Latvija un SIA Circle K Latvia.

Reģiona lielākā ekonomika ir Polijā, un topā valsti pārstāv 137 uzņēmumi, tostarp pirmo pozīciju ieņemošā PKN Orlen. Par topa «uzlecošo zvaigzni» var uzskatīt General Electric Hungary, kas pakāpies uz topa otro pozīciju no aizvadītā gada 13. vietas, un 2015. gadā uzņēmums savu peļnu ir teju četrkāršojis.

Komentāri

Pievienot komentāru