Makroekonomika

Cerības par «ķeltu tīģera» atgriešanos sagruvušas

Lelde Petrāne, 02.10.2012

Jaunākais izdevums

Saskaņā ar vienu no jaunākajiem pētījumiem Īrija varētu kļūt atkarīga no naudas, ko tās ārvalstīs strādājošie pilsoņi sūta uz mājām, raksta baltic-ireland.ie.

Statistika liecinot, ka pagājušajā gadā Īriju ir pametuši 87000 cilvēku,un Londonā bāzētā investīciju fonda Toscafund speciālisti apgalvo, ka šī tendence turpināsies arī nākamajā desmitgadē.

Fonda galvenais ekonomists Savas Savouri norādījis: «Īrijas pilsoņu, kā arī labvēlīgāku ekonomisko apstākļu laikā valstī ieceļojušo cilvēku aizbraukšana pazeminās patēriņa līmeni un nekustamā īpašuma cenas.»

Ja pašreizējā tendence saglabāsies, līdz šīs desmitgades beigām Īrijas iedzīvotāju skaits varētu samazināties līdz 2004.gada līmenim. Savukārt Ziemeļīrijas iedzīvotāju skaits tajā pašā laikā varētu palielināties par vienu desmitdaļu un gan Lielbritānija, gan Īrija varētu iegūt no ciešākām ekonomiskajām saitēm, teikts Toscafund ziņojumā.

Savas Savouri ieskicējis drūmu šīs valsts nākotnes ainu, nodēvējot uz eksporta balstīto Īrijas izaugsmes modeli par «primitīvu». Ekonomists uzskata, ka turpmāk Īrijai un citiem Eiropā būs jādzīvo ar samazinātiem ienākumiem un jāpaļaujas uz gluži atšķirīgu ekonomisko modeli nekā nesenā pagātnē, vēsta baltic-ireland.ie.

Īrijas «ķeltu tīģera» ekonomika, kas desmit gadus kopš 90. gadu vidus bija slavena ar savu divciparu skaitļos izteikto izaugsmi, pēdējos gados ir strauji sarukusi, to smagi skāris valsts parāds, īpašumu tirgus sabrukums un bezdarba pieaugums. Izaugsmes periodā bankas aizdeva ļoti aktīvi. Savukārt no 2010.gadā saņemtajiem starptautisko aizdevēju izsniegtajiem 85 miljardiem eiro Īrijas valdība apmēram 70 miljardus ir iztērējusi banku glābšanai, situāciju atgādina portāls.

Cilvēku izbraukšana būtiski ietekmēšot valsts ekonomiku nākamajā desmitgadē, sagraujot cerības par «ķeltu tīģera» atgriešanos, uzskatot Savas Savouri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Holdingu nodokļu atvieglojumu salīdzinājums: Latvija pret Īriju – 3:4!

Jānis Taukačs, SORAINEN partneris, 19.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kas vieno Facebook, LinkedIn, EA, Apple un PayPal, u.c.? Daudzi jau zina vai nojauš – pirmkārt, šie uzņēmumi strādā e-komercijas nozarē, taču galvenais – tie nodokļu plānošanas nolūkā izmanto uzņēmumus Īrijā, pirmie divi pat tur ir izveidojuši savus grupas galvenos uzņēmumus.

Kāda respektējama Īrijas nodokļu konsultāciju uzņēmuma rakstā1 minētas 10 būtiskākās priekšrocības šai pasaulē populārajai holding-kompāniju jurisdikcijai. Turpmāk, ņemot vērā attiecīgajā rakstā izceltās 10 Īrijas nodokļu priekšrocības, izsakoties sporta terminoloģijā, piedāvāju uzspēlēt futbolu – kurš holdinga režīms labāks – Latvijas vai Īrijas?

1. peļņa no akciju pārdošanas nav apliekama – 1:0

Kā princips tas ir ieviests abās valstīs, tomēr Īrijā tas ir ierobežots ar vairākiem priekšnosacījumiem. Piemēram, to var izmantot tikai Eiropas Savienības (ES) un Īrijas nodokļu konvenciju rezidenti, 5% kapitāla daļas vai akcijas jātur vismaz 12 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu periodā, meitas uzņēmumam, kura akcijas tiek atsavinātas, jānodarbojas ar tirdzniecību. Latvijā šādu ierobežojumu nav. Tas arī nozīmē, ka atšķirībā no Īrijas kompānijām, Latvijas kompānijas var tirgoties Londonas biržā, un to šādi gūtā peļņa neapliksies ar UIN, turklāt tas attieksies arī uz krietnu daļu no vērtspapīriem, ne vien akcijām vai kapitāla daļām. Šai jautājumā Īrijas aizsardzība ir samērā blāva blakus Latvijas uzbrukumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pēdējā iespēja nodokļu ēdienkartē izmēģināt Dubulto Īru!

Jānis Taukačs, SORAINEN partneris, 13.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parasti, runājot par Īriju, prātā nāk viskijs, lieliska mūzika vai darba un labākas dzīves meklētāji no Latvijas. Arī Dubultais Īru ar Nīderlandes sviestmaizi vairāk izklausās pēc kaut kā no ēdienkartes, kaut arī tās ir nodokļu pasaulē sen pazīstamas frāzes. Jā, Īrija nu jau daudzus gadus gozējas nodokļu pasaules uzmanības lokā. Kādēļ? Salīdzinoši zemā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) 12,5% likme te nav galvenais iemesls. Arī manis iepriekš aprakstītais holdingu režīms (1) nav par iemeslu – tas ar dažādām modifikācijām pastāv vairumā ES valstu. Tomēr Īrija ir populāra, it sevišķi ASV biznesa aprindās, citas UIN īpatnības dēļ. To žurnāls The Economist savā š. g. 18. oktobra rakstā sauc par Īrijas lielāko caurumu, t.s. Double Irish (2). Kā strādā šis Dubultais Īru? Kas lācītim vēderā? Kā Latvijas uzņēmumiem tas būtu izmantojams?

Pieņemsim, Latvijā darbojas uzņēmums Krievijas Balzāms (KB). No savas peļņas tas samaksā valsts budžetā Latvijas 15% UIN, kas arī, protams, var nebūt daudz. Lai samazinātu ar UIN apliekamo ienākumu, slēpt ieņēmumus ir pretlikumīgi un tādēļ – bīstami. Tādēļ būtu jāskatās uz legālām izdevumu palielināšanas iespējām (parasti ar zaudējumiem, procentiem, autoratlīdzību u.c.). Tādēļ KB var izveidot meitas uzņēmumu Īrijā (KB IRL, sk zīmējumu zemāk) un šajā meitas uzņēmumā var izveidot patentus, tehnoloģijas, firmas, sistēmas, zinātību u.c. intelektuālo īpašumu, par ko KB maksātu uz KB IRL autoratlīdzību. KB ar Latvijas UIN apliekamā peļņa būtiski samazinātos par šiem autoratlīdzību maksājumiem uz KB IRL. Šādām izmaksām Latvijā nepiemēro arī ieturējuma nodokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Īrijā 2016.gada pavasarī dzīvoja teju 20 000 Latvijas valstspiederīgie

LETA, 25.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijā 2016.gada aprīlī dzīvoja 19 933 Latvijas valstspiederīgie, liecina pēdējie Īrijas Centrālā statistikas biroja tautas skaitīšanas dati par Īrijā dzīvojošajiem ārvalstniekiem.

Kā vēsta portāls «baltic-ireland.ie», Latvijas valstspiederīgo kopiena kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas 2011.gadā samazinājusies par 3% jeb 660 cilvēkiem. 2011.gadā Īrijā dzīvoja 20 593 Latvijas valstspiederīgie.

5771 jeb 29% no tiem kā dzīvesvietu norādījuši Dublinu, bet, atšķirībā no brazīliešiem, spāņiem, itāļiem, francūžiem un vāciešiem, viņu dzīvesvietas pārsvarā bija nomalēs, nevis pilsētas centrālajā daļā. Ārpus Dublinas un tās piepilsētām daudz latviešu dzīvo Dundalkā, Navanā, Tulovā, Portloisā un Monaganā.

35% no Latvijas piederīgajiem dzīvoja Īrijas pilsētās, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz 10 000. 43% Īrijā dzīvojošo latviešu bija vecuma grupā no 25 līdz 39 gadiem. Šai grupai atbilst tikai 22% no kopējā valsts iedzīvotāju skaita. Vidējais Latvijas valstspiederīgo vecums 2016.gada aprīlī bija 31,7 gadi, savukārt visu valsts iedzīvotāju vidējais vecums ir 37,3 gadi, vēsta portāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

12 ES valstis, arī Latvija, noraida direktīvu, kas liktu daudznacionālajiem uzņēmumiem atklāt peļņu un nodokļus

LETA, 02.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

12 Eiropas Savienības (ES) valstis, tai skaitā Latvija un Igaunija, ir noraidījušas direktīvu, kas liktu daudznacionālajiem uzņēmumiem izpaust to gūto peļņu un samaksātos nodokļus katrā ES dalībvalstī, ziņoja britu laikraksts "The Guardian".

Ierosinātās direktīvas mērķis bija atklāt, kā dažas no pasaules lielākajām kompānijām - tādas kā "Apple", "Facebook" un "Google" - izvairās samaksāt nodokļos apmēram 500 miljardus ASV dolāru gadā, pārceļot savu peļņu no tādām augstāku nodokļu valstīm kā Lielbritānija, Francija un Vācija uz zemāku nodokļu vai beznodokļu valstīm kā Īrija, Luksemburga un Malta.

Pret ierosināto direktīvu balsoja Austrija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Īrija, Kipra, Latvija, Luksemburga, Malta, Slovēnija, Ungārija, Zviedrija.

Vairums šo valstu ar zemākiem nodokļiem ir pievilcīgas pasaules lielākajām kompānijām, lai tās tur reģistrētu savu peļņu. Izņēmums gan ir Zviedrija, kas balsoja pret, bažījoties, ka šī direktīva var pazemināt šīs valsts augstos standartus firmu atklātības jomā, rakstīja "The Guardian".

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Īrijā dzīvo nepilni 20 tūkstoši Latvijā dzimušu cilvēku

Jānis Rancāns, 12.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā gada aprīlī Īrijā dzīvojuši nepilni 20 tūkstoši Latvijā dzimušu cilvēku, liecina šīs valsts tautas skaitīšanas dati.

Tautas skaitīšanas ietvaros secināts, ka aizvadītā gada aprīlī Īrijā dzīvojuši 19,98 tūkstoši Latvijā dzimušu cilvēku. To skaits kopš 2006. gada aprīļa tautas skaitīšanas palielinājies par 5,9 tūkstošiem. Latvijā dzimušo Īrijas iedzīvotāju vidū lielāko īpatsvaru veidojušas sievietes.

Ārzemnieki veido 17% no Īrijas iedzīvotāju skaita un kopš tautas skaitīšanas 2006. gadā straujāk audzis ir rumāņu (+110%), indiešu (+91%), poļu (+83%), lietuviešu (+40%) un latviešu (+43%) skaits.

Visvairāk ārzemēs dzimušo Īrijas iedzīvotāju nāk no Polijas. Aizvadītā gada aprīlī Īrijā dzīvojis 115,1 tūkstotis poļu, kuru skaits kopš 2006. gada pieaudzis par aptuveni 52 tūkstošiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

No amata atkāpies ES tirdzniecības komisārs, kurš pārkāpis Covid-19 ierobežojumus

LETA--DPA/AFP, 27.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No amata atkāpies Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisārs Fils Hogans, kas bija izpelnījies pārmetumus par Īrijā Covid-19 krīzes dēļ noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, trešdienas vakarā pavēstīja viņa biroja vadītājs Pīters Pauers.

Hogans saņēmis nopēlumu, jo pagājušajā nedēļā savā dzimtenē Īrijā apmeklēja saviesīgu pasākumu, ar to pārkāpjot ierobežojumus, kas Covid-19 krīzes dēļ noteikti Īrijā.

Spiediens uz Hoganu trešdien pastiprinājās, kad Īrijas premjerministrs Mihals Mārtins paziņoja, ka Pauers sniedzis "mainīgus naratīvus" par Hogana pārvietošanos.

Valdošajā koalīcijā esošās Zaļās partijas līderis Eimons Raiens pavēstīja nacionālajai raidsabiedrībai RTE, ka valdība vairs neuzticas komisāram Hoganam.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena bija lūgusi Hoganam paskaidrojumu par viņa rīcību Īrijā un bija izskatījusi viņa atbildi kopš otrdienas.

Tirdzniecības komisāra amats ir viens no svarīgākajiem EK, un viņš ir atbildīgs par tirdzniecības vienošanos apspriešanu 27 ES dalībvalstu vārdā ar partneriem visā pasaulē. Hoganam bija arī svarīga loma sarunās ar Lielbritāniju par tās pēcbreksita tirdzniecības attiecībām ar ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Latvijas pilsoņi Īrijā pusgadā noslēguši 55 laulības ar trešo valstu pilsoņiem

Dienas Bizness, 23.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēstniecība Īrijā informē, ka sadarbībā ar Īrijas centrālo Dzimtsarakstu biroju iegūta statistika par 2013. gada pirmajā pusgadā Īrijā reģistrētām Latvijas valstspiederīgo personu laulībām. Gada pirmo sešu mēnešu laikā reģistrētas 86 laulības, no kurām 55 laulības ar trešo valstu pilsoņiem, kuriem Īrijā ir nepieciešama vīza/uzturēšanās atļauja, – no tām 33 laulības ar Pakistānas pilsoņiem, raksta Baltic Ireland.

Ievērojama daļa laulību ar Latvijas pilsoņiem, uz kuru pamata trešo valstu pilsoņiem Īrijā tiek pieprasītas Īrijas uzturēšanās atļaujas un brīvas pārvietošanās tiesības Eiropas Savienības teritorijā, tiek slēgtas arī citās valstīs – Pakistānā, Indijā, Nigērijā, Zviedrijā, Dānijā, Francijā, Spānijā, Kiprā, Tanzānijā, Taizemē, Libānā, kā arī Latvijā. Šajā gadā trijos gadījumos Īrijas institūcijas arī veic pārbaudes par iespējami dubulti noslēgtām laulībām Latvijā un Īrijā.

Vēstniecība atgādina, ka šā gada 1. aprīlī Latvijā stājās spēkā Krimināllikuma grozījumi, kas paredz kriminālatbildību par ļaunprātīgu personas nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties (arī fiktīvu laulību ceļā) ne tikai Latvijas Republikā, bet arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tai skaitā Īrijā, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Pēc divu gadu pārtraukuma Īrija atgriežas apritē

Jānis Rancāns, 05.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi pēc divu gadu pārtraukuma, starptautisko finanšu palīdzību saņēmusī Īrija pārdevusi valsts parādzīmes, tādējādi atgriežoties obligāciju tirgū. Īrijai izdevies piesaistīt 500 miljonus eiro lietu finansējumu, teikts valdības paziņojumā.

Īrija pārdevusi trīs mēnešu parādzīmes ar likmi 1,8 procentu apmērā. Valsts valdība cer, ka veiksmīgā atgriešanās jau šogad ļaus sekmīgi pārdot vidēja un ilga termiņa obligācijas.

Kā norāda Financial Times – Īrija bauda pieaugošu investoru uzticēšanos, ko sekmējusi valsts apņēmīgā pieturēšanās aizdevuma programmas noteikumiem, kā arī aizvadītās nedēļas Eiropas Savienības (ES) samitā izlemtais, kas ļautu Dublinai pārstrukturizēt savus parādus.

Īrija bija spiesta lūgt starptautisko aizdevumu 2010. gadā, kad sabruka tās īpašumu tirgus. Krīzes rezultātā valsts valdība bija spiesta iepludināt bankās 64 miljardus eiro. Ar parādu pārstrukturizāciju Īrija vēlas samazināt valsts parādu, kas pašlaik sasniedzis 108% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojot politikas dokumentus, pēdējā laikā Latvijā vairākkārt bijusi runa par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu, tā saukto ekonomisko bēgļu, atvešanu atpakaļ mājās. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pat nosaucis 100 000 cilvēku, ko plāno atgūt. Taču, tiekoties ar latviešiem Īrijā, laikraksts Diena uzzinājis, ka daudzi no viņiem nejūtas dzimtenē gaidīti un politiķu izteikumus sauc par ķeksīšu ievilkšanu - esmu runājis, rūpes ir paustas.

Daži latvieši piekrituši sarunai, jo esot dusmīgi par tukšo runāšanu. Par atgriešanos runā tikai retais - tās pārsvarā ir vēl Īrijā neiesakņojušās jaunās ģimenes, kurām nav bērnu vai bērni vēl neiet skolā, raksta laikraksts. Taču daudzbērnu ģimenes, kuras Latviju pametušas, lai Īrijā paglābtu bērnus no nabadzības, nevēlas viņus atgriezt apstākļos, no kuriem ar lielu piepūli un smagu darbu izrāvuši.

Laikraksts stāsta par kādu Īrijā sastaptu ģimeni. 1999. gada novembrī no ģimenes pirmais uz Īriju atbrauca Vitauts Barkus, un pēc pieciem gadiem viņam pievienojās sieva Ilze ar trim bērniem. Dēls Pēteris piedzima pēc gada, taču - pēc mammas vēlēšanās - tieši Latvijā. Kā teikusi Ilze Barkus: «Man tobrīd bija ļoti patriotiskas sajūtas.» Kad mazais piedzima, ģimene centusies noturēties Latvijā, bet ne Ilzei, ne Vitautam darbu neizdevās atrast, un 2007. gadā ģimene otrreiz sēdās lidmašīnā uz Dublinu. Tā viņi jau piecus gadus turpina augt zem Zaļās salas sargājošā lietussarga. Te piedzimusi viņu mazā Elizabete, kurai pēc dažām dienām būs divi gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mans iespaids, ka Īrija pirms tam bija viengabalaina sabiedrība. Var strīdēties, vai tā bija laba vai slikta. Viens no pozitīvajiem efektiem bija, ka imigranti Īriju padarīja vairāk atvērtu, jo, iespējams, pirms tam sabiedrības zināšanas par pārējo pasauli bija saistāmas ar Apvienoto Karalisti, ASV, Austrāliju, Kanādu, Franciju vai Vāciju,» tā intervijā laikrakstam Latvijas Avīze, kādu devumu Īrijas sabiedrībai ir snieguši latvieši, atbildējis Īrijas vēstnieks Latvijā Eidans Kirvans (Aidan Kirwan).

«Austrumeiropas cilvēki parādīja mums, kāda ir viņu pieeja, un tas bija labs ieguldījums. No īru puses bija dažādas attieksmes. Francijā labējie spēki biedēja – «Poļu santehniķi! Nē, paldies!», bet īriem bija cita attieksme – «Lai viņi brauc pie mums». Viss gāja labi, mums nebija problēmu ar darbaspēku, un ieguldījums bija pozitīvs.

«Burbulis» veidojās vājas pārvaldības un vājas banku uzraudzības dēļ un savā ziņā arī cilvēku dēļ, kuri vēlējās labāku dzīves līmeni. Tam nebija nekāda sakara ar imigrantiem,» skaidrojis vēstnieks.

«Pēc mūsu statistikas datiem, Īrijā dzīvo 20 000 latviešu. Viņiem darbs Īrijā deva pozitīvus rezultātus – varēja nopelnīt labas algas, jo mums minimālā stundas likme ir 8,65 eiro. Lielākā daļa latviešu Īrijā strādā legāli un saņem vismaz 300 eiro nedēļā. Labumu gūst arī Latvijā palikušās ģimenes, jo apmēram 2,5 procentus no Latvijas IKP veido imigrantu atsūtītā nauda mājiniekiem. Šī nauda devusi ieguldījumu Latvijas ekonomikai un labklājībai. Es nedomāju, ka ir bijuši būtiski izaicinājumi Īrijā, kas saistīti ar latviešiem,» viņš akcentējis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Kredītiestāžu skaits Eiropā uz 1 miljonu iedzīvotāju ir samazinājies no 19 līdz 15

Žanete Hāka, 16.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savstarpējo aizdevumu platforma TWINO publicējusi pirmo Alternatīvo Aizdevumu indeksu (AAI), kas sniedz vispusīgu pārskatu par alternatīvās finanšu nozares attīstības potenciālu Eiropā.

Pētījums, kas tapis sadarbībā ar starptautisko biznesa konsultāciju kompāniju KPMG Baltics, salīdzina kreditēšanas vidi Eiropā laikposmā no 2010. līdz 2016. gadam.

AAI izmantoti dati, kas iegūti no Eiropas Centrālās bankas (ECB), ārpus eiro zonas esošo valstu Centrālajām bankām un Eurostat. Indekss ir augstāks tajās valstīs, kurās pastāv pieprasījums pēc kredītiem, bet to pieejamība ir relatīvi zema un/vai pastāv nekonkurētspējīgi vai stingri kredītu izsniegšanas kritēriji.

Atbilstoši pētījumam, Eiropas valstis ar visaugstāko AAI jeb augstāko potenciālu attīstīt alternatīvo aizdevumu nozari, ir Ungārija, Slovēnija, Latvija, Polija, Rumānija, Grieķija un Īrija. Tikmēr Igaunija ierindojas tikai 12. vietā, kamēr Lietuva 15. vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ja man jādodas strādāt uz Rīgu, tad labāk braucu uz Londonu, jo tad tāpat neesi mājās,» saka Viktors Ļebedevs. Viņam ir 33 gadi, un kā viens no pirmajiem viņš agrā jaunībā aizbrauca peļņā uz Īriju, bet tagad jau piecus gadus dzimtajos Ērgļos savā galdniecībā ražo mēbeles pēc individuālā pasūtījuma, raksta laikraksts Diena.

Viktors sapņojot par laiku, kad arī vietējās skolas skolotāja pelnīs tik daudz, lai varētu pasūtīt savam dēlam datora galdu viņa galdniecībā, un kad darbnīcai garām rītos ļaudis dosies uz darbu.

Tikai tad, kad te atkal sākšot garām plūst gājēji, varēšot teikt, ka krīze ir pārvarēta, bet vienkāršie cilvēki atlabšanu patlaban vēl neizjūt, Dienai sacījis V. Ļebedevs.

Kad V. Ļebedevs pirmo reizi aizbrauca uz Īriju, viņam bija 21 gads. Toreiz peļņā uz ārzemēm devās tikai nedaudzie, jo tas bija 2000. gads. Viktoram bijis darbs galdniecībā, kurā gatavoja koka logus un durvis. Gada laikā šī vienveidība gan sāka apnikt, un viņš atgriezās Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Īri balso par drošības tīklu

Didzis Meļķis, 31.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijā notiekošā referenduma priekšvakarā vēstnieks Eidans Kirvans ir visai pārliecināts par savas tautas atbalstu starpvalstu fiskālās disciplīnas līgumam un iesaka ekonomikas dēļ sadarboties ar Latvijas emigrantiem.

Vai esošā situācija ir labvēlīga arī Latvijas un Īrijas kopīgai uzņēmējdarbībai?

Jā, bet galvenokārt emigrācijas dēļ. Ja desmitiem tūkstošu vienas valsts iedzīvotāju strādā kādā citā, tad man intuitīvi šķiet, ka tur vienkārši ir jābūt sadarbības potenciālam. Ja ne tūdaļ, tad vidējā termiņā noteikti.

Amerikāņi Īrijā ir ieguldījuši ilgu laiku pirms šīs parādības, tomēr Īrijas pieredze par ASV investīcijām mūsu valstī pēdējos apmēram 30 gados uzrāda īru emigrācijas lielu nozīmi tajā. Proti, īru izcelsmes Amerikas kompāniju vadītājiem ir lielāka interese par Īriju nekā citiem. Protams, galvenais biznesa iemesls ir peļņa, tomēr arī šo uzņēmēju etniskajai izcelsmei acīmredzami ir nozīme. ASV ir mūsu ārzemju tiešo investīciju galvenais avots, un tas tā nebija vēl līdz pat 1980. gadiem, kad sevišķi nozīmīgas bija Japānas un Vācijas investīcijas. Bet tagad Google, Facebook, IBM, Intel un virknei citu amerikāņu kompāniju Eiropas biroji ir Īrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Īrija un Portugāle vēlas «kredītu brīvdienas»

Jānis Rancāns, 22.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādu krīzes skartās Īrija un Portugāle lūgušas eirozonas finanšu ministriem starptautiskā aizdevuma termiņu pagarinājumus. Īrijas finanšu ministrs norādījis, ka šāds solis atvieglotu valsts atgriešanos finanšu tirgos, vēsta Reuters.

Īrija norāda, ka «kredītu brīvdienu» panākšana nodrošinās mierīgāku 2015. un 2016. gadu, kad valstij jāsāk atmaksāt aizdevums un būs nepieciešams pēc papildus finansējuma. Īrijas finanšu ministrs Maikls Nons (Michael Noonan) skaidroja, ka tādējādi tiktu palielināta Īrijas parādsaistību ilgtspēja un palielinātas iespējas veiksmīgas atgriezties finanšu tirgos.

Īrija kopumā no Eiropas Finanšu stabilizācijas fonda (EFSF) aizņēmusies 18 miljardus eiro, bet no Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānisma – 22,5 miljardus eiro. Pirmās aizdevumu atmaksas jāsāk 2015. gadā. Savukārt Portugāle no starptautiskajiem aizdevējiem saņēma 78 miljardus eiro lielu finanšu palīdzību. Abas valstis aizdevuma programmas ietvaros veikušas izdevumu samazinājumus, nodokļu paaugstinājumus un reformas, lai celtu savu ekonomiku ražošanas apjomus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi latvieši, kuri pašlaik dzīvo un strādā Īrijā, tuvākajos gados atgriezīsies Latvijā, līdzīgi kā tas savulaik notika ar Īrijas iedzīvotājiem, kuri labākas dzīves meklējumos bija devušies uz ārvalstīm, šādu pārliecību ceturtdien Lattelecom starptautiskā konferencē Ko dāvināt Latvijai simtgadē? pavēstījis īru ekonomikas komentētājs Marks Kolmans, informē portāls baltic-ireland.ie.

Viņš norādījis, ka Īrijā patlaban dzīvo 40 tūkstoši latviešu, 30 tūkstoši lietuviešu un igauņu. «Mēs esam gandrīz Baltijas valsts,» jokojot teicis ekonomists.

«Labā ziņa ir tā, ka pēc dažiem gadiem daudzi latvieši atgriezīsies Latvijā ar naudu un jaunām prasmēm, un jūs redzēsiet tā pozitīvo ietekmi. Mēs to piedzīvojām Īrijā pirms 30 gadiem ‒ ļaudis devās prom un tad atgriezās,» norādījis Kolmans, kura teiktais izpelnījies aplausus zālē.

Diskusijā piedalījies arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš atzinis, ka izbraukušo Latvijas iedzīvotāju skaita ziņā Latvijas vēstniekus Īrijā un Anglijā varētu uzskatīt jau par palielu pilsētu mēriem un šī situācija esot jārisina. «Jāstrādā ne tikai pie reemigrācijas plāna, bet pie tā, kā panākt, lai uz Latviju brauc un šeit dzīvo izglītoti, prasmīgi cilvēki,» viņš sacījis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp Latviju un Īriju iedzīvotāju sūtījumus piegādājošiem uzņēmējiem ir izdevīgāk reģistrēties Īrijā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Dažādu kravu un sīkpaku piegādātāji, kas apkalpo svešumā esošos tautiešus, labprātāk izvēlas reģistrēties kā pašnodarbinātas personas vai reģistrē savus uzņēmumus Īrijā, nevis Latvijā, liecina DB aptaujāto komersantu teiktais. Tam par iemeslu tiek minēta gan vienkāršāka procedūra, gan uzņēmējdarbībai pievilcīgi nodokļu likumi un birokrātiskās procedūras, gan iespēja nopelnīt cilvēka cienīgu pensiju.

Sūtīts tiekot viss – sadzīves tehnika, pārtika, drēbes, mēbeles, celtniecības materiāli, dzīvnieki utt. Pirms aptuveni 10 gadiem piegādes cenas bijušas 4–5 eiro/kg, bet šobrīd cena ir ap 2 eiro/kg un zemāka, stāsta pārvadātāji. Pasta kompānijas, piemēram, Latvijas Pasts un DPD Latvija tautiešu sūtījumus apkalpojošos komersantus par konkurentiem neuzskata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vītolu ģimenē aug četri bērni, un dzīvi Latvijā viņi atsākuši Kazdangas muižas bijušajā klēts kompleksā Eglaines, kur labu laiciņu valdīja posts un sabrukums, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Stāstu par ģimenes aizbraukšanu no Latvijas uzsāk Kristīne Vītola: «No Kuldīgas pārcēlāmies uz Ventspili, bet tas bija tikai sākums ceļojumam 2006. gadā uz Īriju. Ekonomiskā krīze lika pārvērtēt daudz ko, tostarp varēšanu sagādāt ģimenei iztiku.» «Tā bija vilšanās par daudz ko. Bijām jauni un gribējām lietas un dzīvot dzīvi. Aizbraucot mums bija divi bērni. Šķiršanās no dzimtenes nebija viegla. Paši uz savu galvu noteikti nebūtu braukuši, bet mans brālis jau bija Īrijā un aicināja mūs arī,» atminas Raitis Vītols.

Aizbraucot bijis noīrēts dzīvoklis uz nedēļu, kuras laikā bija jāatrod darbs. Raitis to arī atradis, neprotot ne vārda angļu valodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvietis, kurš atgriezies no Īrijas: «Latvijā vai nu tu strādā bagātajiem, vai nestrādā nemaz»

Dienas Bizness, 09.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisku friziermākslas festivālu godalgotu vietu ieguvējs, divu friziersalonu un franšīzes «Hot Scissors» līdzīpašnieks Kristaps Slakters tagad atgriezies Latvijā. Dzīve viņam atkal ir apmetusi kūleni, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

«Mēs patiesi bijām uz viļņa, un tad saslima mana sieva Alise. Kamēr saprata, kas par vainu, laiks gāja. Sākumā šķita, ka nepieciešamo operāciju var veikt tikai Japānā par 70 tūkstošiem eiro. Taču izrādījās, ka spēj palīdzēt arī Latvijas neiroķirurgs Ingus Gārša. Operācija šķiet veiksmīga. Mūsu pieredze liecina, ka Latvijā tomēr ir ļoti labi speciālisti,» atklāj Kristaps.

«Īrija ir forša. Mums Latvijā ir krass dalījums – bagātie un nabagie. Tur ir ļoti, ļoti liels vidusslānis, kas var regulāri atļauties apmeklēt kultūras pasākumus, pasēdēt krodziņos, atnākt uz frizētavu. Daži klienti reizi nedēļā ieradās izmazgāt matus,» stāsta frizieris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esot indikācijas, ka kādreiz Latviju pametušie iedzīvotāji sākuši atgriezties dzimtenē. Šādu informāciju sniedz Ārlietu ministrija, taču konkrēti un absolūti skaitļi, kas to pierādītu, pagaidām neesot pieejami.

Tikmēr Īrijas iestādes saskaitījušas, ka Latvijas valstspiederīgie ir ceturtā lielākā imigrantu grupa, bet paši latvieši lēš, ka mūsējo šajā valstī ir krietni vairāk un to skaits ik dienas pieaug, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Saskaņā ar Īrijas Nacionālā statistikas biroja apkopotajiem datiem, šajā valstī labākas dzīves meklējumos apmetušies 20,6 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo. No Latvijas iebraucošo cilvēku skaits ik gadu sarūk, taču no 2006. līdz 2011. gadam Īrijā dzīvojošo viesstrādnieku skaits no Latvijas pieaudzis par 7274 cilvēkiem jeb 54,6%.

Ārlietu ministrija uzskata, ka skaits varētu būt tuvāks 25 tūkstošiem, un piebilst, ka precīzu informāciju nespēs sniegt neviena no valsts iestādēm, jo cilvēki negribīgi sniedz informāciju par savām gaitām, raksta laikraksts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

IIF: Grieķijai uzstādīti nesasniedzami mērķi un būs nepieciešama papildus nauda

Jānis Rancāns, 15.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādu krīzes nomāktajai Grieķijai tikuši uzstādīti nesasniedzami fiskālie mērķi un valstij, visticamāk, būs nepieciešams papildus finansējums, lai Atēnas sasniegtu tādu pašu progresu kā Īrija, pavēstījis Starptautiskais finanšu institūts (IIF).

Īrijas finanšu konsolidācija arī bija sāpīga, bet tajā pašā laikā daudz vairāk sociāli un politiski kontrolējama, IIF Eiropas nodaļas direktora Džefrija Andersona pausto citē britu laikraksts The Daily Telegraph.

«Īrijas gadījuma piemērošana Grieķijai, lai tādējādi palīdzētu atjaunot valsts tautsaimniecības izaugsmi, nozīmē papildus naudu,» sacīja Dž. Andersons. Tajā pašā laikā viņš atzina, ka Grieķijas glābšanas kopējās izmaksas vienalga ir mazākas nekā gadījumā, ja turpinātu saglabāties tirgu šaubas par Atēnu ilgtspēju.

Īrija, kas 2010. gadā saņēma 85 miljardu eiro lielu starptautisko aizdevumu, tiek uzskatīta par Eiropas «veiksmes stāstu». Trešdien Īrija atgriezās ilgtermiņa obligāciju tirgos pēc tam, kad valstij izdevās pārciest tautsaimniecības kritumu un stabilizēt savu parādu kalnu. Īrija cer, ka nākamgad būs pirmā eirozonas valsts, kas noslēgs starptautiskā aizdevuma programmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Autonams ar jaunu eksporta sadarbības modeli mēģinās iekarot Vāciju un Īriju

NOZARE.LV, 27.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auto aizsardzības sistēmu izgudrotājs un ražotājs SIA Autonams šogad izmēģinās jaunu eksporta sadarbības modeli Vācijā un Īrijā, lai veicinātu eksporta apjomu pieaugumu kopējā uzņēmuma apgrozījumā, stāsta Autonama valdes loceklis Edvīns Panders.

Panders norādīja, ka saistībā ar eksportu uzņēmums vienmēr ir meklējis ārvalstīs partnerus, bet tagad Autonams nolēmis mainīt eksporta stratēģiju, veidojot modeli, kurā uzņēmumam būtu lielāka ietekme.

«Līdz šim partneri paši izlēma, cik aktīvi strādāt ar mūsu produktu, taču krīze pierādīja, ka brīdī, kad partneriem ir grūtības, viņi fokusējas uz savām problēmām, īpaši nedomājot par mums. Tāpēc tagad Vācijā un Īrijā mēģinām veidot modeli, kas paredz, ka Autonams konkrētajā tirgū darbojas kopā ar partneri, tādējādi nodrošinot mums lielāku ietekmi - būsim tuvāk gala klientam, spēsim ātrāk reaģēt uz izmaiņām utt.,» skaidroja Panders.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā Eiropas Savienībā reģistrēti 505,7 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 1,1 miljonu vairāk nekā pērnā gada sākumā, liecina Eurostat dati.

Pagājušajā gadā ES valstīs piedzima 5,2 miljoni jaundzimušo. Vidējais dzimstības rādītājs bija 10,4 uz 1000 iedzīvotājiem. Augstākais dzimstības rādītājs bija Īrijā – 15,7%, Lielbritānijā – 12,8%, Francijā – 12,6%, Zviedrijā – 11,9% un Kiprā – 11,8%. Savukārt mazākais bijis Vācijā – par 8,4%, Portugālē – par 8,5%, Grieķijā un Itālijā – 9% un Ungārijā – 9,1%.

ES pērn kopumā miruši 5 miljoni cilvēku. Vidējais miršanas rādītājs bijis 9,9 uz 1000 iedzīvotājiem. Augstākais mirstības rādītājs bijis Bulgārijā – 15%, Latvijā – 14,3%, Lietuvā – 13,7%, Ungārijā – 13%, Rumānijā – 12,7% un Horvātijā – 12,1%. Savukārt zemākais bijis Īrijā – 6,3%, Kiprā – 6,6%, Luksemburgā – 7,3%, Maltā – 8,1% un Nīderlandē – 8,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Īrija 15. decembrī pametīs «eirozonas bēdubrāļu» klubiņu

Jānis Rancāns, 14.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrija decembrī kļūs par pirmo eirozonas starptautiskās palīdzības saņēmējvalsti, kurai izdosies noslēgt aizdevuma programmu, pavēstījis šīs valsts premjers Enda Kenijs. Viņš arī norādījis, ka noslēgt aizdevuma programmu, visticamāk, izdosies arī bez Eiropas Savienības (ES) finansiālas palīdzības.

Premjera partijas Fine Gael sanāksmē E. Kenijs norādījis, ka Īrijas ekonomikas ārkārtas stāvoklis būs beidzies, kad valsts 15. decembrī noslēgs 85 miljardus eiro vērto starptautiskā aizdevuma programmu. «Es varu apliecināt, ka Īrija atrodas uz ceļa, lai noslēgtu starptautiskā aizdevuma programmu 15. decembrī. Mēs vairs tajā neatgriezīsimies,» sacījis Enda Kenijs.

Vienlaikus Īrijas premjers arī brīdināja, ka joprojām ir ejams garš ceļš, lai atveseļotos no globālās ekonomikas krīzes. «Tas nenozīmē, ka mūsu finanšu problēmas ir beigušās. Priekšā ir sagaidāms ekonomiski trausls laiks. Tomēr tas būs laikmets bez aizdevuma programmas. Ārkārtas stāvoklis ekonomikā būs beidzies,» sacīja E. Kenijs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

EK: Zirga gaļu satur 10% pārbaudīto Latvijā ražoto liellopu gaļas produktu

LETA, 17.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valstīs veiktajos liellopu gaļas produktu izmeklējumos konstatēts, ka zirga gaļu satur 10% pārbaudīto Latvijā ražoto liellopu gaļas izstrādājumu, kas ir starp augstākajiem piejaukuma rādītājiem ES, ziņo Eiropas Komisija (EK).

Eiropā, pieņemoties spēkā tā dēvētajam zirga gaļas skandālam, Brisele februārī deva rīkojumu veikt DNS pārbaudes produktiem, kuru sastāvā uzrādīta liellopu gaļa. EK arī deva rīkojumu pārbaudīt zirgu kautķermeņus, lai noskaidrotu, vai gaļā neatrodas zirgu pretsāpju medikaments fenilbutazons, kas cilvēkiem ir kaitīgs un kam atbilstoši normatīviem nevajadzētu nokļūt pārtikas ķēdē.

Katrai valstij atbilstoši izmēram noteikts pārbaudāmo paraugu skaits, bet virkne valstu pārbaudījušas vairāk paraugu.

Vislielākais zirga gaļas piejaukumu īpatsvars konstatēts Francijā ražotajos liellopu gaļas izstrādājumos, kur 13,3% no 353 paraugiem saturēja marķējumā neuzrādītu zirga gaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Īrija prezentē pirmo budžetu pēc dalības pārtraukšanas glābšanas programmā

LETA--AFP, 15.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrija otrdien attālinājās no sešus gadus ilgušās bargās taupības, valdībai prezentējot pirmo budžetu pēc izkļūšanas no starptautiskās glābšanas programmas, kurā veiktas arī bargas uzņēmuma nodokļu likuma izmaiņas.

Pērnā gada 15.decembrī Īrija kļuva par pirmo eirozonas dalībvalsti, kas pārtrauca dalību starptautiskajā glābšanas programmā.

Apjomīgo parādsaistību un budžeta deficīta problēmu dēļ Īrija 2010.gada novembrī bija spiesta vērsties pēc palīdzības pie Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), kas valstij piešķīra 85 miljardu eiro aizdevumu.

Kopš 2008.gada Īrijas valdība ar valsts izdevumu samazinājumiem un nodokļu paaugstinājumiem grūtībās nonākušajai ekonomikai liegusi 30 miljardus eiro jeb aptuveni 18% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Taču otrdien Īrijas valdība prezentēja jaunāko budžetu, norādot, ka tas iezīmē budžeta taupības beigas.

Komentāri

Pievienot komentāru